Likumdošanas apskats 20.03.–26.03.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”
– Senāts: Uzņēmuma līguma par starpniecību klientu piesaistē izpildes nošķiršana no padoma vai ieteikuma
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Pieņemti Grozījumi MK noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”
– Notiks Būvniecības informācijas sistēmas apmācību vebinārs
ENERĢĒTIKA
DARBA TIESĪBAS
– Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”
– Izstrādā jaunu likumu, lai veicinātu vienlīdzīgas darba samaksas vīriešiem un sievietēm
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Ar grozījumiem likumā vēlas vienkāršot zemes privatizācijas kārtību
– Importa aizlieguma pagarināšana lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Institucionālās reformas īstenošana un administratoru profesionālās darbības un uzraudzības pilnveidošana
– Noguldījumu garantiju fonda regulējuma pilnveide un iemaksu kārtības pārskatīšana
– Plāno stiprināt kredītiestāžu pārvaldību un uzraudzību, ieviešot stingrākas prasības
IMIGRĀCIJA
– Plāno precizēt uzturēšanās atļauju piešķiršanas un pieteikšanas nosacījumus
– Termiņuzturēšanās atļaujas anulēs ārzemniekiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību vai sistemātiski pārkāpj likumu
VIDES TIESĪBAS
– Grozījumi Vides aizsardzības likumā, likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un likumā “Par piesārņojumu”
– Likumprojekts maina kārtību lēmumu pārsūdzēšanai sugu introdukcijas jomā
– Orhūsas konvencija: dabas tiesības Eiropas un Latvijas tiesību sistēmā
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBAVIDES TIESĪBAS
– Valsts tiesu ekspertīžu biroja tiesības apstrādāt biometrijas datus
– Pieprasījums piekļūt saviem datiem var tikt noraidīts, ja tas iesniegts ar mērķi vēlāk pieprasīt kompensāciju par iespējamu GDPR pārkāpumu
NODOKĻI
– Ar grozījumiem likumā paredz noteikt atbrīvojumu no nodokļu maksāšanas par vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošu nekustamo īpašumu
– Īslaicīgi samazina akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
– EST spriedums: Randstad España SLU
– EST Spriedums: Oblastní nemocnice Kolín
– EST Spriedums: Harry et Associés Sarl
– VID aicina neaizmirst par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Krimināllikumu papildinās ar jaunu 145.1 pantu, nosakot atbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez videoierakstā vai attēlā redzamās personas piekrišanas
– Noteiks, ka personas nāves gadījumā valsts kompensācija katram cietušajam tiks piešķirta pilnā apmērā, nevis sadalīta proporcionāli starp vairākām cietušajām personām
– Operatīvās darbības laikā iegūto informāciju varēs nodot citām institūcijām izmeklēšanai
– Plānotas izmaiņas attiecībā uz kopīpašuma dalīšanu
– Senāts uzdod prejudiciālo jautājumu EST par pienākumu atzīt ārvalstī noslēgtu viena dzimuma pāra laulību
– Senāts: dienesta pilnvaru pārsniegšanas izvērtēšana
– Senāts atzīst, ka zemākas instances tiesa nepietiekami izvērtējusi pieteikuma pieļaujamību, atsakoties to pieņemt izskatīšanai
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projektu
Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Likumprojekta Nr. 1265/Lp14)
Nodots Saeimas komisijai 19.03.2026
Ņemot vērā, ka turpmāk lēmumus par maksātnespējas procesa administratoru pieņems tieslietu ministrs, likumprojekts aizstāj likuma atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienesta direktoru ar tieslietu ministru, nemainot regulējumu pēc būtības. Paredzēts, ka grozījums stāsies spēkā 01.10.2026.
Tiesu prakse
Senāts: Uzņēmuma līguma par starpniecību klientu piesaistē izpildes nošķiršana no padoma vai ieteikuma (Lietas Nr. SKC-231/2026)
Spriedums pieņemts 18.03.2026
Sabiedrība (Prasītāja) cēla tiesā prasību pret citu Sabiedrību (Atbildētāju) par parāda piedziņu, pamatojoties uz pušu starpā noslēgto starpniecības līgumu, kurā Prasītāja apņēmās piesaistīt Atbildētājai klientus tās piedāvāto preču un pakalpojumu iegādei. Prasītāja apgalvoja, ka Atbildētāja nav samaksājusi par piesaistītajiem klientiem. Atbildētāja cēla pretprasību, apgalvojot, ka līgums ir spēkā neesošs, jo prasītāja nav faktiski piesaistījusi klientus.
