Likumdošanas apskats 13.03.–19.03.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība”
ENERĢĒTIKA
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 443 par ES Atveseļošanas fonda investīcijām energoefektivitātes uzlabošanā valsts ēkās
– Grozījums MK noteikumos Nr. 155 par atbalsta programmu uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai
DARBA TIESĪBAS
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Grozījumi elektronisko sakaru likumā
– Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
VIDES TIESĪBAS
– ES Direktīvas ieviešanai pieņemti grozījumi Krimināllikumā un grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”
– Grozījums likumā “Par piesārņojumu”
NODOKĻI
– Nodokļu rezidences statusa noteikšana nerada galīga rakstura tiesiskas sekas
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Paplašināta Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās
– Grozījumi Kriminālprocesa likumā
– Jauni Civilprocesa instrumenti aizsardzībai pret nepamatotām un ļaunprātīgām prasībām sabiedrības līdzdalībā iesaistītām personām
– Lietā par mantojuma aizgādņa rīcību jānoskaidro mantojuma atstājēja patiesā griba
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Senāts atzina, ka tiesa kļūdaini pasludinājusi maksātnespējas procesu, ignorējot pastāvošu strīdu par saistībām (Lietas Nr. SPC – 6/2026)
Spriedums pieņemts 17.03.2026
Ģenerālprokurors iesniedza protestu par spriedumu, ar kuru tika pasludināts Sabiedrības maksātnespējas process, norādot, ka tiesa kļūdaini to pasludinājusi, jo nav skatījusies uz pastāvošo strīdu par saistību, kas tiek risināts prasības tiesvedības kārtībā.
Senāts atzina, ka protestā norādītie argumenti ir pamatoti, un nolēma atcelt apstrīdēto spriedumu un nododot lietu jaunai izskatīšanai. Senāts secināja, ka maksātnespējas procesa pazīmes nevar tikt konstatētas, ja pastāv strīds par saistības pamatotību, kas tiek risināts prasības tiesvedības kārtībā. Civilprocesa likums paredz, ka strīda esība ir pamats maksātnespējas pieteikuma noraidīšanai, tādējādi Senāts atzina, ka tiesa pieļāvusi būtiskus procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas varēja novest pie nepareizas lietas izspriešanas.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi MK noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (Projekta ID: 25-TA-1415)
Pieņemts MK sēdē 17.03.2026
Precizē, ka autoruzraugs, būvuzraugs vai būveksperts nevar būt darba attiecībās ar būvdarbu veicēju pār kuru veic kontroli vai uzraudzību, izņemot gadījumus ar apvienotiem projektēšanas un būvdarbu līgumiem. Lai savlaicīgi novērstu ugunsdrošības risinājumu kļūdas, kas līdz šim nereti tika atklātas tikai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, radot papildu izmaksas un kavēšanos, projektēšanas stadijā ir ieviesta jauna specialitāte – ugunsdrošības būvspeciālists, kas būs atbildīgs par ēkas atbilstību ugunsdrošības prasībām. Tiek ieviests arī jauns amats – atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks.
Turpmāk, būvējot jaunas ēkas par valsts, pašvaldību vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem būvniecības ierosinātajiem būs jāizmanto videi draudzīgi, CO₂ piesaistoši, materiāli. Projektēšanas uzdevumā būs jānosaka, kādus CO₂ piesaistošus materiālus un kādā apjomā izmantot konstrukcijās, apdarē vai citos risinājumos. Darbinieku veselības risku mazināšanai tiek noteikti arī galvenā būvdarbu veicēja pienākumi darba aizsardzības prasību ievērošanā, veicot darbus ar azbestu saturošiem materiāliem.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” (Projekta ID: 26-TA-340)
Nodots publiskai apspriešanai 13.03.2026–27.03.2026
Sākotnēji noteikumi tika izstrādāti, balstoties uz Regulu (ES) 305/2011, kuras vietā jau ir izveidota jauna Regula (ES) 2024/3110, kas ievieš jaunu būvizstrādājumu tiesisko regulējumu ES un paredz pakāpenisku pāreju no līdzšinējā regulējuma uz jaunu sistēmu. Spēkā esošais nacionālais regulējums šo situāciju neatspoguļo, jo tajā nav ietvertas atsauces uz jauno Regulu un tajā nav noteikta tirgus uzraudzības kārtība gadījumiem, kad būvizstrādājumi tiek reglamentēti pēc jaunās regulas.
