Likumdošanas apskats 20.02.–26.02.2026
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu
– Pašvaldībai nav pienākuma saskaņot būvatļauju ar zemes nomniekiem
ENERĢĒTIKA
– Grozījumi Enerģētikas likumā
– Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums
– Grozījumi Publisko iepirkumu likumā
– Saskaņošanai nodots projekts par paredzētās darbības par vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecības akceptu
– Saskaņošanā nodots projekts par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecību
REGULĒTĀS TIESĪBAS
VIDES TIESĪBAS
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
NODOKĻI
– Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” skaidro kredītinformācijas pieejamību un izņēmumus skaidrās naudas ierobežojumiem
– Solidaritātes nodokļa iekļaušana IIN aprēķinā
– Nepatiesu ziņu sniegšana PVN deklarācijās
– Reversais PVN un priekšnodoklis: ar partnera pārkāpumiem vien nepietiek tiesību liegšanai
– Tiesai nodota lieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
– Par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanu, izvēloties maksāt nodokli par dividendēm pēc 15 procentu likmes
– Par elektroauto izmaksu kompensācijām
– Pašnodarbināto nodokļu aprēķini 2026
– Transfertcenu dokumentācijas metodika
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Spēkā stājušies grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas pilnveido un modernizē tiesvedības procesu
– Izsludināti grozījumi, kas sakārto normas attiecībā uz farmaceitiskās darbības licencēšanu
– 1. lasījumā nolemts paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos un definēts, kad šis noziegums atzīstams par izdarītu lielā apmērā
– Ar grozījumiem Civilprocesa likumā plānots pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā procesu
– Ar grozījumiem Civilprocesa likumā precizēs kopīpašuma dalīšanas procesu
– Augstākās tiesas biļetens par 2026. gada februāri
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Tiesu prakse
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu (Lieta Nr. 2025-13-01)
Lietu sāk izskatīt 24.02.2026
Pēc kooperatīvās sabiedrības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra visa tās manta kā bezmantinieka manta piekrita valstij. Minētajā īpašumā citstarp bija nekustamais īpašums ar garāžām, kas saskaņā ar zemesgrāmatā ierakstītiem nomas līgumiem tika iznomātas vairākām fiziskajām personām. Atbilstoši apstrīdētajai normai (Civillikuma 416. panta septītā daļa), nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš. Pēc Senāta pieteikuma ierosināta lieta par normas atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam (vienlīdzības princips) un 105.pantam (tiesības uz īpašumu).
Pašvaldībai nav pienākuma saskaņot būvatļauju ar zemes nomniekiem (Lieta Nr. AA43-0361-26)
Pieņemts 25.02.2026
Cēsu novada dome ar lēmumu apstiprināja būvatļauju pašvaldības īpašumā, neskatoties uz nomnieku iebildumiem. Persona A un B apstrīdēja minēto būvatļauju, norādot, ka būvniecība pasliktina viņu nomāto zemesgabalu lietošanu un pārkāpj viņu tiesiskās intereses. Tiesa noraidīja sūdzību, nosakot, ka pašvaldībai nav pienākuma saskaņot būvniecību ar zemes nomniekiem, ja būvniecība notiek uz pašvaldības zemes un neskar nomnieku tiesiskās intereses.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
Grozījumi Enerģētikas likumā (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 26.02.2026; Stājas spēkā 12.03.2026
Turpmāk gadījumos, kad neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumenerģiju siltumapgādes sistēmas operatoram konkurējošā siltumenerģijas apjoma ietvaros, cena nedrīkst pārsniegt regulatora noteikto maksimālo iepirkuma cenu.
Attiecīgais noteikums stājas spēkā no 01.06.2026. Attiecībā uz siltumapgādes sistēmas operatoru, kurš lietotājiem piegādā siltumenerģiju virs 2 000 000 megavatstundām gadā to piemēro no 01.10.2026, bet attiecībā uz pārējiem siltumapgādes sistēmas operatoriem 01.10.2028.