Senāts konstatēja, ka starp Prasītāju un Atbildētāju pastāv strīds par noslēgta līguma izpildi, nevis atbildību saistībā ar Prasītājas sniegtu nederīgu padomu / ieteikumu, tāpēc zemākas instances tiesa, piemērojot attiecīgās normas, ir pārkāpusi prasības robežas. Senāts norādīja, ka prasības pieteikumā aprakstītie apstākļi neatbilst padoma/ieteikuma institūtam, līdz ar to šo normu piemērošana ir juridiski nepamatota.
Papildus Senāts secināja, ka zemākas instances tiesa nav pienācīgi pamatojusi svarīgas maldības, kas iznīcinātu pušu starpā noslēgtā darījuma spēkā esamību, pastāvēšanu. Maldība par personiskām spējām ir svarīga tikai tad, ja tā ir būtiska darījuma rakstura dēļ, tomēr zemākas instances tiesa šo apstākli pilnvērtīgi nav izvērtējusi.
Senāts atcēla zemākas instances tiesas spriedumu un lietu nodeva atkārtotai izskatīšanai.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Pieņemti Grozījumi MK noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” (Projekta ID: 25-TA-1857)
Pieņemts MK valsts sekretāru sēdē 26.03.2026
Grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai pašvaldības ielu būvniecības gadījumā, nodrošinot ārējiem inženiertīkliem rezerves kanalizāciju – vietu, kur ierīkot elektronisko sakaru tīklu.
Jaunas ielas būvniecības gadījumā jāievēro, ka vietējas nozīmes ielas sarkanajās līnijās ierīko vismaz vienu rezerves kabeļu kanalizāciju, pilsētas vai ciema nozīmes un maģistrālās ielas katrā pusē ierīko vismaz vienu rezerves kabeļu kanalizāciju, galvenās ielas katrā pusē ierīko vismaz divas rezerves kabeļu kanalizācijas. Lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu vai cita pazemes inženiertīkla ierīkošanu, pārbūvi, apkalpošanu vai nojaukšanu, kabeļu kanalizācijā ierīko akas. Akas izvieto vienā līmenī ar ielas vai ietves segumu ar soli ne lielāku par 100 m.
Ielas pārbūves gadījumā, ja iespējams, pārbūvē esošo kabeļu kanalizāciju kopīgā kanalizācijā, bet ja tas nav iespējams, ierīko jaunu rezerves kabeļu kanalizāciju, ja tas tehniski ir iespējams saskaņā ar inženiertīklu izvietojuma prasībām.
Jaunie noteikumi nebūs piemērojami būvniecības iecerēm, par kuru izstrādi līgums par projektēšanu noslēgts līdz 31.07.2026. Grozījumi stāsies spēkā 01.08.2026
Nozares ziņas
Notiks Būvniecības informācijas sistēmas apmācību vebinārs (Vairāk lasīt šeit)
Publicēts 27.03.2026
Būvniecības valsts kontroles birojs aicina piedalīties Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) apmācību vebinārā ”Nepabeigtas jaunbūves deklarācija Vienotā būves reģistrācijas procesa ietvaros”, kas notiks 08.04.2026 no plkst. 10:00 līdz 12:00, tiešsaistē - Microsoft Teams platformā. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama un dalība ir bez maksas.
Vebinārā runās par Nepabeigtas jaunbūves deklarāciju Vienotā procesa ietvaros un citiem Būvniecības informācijas sistēmas jaunumiem.
ENERĢĒTIKA
Nozares ziņas
Pasākums, kur iepazīstinās ar AS “Augstsprieguma tīkls” koncerna jaunās piecgadu stratēģijas prioritātēm (Vairāk lasīt šeit)
Publicēts 24.03.2026
AS „Augstsprieguma tīkls“ (AST) aicina investorus, sadarbības partnerus, nozares organizācijas, mediju pārstāvjus un citas ietekmes puses uz stratēģisko prioritāšu prezentācijas pasākumu 02.04.2026 plkst. 14:00-17:00.
Pasākuma laikā eksperti no Latvijas Bankas, Klimata un enerģētikas ministrijas, kā arī AST un Conexus vadības stāstīs par makroekonomikas un kapitāla tirgu tendencēm, kas ietekmēs enerģētikas nozari, Latvijas enerģētikas un AST koncerna prioritātēm un mērķiem, elektroenerģijas tirgus attīstību un integrāciju, kā arī elektroenerģijas un dabasgāzes pārvades sistēmu attīstības plāniem.
