Likumdošanas apskats 17.04.–23.04.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Ikgadējā LIFE programmas INFO diena
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Precizētas elektronisko sakaru infrastruktūras plānošanas un būvniecības prasības
– Precizēs regulējumu attiecībā uz pašvaldības tiesībām prasīt īres līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku
ENERĢĒTIKA
– ES kohēzijas projekta īstenošanas nosacījumu precizēšana
– Notikušas izmaiņas “CONEXUS” padomes sastāvā
DARBA TIESĪBAS
– Strīds par profesionālā militārā dienesta izbeigšanas tiesiskumu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
VIDES TIESĪBAS
– Atbalsts videi draudzīgu automobiļu iegādei
– Eiropas Padomes Konvencija par vides krimināltiesisko aizsardzību
NODOKĻI
– Strīdā par Covid-19 atbalsta piešķiršanu ir jāpierāda cēloņsakarība starp apgrozījuma kritumu un ierobežojumiem
– Tiesa atzīst, ka Covid-19 atbalsts piešķirams, vadoties pēc uzņēmuma faktiskās darbības, nevis formāli deklarētā pamatdarbības veida
IMIGRĀCIJA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Stājās spēkā grozījumi, kas kriminalizē intīma rakstura materiālu izplatīšanu
– Izsludināti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas aizsargā labticīgo mantas ieguvēju
– Tiks paplašināts Krimināllikuma regulējums par noziegumiem pret vidi un grozīts likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”
– Noteiks, ka personas nāves gadījumā kompensācija katrai kriminālprocesā atzītajai cietušajai personai tiks piešķirta pilnā apmērā, nevis sadalīta proporcionāli starp vairākām cietušajām personām
– Noteiks, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojam ir tiesības izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, ievietojot tajā daktiloskopiskajā ekspertīzē iegūtās pēdas, kā arī veikt biometrijas datu apstrādi
– Noteiks, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju par personu drīkst nodot citām institūcijām
– Saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā procesa automatizācija
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Nozares ziņas
Ikgadējā LIFE programmas INFO diena (vairāk lasīt šeit)
Notiks 13.05.2026 plkst. 10.00 tiešsaistē
Aicina uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus interesentus uz LIFE programmas INFO dienu, kurā būs iespējams iepazīties ar informāciju par Eiropas Savienības atbalsta programmas LIFE līdzfinansējuma piesaistes iespējām Latvijā, programmas 2026. gada uzsaukumā.
LIFE ir Eiropas Savienības dabas un vides aizsardzības un klimata pārmaiņu atbalsta programma, ar kuras palīdzību Latvijā ir realizēti vairāk nekā 60 vides, dabas un klimata projekti. Ar LIFE programmas atbalstu uzņēmēji var izstrādāt inovatīvus produktus, uzlabot ražošanas kvalitāti un resursu efektivitāti, kā arī aizstāt nevēlamus ķīmiskus savienojumus ar videi draudzīgiem aizvietotājiem savos produktos.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvie akti
Precizētas elektronisko sakaru infrastruktūras plānošanas un būvniecības prasības (Projekta ID 25-TA-1857)
Pieņemts MK sēdē 21.04.2026
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” precizē elektronisko sakaru infrastruktūras plānošanu un būvēšanu pilsētās, lai paātrinātu procesu, samazinātu izmaksas un mazāk bojātu pilsētas vidi. Tiks veicināta sakaru kabeļu pārvietošana no gaisvadiem uz pazemi, kā arī noteiks, ka turpmāk, būvējot jaunas ielas, obligāti jāparedz rezerves pazemes kabeļu kanalizācija, kas kalpos kā telpa nākotnes tīkliem.
Grozījumi stājas spēkā 01.08.2026 un tajos ietvertās prasības var nepiemērot būvniecības iecerēm, par kuru izstrādi līgums par projektēšanu noslēgts līdz 31.07.2026.