Regulators maksimālo siltumenerģijas iepirkuma cenu siltumapgādes sistēmas operatoram, kurš lietotājiem piegādā siltumenerģiju virs 2 000 000 megavatstundām gadā nosaka līdz 30.06.2026. Pārējiem iepirkuma cenu nosaka līdz 30.06.2028.
Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 26.02.2026; Stājas spēkā 12.03.2026
Likumā un tam pievienotajos pielikumos noteiktas teritorijas, kurās objektus ar augstumu 350m+ vai 260 – 350m vai citi objekti, kas var ietekmēt Kuldīgas vecpilsētas īpašas nozīmes universālu vērtību, aizliegts izvietot, veicams sākotnējais ietekmes uz mantojumu novērtējums vai vienkārši ietekmes uz mantojumu novērtējums.
Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, ir izveidota Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padome. Informāciju par ieceri izvietot kādu no iepriekš minētajiem objektiem padomei sniedz tā pašvaldība (vai cita institūcija), 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi pieteikumu par attiecīgās ieceres ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas plānošanu vai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (Likumprojekta Nr. 1035/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 26.02.2026; Nodots priekšlikumu iesniegšanai līdz 09.03.2026
Grozījumi nosaka gadījumus, kad likums nav jāpiemēro, piemēram, specifiskiem advokātu pakalpojumiem, šķīrējtiesām un valsts pārtikas vai zāļu rezervju izveidei apdraudējuma gadījumā. Būtiska daļa veltīta pretendentu izslēgšanas noteikumiem, ietverot ierobežojumus personām ar nodokļu parādiem, sodāmību par korupciju vai saikni ar Krieviju un Baltkrieviju. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā kandidāti var pierādīt savu uzticamību un kā pasūtītājiem jāpārbauda informācija valsts informācijas sistēmās.
Saskaņošanai nodots projekts par paredzētās darbības par vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecības akceptu (25-TA-2896)
Saskaņošana no 27.02.2026 līdz 06.03.2026
Projekts par Vēja elektrostaciju parka “K2 Ventum” būvniecību un elektropārvades pieslēguma izveidi Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Iepriekš norisējušās publiskās apspriešanas rezultātā tika iesniegti vairāki iebildumi, kuros norādīts uztraukums par skaņām, trokšņiem un ietekmi uz vidi. Uz minēto Valsts vides dienests atbildējis nosakot, ka detalizēti un vairākkārtēji ir izvērtēti visi vides aspekti un sniegts atzinums, kur konstatēts, ka ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) veikts atbilstoši un nav identificējamas paredzēto darbību izslēdzošas ietekmes. Tajā pašā laikā ir izvirzīta virkne nosacījumu, kas jāievēro un jānodrošina paredzēto darbību projektējot un īstenojot. Kā arī nozaru atbildīgās institūcijas (14 gab.) ir sniegušas savus atzinumus atbilstoši savai kompetencei un nav konstatējušas neatbilstību attiecīgās nozares specifiskajām prasībām.
Saskaņošanā nodots projekts par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecību (25-TA-2790)
Saskaņošana no 27.02.2026 līdz 06.03.2026
Ir iesniegti vairāki iebildumi, kuros teikts, ka nav veikts pilnīgs IVN novērtējums, kā arī pausti satraukumi, ka vēja parku būvniecība Latvijā neatgriezeniski sabojās tradicionālo ainavu.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Saeima noraida likumprojektus par saimnieciskās darbības ierobežošanu privātīpašumā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Likumprojekta Nr. 1229/Lp14) un privātā meža īpašumā (Likumprojekta Nr. 1227/Lp14)
Noraidīts Saeimā 26.02.2026
Grozījumi Meža likumā un likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām“, nosakot, ka saimnieciskās darbības aizlieguma apmērs privātpersonai piederošā zemes īpašumā un privātā meža īpašumā nedrīkstēs pārsniegt 30% no attiecīgā zemes īpašuma vai meža kopējās platībās.