DARBA TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā“ (Likumprojekta Nr. 1261/Lp14)
Nodots Saeimas komisijai 19.03.2026
Paredz precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) reformēšanai, tā funkcijas un uzdevumus nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Likumprojekts aizstāj likuma atsauces uz MKD ar Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, nemainot regulējumu pēc būtības.
Izstrādā jaunu likumu, lai veicinātu vienlīdzīgas darba samaksas vīriešiem un sievietēm (Projekta ID: 26-TA-700)
MK nodeva publiskajai apspriešanai līdz 09.04.2026
Likumprojekts “Darba samaksas pārredzamības likums” izstrādāts, lai pārņemtu ES Direktīvu 2023/970. Plānots pilnveidot nodarbinātības tiesisko attiecību regulējumu, veicinot vienlīdzīgas darba samaksas vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu noteikšanu, nodrošinot darba samaksas pārredzamību. Likums regulēs darba devēja pienākumus, nodarbinātā tiesību aizsardzības īstenošanu, kā arī administratīvos pārkāpumus un atbildību.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
Ar grozījumiem likumā vēlas vienkāršot zemes privatizācijas kārtību (Likumprojekta Nr. 1281/Lp14)
Pieņemts 1. un 2. lasījumā 26.03.2026
Pašlaik likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos“ paredz, ka persona, kura slēdz darījumu par lauku zemes iegūšanu īpašumā, iesniedz iesniegumu novada pašvaldības domei, kura pieņem lēmumu par to. Savukārt slēdzot darījumu par pilsētas zemes iegūšanu šādu lēmumu pieņem domes priekšsēdētājs. Administratīvā sloga samazināšanai vēlas grozīt likumu, nosakot, ka turpmāk lēmumu par atsavināšanas darījuma atbilstību likuma prasībām ne tikai pilsētas zemes, bet arī lauku zemes atsavināšanas gadījumos pieņems domes priekšsēdētājs.
Importa aizlieguma pagarināšana lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas (Likumprojekts Nr. 1248/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 26.03.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 27.03.2026
Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paredz pagarināt Latvijā noteikto aizliegumu importēt noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas. Sākotnēji aizliegums bija noteikts līdz 01.07.2025, tomēr ar grozījumiem to paredzēts turpināt piemērot līdz 01.07.2026. Aizliegums attiecas arī uz produktiem, kas tiek ievesti no citām valstīm, ja to izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā. Tajā pašā laikā tranzīts cauri Latvijai uz citām Eiropas Savienības valstīm joprojām ir atļauts.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Institucionālās reformas īstenošana un administratoru profesionālās darbības un uzraudzības pilnveidošana (Likumprojekts Nr. 1260/Lp14)
Nodots Saeimas komisijai 19.03.2026
Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā paredz precizēt un papildināt regulējumu atbilstoši plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) reformēšanai, tā funkcijas un uzdevumus nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai, kā arī precizēt noteikumus attiecībā uz maksātnespējas administratoru.
Plānots aizstāt likuma atsauces uz MKD ar Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, nemainot regulējumu pēc būtības. Kā arī noteikt, ka administratoru no regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas varēs atbrīvot, ja kopš iecelšanas amatā vai iepriekšējā eksāmena kārtošanas viņš ir apmeklējis kvalifikācijas pilnveides pasākumus 12 akadēmisko stundu apmērā par katru kalendāro gadu un ne mazāk kā 100 akadēmiskās stundas kvalifikācijas periodā. Detalizētus nosacījumus noteiktu Ministru kabinets. Papildus ieviestu jaunu kvalifikācijas eksāmena veidu – ārkārtas kvalifikācijas eksāmens, kas kalpotu kā mehānisms, ar kuru disciplināro pārkāpumu atkārtošanās gadījumā tiktu pārbaudīts, vai administrators joprojām ir piemērots amata pienākumu veikšanai.
Disciplinārlietā pieņemtu lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu publicētu Administratoru asociācijas tīmekļvietnē, kā arī pieteikumu tiesai par administratora atcelšanu no visiem procesiem turpmāk iesniegtu arī gadījumos, kad administratora amata darbība tika apturēta.
Noguldījumu garantiju fonda regulējuma pilnveide un iemaksu kārtības pārskatīšana (Likumprojekta Nr. 1285/Lp14)
Iesniegts Saeimā 24.03.2026
Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā izstrādāti, lai atceltu jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevumu sabiedrībām noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu noguldījumu garantiju fondā, pēc tam, kad tās saņēmušas licenci. Plānots noteikt, ka noguldījumu garantiju fonda mērķapjoms ir 3 % no kopējā dalībnieku segto noguldījumu apmēra. Lai nodrošinātu to, ka noguldījumu piesaistītājiem regulāri ir pieejama informācija par noguldījumu garantiju fondā pieejamajiem līdzekļiem un kopējo segto noguldījumu apmēru, paredzēts noteikt, ka Latvijas Bankai šo informāciju reizi ceturksnī jāpublicē savā tīmekļa vietnē.