Grozījumi skaidri nostiprina tirgus uzraudzības iestāžu tiesības un pienākumus abos regulatīvajos režīmos, tai skaitā attiecībā uz informācijas un dokumentācijas pieprasīšanu, atbilstības novērtēšanu, paraugu ņemšanu un ekspertīžu veikšanu, kā arī dokumentu iesniegšanu valsts valodā. Tādējādi tiek nodrošināta tiesiskā skaidrība, nepārtraukta tirgus uzraudzības funkciju izpilde un atbilstība Eiropas Savienības tiesībām līdz pilnīgai pārejai uz jaunās regulas regulējumu.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi MK noteikumos Nr. 443 par ES Atveseļošanas fonda investīcijām energoefektivitātes uzlabošanā valsts ēkās (Projekta ID: 26-TA-20)
Pieņemts MK sēdē 17.03.2026
Grozījumi precizē termiņus, enerģijas ietaupījuma mērķus un attiecināmās izmaksas, kā arī uzraudzības un datu iesniegšanas kārtību. Papildus no noteikumu nosaukuma tiek izņemta specifiskā norāde uz vēsturiskajām ēkām.
Grozījums MK noteikumos Nr. 155 par atbalsta programmu uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai (Projekta ID: 26-TA488)
Nodots publiskai apspriešanai no 13.03.2026–27.03.2026
Lai nodrošinātu teritoriālo līdzsvaru reģionālās politikas ietvarā, secināts, ka atbalstu prioritāri nepieciešams sniegt teritorijām ārpus Rīgas, Vidzemes reģionā (Saulkrastu novads, Limbažu novads un Ogres novads) un Kurzemes reģionā (Tukuma novads), veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti mazāk attīstītajās teritorijās.
DARBA TIESĪBAS
Tiesu prakse
Tiesa atzīst, ka atšķirīgs pabalsta apmērs nepilna un pilna darba laika darbiniekiem ir objektīvi pamatots un tiesisks (Lieta Nr. AA43-0237-26)
Pieņemts 16.03.2026
Valsts darba inspekcijas direktors ar lēmumu uzlika Sabiedrībai pienākumu nodrošināt vienādu pabalsta apmēru darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba laiku, un tiem, kas strādā normālu darba laiku. Sabiedrība iesniedza pieteikumu tiesā par šī lēmuma atcelšanu. Tiesa atzina, ka pabalsta diferencēšana atkarībā no darba slodzes ir pamatota un atbilst tiesību normām. Uz nepilna darba laika darbiniekiem attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz pilna darba laika darbiniekiem, ja vien atšķirīgai attieksmei nav objektīva pamata. Tiesa atzina, ka pabalsta diferencēšana ir objektīvi pamatota, jo tā veicina darbinieku vēlmi strādāt pilnu slodzi un uzlabo veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
Grozījumi elektronisko sakaru likumā (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 19.03.2026; Stājas spēkā 02.04.2026
Grozījumi ievieš pienākumu komersantiem apstrādāt atrašanās vietas datus, lai efektīvāk novērstu krāpnieciskus zvanus, īpaši gadījumos, kad tiek izmantota Latvijas numerācija no ārvalstīm. Paredzēta iespēja apmainīties ar informāciju starp operatoriem, tādējādi stiprinot krāpniecības apkarošanas mehānismus.