Papildus, Saeimā iesniegts un noraidīts likumprojekts par Grozījumiem likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (Likumprojekta Nr. 1226/Lp14), kas noteiktu, ka kompensāciju par ierobežojumiem piešķir ikgadējā atbalsta maksājuma veidā atbilstošs tirgus vērtībai, ko īpašnieks neiegūst līdz ar ierobežojumiem.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Grozījums likumā „Par piesārņojumu“ (Likumprojekta Nr. 1222/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 26.02.2026; Nodots priekšlikumu iesniegšanai līdz 05.03.2026
Pašvaldība, cilvēku aizsardzībai pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, varēs izdot saistošos noteikumus, kas paredz atļauju izsniegšanu pasākumiem vai izklaidēm, kas radītu troksni, prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī prasības un uzraudzības nosacījumus attiecībā uz skaņu izolāciju.
Izstrādāts MK noteikumu projekts, lai mazinātu radīto kaitējumu dabas resursiem vēsturiskajās kūdras ieguves vietās (Projekta ID: 25-TA-2249)
Saskaņošanā no 05.02.2026 līdz 12.02.2026
Atbalsts paredz ieguldījumus ne tikai valsts, bet arī pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošajās teritorijās Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē (izņemot Rīgas reģionu). Revitalizācija ietver purvu renaturalizāciju, meža un mitrāju atjaunošanu, ūdenstilpju izveidi, kā arī ilggadīgo stādījumu ierīkošanu, tādējādi apvienojot emisiju samazināšanu ar teritoriju atgriešanu saimnieciskajā apritē.
Papildus noteikts, ka projektiem jābalstās uz izstrādātu revitalizācijas stratēģiju vai kompetentu ekspertu atzinumiem, nodrošinot pamatotu un teritorijai piemērotu risinājumu izvēli. Tiek ņemtas vērā arī ES Dabas atjaunošanas regulas prasības, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības mērķiem.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Tiesu prakse
Senāts: Muitas iestādes nevar konfiscēt un iznīcināt preces bez objektīva intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma izvērtējuma un pušu piekrišanas (Lieta Nr. SKA-73/2026)
Pieņemts 24.02.2026
Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu tika nolemts konfiscēt un nodot iznīcināšanai Ārvalsts uzņēmuma konteinerā konstatēto preci – rotaļlietas ar konfektēm, ar kurām esot pārkāptas trešai personai piederošās intelektuālā īpašuma tiesības uz preču zīmi un dizainparaugiem. Senāts konstatēja, ka nav pietiekami izvērtēta intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma esība. Saskaņā Regulas (ES) Nr. 608/2013 normām, muitas dienesti var konfiscēt un iznīcināt preces tikai tad, ja abas iesaistītās puses piekrīt šādai rīcībai. Ja preču deklarētājs vai valdītājs iebilst, ir jāveic pilnvērtīga pārbaude par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. Apgabaltiesa nepamatoti balstījās uz aizdomām un riska analīzi, nevis objektīvu pierādījumu novērtējumu, kas ir pretrunā regulas prasībām. Turklāt Senāts uzsvēra, ka tiesai ir jāveic patstāvīgs un objektīvs pierādījumu novērtējums, nevis jāpaļaujas tikai uz intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka apgalvojumiem.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” skaidro kredītinformācijas pieejamību un izņēmumus skaidrās naudas ierobežojumiem (Likumprojekta Nr. 1065/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 12.02.2026; Nodots priekšlikumu iesniegšanai līdz 19.02.2026
Pašreizējais regulējums neparedz, ka fiziska persona var saņemt visu uz sevi attiecināmo kredītinformāciju vienuviet caur kredītinformācijas biroju, kā arī skaidrās naudas ierobežojumi neattiecas uz licencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai gan tie pēc būtības atbilst finanšu iestāžu statusam. Likumprojekts paredz grozīt likuma 22.1 pantu, paplašinot kredītinformācijas lietotāju loku ar fizisku personu, tādējādi ļaujot VID sniegt informāciju par personas ienākumiem kredītinformācijas birojam nodošanai pašai personai. Tiks ieviests “vienas pieturas aģentūras” princips pēc kura persona varēs vienuviet saņemt apkopotu kredītinformāciju savas kredītspējas izvērtēšanai vai parādu konsultācijām.
