Likumdošanas apskats 01.03.–12.03.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”
ENERĢĒTIKA
– Latvijas priekšlikums grozījumiem ES regulā, kas regulē CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu marķēšanu
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 432 par Eiropas Savienības atveseļošanas fonda investīciju īstenošanu enerģētikas sektorā
– Konsultāciju dokuments par sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmai
– Notiks viedokļu saskaņošanas sanāksme konsultāciju dokumentam par siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku
– AS “Sadales tīkls” ar ES finansējumu palielinās lietotājiem pieejamo jaudu par gandrīz 200 megavatiem
– Teritorijas Latvijā atjaunīgās enerģijas attīstībai
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Importa aizlieguma pagarināšana lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas
– Uzsākts izskatīt lietu par normu, kas nosaka atbalsta apmēru par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos, atbilstību Satversmei
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Grozījumi Kredītiestāžu likumā
VIDES TIESĪBAS
– Enerģētikas un vides aģentūru paredzēts pievienot Valsts vides dienestam
– Pieņemti grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
– Grozījumi MK noteikumos NR. 237 par videi draudzīgiem uzlabojumiem Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā
– Ilgtspējīgas attīstības mērķi un vides tiesību aktualitāte Latvijā
NODOKĻI
– Latvijas un Lihtenšteinas konvencija par ienākuma un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un nodokļu apiešanas nepieļaušanu
– Saeima noraida priekšlikumu piemērot 100% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaidi ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem
– Ekonomiskās drošības nodokļa ieviešana precēm no augsta riska valstīm
– Par nodokļu regulējuma pastiprināšanu maksājumiem uz beznodokļu valstīm un teritorijām
– VID datu pieejamības paplašināšana kredītinformācijas birojiem un skaidras naudas ierobežojumu precizēšana patērētāju kreditētājiem
– Brīvprātīgais darbs komercsabiedrībā: tiesa atzīst darba tiesisko attiecību pastāvēšanu
– Tiesības uz atbalstu marķētajai dīzeļdegvielai vērtē pēc deklarācijas datiem
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Tiesas rīcības brīvības paplašināšana labticīgā nekustamā īpašuma ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai kriminālprocesā
– Precizēs regulējumu par operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas nodošanu citām institūcijām
– ECT lēmums lietā par tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā pārkāpuma neesamību
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Senāts uzdod prejudiciālos jautājumus EST, lai noskaidrotu vai pakalpojumu sniedzēja ekskluzīvās tiesības izslēdz konkurenci tirgū vai tomēr jāanalizē arī konkrētās situācijas faktiskie apstākļi (Lieta Nr. SKA-9/2026)
Lēmums pieņemts 06.03.2026
Sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājs (turpmāk – Ģenerāluzņēmējs) 2011. gadā ar pašvaldības domi noslēdza pasūtījumu līgumu, kurš piešķīra tam ekskluzīvas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, tostarp paaugstināta servisa pakalpojumus ar mikroautobusiem. 2013. gadā pakalpojumu nodrošinātājs noslēdza apakšuzņēmuma līgumu ar mikroautobusu pakalpojumu nodrošinātāju (turpmāk – apakšuzņēmējs), kas piedāvāja nodrošināt šo pakalpojumu par pamattarifu. Līguma izpildes laikā tika noslēgtas arī papildvienošanās.
2017. gadā Konkurences padome abu pakalpojumu sniedzēju darbībās konstatēja Konkurences likuma pārkāpumu, kas izpaudās kā vertikāla vienošanās par minimālā braukšanas tarifa noteikšanu par pašvaldībā sniegtajiem paaugstināta servisa pakalpojumiem, tādējādi horizontālā līmenī, starp abiem uzņēmumiem kā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, ierobežojot konkurenci. Abiem uzņēmumiem tika piemēroti naudas sodi, kā arī prasīts grozīt līgumus.
