Kontrolēto darījumu pārskats | Kā VID praksē veic transfertcenu korekcijas un kā rodas UIN piemaksas

Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk transfertcenu pārbaudi, uzņēmēji bieži sagaida diskusiju par dokumentācijas formu vai atsevišķām metodoloģiskām niansēm. Tomēr praksē VID fokuss parasti ir daudz pragmatiskāks – uz to, vai uzņēmuma finanšu rezultāts atbilst tam, ko līdzīgos apstākļos sasniegtu neatkarīgs tirgus dalībnieks.

Ja atbilde uz šo jautājumu VID ieskatā ir noraidoša, seko transfertcenu korekcijas, un tieši šajā brīdī transfertcenu jautājums pārtop ļoti konkrētā nodokļu riskā.

No cenas uz peļņu – VID skatījums

Svarīgi saprast, ka VID reti “labo” atsevišķu rēķinu vai vienu darījuma cenu. Praksē korekcija gandrīz vienmēr notiek peļņas līmenī. VID salīdzina uzņēmuma sasniegto rentabilitāti ar tirgus līmeni, kāds būtu sagaidāms, ņemot vērā uzņēmuma funkcijas, riskus un izmantotos aktīvus.

Ja uzņēmuma peļņa ir zemāka par šo tirgus līmeni, VID secina, ka starpība ir saistīta ar neatbilstoši noteiktām transfertcenām, un šo starpību pieskaita ar nodokli apliekamajam ienākumam.

No uzņēmēja skatupunkta tas bieži ir pārsteigums – jo “cenas jau bija”, “līgumi noslēgti”, “nauda faktiski samaksāta”. Taču transfertcenu korekciju gadījumā juridiskā forma atkāpjas ekonomiskās būtības priekšā.

Kā tiek noteikts “pareizais” peļņas līmenis

VID parasti balstās uz salīdzināmo uzņēmumu datiem. Tiek atlasīti neatkarīgi uzņēmumi ar līdzīgu darbības profilu, un analizēts, kādu peļņu tie gūst tirgus apstākļos. Šo datu rezultātā tiek noteikts tirgus intervāls – robežas, kurās peļņa būtu uzskatāma par atbilstošu izstieptas rokas principam.

Ja uzņēmuma rādītāji ir ārpus šī intervāla, VID uzskata, ka pastāv pamats korekcijai. Un šeit būtiski – ja uzņēmumam pašam nav sagatavota pārliecinoša ekonomiskā analīze, VID izmantos savus pieņēmumus un savus datus.

Kā veidojas UIN piemaksa

Transfertcenu korekcijas rezultātā palielinās uzņēmuma apliekamais ienākums. Latvijā tas nozīmē papildu uzņēmumu ienākuma nodokli, kas aprēķināms, piemērojot ne tikai UIN likmi, bet arī koeficientu, kas faktiski palielina maksājamo summu.

Rezultātā korekcijas finansiālā ietekme bieži ir būtiski lielāka, nekā uzņēmēji sākotnēji sagaida. Turklāt papildus nodoklim var tikt aprēķināta arī nokavējuma nauda, ja VID uzskata, ka nodoklis nav samaksāts savlaicīgi.

Svarīgi uzsvērt – korekcija ne vienmēr nozīmē, ka uzņēmums ir rīkojies ļaunprātīgi. Bieži tā ir sekas nepilnīgai analīzei vai kļūdainiem pieņēmumiem par to, kas “tirgū būtu normāli”.

Kāpēc strīdi rodas tieši šajā posmā

Lielākā daļa transfertcenu strīdu rodas nevis par to, vai tirgus cenas princips ir piemērojams, bet gan par to, kā tas konkrētajā situācijā būtu jāpiemēro. Metodes izvēle, testējamā puse, salīdzināmo datu atlase – tie ir jautājumi, kuros pastāv interpretācijas robežas.

Ja uzņēmums šos jautājumus nav pārdomājis iepriekš, saruna ar VID notiek jau aizsardzības režīmā, un manevra iespējas ir ierobežotas.

Ko tas nozīmē uzņēmumiem praksē?

Transfertcenu korekcijas gandrīz vienmēr ir sekas lēmumiem, kas pieņemti daudz agrāk – cenu noteikšanas brīdī, nevis pārbaudes laikā. Tieši tāpēc būtiskākā riska vadība notiek pirms VID iesaistes, nevis tās laikā.

Savlaicīga cenu politikas izvērtēšana, skaidra izpratne par uzņēmuma lomu grupā un profesionāls skatījums uz to, kā šie dati izskatīsies VID analīzē, praksē bieži ir izšķiroši. Jo, kad korekcijas jau tiek aprēķinātas, diskusija vairs nav par teoriju – tā ir par ļoti konkrētām summām.