Gadījumos, ja sakaru tīkls tiek ierīkots vai modernizēts valsts vai pašvaldības īpašumā, kas jau pieslēgts publiskajam tīklam, būvniecība iekļauta pašvaldības plānojumā vai tīkla pārvietošana notiek aizsargjoslas robežās, būs tikai jāinformē nekustamā īpašuma īpašnieks, līdzšinējās saskaņošanas procedūras vietā. Kā arī kopīpašumos turpmāk pietiks ar vairākuma piekrišanu, līdzšinējo 100% vietā.
Grozījumi precizē atbildību par elektronisko sakaru tīklu pārvietošanu, nosakot, ka izmaksu sadalījums ir atkarīgs no pārvietošanas iemesla. Papildus noteikts, ka jaunbūvēs un būtiski pārbūvētās ēkās jānodrošina mobilo sakaru pārklājums iekštelpās. Likums stiprina valsts drošību, piešķirot tiesības noteiktām institūcijām izmantot tehniskus līdzekļus nevēlamu radiosakaru, tostarp dronu, traucēšanai. Vienlaikus komersantiem noteikts pienākums informēt regulatoru par vienošanām ar zemes īpašniekiem, veicinot caurskatāmību un tirgus principiem atbilstošu cenu veidošanos.
Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 20.03.2026; Stājas spēkā 03.04.2026
Grozījumi paredz regulatoram izveidot konsultatīvo padomi, kurā iekļauj vairākas ministrijas, konkurences padomi, patērētāju tiesības aizsardzības centru, kā arī patērētāju, komersantu, pašvaldību un sociālo partneru pārstāvjus, lai uzlabotu lēmumu kvalitāti un iesaistītu plašāku interešu loku regulēšanas procesā. Birokrātijas samazināšanai noteikts, ka ja komersants tarifu nosaka pats un tas atbilst normatīvajiem aktiem regulators neizdod rakstveida administratīvo aktu, tikai pieņem lēmumu un publicē paziņojumu, bet ja tarifs neatbilst prasībām, regulators izdod pilnvērtīgu administratīvo aktu. Turpmāk visi lēmumi vai paziņojumi jāpublicē oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Tiesu prakse
EST: 50% kapitāldaļu piederība sankcionētai personai ļauj uzskatīt uzņēmuma līdzekļus par tās kontrolē esošiem un pakļaut tos iesaldēšanai (Lieta C-84/24)
Spriedums pieņemts 12.03.2026
2020. gada decembrī ES Padome iekļāva Baltkrievijas pilsoni ES sankcijām pakļauto personu sarakstā (visu ar sankcionēto personu saistīto līdzekļu iesaldēšana). Vēlāk divas Lietuvas bankas iesaldēja līdzekļus Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kurš nebija pakļauts sankcijām, bet kurā 50% kapitāldaļu piederēja minētajai personai. Uzņēmums vērsās tiesā, bet gan pirmā, gan apelācijas instance prasību noraidīja, norādot, ka viens no kritērijiem, kas saskaņā ar ES pamatnostādnēm jāņem vērā, lai noteiktu, vai juridisku personu kontrolē cita persona, ir tas, ka viņai ir tiesības vai pilnvaras iecelt vai atcelt juridiskās personas administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu. Tā kā attiecīgajai sankcionētajai personai piederēja 50% uzņēmuma kapitāla, tika secināts, ka tā spēj kontrolēt uzņēmumu un tā līdzekļus.
Uzņēmums cēla prasību Augstākajā tiesā, kas savukārt vērsās ES Tiesā jautājot, vai tad, ja tiek konstatēts, ka sankcionēto personu sarakstā minētai personai pieder precīzi 50% sabiedrības akciju, tiek pieņemts, ka sabiedrības līdzekļi ir sankcijām pakļautās personas īpašumā, turējumā vai kontrolē.