Senāts atzina, ka lietā ir būtiski noskaidrot, kādiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem ir nozīme, lai secinātu, vai ar nolīgumu ir pārkāpts konkurences likums. Proti, vai ir nozīme ir tikai tam, ka saskaņā ar ES regulu Nr. 1370/2007 ekskluzīvu tiesību piešķiršana formāli izslēdz konkurenci konkrētajā tirgū, tāpēc konkurence starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un tā apakšuzņēmēju principā nav iespējama, vai tomēr jāvērtē arī faktiskā situācija, kas var liecināt, ka konkurence tirgū tomēr pastāv. Senāts uzdod prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, lai precizētu šo normu interpretāciju attiecībā uz konkurences izslēgšanu un apakšuzņēmuma līguma būtību.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi MK noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21” (Projekta ID: 25-TA-449)
Pieņemts MK sēdē 03.03.2026
Grozījumi precizē normatīva tvērumu, izslēdzot no tā elektroapgādes komersantu transformatoru apakšstaciju ēkas, līnijveida inženierbūves un nosakot, ka tas neattiecas uz liftu drošuma novērtēšanu. Tiek precizēti tehniskās izpētes un apsekošanas jēdzieni, kā arī noteikts, ka apsekotājs var izmantot dažādas izpētes metodes, ne tikai destruktīvas. Tiek samazinātas prasības periodiskajai apsekošanai, piemēram, ugunsdrošības jomā. Tāpat precizēts, ka tehniskās apsekošanas nepieciešamību pirms būvprojekta izstrādes nosaka būvprojekta izstrādātājs, kā arī noteikti gadījumi, kad periodiskā tehniskā apsekošana nav obligāta. Noteikumi papildināti ar termiņiem periodiskajai apsekošanai publiskām ēkām un biroju ēkām.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Latvijas priekšlikums grozījumiem ES regulā, kas regulē CO2 emisiju standartus jauniem vieglajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu marķēšanu (Projekta ID: 26-TA-493)
Pieņemts MK sēdē 03.03.2026
Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu un līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Attiecīgi tiek grozīta regula 2019/631 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Latvija kopumā atbalsta mērķi nodrošināt pakāpenisku pāreju uz bezemisiju mobilitāti, vienlaikus saglabājot tehnoloģisko neitralitāti un ražotāju spēju izpildīt noteiktos CO₂ emisiju mērķrādītājus. Latvijas ieskatā būtu vairāk jāmazina noteiktais mērķis 90% vieglajiem automobiļiem un furgoniem, nosakot, piemēram, 80% samazinājumu, ļaujot atlikušo daļu kompensēt ar atjaunīgajām degvielām un zema oglekļa tēraudu. Tāpat Latvija norāda, ka papildu datu sniegšana CO₂ monitoringa ietvaros rada nesamērīgu administratīvo slogu, kā arī piedāvātie ierobežojumi atjaunīgo degvielu kredītu izmantošanai ir nepamatoti.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 432 par Eiropas Savienības atveseļošanas fonda investīciju īstenošanu enerģētikas sektorā (Projekta ID: 25-TA-2507)
Pieņemts MK sēdē 10.03.2026
Grozījumi precizē investīciju mērķus, darbības jomas un finansējumu elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijas projektos. Noteikts, ka līdz 31.07.2026 elektroenerģijas sadales sistēmas jauda jāpalielina par 70 MW. Apstiprināts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) priekšlikums novirzīt AS “Augstsprieguma tīkls” Atveseļošanas fonda projekta ietvaros radušos ietaupījumu AS “Sadales tīkls” projektam papildu kabeļlīniju izbūvei. Līdz ar to AS “Sadales tīkls” projektā izbūvējamais kabeļlīniju apjoms Latvijas teritorijā sasniegs 190 km. Tāpat paredzēts uzstādīt vismaz 285 attālināti vadāmas komutācijas un vadības iekārtas, lai nodrošinātu elektroenerģijas sadales sistēmas attālinātu vadību un bojājumu identificēšanu. Papildus paredzēta ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde jaunam Latvijas–Lietuvas elektroenerģijas starpsavienojumam un jaunai 330 kilovoltu līnijai Ventspils–Brocēni–Varduva Latvijas teritorijā, kā arī biometāna integrēšana dabasgāzes pārvades sistēmā.
