Vai jebkura uzņēmumu grupas struktūra var tikt apšaubīta?

Šis jautājums ir īpaši aktuāls uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Nesen Lietuvas nodokļu administrācija atteica kādas uzņēmumu grupas Lietuvas sabiedrībai tiesības piemērot atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividendēm, kas tika izmaksātas tās Kiprā reģistrētajai mātes sabiedrībai. Lai arī formāli dividendes tika izmaksātas citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai mātes sabiedrībai, Lietuvas nodokļu administrācija uzskatīja, ka uzņēmumu grupas struktūra ir mākslīga, jo tās galvenais mērķis bija novirzīt dividendes grupas faktiskajam labuma guvējam – fiziskai personai, kura kontrolēja attiecīgo uzņēmumu grupu.

Aizdomas par uzņēmumu grupas struktūras mākslīgumu Lietuvas nodokļu administrācijai radīja apstāklis, ka Lietuvas sabiedrības izmaksātās dividendes sakrita ar summām, kuras Kipras mātes sabiedrība tālāk pārskaitīja faktiskajam labuma guvējam. Vispārīgā gadījumā šim faktiskajam labuma guvējam – fiziskai personai – rastos pienākums samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saņemtajām dividendēm. Tomēr konkrētajā gadījumā attiecīgās summas tika izmaksātas nevis kā dividendes, bet gan kā mātes sabiedrības iepriekš saņemtā aizdevuma atmaksa, kas nav apliekama ar ienākuma nodokli.

Lietuvas nodokļu administrācijas ieskatā mātes sabiedrības saistības pret faktisko labuma guvēju bija radītas mākslīgi. Attiecīgi arī visa uzņēmumu grupas struktūra tika uzskatīta par mākslīgu. Tas savukārt ļauj nodokļu administrācijai atteikt piemērot atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa dividendēm un aplikt tās ar nodokli izmaksas valstī.

No vienas puses, var piekrist Lietuvas nodokļu administrācijai, ka Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas regulējums nav paredzēts tam, lai nodrošinātu atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa situācijās, kurās direktīvas priekšrocības tiek izmantotas ļaunprātīgi. Citiem vārdiem sakot, direktīva neaizsargā struktūras, kuru galvenais mērķis ir nepamatotu nodokļu priekšrocību iegūšana.

Tomēr šajā lietā problemātiska šķiet Lietuvas nodokļu administrācijas izvēlētā pieeja. Tās vērtējums par uzņēmumu grupu struktūrām ir tik plašs, ka potenciāli apšaubāmas var kļūt gandrīz jebkuras holdinga struktūras. Šāda pieeja rada risku, ka pati holdinga struktūras esamība vai dividenžu tālāka novirzīšana grupas ietvaros tiek uztverta kā pietiekams pamats ļaunprātības konstatēšanai. Tas savukārt var radīt situācijas, kurās nodokļu administrācijas atsaka piemērot direktīvā paredzētās priekšrocības arī tad, ja konkrētā struktūra ir pilnībā leģitīma un ekonomiski pamatota.

Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta skatījums

Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts arī uzskata, ka Lietuvas nodokļu administrācijas pieeja ir pārāk plaša. Viņa ieskatā pretizvairīšanās normas ir jāpiemēro šauri un piesardzīgi. Tās nav paredzētas tam, lai automātiski apšaubītu jebkuru holdinga vai uzņēmumu grupas struktūru tikai tāpēc, ka dividendes tiek tālāk sadalītas grupas ietvaros.

Ģenerāladvokāts uzsver, ka tas vien, ka mātes sabiedrība pēc dividenžu saņemšanas tās tālāk sadala, pats par sevi nenozīmē ļaunprātību. Gluži pretēji – dividenžu saņemšana un tālāka sadale ir normāla holdinga sabiedrības funkcija. Arī apstāklis, ka saņemtās un tālāk izmaksātās summas sakrīt vai ka maksājumi tiek veikti īsā laika posmā, pats par sevi nav pietiekams pamats secinājumam par ļaunprātīgu rīcību.

Nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot normatīvajos aktos paredzētās strukturēšanas iespējas un organizēt savu saimniecisko darbību tā, lai nodokļu slogs būtu pēc iespējas mazāks.

Direktīvā paredzētās priekšrocības var liegt tikai tad, ja struktūra ir izveidota galvenokārt ar mērķi iegūt nodokļu priekšrocības, proti, ja pastāv ļaunprātīgs kopējs plāns. Tādēļ starp izmantoto struktūru un iegūtajām nodokļu priekšrocībām ir jāpastāv saiknei, un nodokļu administrācijai ir pienākums šo saikni pierādīt.

Nodokļu administrācija var secināt, ka pastāv šāds ļaunprātīgs kopējs plāns, ja Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva tiek izmantota, lai uzņēmumu grupu kontrolējošās fiziskās personas labā radītu ienākumus, kurus šīs personas rezidences valstī nav iespējams aplikt ar nodokli. Tā tas ir, piemēram, gadījumā, ja meitas sabiedrība izmaksā dividendes savai mātes sabiedrībai, lai, veicot turpmākus darījumus caur nesadarbojošām jurisdikcijām, tās noslēptu. Rezultātā galīgā saņēmēja rezidences valsts nesaņem informāciju par peļņas sadali un nevar piemērot attiecīgos nodokļus.

Atliek cerēt, ka Eiropas Savienības Tiesa pievienosies ģenerāladvokāta paustajam viedoklim.

Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumiem?

Uzņēmumu grupās ar vertikālu struktūru bieži sastopama situācija, kad Latvijas sabiedrība saņem dividendes no savām meitas sabiedrībām un pēc tam tās izmaksā tālāk saviem īpašniekiem. Šādām tā dēvētajām caurplūstošajām dividendēm Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz īpašu regulējumu, kas pie noteiktu nosacījumu izpildes ļauj izvairīties no dubultas aplikšanas ar nodokli.

Salīdzinājumā ar Lietuvu un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās tiek piemērots klasiskais uzņēmumu ienākuma nodokļa modelis, Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms nav uzskatāms par ieturējuma nodokli Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas piemērošanas vajadzībām. Tādēļ sākotnēji varētu šķist, ka minētais gadījums Latvijas uzņēmumus neskar.

Tomēr tas tā nav. Latvijas uzņēmums var būt daļa no starptautiskas korporatīvās struktūras gan kā holdinga sabiedrība, gan kā starpposma sabiedrība, kas līdzīgi kā aplūkotajā situācijā novirza dividendes tālāk savai mātes sabiedrībai vai faktiskajam labuma guvējam.

Tādēļ jebkāda nodokļu plānošana, tostarp uzņēmumu dibināšana un strukturēšana citās jurisdikcijās, ir jāveic ar īpašu rūpību. Pretējā gadījumā kādas valsts nodokļu administrācija var secināt, ka attiecīgā struktūra ir mākslīga un izveidota galvenokārt nodokļu priekšrocību iegūšanai.