ES Tiesa skaidroja, ka dominējoša ietekme var pastāvēt arī pie mazākas līdzdalības, bet 50% kapitāldaļu parasti dod iespēju būtiski ietekmēt uzņēmuma lēmumus. Tāpēc šādā gadījumā uzskatāms, ka uzņēmuma līdzekļi ir sankcionētās personas kontrolē un tie ir jāiesaldē, lai sasniegtu sankciju mērķi. Vienlaikus ES Tiesa uzsvēra, ka dalībvalstīm ir jānodrošina personām, kuras nav iekļautas sankcionēto personu sarakstā, bet kuru līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir iesaldēti, jo ir pieņemts, ka tie atrodas sarakstā iekļautās personas turējumā vai kontrolē, iespēja apstrīdēt līdzekļu iesaldēšanu un panākt tā atcelšanu, ja vien viņas pierāda, ka šie līdzekļi faktiski nav minētajā sarakstā iekļautas personas turējumā vai kontrolē.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
ES Direktīvas ieviešanai pieņemti grozījumi Krimināllikumā (Projekta ID: 25-TA-2349) un grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (Projekta ID: 25-TA-2351)
Pieņemti MK valsts sekretāru sanāksmē 12.03.2026
Likumprojekti izstrādāti, lai ieviestu Direktīvu (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību. Grozījumi Krimināllikumā paredz par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret dabas vidi noteikt Direktīvai atbilstošus sodus, kā arī precizēt darbības par kurām paredzama kriminālatbildība un darbības, kas uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu, ja radījušas būtisku kaitējumu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” paredz precizēt kritērijus un gadījumus, kad noziedzīgs nodarījums pret vidi atzīstams par tādu, kas radījis būtisku kaitējumu.
Grozījums likumā „Par piesārņojumu“ (Likumprojekta Nr. 1222/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 19.03.2026
Pašvaldība, cilvēku aizsardzībai pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, varēs izdot saistošos noteikumus, kas paredz atļauju izsniegšanu pasākumiem vai izklaidēm, kas radītu troksni, prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī prasības un uzraudzības nosacījumus attiecībā uz skaņu izolāciju.
NODOKĻI
Tiesu prakse
Nodokļu rezidences statusa noteikšana nerada galīga rakstura tiesiskas sekas (Lietas Nr. A420162425)
Lēmums pieņemts 12.03.2026
Administratīvo lietu departaments vērtēja, vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par fiziskās personas nodokļu rezidences statusa noteikšanu ir administratīvais akts un vai tas ir patstāvīgi pārsūdzams tiesā. Pieteicēja bija lūgusi atzīt viņu par nerezidenti konkrētos pagātnes periodos, taču pirmās instances tiesa tiesvedību izbeidza, secinot, ka šāds lēmums nerada galīga rakstura tiesiskas sekas.
Senāts atzina, ka nodokļu rezidences statuss pats par sevi nerada tiesiskas sekas Administratīvā procesa likuma izpratnē. Tiesiskās sekas rodas tikai ar konkrētiem Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem, piemēram, par nodokļu aprēķināšanu vai pienākumu noteikšanu. Līdz ar to arī lēmums, ar kuru tiek atteikts noteikt nerezidenta statusu, nav uzskatāms par administratīvo aktu un nav patstāvīgi pārsūdzams, neatkarīgi no tā, vai statuss tiek vērtēts uz nākotni vai pagātnes periodu.
Senāts arī uzsvēra, ka iespējamās sekas, kas izriet no rezidences statusa (piemēram, deklarāciju iesniegšanas pienākumi vai citi normatīvajos aktos paredzēti pienākumi), pašas par sevi nerada galīga rakstura tiesiskas sekas. Jautājums par personas rezidences statusu var tikt pārbaudīts tiesā tikai kontekstā ar konkrētu administratīvo aktu, kas tieši ietekmē personas tiesības vai pienākumus
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvie akti
Paplašināta Ekonomisko lietu tiesas kompetence civillietās (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 13.03.2026; Stājas spēkā 01.04.2026
Ar grozījumiem Civilprocesa likumā noteikti papildus gadījumi, kad Ekonomisko lietu tiesa izskata lietas, kā pirmās instances tiesa. Papildus grozīti pārejas noteikumi nosakot, kuras no tiesas jaunajām kompetencēm stājas spēkā kopā ar grozījumu spēkā stāšanos un kuras no 31.08.2029.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 13.03.2026; Stājas spēkā 01.04.2026
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā regulēti noteikumi attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesas kompetenci izskatīt krimināllietas, kā arī likumā ieviest jauns pants, kas regulēs valsts drošības iestādes amatpersonas pratināšanas īpatnības.