Konsultāciju dokuments par sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmai (Konsultāciju dokuments)
Viedokļu sniegšana līdz 13.03.2026
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aicināja sniegt viedokļus un priekšlikumus par konsultāciju dokumentu, kas attiecas uz sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmai. Līdzšinējo trīs noteikumu vietā ir izstrādāti divi jauni noteikumu projekti, kas nosaka skaidru kārtību, kā elektroenerģijas patēriņa un ražošanas iekārtas, un elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgt elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai.
Notiks viedokļu saskaņošanas sanāksme konsultāciju dokumentam par siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku (Konsultāciju dokuments)
Sanāksme norisināsies 26.03.2026
Lai uzzinātu siltumenerģijas pakalpojumu sniedzēju un lietotāju, kā arī citu ieinteresēto personu viedokli, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādāja un 22.05.2025 izsludināja viedokļu sniegšanai konsultāciju dokumentu par siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Projekts paredzēja ieviest kapitāla atdeves metodi (mēra peļņu attiecībā pret ieguldīto kapitālu) tarifu aprēķināšanai. Vēlāk, tika publicēts precizēts konsultāciju dokuments par kuru viedokļus varēja sniegt līdz 12.01.2026. Precizētais dokuments metodiku papildināja ar nosacījumu, ka, izmantojot kopkapitāla rentabilitātes metodi, nolietojuma aprēķinā neņems vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, tādējādi salāgojot gan kapitālieguldījumu, gan nolietojuma uzskaiti vēsturiskajā vērtībā. Kā arī noteikts, ka vērtējot iesniegtos tarifus vairāk izmantos līmeņatzīmes. Papildus ieviests pienākums uzskaitīt detalizēti neparedzētos ieņēmumus un izdevumus.
Nozares ziņas
AS “Sadales tīkls” ar ES finansējumu palielinās lietotājiem pieejamo jaudu par gandrīz 200 megavatiem (Aktualitātes: Klimata un enerģētikas ministrija)
Publicēts 27.02.2026
Lietotājiem pieejamo elektroenerģijas jaudu Latvijas attīstības centros plānots palielināt līdz 2030. gadam. Ar 200 MW būtu iespējams nodrošināt aptuveni pusi no visai Latvijai nepieciešamās jaudas vasaras mēnešos, nodrošināt vēl 50 000 mājsaimniecības ar nepieciešamo pieslēguma jaudu vai nodrošināt jaudu aptuveni 40 datu centriem vai 100 vidēja izmēra ražotnēm.
Teritorijas Latvijā atjaunīgās enerģijas attīstībai (Karte)
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2023/2413 prasībām Latvija ir izstrādājusi publisku karti, kurā attēlotas teritorijas, kas piemērotas atjaunīgās enerģijas attīstībai.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Importa aizlieguma pagarināšana lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas (Likumprojekts Nr. 1248/Lp14)
Nodots komisijai 12.03.2026
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paredz pagarināt Latvijā noteikto aizliegumu importēt noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas. Sākotnēji aizliegums bija noteikts līdz 01.07.2025, tomēr ar grozījumiem to paredzēts turpināt piemērot līdz 01.07.2026. Aizliegums attiecas arī uz produktiem, kas tiek ievesti no citām valstīm, ja to izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā. Tajā pašā laikā tranzīts cauri Latvijai uz citām Eiropas Savienības valstīm joprojām ir atļauts.