Vienlaikus tiek precizēti, ka skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neattiecas uz licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem, līdzīgi kā uz kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Regulējums formāli paplašina datu pieejamību pašai fiziskajai personai un atvieglo kredītinformācijas iegūšanu, īpaši parādu konsultāciju vajadzībām, tomēr anotācijā nav veikts alternatīvu risinājumu vai izmaksu–ieguvumu izvērtējums, kā arī nav paredzēts ex-post novērtējums. Tā kā VID informācija jau šobrīd personai ir pieejama bez maksas EDS sistēmā, jaunais mehānisms primāri rada papildu starpnieku – kredītinformācijas biroju – ar iespējamu pakalpojuma maksu. Paplašinot izņēmumu no skaidrās naudas ierobežojumiem, tiek vienādotas prasības finanšu iestāžu lokā, taču tas vienlaikus prasa rūpīgu uzraudzības un NILLTPFN prasību ievērošanas kontroli.
Tiesu prakse
Solidaritātes nodokļa iekļaušana IIN aprēķinā (Lieta Nr. A420105224)
Pieņemts 18.02.2026
Valsts ieņēmumu dienests koriģēja fiziskas personas gada ienākumu deklarāciju, neatzīstot solidaritātes nodokļa daļu kā IIN avansā samaksātu nodokli, palielināja maksājamo IIN un aprēķināja nokavējuma naudu. Persona apstrīdēja uzrēķinu, norādot, ka attiecīgā solidaritātes nodokļa daļa jau ir ieskaitīta budžetā IIN sadales kontā un tādēļ samazina maksājamo IIN, kā arī iebilda pret nokavējuma naudas aprēķinu.
Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka IIN un solidaritātes nodoklis ir patstāvīgi nodokļi ar atšķirīgu objektu un piemērošanas kārtību; solidaritātes nodokļa daļas ieskaitīšana IIN sadales kontā pati par sevi nenozīmē, ka tā kļūst par IIN vai IIN pārmaksu. Ja attiecīgais ienākums konkrētajā situācijā neveido IIN objektu rezumējošā kārtībā, solidaritātes nodokļa daļa nevar tikt izmantota IIN samazināšanai. Tiesa arī atzina, ka VID ir tiesīgs pārbaudīt un precizēt deklarācijas datus, un nokavējuma nauda aprēķināma no likumā noteiktā nodokļa samaksas termiņa, nevis no lēmuma pieņemšanas brīža.
Nepatiesu ziņu sniegšana PVN deklarācijās (Lieta Nr. A420242422)
Pieņemts 19.02.2026
Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka uzņēmums PVN deklarācijās deklarējis faktiski nenotikušus rapšu eļļas iegādes darījumus, un, pamatojoties uz PVN likuma normām, pieņēma lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka darījumi nav notikuši starp deklarētajām personām un ka pieteicēja apzinājās iesaisti darījumu ķēdē ar fiskālu mērķi. Tika vērtēti grāmatvedības dokumenti, līgumi, transporta maršruti, savstarpējā sarakste, paskaidrojumu pretrunas un darījumu ekonomiskā loģika. Pieteicēja kasācijas sūdzībā iebilda pret pierādījumu novērtējumu, uzsvēra, ka prece faktiski pastāvēja un tika tālāk realizēta, kā arī apgalvoja, ka tiesa esot iejaukusies uzņēmējdarbības organizēšanā. Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, norādot, ka apgabaltiesa pierādījumus vērtējusi vispusīgi un kopsakarā, un secinājumi balstīti saskanīgā netiešu pierādījumu kopumā, nevis pieņēmumos. Tas, ka prece faktiski eksistēja un nonāca pie gala saņēmējiem, pats par sevi nepierāda, ka darījumi notikuši starp deklarētajām personām. Tiesai nebija jānoskaidro, no kura komersanta prece faktiski iegūta, ja strīds bija par konkrētā darījuma realitāti. Tāpat Senāts uzsvēra, ka uzņēmējdarbības brīvība neizslēdz tiesas tiesības analizēt darījumu faktisko un ekonomisko būtību, ja tas nepieciešams, lai noskaidrotu, vai deklarācijā apzināti sniegta nepatiesa informācija. Pārvērtēt faktus un pierādījumus nav kasācijas instances kompetencē, un lietā nav identificējami judikatūras attīstībai nozīmīgi tiesību jautājumi.
