Personas līdzatbildības konstatēšanas ietekme uz atlīdzinājuma apmēra noteikšanu

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (Atlīdzināšanas likums) piešķir privātpersonai tiesības uz mantiskā zaudējuma vai nemantiskā kaitējumu atlīdzinājumu administratīvajā procesā, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Tiesu praksē ir vairākas lietas, kad tiesa pieņēma pieteicējam pozitīvu spriedumu, nolemjot uzlikt par pienākumu iestādei atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai nemantisko kaitējumu. Taču pat konstatējot valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību,  ne vienmēr zaudējumi vai nemantiskais kaitējums tiek atlīdzināti vai arī tiek atlīdzināti tikai daļā. Minētais ir saistīts ar nepieciešamību privātpersonai pierādīt nodarītos zaudējumus un nemantisko kaitējumu (attiecībā uz nemantisko kaitējumu morālā kaitējuma atlīdzinājuma summas noteikšana ir atkarīga lielākoties no tiesas ieskata), kā arī cēloņsakarību starp iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību un zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu. Proti, svarīgi pierādīt, ka  tieši iestādes rīcība vai lēmums ir bijis galvenais un noteicošais faktors, kas radījis zaudējumus. 

Taču, lemjot par mantiskā zaudējuma atlīdzinājumu un tā apmēru, ne mazāka loma ir piešķirama personas līdzatbildības konstatēšanai, kas ir noregulēta Atlīdzināšanas likuma 10.pantā. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma gadījumā tiesa ņem vērā visus apstākļus to savā kopumā un īpaši līdzatbildības apsvērumus atsevišķi neizdala, jo morālā kaitējuma atlīdzinājuma summas noteikšana ir atkarīga lielākoties no tiesas ieskata.  Savukārt attiecībā uz mantiskajiem zaudējumiem, ja tiek konstatēts, ka persona nav darījusi visu iespējamo, lai zaudējumus novērstu vai samazinātu, tas ir pamats pilnībā vai daļēji samazināt atlīdzinājuma apmēru atkarībā no personas rīcības rakstura un ietekmes. Šāda atziņa izriet no Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 16. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-60/2024 (Lietā Nr. SKA-60/2024). 

Šajā lietā pieteicējs  iesniedza Jūrmalas pilsētas zemes komisijā iesniegumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz savam tēvam piederējušo nekustamo īpašumu, kas sastāvēja no dzīvojamās mājas un zemes. Jūrmalas pilsētas zemes komisija saistībā ar pieteicēja iesniegumu lēmumu nepieņēma. Dzīvojamā māja tika iekļauta dzīvojamo māju privatizācijas sarakstā, kā arī  tika nolemts izveidot nekustamo īpašumu ar zemesgabalu, piekrītošu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, privatizējamās dzīvojamās mājas uzturēšanai. Neskatoties uz minēto, vēlāk tika pieņemts lēmums pārdot privatizācijas ietvaros gan minēto dzīvojamo māju, gan zemi, kas nepieciešama tās uzturēšanai.  Ar tiesas spriedumu Jūrmalas pilsētas domes lēmumi tika atzīti atzinusi par prettiesiskiem. Pieteicējs vērsās Jūrmalas pilsētas domē ar iesniegumu par zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kas viņam nodarīts ar domes prettiesiskajiem lēmumiem, jo pieteicējam to dēļ vairs nav tiesību atgūt tēvam piederējušo īpašumu. Dome pieteicēja iesniegumu noraidīja, un pieteicējs vērsās ar attiecīgu pieteikumu administratīvajā tiesā. 

Administratīvā apgabaltiesa ar 2021.gada 23.decembra spriedumu apmierināja pieteikumu daļā. Tiesa uzlika pienākumu Jūrmalas pilsētas domei atlīdzināt pieteicējam zaudējumus 36 776 euro apmērā. Spriedumā atzīts,  ka prettiesiskie  pašvaldību lēmumi ar ir bijis galvenais iemesls, kādēļ nekustamais īpašums privatizācijas procesā ir atsavināts citām personām. Tā rezultātā pieteicējs īpašumu vairs nevar iegūt un viņam ir nodarīti zaudējumi, kas ekvivalenti attiecīgā nekustamā īpašuma vērtībai. Attiecībā uz zaudējumu apmēru tiesa atzina, ka vērā ņemama nekustamā īpašuma vērtība 2018.gada 1.martā, kad stājās spēkā spriedums, ar kuru pašvaldības lēmumi atzīti par prettiesiskiem.  