Tiesu prakse
Uzsākts izskatīt lietu par normu, kas nosaka atbalsta apmēru par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos, atbilstību Satversmei (Satversmes tiesa: Jaunumi)
Lietas izskatīšana uzsākta 12.03.2026
Satversmes tiesā tika ierosinātas divas lietas, kas vēlāk apvienotas vienā lietā, par MK noteikumu Nr. 171 atbilstību Satversmes 91 un 105. pantam. No apvienotās lietas materiāliem izriet, ka Pieteikumu iesniedzēju nekustamajos īpašumos ir izveidoti mikroliegumi īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, un līdz ar to šajās teritorijās noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētajās normās noteiktais atbalsta apmērs par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos esot nesamērīgi mazs un tādējādi ierobežo viņu tiesības uz īpašumu. Apstrīdētās normas arī nepamatoti paredzot vienādu atbalstu visiem meža īpašniekiem un tādējādi pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu, jo atbalsta apmērs būtu jādiferencē atbilstoši nekustamo īpašumu faktiskajai vērtībai un situācijai dabā.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi Kredītiestāžu likumā (Projekta ID: 25-TA-2626)
Pieņemts MK sēdē 10.03.2026
01.10.2026 stāsies spēkā grozījumi, kas precizēs un papildinās regulējumu atbilstoši plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) reformēšanai, tā funkcijas un uzdevumus nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Turpmāk ar darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu administrēšanu un darbinieku prasījumu segšanu saistītajās normās MKD tiek aizstāts ar Tiesu administrāciju, savukārt iestāde, kas informējama par administratora atkāpšanos turpmāk būs Tieslietu ministrija.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Enerģētikas un vides aģentūru paredzēts pievienot Valsts vides dienestam (Likumprojekts Nr. 25-TA-1319)
Pieņemts MK sēdē 10.03.2026
Valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanai, darbības efektivitātes uzlabošanai un birokrātijas samazināšanai pieņemts likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, kas paredz Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) likvidēšanu, to pievienot Valsts vides dienestam (VVD). Abas iestādes veic līdzīgas funkcijas vides, klimata un enerģētikas jomā, tādēļ to apvienošana uzlabos darba organizāciju un samazinās administratīvo slogu klientiem. Atbilstoši jaunajai struktūrai VVD papildus jau esošajām funkcijām būs atbildīgs arī par EVA atbildībā esošajiem procesiem.
Turpmāk Enerģētikas eksperti darbosies kā atsevišķa struktūrvienība tiešā ģenerāldirektora pakļautībā, IVN procedūru speciālisti strādās VVD Atļauju pārvaldē, administratīvo aktu pārsūdzības būs VVD Juridiskā departamenta kompetencē, savukārt rūpniecisko avāriju riska novērtējuma eksperti pievienosies VVD Operatīvā koordinācijas centra komandai.
Pieņemti grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Likumprojekts Nr. 25-TA-1315)
Pieņemts MK sēdē 10.03.2026
Kopā ar Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) likvidēšanu un tās funkciju pievienošanu Valsts vides dienestam (VVD) grozīts likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, lai nodrošinātu skaidru un precīzu regulējumu.
Likumprojekts aktualizē VVD kompetenci ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanā un apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā, pārņemot EVA funkcijas. Turpmāk VVD lēmumu neuzsākt vai pārtraukt sākotnējo ietekmes izvērtējumu, kā arī lēmumu veikt vai neveikt ietekmes uz vidi novērtējumu varēs apstrīdēt viena mēneša laikā VVD ģenerāldirektoram. Papildus grozījumi nodrošina atbilstību MK reorganizācijai, kuras rezultātā vides aizsardzības politikas joma pārgāja Klimata un enerģētikas ministrijai.
Grozījumi MK noteikumos NR. 237 par videi draudzīgiem uzlabojumiem Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā (Projekta ID: 26-TA-103)
Pieņemts MK sēdē 10.03.2026
Grozījumi precizē finansējuma piešķiršanas un projektu īstenošanas nosacījumus videi draudzīgu uzlabojumu ieviešanai Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Precizēts kopējais pasākumam pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums un noteikts, ka finansējums netiek piešķirts subjektiem, kas atrodas ES finanšu regulā paredzētajās izslēgšanas situācijās. Tāpat precizētas prasības par nodokļu parādiem un informācijas iesniegšanas termiņiem starp ministriju un aģentūru. Grozījumi arī nosaka, ka noslēguma maksājums tiek veikts tikai pēc tam, kad pārbaudīta projekta mērķu un rādītāju sasniegšana. Papildus precizēta kārtība, kādā finansējuma saņēmējs iesniedz maksājumu pieprasījumus, izdevumu pamatojošos dokumentus un citus projekta īstenošanas pierādījumus.