Reversais PVN un priekšnodoklis: ar partnera pārkāpumiem vien nepietiek tiesību liegšanai (Lieta Nr. A420179219)
Pieņemts 17.02.2026
Valsts ieņēmumu dienests ar 2019. gada lēmumu konstatēja pārkāpumus SIA “Refonda” darījumos ar SIA “FCG Riga” un SIA “GudRi” un apstrīdēja tiesības piemērot reverso PVN un atskaitīt priekšnodokli. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu no jauna pēc Senāta iepriekšējiem norādījumiem, secināja, ka metāllūžņi pieteicējai faktiski tika piegādāti un samaksa veikta, bet VID nav pierādījis pieteicējas iesaisti slēptās norunās vai fiskālu priekšrocību gūšanu. Tiesa atzina, ka partneru grāmatvedības neatbilstības pašas par sevi nepierāda pieteicējas negodprātību un ka nav konstatēts, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina par iespējamu nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu.
Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, norādot, ka apgabaltiesa pierādījumus ir vērtējusi kopsakarā un atbilstoši Senāta iepriekš sniegtajiem norādījumiem. VID iebildumi galvenokārt vērsti uz faktu un pierādījumu pārvērtēšanu, kas nav kasācijas instances kompetencē. Senāts uzsvēra, ka reversā PVN un priekšnodokļa tiesību liegšanai nepieciešams konstatēt, ka darījums nav noticis ar deklarēto partneri vai ka nodokļa maksātājs zināja vai tam bija jāzina par iesaisti nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā. Konkrētajā lietā šādi apstākļi netika pierādīti, un judikatūras attīstībai nozīmīgi tiesību jautājumi nav identificēti.
Nozares ziņas
Tiesai nodota lieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas (vairāk lasīt šeit)
Rietumzemgales prokuratūra nodevusi Ekonomisko lietu tiesai krimināllietu pret deviņām personām, kuras organizētā grupā divu gadu laikā nodrošināja fiktīvu ar PVN apliekamu darījumu uzrādīšanu savā kontrolē esošu uzņēmumu deklarācijās, lai prettiesiski atgūtu priekšnodokli. Ar shēmu valstij nodarīti zaudējumi 255 584,72 eiro apmērā PVN jomā un 435 316 eiro apmērā kā nesamaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tāpat apsūdzētie legalizējuši noziedzīgi iegūtus līdzekļus 690 900,72 eiro apmērā, tostarp izmantojot pārskaitījumus un kriptovalūtu. Kriminālprocesā ierosināti arī procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu divām juridiskajām personām un uzlikts arests naudas līdzekļiem un kriptoaktīviem.
Par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanu, izvēloties maksāt nodokli par dividendēm pēc 15 procentu likmes (vairāk lasīt šeit)
Info materiālā teikts, ka izvēloties UIN 15 no dividendēm, tad aprēķins ir jāveic manuāli un to tad norāda UIN deklarācijā, jo automātiski deklarācijā tiek rēķināts tikai vispārīgā gadījumā + jāņem vērā samazināto likmi arī ziedojumu atvieglojumu aprēķinos. Piemēri ar aprēķiniem “2.4. Dividendes alternatīvajā režīmā”. Piemēram, šīs režīms nav piemērojams vecai peļņai (piemēro kā bija iepriekš).