Normatīvo aktu projekti
Precizēs regulējumu attiecībā uz pašvaldības tiesībām prasīt īres līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku (Likumprojekta Nr. 1324/Lp14)
Iesniegts Saeimā 23.04.2026
Ar grozījumiem Dzīvojamo telpu īres likumā tiek precizēts, ka pašvaldība var prasīt jauna dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu uz noteiktu termiņu attiecībā uz visiem pašvaldību iepriekš noslēgtajiem dzīvojamo telpu īres līgumiem — gan tiem, kas noslēgti, pašvaldībai īstenojot autonomo funkciju (sniegt palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā), gan tiem līgumiem, kas noslēgti ārpus autonomās funkcijas izpildes. Papildus tiek noteikts no vispārējā regulējuma atšķirīgs — ilgāks — līgumu pārslēgšanas termiņš attiecībā uz līgumiem, kur pašvaldība ir izīrētājs.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
ES kohēzijas projekta īstenošanas nosacījumu precizēšana (Projekta ID: 26-TA-175)
Pieņemts MK sēdē 21.04.2026
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 18 par ES kohēzijas programmas 2021.-2027. gadam īstenošanu energoefektivitātes uzlabošanai kultūras infrastruktūrā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, paredz: precizēt noteikumos lietotos terminus; no projekta izņemt dažas no ēkām; kā arī izņemt visas liekās atsauces es ES tiesību aktiem. Papildus vēlas noteikt, ka projektu īstenotājiem būs jāziņo par enerģijas patēriņa radītājiem tikai vienu reizi par pilno kalendāro gadu pēc projekta beigām (līdz šim pieci gadi pēc noslēguma maksājuma veikšanas).
Nozares ziņas
Notikušas izmaiņas “CONEXUS” padomes sastāvā (AST: Aktualitātes)
23.04.2026 uz trīs gadu termiņu piecu padomes locekļu sastāvā ievēlēta “Conexus” padome
Padomes locekļu amatā atkārtoti tika ievēlēti 3 locekļi, bet no jauna ievēlēja divus locekļus. Akcionāru sapulce pieņēma lēmumu izteikt “Conexus” statūtus jaunā redakcijā, paredzot padomes locekļu skaita samazināšanu no septiņiem līdz pieciem, kā arī nosakot padomes locekļu atlīdzību.
Tāpat akcionāru sapulcē tika apstiprināts “Conexus” 2025. gada un atkarības pārskats, pieņemti zināšanai “Conexus” valdes, padomes un neatkarīga revidenta ziņojumi, kā arī pieņemts lēmums par “Conexus” peļņas izlietošanu, dividendēs izmaksājot 0,37 EUR par akciju.
DARBA TIESĪBAS
Tiesu prakse
Strīds par profesionālā militārā dienesta izbeigšanas tiesiskumu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā (Lietas Nr. A420231824)
Spriedums pieņemts 17.04.2026
Starp pieteicēju un Aizsardzības ministriju 26.08.2008 tika noslēgts līgums par profesionālo militāro dienestu (publisko tiesību līgums). No 25.10.2023 līdz 15.06.2024 Pieteicējs bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Ar Aizsardzības ministrijas lēmumu 22.03.2024 Pieteicējs tika atbrīvots no amata un atvaļināts no profesionālā dienesta, izbeidzot Līgumu pirms termiņa, jo tika konstatēti apstākļi, kas liedz pildīt aktīvo dienestu – Pieteicējam ir anulēta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam (lēmums stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams).
Pastāv strīds par to, vai iestāde drīkstēja atvaļināt pieteicēju no dienesta bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Strīds ir arī par to, vai lietā konstatētajos apstākļos iestādei bija pienākums piemērot pieteicējam labvēlīgākas tiesiskās sekas (atvaļināšanas pamatu).
Tiesa atzina, ka līgums tika izbeigts tiesiski, jo karavīram tika anulēta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Visiem karavīru amatiem ir nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja minētā drošības prasība nav izpildīta, tas ir tiesisks pamats līguma izbeigšanai pirms termiņa. Tika secināts, ka Militārā dienesta likuma normas ir prioritāras pār Darba likuma normām bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, un iestādei nebija rīcības brīvības turpināt dienesta attiecības.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Tiesu prakse
Institucionālās reformas īstenošana un administratoru profesionālās darbības un uzraudzības pilnveidošana (Likumprojekts Nr. 1260/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 23.04.2026; Gaida priekšlikumus līdz 07.05.2026
Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā vēlas precizēt un papildināt maksātnespējas regulējumu atbilstoši plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) reformēšanai, tā funkcijas un uzdevumus nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Likuma atsauces uz MKD aizstās ar Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, nemainot regulējumu pēc būtības.