Spriedumā norādīts, ka atbilstoši tiesu praksei līdzīgās lietās zaudējumu apmērs parasti tiek noteikts, vadoties no īpašuma kadastrālās vērtības. Tomēr, kā secināja tiesa, Valsts zemes dienesta noteiktā kadastrālā vērtība 2018.gadā ir balstīta uz informāciju par nekustamā īpašuma tirgu 2012.gadā, un objektīvāku informāciju par īpašuma vērtību sniedz SIA „Latio” sagatavotais nekustamā īpašuma novērtējums, kurā noteikta nekustamā īpašuma tirgus vērtība 2019.gadā.  

Vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa tiesas spriedumā  tika atzīts, ka pieteicējs nebija darījis visu iespējamo, lai novērstu zaudējumu rašanos, proti, pieteicējs nebija aktīvi interesējies par sava iesnieguma izskatīšanu pašvaldības zemes komisijā un par to, kādas papildu darbības būtu veicamas un dokumenti iesniedzami, lai iesniegums tiktu apmierināts.  

Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa tiesa atzina, ka pieteicējs ir līdzatbildīgs par zaudējumu rašanos, un tas atbilstoši Atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmajai daļai ir pamats samazināt pieteicējam atlīdzināmo zaudējumu apmēru. Tiesa par atbilstošu atlīdzinājumu konkrētā gadījuma apstākļos atzinusi pusi no nekustamā īpašuma novērtējumā noteiktās īpašuma tirgus vērtības.  

Lietā Nr. SKA-60/2024  Senāts ir vērsis uzmanību uz Atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmo daļu, saskaņā ar kuru  cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu.  Ir jānošķir cēloņsakarības esības noskaidrošana no personas līdzatbildības konstatēšanas. Cēloņsakarības esības noskaidrošana kā to paskaidro Senāts, ļauj secināt, vai personai nodarītie zaudējumi ir radušies tieši konkrētas valsts pārvaldes iestādes rīcības vai lēmuma rezultātā. Savukārt personas līdzatbildības konstatēšana ietekmē atlīdzinājuma apmēra noteikšanu, proti, ja tiek konstatēts, ka persona nav darījusi visu iespējamo, lai zaudējumus novērstu vai samazinātu, tas ir pamats pilnībā vai daļēji samazināt atlīdzinājuma apmēru atkarībā no personas rīcības rakstura un ietekmes. Šajā gadījumā tiesa ir konstatējusi cēloņsakarību starp domes prettiesiskajiem lēmumiem un apstākli, ka pieteicējs vairs nevar atgūt nekustamo īpašumu, uz kuru bija lūdzis atjaunot īpašuma tiesības. Proti, domes lēmumi bija galvenais un noteicošais faktors, kas ietekmēja pieteicēja iespējas atjaunot īpašuma tiesības uz viņa tēvam piederējušo īpašumu. Savukārt pieteicēja līdzatbildības konstatēšana bija pamats atlīdzinājuma apmēra samazināšanai.  

Lietā Nr. SKA-60/2024 Senāts nesaskatīja kļūdas Administratīvā apgabaltiesas spriedumā attiecībā uz Atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu. Tas, ka minētā tiesību norma ļauj ne tikai samazināt atlīdzināmo zaudējumu apmēru, bet arī nepiešķirt atlīdzinājumu vispār, nenozīmē, ka tiesai katrā ziņā bija jāizvēlas otrā iespēja.  Konkrētajā lietā ka tiesa ir ņēmusi vērā pieteicēja līdzatbildību un tieši tādēļ nav piešķīrusi pieteicējam atlīdzinājumu tādā apmērā, kāds atbilst īpašuma vērtībai 2019.gadā, bet gan tikai pusei no tās.  

No lietas Nr.SKA-60/2024 izriet,  ka ar to, ka tiek konstatēts, ka personai ir nodarīti zaudējumi, kas ir radušies tieši konkrētas valsts pārvaldes iestādes rīcības vai lēmuma rezultātā, vēl nepietiek, lai tiesa uzliktu  iestādei par pienākumu tos atlīdzināt. Tiesai ir jāvērtē arī pieteicēja līdzatbildība.  Vērtējot pieteicēja līdzatbildību, tiesai, nekonstatējot, ka pieteicējs būtu darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu,  var samazināt atlīdzināmo zaudējumu apmēru vai arī  nepiešķirt atlīdzinājumu vispār. 

Autorei Lietas Nr.SKA-60/2024 atziņas un Atlīdzināšanas likuma 10.pantā esošā līdzatbildības tiesību institūta mērķis atgādina citu tiesību institūtu, kas ir paredzēts civiltiesībās, proti, cietušā pienākums mazināt vai novērst zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1776. pantu cietušajam ir tiesības prasīt  tikai to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, veicot tādus pasākumus, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Abos gadījumos likums uzliek personai, kas ir cietusi no tiesību aizskāruma, par pienākumu rīkoties tā, lai samazinātu vai izslēgtu zaudējumu nodarīšanu.