Normatīvo aktu projekti
Jauni Civilprocesa instrumenti aizsardzībai pret nepamatotām un ļaunprātīgām prasībām sabiedrības līdzdalībā iesaistītām personām (Likumprojekta Nr. 1187/Lp14)
Izskatīts 2. lasījumā 19.03.2026; Gaida priekšlikumus līdz 26.03.2026
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” izstrādāts ar mērķi ieviest ES Direktīvu 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību. Ar grozījumiem vēlas ieviest procesuālus instrumentus, kas palīdzēs tiesai identificēt prasības, kas ir acīmredzami nepamatotas vai celtas ļaunprātīgos nolūkos, kā arī iespējami ātri izbeigt jau uzsāktas lietas. Papildus plānots noteikt pienākumu prasītājam, pēc atbildētāja pieteikuma, iemaksāt nodrošinājumu tiesāšanās izdevumu segšanai, kā arī noteikt, ka nolēmumā, ar kuru lieta izspriesta, prasība atstāta bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta, tiesa pēc atbildētāja pieteikuma vai savas iniciatīvas var noteikt prasītājam pienākumu pilnā apmērā segt visus ar tiesu taisītos izdevumus. Kā arī tiks precizēti naudas sodu apmēri par procesuāliem pārkāpumiem.
Tiesu prakse
Lietā par mantojuma aizgādņa rīcību jānoskaidro mantojuma atstājēja patiesā griba (Lieta Nr. SKC-154/2026)
Spriedums pieņemts 11.03.2026
Mantinieki vērsās tiesā pret bijušo mantojuma aizgādni un mantojuma masā ietilpstošā nekustamā īpašuma īrnieci, lai atzītu atbildētāju noslēgto dzīvojamo telpu īres līgumu par simulatīvu un spēkā neesošu tā nesamērīgi zemās īres maksas dēļ, kā arī piedzītu no atbildētājiem zaudējumu atlīdzību.
Izvērtējis lietas apstākļus, Senāts konstatēja, ka zemākas instances tiesa ir uzskatījusi visu celtās prasības summu par prasītājiem atrauto peļņu, lai gan faktiski prasība strukturēta tā, ka tajā tiek lūgts no atbildētāja piespriest gan mantojuma masas labā saņemtos maksājumus kā atlīdzību par īpašuma lietošanu, gan starpību starp faktisko un tirgus situācijai atbilstošo īres maksu. Ņemot vērā, ka pierādāmie apstākļi abos gadījumos atšķiras, tiesai bija jāpārbauda, vai aizgādnis no īrnieces faktiski saņēmis atlīdzību un nodevis to mantiniekiem, kad tie pieņēmuši mantojumu. Tāpat tiesa nav noskaidrojusi, kāda bijusi mantojuma atstājējas griba attiecībā uz dzīvojamo telpu izīrēšanu īrniecei, ņemot vērā, ka attiecīgās telpas viņai tikušas izīrētas vēl mantojuma atstājējas dzīves laikā.
Senāts atgādināja, ka mantojuma tiesībās pastāv princips – pēc iespējas noskaidrot un ievērot mantojuma atstājēja patieso gribu, tādēļ, sniedzot vērtējumu mantojuma aizgādņa rīcībai, bija nevis jāvērtē īres maksas atbilstība tirgus situācijai, bet jāpārliecinās, vai mantojuma aizgādnis ir pienācīgi izpildījis gribas izteikumu un saglabājis mantojumu ne sliktākā stāvoklī, kā tas bijis mantojuma atklāšanās laikā. Visbeidzot, tiesa, aprēķinot atrautās peļņas apmēru, pretēji Senāta judikatūras atziņām nav ņēmusi vērā atbildētājam radušos izdevumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu. Ievērojot minēto, apgabaltiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Sazinies ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.