Nozares ziņas
Ilgtspējīgas attīstības mērķi un vides tiesību aktualitāte Latvijā (Jurista vārds)
Publicēts 10.03.2026
Raksts apskata konkrētus ilgtspējīgas attīstības mērķus dažādās jomās, par kuriem pastāv vienošanās starptautiski un Eiropas Savienības līmenī. Enerģētikas jomā Latvija ar vairāk nekā 40 % atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ir starp līderiem. Ūdens resursu jomā Savienība saskaras ar ūdens kvalitātes pasliktināšanos un smagākām sausuma sekām atsevišķos reģionos. Dalībvalstu vidējais atjaunojamo ūdens resursu izmantošanas indekss pārsniedz 5 %, bet vairākās dienvidu valstīs tuvojas vai pārsniedz 20 %. Latvijā tas ir aptuveni 0,2% – zemākais Savienībā, kas nozīmē, ka kvantitatīva ūdens deficīta nav.
NODOKĻI
Normatīvie akti
Latvijas un Lihtenšteinas konvencija par ienākuma un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un nodokļu apiešanas nepieļaušanu (Likums)
Izsludināts 26.02.2026; Stājās spēkā 12.03.2026
Ar likumu tiek pieņemta un apstiprināta 02.10.2025 parakstītā konvencija starp Latviju un Lihtenšteinu, kā arī tās protokols. Konvencija paredz ienākuma un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp valstīm, vienlaikus nepieļaujot nodokļu apiešanas un samazināšanas iespēju radīšanu.
Normatīvo aktu projekti
Saeima noraida priekšlikumu piemērot 100% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaidi ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem (Likumprojekta Nr. 1237/Lp14)
Noraidīts Saeimā 05.03.2026
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredz noteikt vienam no vecākiem, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni atbrīvojumu 100% apmērā no IIN par algota darba ienākumiem. Par bērniem šā regulējuma izpratnē tiktu uzskatīti nepilngadīgie, kā arī jaunieši līdz 24 gadu vecumam, kuri turpina iegūt izglītību pilna laika klātienē. Grozījumi stātos spēkā 01.01.2027 un būtiski mainītu līdzšinējo atvieglojumu sistēmu, pārejot no daļēja nodokļa samazinājuma uz pilnīgu atbrīvojumu konkrētai nodokļu maksātāju grupai.
Ekonomiskās drošības nodokļa ieviešana precēm no augsta riska valstīm (Likumprojekta Nr. 1239/Lp14)
Iesniegts Saeimā 27.02.2026; Nodots komisijai 05.03.2026
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz sistēmā iekļaut jaunu nodokļa veidu – ekonomiskās drošības nodokli – un noteikt, ka to administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Nodoklis tiktu piemērots saimnieciskās darbības veicējiem par noteiktu preču pirmreizēju nodošanu patēriņam Latvijā, ja preču izcelsme ir augsta riska valsts vai tās izmantotas riskantās piegādes ķēdēs.
Mērķis ir mazināt Latvijas ekonomisko atkarību no augsta riska valstīm, stiprināt nacionālo drošību un palielināt budžeta ieņēmumus drošības finansēšanai (tostarp atbalstam Ukrainai). Grozījumi stātos spēkā 01.05.2026.
Par nodokļu regulējuma pastiprināšanu maksājumiem uz beznodokļu valstīm un teritorijām (Likumprojekta Nr. 1240/Lp14)
Nodots Saeimas komisijai 05.03.2026
Lai mazinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas Latvijā, veicot maksājumus uz zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, kā arī novērstu situācijas, kad personas no šīm valstīm vai teritorijām var kontrolēt un izmantot šos finanšu līdzekļus, lai finansētu darbības, kas apdraud Latvijas un tās partnervalstu drošību, paredzēts grozīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.