Papildus vēlas noteikt griestus līmenim, kuru sasniedzot maksājumi noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, kā arī precizēt prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai.
Plāno stiprināt kredītiestāžu pārvaldību un uzraudzību, ieviešot stingrākas prasības (Likumprojekta Nr. 1165/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 26 03 2026; Gaida priekšlikumus līdz 07.04.2026
Ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā paredzētas būtiskas izmaiņas kredītiestāžu pārvaldībā, uzraudzībā un līdzdalības regulējumā. Tiek precizēti un paplašināti termiņi, tostarp par ESG riskiem un kriptoaktīviem, definētas iekšējās kontroles funkcijas, to vadītāji un finanšu direktors. Pastiprinātas prasības kredītiestāžu padomes un valdes locekļu, kā arī personu, kas pilda pamatfunkcijas, reputācijai, neatkarībai, kompetencei un laika veltīšanai amata pienākumiem. Vēlas paplašināt Bankas pilnvaras risku izvērtēšanā un sadarbībā ar citām iestādēm. Stingrāk regulēs arī finanšu pārvaldītājsabiedrības un investorus no augsta riska trešajām valstīm.
IMIGRĀCIJA
Normatīvo aktu projekti
Plāno precizēt uzturēšanās atļauju piešķiršanas un pieteikšanas nosacījumus (Likumprojekta Nr. 1180/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 26.03.2026; Gaida priekšlikumus līdz 09.04.2026
Ar grozījumiem Imigrācijas likumā vēlas precizēt uzturēšanās atļauju piešķiršanas tiesības Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī izslēgt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju par ieguldījumu bezprocentu valsts vērtspapīros. Papildus tiks vienkāršotas procedūras dokumentu pieņemšanai un iesniegšanai, un noteikta kārtība dokumentu trūkumu novēršanai (14 dienu termiņš). Paplašināta darba ņēmēju aizsardzība, paredzot, ka termiņuzturēšanās atļauju noteiktu laiku neanulē bezdarba gadījumā.
Termiņuzturēšanās atļaujas anulēs ārzemniekiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību vai sistemātiski pārkāpj likumu (Likumprojekta Nr. 1136/Lp14)
Pieņemts 3. lasījumā 26.03.2026
Ar grozījumiem Imigrācijas likumā vēlas noteikt, ka termiņuzturēšanās atļauju anulēs, ja kompetentas valsts iestādes konstatēs, ka ārzemnieks rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, tai skaitā sistēmiski (trīs vai vairākas reizes gada laikā) izdara administratīvos pārkāpumus pārvaldes, sabiedriskās kārtības, ceļu satiksmes vai bērnu tiesību aizsardzības jomā.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi Vides aizsardzības likumā (Likumprojekta Nr. 1269/Lp14), likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Likumprojekta Nr. 1276/Lp14) un likumā “Par piesārņojumu” (Likumprojekta Nr. 1274/Lp14)
Pieņemts 26.03.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 08.04.2026
Likumprojekti ir daļa no likumprojektu paketes, kas paredz aktualizēt Valsts Vides Dienesta (VVD) funkcijas pēc Enerģētikas un Vides Aģentūras pievienošanas, lai nodrošinātu precīzu un skaidru regulējumu par VVD kompetenci. Papildus noteikts, ka turpmāk VVD izdotos administratīvos aktus saistībā ar videi nodarītā kaitējuma novēršanu varēs apstrīdēt VVD ģenerāldirektoram.
Likumprojekts maina kārtību lēmumu pārsūdzēšanai sugu introdukcijas jomā (Likumprojekta Nr. 1277/Lp14)
Nodots Saeimas komisijai 19.03.2026
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” paredz noteikt, ka turpmāk lēmumus sugu introdukcijas jomā varēs apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram, savukārt tā lēmumu – administratīvajā tiesā.