Papildus tiks precizēti noteikumi attiecībā uz maksātnespējas administratoru, nosakot, ka administratoru no regulārā kvalifikācijas eksāmena kārtošanas varēs atbrīvot, ja kopš iecelšanas amatā vai iepriekšējā eksāmena kārtošanas viņš ir apmeklējis kvalifikācijas pilnveides pasākumus 12 akadēmisko stundu apmērā par katru kalendāro gadu un ne mazāk kā 100 akadēmiskās stundas kvalifikācijas periodā. Detalizētus nosacījumus noteiktu Ministru kabinets. Papildus ieviestu jaunu kvalifikācijas eksāmena veidu – ārkārtas kvalifikācijas eksāmens, kas kalpotu kā mehānisms, ar kuru disciplināro pārkāpumu atkārtošanās gadījumā tiktu pārbaudīts, vai administrators joprojām ir piemērots amata pienākumu veikšanai. Disciplinārlietā pieņemtu lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu publicētu Administratoru asociācijas tīmekļvietnē. Turpmāk pieteikumu tiesai par administratora atcelšanu no visiem procesiem Tieslietu ministrija iesniegtu arī gadījumos, kad administratora amata darbība tika apturēta (līdz šim MKD iesniedza, ja administrators atbrīvots, atcelts vai atstādināts).
VIDES TIESĪBAS
Normatīvie akti
Atbalsts videi draudzīgu automobiļu iegādei (Projekta ID: 25-TA-2646)
Pieņemts MK sēdē 21.04.2026
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” nolikums paredz atbalstu elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto, kā arī ūdeņraža automobiļu iegādei. Atbalsta apmēri būs dažādi atkarībā no transportlīdzekļa veida un vai iedzīvotājam ir piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība.
Atbalsta programmas finansējums ir 40 milj. Eiro un programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kamēr beidzas minētais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 21.12.2029. Papildu informācija un vadlīnijas projektu iesniegumu sagatavošanai būs pieejamas SIA “Vides investīciju fonds” tīmekļa vietnē.
Normatīvo aktu projekti
Eiropas Padomes Konvencija par vides krimināltiesisko aizsardzību (Likumprojekta Nr. 1318/Lp14)
Iesniegts Saeimā 21.04.2026
Konvencija izstrādāta 14.05.2025 ar mērķi novērst un apkarot noziedzīgus nodarījumus pret vidi, veicināt valstu un starptautisko sadarbību, kā arī noteikt minimālos tiesiskos standartus, kas valstīm kalpotu kā vadlīnijas to nacionālajos tiesību aktos. Likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību“ izstrādāts, lai ratificētu šo konvenciju Latvijā.
Konvencija nosaka, ka valstīm jākriminalizē vides noziegumi, jānosaka efektīvas sankcijas, kā arī jāparedz atbildību uzņēmumiem par videi radītu kaitējumu. Tiek veicināta sabiedrības iesaiste un vides aizsardzības pasākumi (preventīvie pasākumi). Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
NODOKĻI
Tiesu prakse
Strīdā par Covid-19 atbalsta piešķiršanu ir jāpierāda cēloņsakarība starp apgrozījuma kritumu un ierobežojumiem (Lieta Nr. A420191022)
Spriedums pieņemts 16.04.2026
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par 2021. gada oktobri un novembri. Tiesa konstatēja, ka, lai gan pieteicēja pierādīja apgrozījuma kritumu par vismaz 20%, tā nespēja pierādīt tiešu vai netiešu cēloņsakarību starp šo kritumu un Covid-19 ierobežojumiem, jo īpaši attiecībā uz tās apgrozījuma samazinājumu Horeca sektorā.
Tiesa atzīst, ka Covid-19 atbalsts piešķirams, vadoties pēc uzņēmuma faktiskās darbības, nevis formāli deklarētā pamatdarbības veida (Lieta Nr. A420162322)
Spriedums pieņemts 17.04.2026
Administratīvā apgabaltiesa izskatīja strīdu par valsts atbalsta piešķiršanu Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam par 2021. gada oktobri un novembri. Dienests atteica atbalstu, jo pieteicējas pamatdarbības veids nodokļu reģistrā bija norādīts kā “Jūras zvejniecība”, kas ietilpst neatbalstāmajā nozarē. Pieteicēja savukārt norādīja, ka faktiski tā nebija nodarbojusies ar zvejniecību, bet gan ar ēdināšanas un zivju apstrādes pakalpojumiem.
