Kontrolēto darījumu pārskats | Kā VID praksē atlasa uzņēmumus transfertcenu pārbaudēm

Uzņēmēju vidū joprojām bieži dzirdams jautājums: “Kāpēc VID atnāca tieši pie mums?” Nereti tam seko pieņēmums, ka pārbaude ir nejauša vai saistīta ar kādu formālu kļūdu. Praksē šāds skatījums arvien retāk atbilst realitātei.

Transfertcenu jomā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu atlase pārbaudēm balstās nevis intuīcijā, bet datos. Jo vairāk informācijas VID rīcībā nonāk strukturētā veidā, jo mērķētāka kļūst arī kontrole.

Riska profili – nevis viens kritērijs, bet to kombinācija

Nav viena “burvju skaitļa”, kas automātiski izraisa transfertcenu pārbaudi. VID skatās uz pazīmju kopumu. Īpašu uzmanību piesaista uzņēmumi ar netipiskiem finanšu rādītājiem – ilgstoši zemu rentabilitāti, straujām peļņas svārstībām vai atkārtotiem zaudējumiem situācijās, kur tirgus vide to objektīvi nepamato.

Šādos gadījumos rodas loģisks jautājums: vai darījumu cenas starp saistītām personām patiešām atspoguļo tirgus līmeni, vai arī peļņa tiek pārdalīta grupas ietvaros?

Svarīgi uzsvērt – zema peļņa pati par sevi nav pārkāpums. Problēma rodas tad, ja uzņēmums nespēj skaidri izskaidrot, kāpēc tā ir tieši tāda.

Grupas struktūra un darījumu loģika

Otrs būtisks atlases faktors ir grupas struktūra un darījumu modelis. VID analizē, kurā grupas posmā koncentrējas peļņa, kurš uzņēmums uzņemas riskus un kurš – faktiski tikai izpilda funkcijas.

Ja, piemēram, Latvijas uzņēmums sistemātiski strādā ar minimālu peļņu, bet saistītā persona citā valstī uzrāda augstu rentabilitāti, VID interesēsies, vai šāds sadalījums atbilst ekonomiskajai realitātei.

Arī šķietami “vienkārši” darījumi – vadības pakalpojumi, licences, aizdevumi – bieži kļūst par iemeslu padziļinātai analīzei, ja to cena nav skaidri pamatota.

Strukturētie dati un automātiska salīdzināšana

Kontrolēto darījumu pārskata ieviešana būtiski maina VID iespējas. Strukturēti dati EDS sistēmā ļauj ne tikai analizēt vienu uzņēmumu atsevišķi, bet arī salīdzināt to ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem tajā pašā nozarē.

Tas nozīmē, ka VID var ātri pamanīt:

a) būtiskas atkāpes no nozares vidējiem rādītājiem,
b) nekonsekvenci starp gadiem,
c) situācijas, kur izmantotā metode formāli ir norādīta, bet rezultāts tai acīmredzami neatbilst.

Šāda analīze vairs neprasa individuālu dokumentu pieprasīšanu – riska signāli parādās jau datu līmenī.

Kāpēc pārbaudes kļūst mērķtiecīgākas?

No uzņēmēja skatupunkta tas nozīmē vienu: pārbaudes arvien retāk būs nejaušas. Tās būs balstītas datos, salīdzinājumos un modeļos, kas ļauj VID fokusēties uz gadījumiem ar augstāku potenciālo nodokļu risku.

Tas savukārt nozīmē, ka cerība “mūs jau nepamanīs” ir nepamatota un pat pārdroša.

Ko tas nozīmē uzņēmumam praksē?

Svarīgākais secinājums – transfertcenu risks nerodas pārbaudes brīdī. Tas rodas daudz agrāk, brīdī, kad tiek pieņemti cenu noteikšanas lēmumi bez skaidra ekonomiskā pamatojuma vai bez izpratnes, kā šie dati izskatīsies VID analīzē.

Tieši šeit profesionāla konsultanta iesaiste praksē rada vislielāko pievienoto vērtību – nevis “aizstāvot” jau esošu situāciju, bet palīdzot to sakārtot vēl pirms tā nonāk strukturētu datu veidā VID rīcībā.

Mūsdienu transfertcenās jautājums vairs nav vai VID salīdzinās datus. Jautājums ir – kā tie izskatīsies šajā salīdzinājumā.