Nozares ziņas
Orhūsas konvencija: dabas tiesības Eiropas un Latvijas tiesību sistēmā (Jurista vārds)
Publicēts 25.03.2026
Orhūsas konvencijai ir trīs galvenie pīlāri: informācijas pieejamība, sabiedrības līdzdalība un tiesu iestāžu pieejamība. Direktīva 2003/4/EK ir galvenais ES instruments saistībā ar piekļuvi vides informācijai. Regula Nr. 1367/2006 ir ES iekšējais Orhūsas konvencijas īstenošanas instruments, kas aptver trīs pīlārus un nosaka, ka ES iestādēm un struktūrām jāsniedz palīdzība un vadlīnijas sabiedrībai, īstenojot tiesības uz informāciju, līdzdalību un pieeju tiesai vides jautājumos. Pēc grozījumiem ir paplašināta administratīvā akta un administratīvās bezdarbības aptvere, tai skaitā definējot administratīvo aktu kā jebkuru neleģislatīvu aktu ar ārēju juridisku iedarbību, kas satur noteikumus, kuri varētu pārkāpt vides tiesības.
Tiesā atsaukties uz Orhūsas konvenciju un Satversmes 115. pantu (ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē) ir pieļaujama, ciktāl būvniecība rada nozīmīgas izmaiņas cilvēku dzīves telpā un šīs izmaiņas sasniedz vides jautājuma slieksni. Orhūsas konvencija ir pietiekams pamats, lai personai atzītu iespējas vērsties tiesā un prasīt efektīvu darbību no iestādes, kam ir pienākums novērst konkrētus pārkāpumus vides aizsardzības jomā. Lai sabiedrība (Vides aizsardzības likuma izpratnē) vērstos tiesā par valsts vai pašvaldības rīcību vai lēmumu, kas apdraud vides kvalitāti, ne vienmēr ir nepieciešams konstatēt individuālu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Normatīvo aktu projekti
Valsts tiesu ekspertīžu biroja tiesības apstrādāt biometrijas datus (Likumprojekta Nr. 1203/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 19.03.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 24.03.2026
Ar grozījumiem Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā, tiks noteikts, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojs drīkst izmantot biometrijas datu sistēmu, ievietojot tajā pirkstu nospiedumus, kas iegūti ekspertīzēs, un arī apstrādājot šos biometrijas datus.
Tiesu prakse
Pieprasījums piekļūt saviem datiem var tikt noraidīts, ja tas iesniegts ar mērķi vēlāk pieprasīt kompensāciju par iespējamu GDPR pārkāpumu (Lietas Nr. C-/24)
Pieņemts 19.03.2026
Persona abonēja optikas uzņēmuma, kas atrodas Vācijā, jaunumus, ievadot savus personas datus reģistrācijas veidlapā, kas pieejama uzņēmuma tīmekļa vietnē. Trīspadsmit dienas vēlāk viņš nosūtīja uzņēmumam pieprasījumu par piekļuvi datiem saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem, kas nosaka, ka datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai tiek apstrādāti viņa dati, un, ja tādi tiek apstrādāti, piekļūt šiem datiem un informācijai, kas ar tiem saistīta. Uzņēmums atteicās prasīto izpildīt, jo bija atradis dažādus rakstus un juristu jaunumus, kas liecina, ka šī persona sistemātiski abonē dažādu uzņēmumu jaunumus un pēc tam iesniedz piekļuves pieprasījumu un pēc tam kompensācijas prasību tiesā.
Vēlāk persona iesniedza prasību vietējā tiesā, prasot vismaz 1000 euro kompensāciju par viņam nodarīto nemateriālo kaitējumu, ko viņš cietis šī piekļuves pieprasījuma noraidījuma rezultātā. Vietēja tiesā uzdeva ES tiesai prejudiciālus jautājumus uz kuriem tā sniedza atbildi.
ES Tiesa atzina, ka ļaunprātīga nodoma pastāvēšana ir jāpierāda pārzinim. Tātad šajā gadījumā uzņēmumam jāpierāda, ka fiziskā persona pieprasījusi piekļuvi datiem ar mērķi prasīt kompensāciju. Fakts, ka saskaņā ar publiski pieejamu informāciju datu subjekts ir iesniedzis lielu skaitu pieprasījumu par piekļuvi saviem personas datiem, kam sekojušas kompensācijas prasības pret dažādiem pārziņiem, var tikt ņemts vērā, lai konstatētu šāda ļaunprātīga nodoma esamību.
