Transfertcenu korekcijas: ko jāzina 2026. gada kontekstā

Latvijas transfertcenu regulējums nosaka, ka darījumos starp saistītām personām neatkarīgi no to rezidences valsts ir jāievēro tirgus cenas princips, nodrošinot tādu pašu ekonomisko rezultātu kā salīdzināmos darījumos ar nesaistītām personām. Lai gan šis princips uzņēmējdarbības vidē ir labi zināms, praksē tā konsekventa ievērošana nereti ir apgrūtināta objektīvu apstākļu dēļ – tirgus informācijas nepieejamības, cenu svārstību vai datu aktualitātes trūkuma darījuma veikšanas brīdī.

Šādos gadījumos par nozīmīgu instrumentu kļūst transfertcenu korekcijas. Neraugoties uz to, ka korekcijas bieži tiek uztvertas kā negatīvs notikums, Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā tās var kalpot kā tiesisks un kontrolējams mehānisms, lai savlaicīgi samazinātu strīdu un sankciju risku.

Transfertcenu kontroles pastiprināšana Latvijā no 2026. gada

Kā jau plaši apspriests publiskajā telpā, no 2026. gada Latvijas transfertcenu regulējumā tiks būtiski paplašināta uzraudzība, paredzot, ka kontrolēto darījumu pārskats (strukturēto datu formā) ik gadu būs jāiesniedz uzņēmumiem, kuru darījumu apjoms ar saistītām personām pārsniedz EUR 250 000.

Detalizētā transfertcenu dokumentācija būs jāiesniedz tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma, tomēr uzņēmumiem tā būs jāuztur aktuāla. Ja darījumu funkcionālais raksturojums nemainās, viena transfertcenu dokumentācija var tikt izmantota līdz trim gadiem, katru gadu aktualizējot finanšu datus, peļņas maržas un salīdzināmo uzņēmumu rādītājus. Šī aktualizētā informācija būs jāatspoguļo kontrolēto darījumu pārskatā, kas kļūs par būtisku VID analītisko instrumentu.

Lai gan pieeja “dokumentācijas iesniegšana pēc pieprasījuma” formāli samazina administratīvo slogu, tā vienlaikus prasa augstu disciplīnu datu uzturēšanā un konsekventu darījumu funkcionālā profila ievērošanu.

Transfertcenu korekcijas un to tiesiskās sekas

Latvijas praksē pastāv vairāki transfertcenu korekciju veidi, tomēr no nodokļu risku pārvaldības viedokļa būtiskākā ir kompensējošā (true-up) jeb gada beigu korekcija. Nepieciešamība veikt korekciju rodas situācijās, kad darījumu rezultātā nav sasniegts tirgus līmenim atbilstošs peļņas apjoms, piemēram, nepietiekamu ieņēmumu dēļ par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, vai arī gadījumos, kad uzņēmumam radušās tirgus līmenim neatbilstoši augstas izmaksas. Lai gan korekcijas aprēķina metodika katrā no šiem gadījumiem atšķiras, tās mērķis vienmēr ir viens – koriģēt uzņēmuma apliekamo bāzi UIN vajadzībām.

Kompensējošās korekcijas ietvaros faktiskā peļņa tiek salīdzināta ar tirgus diapazonu, parasti izmantojot izvēlēto salīdzināmo vērtību, un aprēķinātā starpība tiek atspoguļota UIN deklarācijas 6.5. rindā, palielinot apliekamo bāzi un attiecīgi maksājamo nodokli. Ja korekcija tiek veikta līdz attiecīgā gada pārskata iesniegšanai, saskaņā ar UIN likuma 17. panta astoto daļu par nodokļa piemaksu netiek piemērota nokavējuma nauda.

Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas regulējums neparedz samazinošās transfertcenu korekcijas un korekcijas rezultātā ar UIN apliekamā bāze var tikt tikai palielināta.

Vai transfertcenu korekcija ir apliekama ar PVN?

Tradicionāli transfertcenu korekcijas tiek veiktas tiešo nodokļu (piemēram, UIN) vajadzībām, un ilgu laiku ES tiesiskajā telpā pastāvēja uzskats, ka tās automātiski nav PVN objekts. Tomēr situācija ir būtiski precizēta ar Eiropas Savienības Tiesa 2025. gada 4. septembra spriedumu lietā C-726/23 Arcomet, kurā tika atzīts, ka transfertcenu korekcija var būt PVN objekts, ja tā pēc būtības ir uzskatāma par atlīdzību par sniegtu pakalpojumu.

Izšķiroša nozīme ir tam, vai starp pusēm pastāv tieša saikne starp pakalpojuma sniegšanu un saņemto maksājumu. Savukārt gadījumos, kad transfertcenu korekcija ir veikta tikai tiešo nodokļu vajadzībām, piemēram, peļņas līmeņa izlīdzināšanai bez tiešas sasaistes ar konkrētu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, tā var nebūt uzskatāma par PVN objektu.

