Kontrolēto darījumu pārskats | Transfertcenas praksē: kā pieeja nosaka rezultātu

Transfertcenu jautājumos uzņēmēji bieži ir pārliecināti, ka risks ir teorētisks vai attiecas tikai uz “ļoti lieliem” vai starptautiskiem uzņēmumiem. Prakse rāda ko citu. Bieži vien izšķirošais faktors nav darījuma apjoms vai struktūras sarežģītība, bet tas, kā uzņēmums ir sagatavojies pamatot savas cenas brīdī, kad VID uzdod jautājumus.

Zemāk – trīs tipiski piemēri no prakses, kas ilustrē, kā viena un tā pati ekonomiskā situācija var novest pie pilnīgi atšķirīga rezultāta.

1. piemērs: pakalpojumu sniegšana grupas ietvaros

Latvijas uzņēmums sniedz administratīvos un IT pakalpojumus savam mātes uzņēmumam ārvalstīs. Cena noteikta, piemērojot uzcenojumu, kas uzņēmuma ieskatā ir “saprātīgs”, balstoties uz iekšējo aprēķinu.

Scenārijs bez analīzes

VID, analizējot kontrolēto darījumu pārskatā iesniegtos datus, secina, ka uzcenojums ir būtiski zemāks nekā līdzīgiem pakalpojumu sniedzējiem tirgū. Tā kā nav sagatavota salīdzināmo uzņēmumu analīze, VID pats nosaka tirgus intervālu un veic korekciju peļņas līmenī. Rezultāts – papildu UIN un nokavējuma nauda.

Scenārijs ar savlaicīgu izvērtējumu

Rezultātā VID rīcībā jau no paša sākuma nonāk datos balstīta informācija. Uzņēmuma finanšu rādītāji iekļaujas tirgus intervālā, izvēlētā metode ir saprotama, un dati pa gadiem neveido pretrunas. Šādā situācijā VID nav pamata uzdot papildu jautājumus vai veikt korekcijas, jo iesniegtie dati paši par sevi apliecina darījumu atbilstību tirgus cenas principam. Praktiski tas nozīmē, ka pārbaude beidzas vēl pirms tā ir sākusies.

2. piemērs: ražošanas uzņēmums ar zemu peļņu

Latvijas ražotājs strādā kā grupas pasūtījumu izpildītājs. Peļņa ir stabila, bet zema. Uzņēmuma vadība uzskata, ka tas ir normāli, jo “mēs jau neriskējam”.

Scenārijs bez skaidras pozīcijas

VID salīdzina uzņēmuma rādītājus ar citiem ražotājiem nozarē un secina, ka peļņa ir zem tirgus līmeņa. Uzņēmums nespēj pierādīt, kāpēc tieši šāds peļņas līmenis atbilst tā funkcijām. Tiek veikta korekcija vairāku gadu griezumā.

Scenārijs ar strukturētu pamatojumu

Uzņēmumam ir skaidri dokumentēts, ka tas darbojas kā zema riska ražotājs, ar ierobežotām funkcijām un bez tirgus riskiem. Salīdzināmo uzņēmumu analīze apstiprina, ka zemāka peļņa šādā modelī ir pieļaujama. VID secinājums – tirgus cenas princips ir ievērots.

3. piemērs: finansējums grupas ietvaros

Latvijas uzņēmums saņem aizdevumu no saistītās personas. Procentu likme noteikta, balstoties uz banku piedāvājumiem vai Latvijas Bankas publicētajiem datiem par līdzīgu termiņu un riska aizdevumiem.

Scenārijs ar korektu pamatojumu

Ja aizdevuma procentu likme atbilst banku piedāvājumiem vai ir noteikta, izmantojot Latvijas Bankas datus, tas jau pats par sevi ir spēcīgs tirgus pamatojums. Šādā gadījumā uzņēmums var skaidri parādīt, ka finansējuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kādus tas saņemtu no neatkarīga kreditora. VID pārbaudes laikā šāds pamatojums parasti nerada būtiskus jautājumus, jo procentu likme balstās uz publiski pieejamiem, objektīviem tirgus rādītājiem.

Kad tomēr rodas risks

Problēmas parādās situācijās, kad procentu likme ir noteikta formāli atsaucoties uz bankas piedāvājumu, bet bez skaidra sasaistes ar konkrētā aizņēmēja riska profilu, aizdevuma termiņu vai nodrošinājumu. Šādos gadījumos VID var apšaubīt, vai izvēlētā likme patiešām atspoguļo tirgus nosacījumus konkrētajam uzņēmumam, nevis vispārīgu atsauci uz “bankas cenu”.

Secinājums

Šajās situācijās izšķirošā atšķirība nav pašos darījumos, bet pieejā to cenu noteikšanai. Transfertcenu strīdi visbiežāk nerodas tāpēc, ka uzņēmums rīkotos acīmredzami neatbilstoši, bet gan tāpēc, ka darījumu cenas jau sākotnēji nav izvērtētas, ņemot vērā tirgus cenu līmeni un piemērojamo normatīvo regulējumu.

Strukturēto datu laikmetā VID redz ne tikai darījumu, bet arī rezultātu salīdzinājumā ar citiem. Ja uzņēmums pats nav izdarījis šo salīdzinājumu, to izdarīs VID.

Tieši tāpēc praksē profesionāla konsultanta iesaiste bieži nozīmē nevis sarežģītāku procesu, bet gan mierīgāku rezultātu. Jo transfertcenās galvenais jautājums nav – vai VID jautās. Galvenais jautājums ir – vai uzņēmumam jau būs gatava atbilde.