Tiesa arī atzina, ka tiesību uz kompensāciju pastāvēšanu ir jāpierāda Fiziskajai personai, cita starpā, ka kaitējums tiešām ir ciests. Turklāt datu subjekts nevar saņemt kompensāciju par kaitējumu, ja viņa paša rīcība ir kaitējuma cēlonis.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem likumā paredz noteikt atbrīvojumu no nodokļu maksāšanas par vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošu nekustamo īpašumu (Likumprojekta Nr. 1280/Lp14)
Nodots Saeimas komisijā 26.03.2026
Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli“ paredz noteikt atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa vienam Latvijas pilsoņa īpašumā esošajam nekustamajam īpašumam, ja tas ir deklarēts kā personas dzīvesvieta, kā arī ar to saistītā zemes platība pilsētās un pagastos nepārsniedz 1500 m2, bet viensētās – 2 ha. Grozījumi stātos spēkā ar 01.01.2027.
Īslaicīgi samazina akcīzes nodokli dīzeļdegvielai (Izsludinātā redakcija)
Stājas spēkā 28.03.2026
Stājas spēkā Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likums, kura mērķis ir īslaicīgi ierobežot strauji pieaugušo naftas produktu cenu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem pasaules enerģētiskās krīzes dēļ. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu un uzreiz izskatīts divos lasījumos 26.03.2026. Likums paredz pagaidām samazināt līdz šim piemērojamo akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai no 467 uz 396 eiro par 1000 litriem un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, uz 21 eiro par 1000 litriem. Tas paredzēts kā terminēts pasākums no 01.04.2026 līdz 30.06.2026. Pēc attiecīgā termiņa beigām komersantiem nebūs jāveic naftas produktu inventarizācija, ko paredz likuma “Par akcīzes nodokli” pārejas noteikumu 12.1 un 12.3 punkts.
Tiesu prakse
EST spriedums: Randstad España SLU, (C-515/24)
Pieņemts 12.03.2026
Uzņēmums iegādājās biļetes uz futbola spēlēm, kā arī ielūgumus uz Spānijas Formula 1 Grand Prix un ekskursijām ar kuģi Stad Amsterdam. Šīs biļetes bija paredzētas, lai tās bez maksas izdalītu uzņēmuma klientiem. Kad uzņēmums mēģināja atgūt PVN, kas samaksāts par šīm biļetēm, nodokļu administrācija to atteica, uzskatot, ka izdevumi par izklaides pasākumiem nav atskaitāmi.
EST atzina, ka nav aizliegti valsts tiesību akti, kas stājās spēkā dienā, kad attiecīgā dalībvalsts pievienojās ES, un ar kuriem tiek ieviesti tiesību uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu izņēmumi precēm un pakalpojumiem, piemēram, sporta pasākumu biļetēm, kas paredzētas klientiem, darbiniekiem vai trešām personām.
EST Spriedums: Oblastní nemocnice Kolín (Lieta Nr. C-513/24)
Pieņemts 19.03.2026
Slimnīca, kuras galvenā saimnieciskā darbība ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, papildus tam sniedz arī citus pakalpojumus, kuri dod tiesības uz PVN atskaitīšanu, t.sk, klīniskos pētījumus par zāļu iedarbību, izmitina pacientus pavadošās personas, nodrošina stažēšanos medicīnas jomā, nodrošina instrumentu sterilizācijas pakalpojumu trešām personām, sniedz pirmsdzemdību apmācības kursus, rentgena, ultrasonogrāfijas un veterināros izmeklējumus.
EST atzina, ka izdevumi, kas radušies, iegādājoties preces un pakalpojumus, kuri valsts tiesiskajā regulējumā ir prasīti tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, par ko nav tiesību uz nodokļa atskaitīšanu, bet kuri tiek izmantoti arī tādu pakalpojumu sniegšanai, kas dod tiesības uz atskaitīšanu, nav uzskatāmi par vispārējām izmaksām, kas dod tiesības uz proporcionālu atskaitījumu, tikai tāpēc vien, ka tiesiskajā regulējumā ir iekļauta šāda prasība.
EST Spriedums: Harry et Associés Sarl (Lieta Nr. C‑527/24)
Pieņemts 12.03.2026
Francijas nodokļu maksātājs pieprasīja PVN atmaksu par Itālijā veiktajiem darījumiem. Francijas NM iesniedza pieteikumu, Francijas nodokļu iestāde to saņēma, bet pārsūtot Itālijas nodokļu iestādēm notika tehniska kļūme, kā rezultātā pieprasījums kļuva nesalasāms. Itālija neizskatīja pieteikumu un neatmaksāja PVN, arī neuzrakstīja atteikumu. Itālija uzskatīja, pa nekāds pieteikums nav iesniegts vispār.