Par elektroauto izmaksu kompensācijām (vairāk lasīt šeit)
Metodiskais materiāla par elektroauto – papildināts saskaņā ar jaunu normu, proti ieliktas atsauces no IIN noteikumiem, un divi piemēri, tajā skaitā, ka ja darbinieks īrē nekustamo īpašumu, tad nevar kompensēt, jo neizpildās pazīme “elektro līgums ar darbinieku”
Pašnodarbināto nodokļu aprēķini 2026 (vairāk lasīt šeit)
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs ir:
- 2025., 2026. un 2027. gadam – 105 300 euro;
- 2022., 2023. un 2024. gadam – 78 100 euro.
Transfertcenu dokumentācijas metodika (vairāk lasīt šeit)
Izmaiņas par iesniegšanu un KDP.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvie akti
Spēkā stājušies grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas pilnveido un modernizē tiesvedības procesu (Izsludinātā redakcija)
Spēkā no 18.02.2026
Likumā paredzēta iespēja atsākt izskatīt lietu pēc būtības, vai, izskatot lietu rakstveida procesā, pāriet uz izskatīšanu tiesas sēdē, ja tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus. Pilnveidoti noteikumi par to kā tiesa aptur tiesvedību, lai uzdotu tiesību jautājumus starptautiskajām tiesām.
No 01.06.2026 Satversmes tiesas process notiks vienotajā e-lietas sistēmā, kur tiks sagatavoti, augšupielādēti un glabāti ar lietu saistītie dokumenti.
Turpmāk tiesa varēs atteikties ierosināt jebkuru lietu, kur sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums būs acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Iepriekš šāds atteikuma pamats tika piemērots vienīgi konstitucionālās sūdzības gadījumā.
Tiesnešu atsevišķās domas varēs pievienot ne tikai spriedumam, bet arī lēmumam par tiesvedības izbeigšanu. Turklāt tās būs tiesnešu tiesības, nevis pienākums. Atsevišķo domu sagatavošanas termiņš pagarināts līdz vienam mēnesim, kā arī noteikta skaidra to publicēšanas kārtība oficiālajā izdevumā.
No likuma izslēgta norma, kas aizliedza lietas dalībniekiem pieteikt noraidījumu Satversmes tiesas tiesnesim. Kā arī, turpmāk Satversmes tiesas tiesnesim, kas bija iecelts prokurora amatā, pēc tiesneša pilnvaru termiņa beigām būs nodrošinātas tiesības atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā.
Izsludināti grozījumi, kas sakārto normas attiecībā uz farmaceitiskās darbības licencēšanu (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 20.02.2026
No 06.03.2026 stājas spēkā Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, kas atvieglos kuģu apgādi ar zālēm, kuru sastāvā ir II un III sarakstā iekļautās vielas. Grozījumi precizē arī licencēšanas prasības muitas noliktavām, nosakot, ka, ja zāles ar II un III saraksta vielām tiek uzglabātas ilgāk par 72 stundām, nepieciešama speciālā atļauja (licence) vairumtirdzniecībai. Tiek noteikti speciālo atļauju izsniegšanas termiņi (30 un 90 dienas), harmonizējot regulējumu ar Direktīvas 2001/83/EK prasībām. Tāpat paplašināts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt ne tikai kārtību, bet arī nosacījumus atļauju izsniegšanai, apturēšanai un anulēšanai.
Normatīvo aktu projekti
1. lasījumā nolemts paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos (Likumprojekta Nr. 1192/Lp14) un definēts, kad šis noziegums atzīstams par izdarītu lielā apmērā (Likumprojekta Nr. 1193/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 19.02.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 19.03.2026
Krimināllikums grozīts, lai pastiprinātu atbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos, paredzot kriminālatbildību par šādām darbībām fiziskām personām, kuras iesaistītas aizliegtās vienošanās procesā un, rīkojoties juridiskas personas interesēs, ir veikušas darbības, lai panāktu aizliegtas vienošanās iepirkumu procedūrā.
Likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, paredzēs, ka aizliegta vienošanās iepirkumos ir izdarīta lielā apmērā, ja kopēja samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli (PVN), nav mazāka par 100 000 eiro.
