Kontrolēto darījumu pārskats | Kāpēc tirgus cenas princips attiecas arī uz darījumiem starp Latvijas uzņēmumiem?

Uzņēmēju vidū joprojām pastāv uzskats, ka transfertcenu regulējums galvenokārt ir piemērojams starptautiskiem darījumiem, savukārt darījumi starp Latvijas uzņēmumiem no paša sākuma tiek uztverti kā zema riska joma. Lai gan šādam skatījumam ir zināms pamats, praksē tas nereti noved pie nepilnīgas tirgus cenas principa izpratnes un kļūdainiem secinājumiem par pienākumu apjomu.

Ir taisnība, ka klasiskā transfertcenu regulējuma fokusā ir starptautiski darījumi starp saistītām personām, kur pastāv risks peļņas pārnešanai uz citām nodokļu jurisdikcijām. Taču tas nenozīmē, ka darījumi starp Latvijas grupas uzņēmumiem būtu brīvi no prasībām attiecībā uz cenu pamatotību.

Transfertcenas un tirgus cenas princips: viens mērķis, atšķirīgi instrumenti

Starpvalstu darījumos likumdevējs paredz detalizētas transfertcenu dokumentācijas prasības, tostarp kontrolēto darījumu pārskata iesniegšanu strukturētu datu formā. Šajā gadījumā VID rīcībā nonāk salīdzināmi, analizējami dati par cenām, peļņas līmeņiem, izmantotajām metodēm un testējamo pusi, kas ļauj veikt salīdzinošu analīzi jau sistēmiskā līmenī.

Savukārt darījumos starp Latvijas uzņēmumiem galvenais regulējuma balsts ir tirgus cenas jeb izstieptas rokas princips. Tas nozīmē, ka cenas arī iekšzemes darījumos nedrīkst būt patvaļīgas – tām jāatbilst tam, ko līdzīgos apstākļos piemērotu nesaistīti uzņēmumi. Šī prasība nav tikai “uz papīra”, bet praktiski piemērojama, un tās neievērošana var radīt nodokļu riskus arī tad, ja visi darījuma dalībnieki ir Latvijas nodokļu maksātāji.

Normatīvais pamats iekšzemes darījumiem

Pienākums pamatot darījumu atbilstību tirgus cenai izriet no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”. Tie paredz, ka nodokļu maksātājam ir jāspēj pierādīt darījumu tirgus vērtība neatkarīgi no darījuma partnera rezidences valsts.

Praksē tas nozīmē, ka arī gadījumos, kad uzņēmumam nav pienākuma sagatavot transfertcenu dokumentāciju tās klasiskajā izpratnē, saglabājas pienākums sagatavot ekonomisku pamatojumu, kas izskaidro cenu veidošanās loģiku un tās atbilstību tirgus apstākļiem. Mainās nevis pienākums, bet gan prasītās informācijas forma un detalizācijas pakāpe.

Kāpēc darījumi starp Latvijas uzņēmumiem vairs automātiski nenozīmē zemu nodokļu risku

Ilgu laiku praksē dominēja pieeja, ka iekšzemes darījumi nav prioritārs kontroles objekts, jo kopējā nodokļu bāze valstī nemainās. Tomēr nodokļu administrācijas skatījums pakāpeniski mainās. VID uzmanības centrā arvien vairāk nonāk jautājums par to, vai peļņa grupas ietvaros tiek sadalīta atbilstoši katra uzņēmuma faktiskajam ekonomiskajam pienesumam.

Ja vienā Latvijas grupas uzņēmumā koncentrējas peļņa, bet citā – zaudējumi vai minimāla atdeve, VID var pamatoti analizēt, vai šāda situācija ir tirgus apstākļiem atbilstoša. Šeit izšķiroši kļūst nevis tas, vai darījums ir starptautisks, bet gan tas, vai cenu veidošanās loģika ir ekonomiski pamatota.

Ko tas nozīmē praksē – strukturētu datu laikmets

Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls, ņemot vērā kopējo virzību uz strukturētu datu izmantošanu nodokļu administrēšanā. Transfertcenu jomā tas jau ir skaidri redzams – kontrolēto darījumu pārskats nodrošina VID piekļuvi strukturētiem, salīdzināmiem datiem, kurus iespējams analizēt automatizēti.

Līdzīga tendence pakāpeniski veidojas arī iekšzemes darījumos. Elektronisko rēķinu ieviešana nozīmēs, ka arī darījumi starp Latvijas uzņēmumiem arvien vairāk būs pieejami strukturētā formā. Tas savukārt būtiski samazina “pelēko zonu”, kurā līdz šim cenu loģika varēja palikt nepamanīta, un palielina risku, ka neatbilstības tiks identificētas bez īpaša papildu pieprasījuma no VID puses.

Šādos apstākļos vairs nepietiek ar pieņēmumu, ka “līdz šim neviens nav jautājis”. Gan transfertcenu, gan iekšzemes darījumu gadījumā arvien nozīmīgāka kļūst spēja savlaicīgi izskaidrot cenu veidošanās loģiku, pirms jautājumi tiek uzdoti.

Praktiskais secinājums uzņēmumiem

Darījumi starp Latvijas grupas uzņēmumiem neprasa tādu pašu formālu transfertcenu dokumentāciju kā starptautiski darījumi, taču tie prasa skaidru, loģisku un ekonomiski pamatotu pieeju cenu noteikšanai. Tieši šeit praksē visbiežāk ir nepieciešams profesionāls skats no malas – lai saprastu, kāds pamatojuma līmenis konkrētajā situācijā ir pietiekams un aizstāvams.

Savlaicīga darījumu izvērtēšana ļauj uzņēmumiem ne tikai mazināt nodokļu riskus, bet arī sakārtot iekšējos norēķinus tā, lai tie atbilstu gan biznesa realitātei, gan arvien pieaugošajām datu analītikas iespējām nodokļu administrēšanā.