Turpmāk no maksājumiem un dividendēm, ko no Latvijas izmaksā personām, kuras atrodas beznodokļu valstīs vai teritorijās ieturēs 50% nodokli Latvijā, iepriekš noteiktā 20% nodokļa vietā. Kā arī turpmāk vairs netiks piemērots automātisks atbrīvojums no ieturējuma nodokļa par maksājumiem par preču piegādēm, ja šīs preces tiek iegādātas par tirgus cenām.
VID datu pieejamības paplašināšana kredītinformācijas birojiem un skaidras naudas ierobežojumu precizēšana patērētāju kreditētājiem (Likumprojekta Nr. 1065/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 05.03.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 19.03.2026
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” plāno paplašināt kredītinformācijas pieejamību fiziskajām personām. Tas ļautu kredītinformācijas birojiem saņemt VID rīcībā esošos datus un nodot tos personai, lai tā vienuviet varētu iegūt pilnīgu informāciju par savu kredītinformāciju un saistībām. Papildus paredzēts, ka uz licencētiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem neattieksies noteikti skaidrās naudas darījumu ierobežojumi, līdzīgi kā jau pašlaik tas ir kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Tiesu prakse
Brīvprātīgais darbs komercsabiedrībā: tiesa atzīst darba tiesisko attiecību pastāvēšanu (Lietas Nr. A420202025)
Lēmums pieņemts 04.03.2026
Administratīvā rajona tiesa izskatīja lietu par to, vai komercsabiedrība var kvalificēt personas darbu kā brīvprātīgo darbu, ja persona faktiski veic uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nepieciešamus pienākumus. VID pārbaudē konstatēja, ka privātpersona uzņēmumā regulāri pildīja administratores funkcijas – pierakstīja pacientus pa telefonu un elektroniski, izmantoja uzņēmuma informācijas sistēmas un veica citus administratīvus uzdevumus. Lai gan starp pusēm bija noslēgts līgums par brīvprātīgo darbu bez atlīdzības, VID secināja, ka faktiskie apstākļi liecina par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu, un aprēķināja uzņēmumam valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2863,56 EUR apmērā un nokavējuma naudu 258,68 EUR.
Tiesa piekrita VID secinājumiem, uzsverot, ka nodarbinātības attiecību kvalifikācijā izšķiroši ir faktiskie darba organizācijas apstākļi, nevis līguma nosaukums. Persona regulāri veica uzņēmuma darbībai nepieciešamus uzdevumus, izmantojot uzņēmuma resursus un ievērojot tā norādījumus, tādēļ attiecības pēc būtības atbilda darba tiesiskajām attiecībām. Tiesa arī norādīja, ka brīvprātīgais darbs ir vērsts uz sabiedrības labumu un nav paredzēts komersanta peļņas gūšanas darbības nodrošināšanai, līdz ar to VID lēmums tika atzīts par tiesisku.
Tiesības uz atbalstu marķētajai dīzeļdegvielai vērtē pēc deklarācijas datiem (Lietas Nr. A420119824)
Lēmums pieņemts 05.03.2026
Administratīvā rajona tiesa vērtēja strīdu par tiesībām saņemt atbalstu marķētajai dīzeļdegvielai ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi. Lauku atbalsta dienests sākotnēji piešķīra pieteicējai 3679,67 litrus degvielas 2023./2024. saimnieciskajam gadam, taču vēlāk konstatēja, ka pieteicējas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā par 2022. gadu nav uzrādīti ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas, un atbalstu atteica.