EST atzina, ka nav pieļaujams tāds regulējums, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājam, ir liegtas tiesības uz PVN atmaksu un tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu atmaksas dalībvalsts bezdarbību, pamatojoties uz to, ka šo pieteikumu nevar uzskatīt par iesniegtu, tāpēc ka tā elektroniskās nosūtīšanas laikā bija radušies tehniski traucējumi.
Nozares ziņas
VID aicina neaizmirst par ārvalstīs gūto ienākumu deklarēšanu (Aktualitātes VID)
Publicēts 20.03.2026
Ieviests jauns informatīvais brīdinājums EDS, kas atgādinās nodokļu maksātājiem, ka, ja iepriekšējos gados ir gūti ienākumi ārvalstīs, pastāv iespēja, ka arī šogad jāaizpilda D2 pielikums. Brīdinājums neuzrāda konkrētus datus par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, bet tikai informē. Ārvalstīs gūtie ienākumi jādeklarē arī tad, ja nodoklis jau samaksāts ārvalstīs. Jānorāda gan ienākumu apmēru, gan ārvalstīs ieturēto nodokli.
Deklarācijā automātiski ielasa datus par ienākumiem no Latvijas izmaksātājiem, informāciju no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām, valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus un ziņas par attaisnotajiem izdevumiem (izglītība, ārstnieciskie pakalpojumi).
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Krimināllikumu papildinās ar jaunu 145.1 pantu, nosakot atbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez videoierakstā vai attēlā redzamās personas piekrišanas (Likumprojekta Nr. 1068/Lp14)
Pieņemts 3. lasījumā 19.03.2026.
Grozījumi paredz noteikt kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez videoierakstā vai attēlā redzamās personas piekrišanas. Šāds grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu personas interešu efektīvu aizsardzību un tādu valsts reakciju uz kaitīgām darbībām, kas sekmēs šādu likumpārkāpumu prevenciju.
Noteiks, ka personas nāves gadījumā valsts kompensācija katram cietušajam tiks piešķirta pilnā apmērā, nevis sadalīta proporcionāli starp vairākām cietušajām personām (Likumprojekta Nr. 1156/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 19.03.2026.
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” izstrādāti, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2024-07-01 izpildi. Spriedumā tika atzīts, ka personas nāves gadījumā piemērotais valsts kompensācijas piešķiršanas mehānisms kopējo summu proporcionāli sadalot starp visām kriminālprocesā atzītajām cietušajām personām, neatbilst LR Satversmes 92. panta trešajam teikumam, jo nenodrošina taisnīgu un samērīgu atlīdzinājumu katram cietušajam. Ar Likumprojektu paredzēts noteikt, ka šādos gadījumos kompensācija katram cietušajam tiks piešķirta pilnā apmērā, nevis sadalīta proporcionāli starp vairākām cietušajām personām.
Operatīvās darbības laikā iegūto informāciju varēs nodot citām institūcijām izmeklēšanai (Likumprojekta Nr. 1252/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 19.03.2026.
Operatīvās darbības likumā paredzēts precizēt, ka operatīvās darbības laikā iegūto informāciju var nodot citām institūcijām izmeklēšanai, ja tas nepieciešams svarīgu valsts vai sabiedrības interešu aizsardzībai un nepārmērīgi neierobežo personas pamattiesības.
Plānotas izmaiņas attiecībā uz kopīpašuma dalīšanu (Likumprojekta Nr. 1233/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 26.03.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 26.05.2026.
Pašlaik praksē kopīpašuma dalīšanas lietās pastāv neskaidrības un nevienveidīga pieeja, kas var radīt ilgstošus strīdus un papildu izmaksas, tāpēc izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu vienotu kārtību, kā tiek sadalīts kopīpašums.
Ar grozījumiem paredzēts precizēt prasības celšanas kārtību, nosakot skaidrākas prasības attiecībā uz prasības pieteikuma saturu un pievienojamajiem dokumentiem, kā arī konkretizēt lietu piekritību. Vienlaikus tiek ieviesta skaidrāka kārtība ar lietu izskatīšanu saistīto izdevumu segšanai.
Tiesu prakse
Senāts uzdod prejudiciālo jautājumu EST par pienākumu atzīt ārvalstī noslēgtu viena dzimuma pāra laulību (Lieta Nr. SKA-22/2026)
Lēmums pieņemts 24.03.2026
Latvijas pilsone un Latvijas un Zviedrijas dubultpilsone, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, noslēdza Zviedrijā laulību un vēršas Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai Fizisko personu reģistrā izdarītu ierakstu par noslēgto laulību. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) noraidīja pieteicēju lūgumu, norādot, ka Latvijas tiesiskais regulējums neatzīst laulību starp viena dzimuma pāri un šādas ziņas nevarot iekļaut nevienā reģistra sadaļā. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa atstāja iestādes lēmumu negrozītu.