Tiesa konstatēja, ka pieteicējai nebija ieņēmumu un faktiskas darbības zvejniecības nozarē, bet tā reāli darbojās atbalstāmajā ēdināšanas nozarē. Analizējot tiesisko regulējumu un tā mērķi, tiesa uzsvēra, ka izšķiroša nozīme ir faktiskajai saimnieciskajai darbībai, nevis tikai formāli deklarētajam NACE kodam. Tiesa arī norādīja, ka atbalsta mērķis ir kompensēt Covid-19 ierobežojumu ietekmi konkrētās nozarēs, nevis automātiski liegt atbalstu formālu reģistra ierakstu dēļ. Tādēļ secināts, ka dienesta atteikums bija nepamatots un prettiesisks. Tiesa atzina pieteicējas tiesības saņemt atbalstu un uzlika pienākumu to piešķirt.
IMIGRĀCIJA
Nozares ziņas
Precizē uzturēšanās atļauju piešķiršanas un pieteikšanas nosacījumus (Likumprojekta Nr. 1180/Lp14)
Pieņemts 3. lasījumā 23.04.2026.
Ar grozījumiem Imigrācijas likumā precizēs uzturēšanās atļauju piešķiršanas tiesības Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī izslēgs iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju par ieguldījumu bezprocentu valsts vērtspapīros. Papildus vienkāršotas procedūras dokumentu pieņemšanai un iesniegšanai, un noteikta kārtība dokumentu trūkumu novēršanai (14 dienu termiņš).
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvie akti
Stājās spēkā grozījumi, kas kriminalizē intīma rakstura materiālu izplatīšanu (Grozījumi Krimināllikumā)
Stājās spēkā 16.04.2026
Ar grozījumiem krimināllikumā ieviesta kriminālatbildība par intīma vai seksuāla rakstura attēlu, video vai citu materiālu publiskošanu bez attēlotās personas piekrišanas; par cilvēku tirdzniecībai pakļautas personas izmantošanu; par cilvēku krāpšanu, uzdodoties par amatpersonu, iestādes vai uzņēmuma pārstāvi.
Papildus pagarināti kriminālatbildības noilguma termiņi par noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, un noziedzīgiem nodarījumiem par kuriem var piespriest mūža ieslodzījumu. Noteikti bargāki sodi par mantas nobēdzināšanu un informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšanu. Noteikts, ka, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, personu varēs iesaistīt ne tikai probācijas programmās, bet arī citos soda izpildes iestādes sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumos. Papildus ieviesta iespēja samazināt piespriesto sodu ne tikai tad, ja notiesātais palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu, bet arī tad, ja notiesātais ir sniedzis palīdzību citas notiesātās personas meklēšanā.
Izsludināti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas aizsargā labticīgo mantas ieguvēju (Izsludinātā redakcija)
Pieņemti Saeimā 2. lasījumā 16.04.2026; Stājās spēkā 21.04.2026
Lai stiprinātu tiesas pilnvaras labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai, situācijās, kad jāizšķiras starp nekustamā īpašuma atdošanu cietušajam vai labticīgajam ieguvējam, ir grozīts Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmā daļa, aizstājot imperatīvo tiesisko regulējumu ar dispozitīvo. Līdz šim likums paredzēja, ka gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta atrasta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Tomēr ir sastopamas netipiskās situācijas, kad labticīgā ieguvēja tiesību atcelšana un nekustamā īpašuma atdošana cietušajam nenodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu. Turpmāk izņēmuma gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums un ar tās atdošanu cietušajam nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecībā uz trešo personu, kas ir labticīgais mantas ieguvējs, tiesa to, īpaši pamatojot, varēs atstāt trešās personas īpašumā, ja tās īpašuma tiesības nostiprinātas publiskā reģistrā. Tiesai paredzētās tiesības īstenojamas tikai izņēmuma gadījumā, ja manta ir nekustamais īpašums, un īpaši pamatojot, kāpēc ar noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam konkrētajā gadījumā nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecībā uz trešo personu, kā arī konkretizējot lietā esošos netipiskos faktiskos apstākļus.
