Kontrolēto darījumu pārskats | Strukturētie dati VID rīcībā un to ietekme uz transfertcenu riskiem

Pēdējo gadu laikā transfertcenu regulējums Latvijā ir piedzīvojis klusu, bet būtisku transformāciju. Ja iepriekš nodokļu administrācijas uzmanības centrā bieži bija formāla dokumentācijas esamība vai neesamība, tad šobrīd fokuss arvien skaidrāk pārvietojas uz darījumu ekonomisko būtību un cipariem, kas tos raksturo.

Ar jaunajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² pantā šī tendence kļūst īpaši izteikta – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā nonāks strukturēti dati par kontrolētajiem darījumiem, nevis tikai aprakstoša dokumentācija brīvā tekstā. Tas būtiski maina arī spēles noteikumus uzņēmumiem.

No dokumentu mapēm uz datu analītiku

Līdz šim transfertcenu dokumentācija bieži vien kalpoja kā aizsardzības instruments “ja nu kādreiz pajautā”. Tā tika sagatavota PDF vai Word formātā, glabāta uzņēmuma arhīvā un izmantota galvenokārt tad, ja VID uzsāka pārbaudi. Šādā pieejā VID iespējas veikt plašu salīdzinošu analīzi bija ierobežotas – katrs gadījums tika vērtēts izolēti no pārējiem un no kopējā tirgus.

Kontrolēto darījumu pārskata ieviešana būtiski maina šo situāciju. Strukturēti dati EDS sistēmā nozīmē, ka VID redz nevis stāstu par darījumiem, bet konkrētus skaitļus: uzcenojumus, peļņas līmeņus, izvēlētās metodes, testējamās puses un salīdzināmos rādītājus. Šie dati ir savstarpēji salīdzināmi, filtrējami un analizējami automātiski.

Praksē tas nozīmē, ka VID vairs nav jāgaida pārbaude, lai “atvērtu dokumentāciju”. Riska pazīmes var tikt identificētas jau iepriekš – uz datu pamata.

Kāpēc strīdu risks palielinās, nevis to samazina

No uzņēmēju skatupunkta var rasties sajūta, ka strukturēta informācijas sniegšana padara procesu skaidrāku un paredzamāku. Daļēji tas tā ir. Taču vienlaikus tas būtiski palielina iespēju, ka VID pamanīs neatbilstības, kuras iepriekš palika nepamanītas.

VID tagad varēs:
a) salīdzināt līdzīgu uzņēmumu peļņas līmeņus vienā nozarē;
b) identificēt atkārtoti zemas vai svārstīgas maržas;
c) pamanīt gadījumus, kad metode formāli ir norādīta, bet rezultāts tai acīmredzami neatbilst;
d) analizēt izmaiņas pa gadiem bez papildu informācijas pieprasījumiem.

Ja iepriekš uzņēmums varēja cerēt, ka “mūs jau neviens nesalīdzinās ar citiem”, tad strukturēto datu laikmetā šāda cerība vairs nav pamatota.

Forma vairs nepasargā no satura problēmām

Viens no būtiskākajiem pārpratumiem, ko šobrīd redz praksē, ir pārlieka koncentrēšanās uz tehnisko pusi – formātu, laukiem, iesniegšanas termiņiem. Tas, protams, ir svarīgi, taču sekundāri.

VID neredzēs tikai to, vai pārskats ir iesniegts korekti. VID redzēs, vai:
a) izvēlētā tirgus cenas noteikšanas metode atbilst darījuma ekonomikai;
b) peļņas līmenis ir loģisks attiecīgajā nozarē;
c) darījumu struktūra ir konsekventa no gada uz gadu.

Ja šie aspekti nav pārdomāti, tehniski pareizi aizpildīts pārskats pats par sevi neko neglābs.

Paralēles ar iekšzemes darījumiem un e-rēķiniem

Svarīgi saprast, ka līdzīga attīstības loģika vērojama arī ārpus klasiskajām transfertcenām. Darījumos starp Latvijas uzņēmumiem jau šobrīd ir pienākums ievērot tirgus cenas principu, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 677. Savukārt elektronisko rēķinu ieviešana tuvākajā nākotnē nozīmē, ka arī šajā jomā VID rīcībā nonāks strukturēti, salīdzināmi dati.

Citiem vārdiem – neatkarīgi no tā, vai runa ir par starptautiskām transfertcenām vai vietējiem darījumiem, kopējais virziens ir viens: no aprakstošiem dokumentiem uz datu analīzi.

Ko tas nozīmē uzņēmumiem praksē

Šīs izmaiņas prasa domāšanas maiņu. Vairs nepietiek ar dokumentāciju kā formālu pienākumu. Ir nepieciešama reāla izpratne par to, kāpēc cena ir tieši tāda, kāda tā ir, un vai šis pamatojums izturētu salīdzinājumu ar tirgu.

Praksē tas nozīmē savlaicīgu analīzi, konsekvenci pa gadiem un bieži arī profesionāla konsultanta iesaisti jau pirms datu iesniegšanas, nevis pēc tam, kad VID jau ir uzdevis jautājumus, jo strukturētu datu laikmetā jautājumi parādās ātrāk, un atbildēm ir jābūt gatavām jau iepriekš.