Pieteicēja skaidroja, ka ieņēmumi par 2022. gadā izaudzēto graudu ražu saņemti tikai 2023. gadā, tādēļ tie nav atspoguļoti 2022. gada deklarācijā. Tiesa pieteikumu noraidīja, norādot, ka atbalsta saņemšanas kritēriji tiek pārbaudīti pēc VID iesniegtās deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu. Tā kā deklarācijā attiecīgie ieņēmumi nebija uzrādīti, pieteicēja neatbilda atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Tiesa arī atzina, ka starp likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kas precizē ieņēmumu pārbaudes kārtību, nepastāv pretruna.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Tiesas rīcības brīvības paplašināšana labticīgā nekustamā īpašuma ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai kriminālprocesā (Likumprojekts Nr. 1243/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 05.03.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 16.03.2026
Likumprojekts groza Kriminālprocesa likuma 360. pantu, lai stiprinātu tiesas iespējas aizsargāt labticīgā ieguvēja mantiskās intereses nekustamā īpašuma gadījumā, ja tā atdošana cietušajam nav taisnīga. Pašreizējā imperatīvā norma paredz obligātu mantas atdošanu cietušajam, taču netipiskās situācijās tas var radīt nesamērīgas un netaisnīgas sekas labticīgajam ieguvējam. Jaunais regulējums ļaus tiesai izņēmuma kārtā atstāt mantu labticīgā īpašnieka rīcībā, izvērtējot konkrētos apstākļus un ievērojot taisnīguma un samērīguma principus. Likumprojekts arī izslēdz prasību Ministru kabinetam izstrādāt papildu regulējumu labticīgā ieguvēja aizsardzībai, jo zaudējumu piedziņa notiek civilprocesa kārtībā.
Precizēs regulējumu par operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas nodošanu citām institūcijām (Likumprojekts Nr. 1252/Lp14)
Nodots komisijai 12.03.2026
Grozījumi Operatīvās darbības likumā tiek izstrādāti pēc 2025. gada Senāta sprieduma tā sauktajā “Karteļu lietā”, kurā tika norādīts, ka regulējums par sarunu noklausīšanās laikā iegūtās informācijas nodošanu citām iestādēm nav pietiekami skaidrs.
Likumā paredzēts precizēt, ka operatīvās darbības laikā iegūto informāciju var nodot citām institūcijām, piemēram, konkurences pārkāpumu vai disciplinārpārkāpumu izmeklēšanai. Vienlaikus noteikts, ka tas ir pieļaujams tikai tad, ja tas nepieciešams svarīgu valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un nepārmērīgi neierobežo personas pamattiesības. Papildus noteikts pienākums dokumentēt informācijas nodošanu, norādot institūciju, pamatojumu un nodotās informācijas apjomu. Tāpat precizēs informācijas klasifikāciju, nosakot, ka tā var būt ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpums.
Tiesu prakse
ECT lēmums lietā par tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā pārkāpuma neesamību (Iesnieguma Nr. 39639/18)
Pasludināts 05.03.2026
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludināja lēmumu lietā Gribuste pret Latviju, noraidot iesniedzējas sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (Konvencija) noteikto tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, iespējamu pārkāpumu.
Iesniedzēja sūdzībā norādīja, ka kriminālprocess, kurā viņa bija atzīta par cietušo un prasīja kompensāciju par viņai radīto kaitējumu ilga septiņus gadus. Tiesa norādīja, ka iesniedzēja savas tiesības uz kompensāciju izvēlējās īstenot civilprocesā, kur nacionālā tiesa apmierināja viņas prasību par parāda piedziņu, piešķirot viņai to pašu summu, kuru viņa bija lūgusi kriminālprocesa ietvaros.
Ņemot vērā, ka iesniedzējas prasību par parāda piedziņu izskatīja un apmierināja civilprocesā, Tiesa atzina, ka kriminālprocess vairs nebija vērsts uz iesniedzējas kompensācijas apmēra noteikšanu. Kriminālprocesa, par kura ilgumu iesniedzēja sūdzējās, pamatā nebija pret iesniedzēju izvirzīta apsūdzība, bet gan iesniedzēja šai procesā iesaistījusies kā civilprasītāja, lai pieprasītu kompensāciju par sev radīto kaitējumu. Tiesa paskaidroja, ka konkrētā Konvencijas norma var būt piemērojama kriminālprocesā, ja persona pierāda, ka īstenotā kriminālvajāšana ir neatdalāma no šīs personas iespējām celt civilprasību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja normatīvais regulējums nodrošina personai efektīvu iespēju celt civilprasību neatkarīgi no kriminālprocesa iznākuma, Konvencijas norma vairs nav piemērojama, pat ja persona bija iesniegusi civilprasību kriminālprocesa ietvaros.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Sazinies ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.