Normatīvo aktu projekti
Tiks paplašināts Krimināllikuma regulējums par noziegumiem pret vidi (Likumprojekta Nr. 1325/Lp14) un grozīts likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (Likumprojekta Nr. 1326/Lp14)
Iesniegts Saeimā 23.04.2026
Ar grozījumiem krimināllikumā paredzēts ieviest ES Direktīvu 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību, vienlaikus nosakot nepieciešamību harmonizēt noziedzīgu nodarījumu definējumus, sodu apmērus un noziedzīgo nodarījumu regulējums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ar likumprojektu paredzēts paplašināt likumā regulētos noziedzīgos nodarījumus pret vidi, atbildību, kā arī noteikt bargākus sodus.
Ar grozījumiem likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību“ precizēs, kādos gadījumos ar noziedzīgu nodarījumu pret vidi radīts būtisks kaitējums, kā arī noteiks, kad iestāsies atbildība par noteiktu izejvielu un no tām iegūtu izstrādājumu nelikumīgu laišanu tirgū.
Noteiks, ka personas nāves gadījumā kompensācija katrai kriminālprocesā atzītajai cietušajai personai tiks piešķirta pilnā apmērā, nevis sadalīta proporcionāli starp vairākām cietušajām personām (Likumprojekta Nr. 1156/Lp14)
Pieņemti 3. lasījumā 16.04.2025.
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” izstrādāti, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 27.06.2025 sprieduma lietā Nr. 2024-07-01 izpildi, ar kuru atzīts, ka personas nāves gadījumā piemērotais valsts kompensācijas piešķiršanas mehānisms – kopējās summas proporcionāla sadalīšana starp visām kriminālprocesā atzītajām cietušajām personām – neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam, jo nenodrošina taisnīgu un samērīgu atlīdzinājumu katram cietušajam. Paredzēts noteikt, ka šādos gadījumos kompensācija katram cietušajam tiks piešķirta pilnā apmērā, nevis sadalīta proporcionāli starp vairākām cietušajām personām.
Noteiks, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojam ir tiesības izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, ievietojot tajā daktiloskopiskajā ekspertīzē iegūtās pēdas, kā arī veikt biometrijas datu apstrādi (Likumprojekta Nr. 1203/Lp14)
Pieņemti 3. lasījumā 16.04.2026
Lai Valsts tiesu ekspertīžu birojs varētu ātrāk un efektīvāk nodrošināt tam noteikto funkciju veikšanu, kā arī mazinātu birokrātisko dokumentu apriti, grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā paredz, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojam ir tiesības izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, ievietojot tajā daktiloskopiskajā ekspertīzē iegūtās pēdas, kā arī veikt biometrijas datu apstrādi. Papildus tam tehnisks grozījums par Nodokļu un muitas policijas nosaukuma precizēšanu likumā.
Noteiks, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju par personu drīkst nodot citām institūcijām (Likumprojekta Nr. 1252/Lp14)
Pieņemti 2. lasījumā 16.04.2026.
Grozījumi Operatīvās darbības likumā paredz, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju par personu drīkst nodot citām institūcijām sākotnēji neparedzētu mērķu sasniegšanai, ciktāl attiecīgā informācija nepieciešama, lai nodrošinātu citu būtisku valsts vai sabiedrības interešu aizsardzību, un tās saturs un apjoms nerada nesamērīgu iejaukšanos personas pamattiesībās.
Saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā procesa automatizācija (Likumprojekta Nr. 1198/Lp14)
Pieņemts Saeimā 2. Lasījumā 16.04.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 30.04.2026.
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā“ ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā (SPIBK) procesa automatizāciju. Šāds regulējums nepieciešams, lai risinātu situāciju ar pieaugošo tiesā iesniegto pieteikumu skaitu un tās radīto tiesu pārslodzi. Plānots nodrošināt pilnīgu SPIBK procesa automatizāciju, kas var sākt darboties jau no 2026. gada. Atbilstoši nepieciešams veikt arī grozījumus CPL, piemēram, nosakot, ka 1) SPIBK pieteikumā nevajadzēs norādīt adresi; 2) kreditoram ir jāapliecina, ka iepriekš par pieteikumu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu SPIBK sakarā ar parādnieka iebildumiem; 3) valsts nodevas samaksa par pieteikumu turpmāk būs veicama tiešsaistes sistēmā; 4) tiesnesim nebūs jāsniedz motivēts lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu; 5) utt.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.