Senatoru kolēģija konstatēja, ka kopš 2021. gada viena dzimuma pāriem Latvijā ir pieejama iespēja tikt atzītiem par ģimeni, bet kopš 2024. gada šādi pāri var reģistrēt partnerību, kas nodrošina daļu no laulāto tiesībām. Kā arī ārvalstī noslēgta laulība nebūtu šķērslis Latvijā reģistrēt partnerību un tādējādi panākt ģimenes attiecību atzīšanu. Tomēr, tā kā pieteicējas ir norādījušas, ka Zviedrijā noslēgtās laulības juridiska neatzīšana Latvijā aizskar viņu kā Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot ES dalībvalstīs, Senātam, izskatot lietu, tās apstākļi būs jāvērtē saistībā ar ES tiesībām. Līdz ar to senatoru kolēģija pieņēma rīcības sēdes lēmumu, kurā nolēma uzdot šādu prejudiciālo jautājumu ES Tiesai un apturēt tiesvedību izskatāmajā lietā, līdz būs stājies spēkā ES Tiesas nolēmums.
Senāts: dienesta pilnvaru pārsniegšanas izvērtēšana (Lieta Nr. SKK-8/2026)
Lēmums pieņemts 19.03.2026
Valsts amatpersona (kriminālprocesa virzītājs), tika atzīta par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā un dokumentu viltošanā, un sodīta ar brīvības atņemšanu. Tika apstrīdēta apsūdzības pamatotība, norādot uz tiesību normu pārkāpumiem un nepietiekamu faktisko apstākļu izvērtējumu. Senāts atcēla apelācijas tiesas lēmumu daļā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, nosūtot lietu jaunai izskatīšanai, bet atstāja negrozītu lēmumu par dokumentu viltošanu.
Atbilstoši Krimināllikumam dienesta pilnvaru pārsniegšana izpaužas kā valsts amatpersonas tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz piešķirto tiesību un pilnvaru robežas. Tiesai jāanalizē katrs inkriminētā noziedzīgā nodarījuma posms secīgi, noskaidrojot, vai ir pieļauti apsūdzībā norādītie tiesību normu pārkāpumi. Tiesai šāds vērtējums jāveic, ievērojot pierādīšanas standartu – ārpus saprātīgām šaubām –, tādējādi izslēdzot iespēju šādu rīcību skaidrot citādi.
Senāts konstatēja, ka zemākas instances tiesa nepareizi noteikusi objektīvo pusi darbību kvalificējot kā aktīvu, lai gan apsūdzībā ir bijis aprakstīts bezdarbības gadījums. Kā arī nav atbilstošā līmenī pierādīta acīmredzama pilnvaru un tiesību pārsniegšana, pilnībā izslēdzot iespēju, ka pieļauti vienīgi procesuālie pārkāpumi. Papildus nav pierādīta darbības cēloņsakarība ar sekām.
Senāts atzīst, ka zemākas instances tiesa nepietiekami izvērtējusi pieteikuma pieļaujamību, atsakoties to pieņemt izskatīšanai (Lieta Nr. 286/2026)
Lēmums pieņemts 18.03.2026
Persona A iesniedza blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu, kas atteicās pieņemt viņa pieteikumu par neatbildēšanu uz iesniegumu Eiropas Parlamenta birojam Latvijā. Senāts konstatēja, ka tiesnesis nav pienācīgi izvērtējis pieteikuma pieļaujamību un nav ņēmis vērā visus būtiskos apstākļus, kas saistīti ar iesniegumu. Senāts atcēla tiesas lēmumu un nodeva jautājumu jaunai izskatīšanai.
Senāts atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma normām par tiesiskuma, patvaļas aizlieguma un privātpersonu tiesību ievērošanas principiem, atzina, ka tiesnesim bija jānodrošina, ka lēmums ir pamatots ar faktiem un tiesību normām, kas veicina privātpersonas tiesību aizsardzību. Tiesnesis nav pārbaudījis, vai šāds pieteikums būtu izskatāms administratīvā procesa kārtībā, jo nekādi dokumenti saistībā ar minēto iesniegumu nav nedz iesniegti, nedz pieprasīti. Turklāt, tiesnesim bija jāizvērtē pieteikuma pieļaujamība, tostarp sazinoties ar procesa dalībniekiem, lai noskaidrotu nepieciešamos apstākļus.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.