Ar grozījumiem Civilprocesa likumā plānots pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā procesu (Likumprojekta Nr. 1198/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 19.02.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 19.03.2026
Parādnieka dzīvesvieta pieteikumā vairs nebūs jānorāda, jo sistēma šīs ziņas iegūs automātiski. Saskaņā ar izmaiņām pieteikums tiks pieņemts automātiski, uzreiz nosūtot parādniekam brīdinājumu ar atbildes veidlapu, tādā veidā izslēdzot nepieciešamību tiesām sagatavot ierosināšanas vai atteikuma lēmumus. Brīdinājums tiks uzskatīts par izsniegtu ar tā nosūtīšanas faktu, kā arī iebildumu sniegšanas termiņš tiks pagarināts no 14 uz 30 dienām. Tiks ieviesta prasība kreditoram apliecināt, ka identisks pieteikums nav jau izskatīts, lai novērstu atkārtotu vēršanos tiesā. Valsts nodeva būs jāmaksā tiešsaistē. Lēmumu atkarībā no parādnieka atbildes ģenerēs tiesu informācijas sistēma (TIS).
Ar grozījumiem Civilprocesa likumā precizēs kopīpašuma dalīšanas procesu (Likumprojekta Nr. 1233/Lp14)
Iesniegts Saeimā 26.02.2026
Paredzēts likumā izveidot jaunu nodaļu, kas regulēs lietas par kopīpašuma dalīšanu, lai novērstu līdzšinējās procesuālās neskaidrības un atšķirīgo tiesu praksi. Tiek precizēta lietu piekritība un noteikts, ka prasība ceļama pret visiem kopīpašniekiem, un prasības pieteikumā obligāti jānorāda dalāmais kopīpašuma priekšmets, vēlamais dalīšanas veids un līdz tiesai veiktie mēģinājumi panākt vienošanos.
Nozares ziņas
Augstākās tiesas biļetens par 2026. gada februāri (Biļetens Nr.32)
Jaunajā “Augstākās Tiesas Biļetenā” publicēts pārskats par tiesas darbu 2025. gadā: statistika un Senāta departamentu priekšsēdētāju ziņojumi, kuros analizēti arī būtiskākie tiesību jautājumi un nolēmumi aizvadītajā gadā, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas un Administrācijas vadītāju ziņojumi, Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopsavilkums.
Par pieļaujamu pierādījumu atzīts videoieraksts, kurā izmeklēšanas darbība fiksēta daļēji. KPL 143. panta otrā daļa nosaka, ka nav pieļaujams daļējs ieraksts, saprotams vienīgi kā procesuāls aizliegums izmeklēšanas darbības veicējam veikt daļēju ierakstu. Līdz ar to daļējs ieraksts pats par sevi nav uzskatāms par nepieļaujamu pierādījumu Kriminālprocesa 130. panta otrās daļas 3. punkta izpratnē;
– Fakts, ka izšķirošais pierādījums lietā ir vienas personas liecība, pats par sevi neierobežo tiesu taisīt notiesājošu spriedumu, ja aizstāvībai tiek efektīvi nodrošināts tās tiesības apšaubīt šīs liecības, un tiesa ir vispusīgi izvērtējusi to ticamību
Tāpat biļetenā sniegts ieskats Senāta Krimināllietu departamenta 2025. gada judikatūras lēmumos, kuros ir aktualizēti jautājumi par noziedzīga nodarījuma priekšmetu un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmetu.
Turklāt Biļetenā apkopoti būtiskākie tiesību jautājumi Senāta praksē, t.sk.,
– Jēdziens “sveša manta” noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu
– Kriminālatbildība par rīcību ar mirušas personas bankas kontā esošajiem naudas līdzekļiem
–Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija
No 2026. gada 1.marta Senātam un Satversmes tiesai būs tiesības lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu par būtiskiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā vai tās protokolos garantēto tiesību un brīvību interpretācijas vai piemērošanas jautājumiem.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Sazinies ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.