Līdz ar to katra transfertcenu korekcija PVN kontekstā ir jāvērtē individuāli, analizējot darījuma ekonomisko būtību, pušu līgumiskās saistības un to, vai korekcija pēc būtības funkcionē kā atlīdzība par ar PVN apliekamu darījumu.

Līdzīgu viedokli sniedz arī VID 2026. gada 14. aprīļa uzziņā Nr. P005-17/8.6.4/20961 par PVN piemērošanu transfertcenu korekcijām, skaidrojot, ka:

1. Transfertcenu korekcija ietekmē PVN gadījumos, kad korekcija ir saistīta ar PVN apliekamo darījumu, un šo cenu korekciju var tieši sasaistīt ar iepriekš veiktu konkrēti identificētu darījumu. Šādā gadījumā tiek koriģēta iepriekš veiktā darījuma cena (vērtība) un darījumā iesaistītās puses par to ir vienojušās.
2. Savukārt, ja cenu korekcijai nav tiešas saiknes ar sākotnējo piegādi, bet gan cenu korekcija paredz sasniegt noteiktu peļņas maržu, tad šāda cenu korekcija nav PVN objekts un jāuztver kā maksājumu, kas ir ārpus PVN piemērošanas tvēruma.

Dubultās nodokļu uzlikšanas risks un MAP procedūra

Dubultās nodokļu uzlikšanas risks rodas situācijās, kad viena valsts transfertcenu korekcijas rezultātā palielina apliekamo ienākumu, savukārt otrajā valstī par to pašu peļņu nodoklis jau ir samaksāts.

Latvijā praktiski vienīgais risinājums dubultās aplikšanas novēršanai ir savstarpējās saskaņošanas procedūra (MAP), kas īstenojama 180 dienu laikā saskaņā ar nodokļu konvencijām un Eiropas Savienības (ES) tiesībām. VID ir izstrādājis MAP vadlīnijas, taču tās pēdējo reizi publicētas 2021. gadā, un jaunāki publiskie materiāli nav pieejami.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) 2024. gadā publicēto MAP statistiku, transfertcenu strīdi Latvijā joprojām veido būtisku daļu no visām MAP lietām. Tas apliecina gan pieaugošo pārrobežu darījumu sarežģītību, gan arī ierobežotās nacionālās iespējas novērst dubulto nodokļu uzlikšanu bez starptautiskas koordinācijas.

2024. gada sākumā Latvijā bija 10 aktīvas MAP lietas transfertcenu jomā, kas uzsāktas laika posmā kopš 2016. gada 1. janvāra. Gada laikā tika ierosinātas 4 jaunas transfertcenu MAP lietas, savukārt 5 lietas tika pabeigtas, kā rezultātā gada beigās aktīvo lietu skaits samazinājās līdz 9 lietām.4

Šie rādītāji liecina par mērenu, taču stabilu strīdu plūsmas apjomu, kurā jaunu lietu pieplūdums tikai daļēji kompensē noslēgto lietu skaitu. Vienlaikus jāsecina, ka transfertcenu strīdu kopējais apjoms joprojām saglabājas augsts, kas netieši norāda uz lietu sarežģītību un to izskatīšanas ilgumu. Šāda statistika vēlreiz apliecina, ka transfertcenu jautājumi Latvijā bieži prasa ilgstošu starptautisku koordināciju un rūpīgu ekonomisko analīzi.

ES transfertcenu direktīvas priekšlikums: ambīcijas un realitāte

2023. gada 12. septembrī Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes direktīvai par transfertcenu noteikšanu, kuras mērķis bija harmonizēt galvenos transfertcenu principus ES līmenī. Priekšlikuma mērķis bija ieviest vienotu transfertcenu regulējuma ietvaru ES līmenī, jo, lai gan dalībvalstis formāli seko ESAO vadlīnijām, to atšķirīgā interpretācija praksē rada nodokļu strīdus, tiesisko nenoteiktību un ievērojamu administratīvo slogu gan nodokļu administrācijām, gan uzņēmumiem. Priekšlikumos tika paredzēts, ka šīs direktīvas nosacījumi tiks ieviesti no 2026. gada 1. janvāra.

Eiropas Parlaments 2024. gada aprīlī sniedza atbalstošu (nesaistošu) ziņojumu, ierosinot pat paātrināt direktīvas piemērošanu. Tomēr Padomes diskusijās 2023. – 2025. gadā atklājās būtiskas konceptuālas domstarpības starp dalībvalstīm, un 2025. gada jūnijā tika secināts, ka vienprātības panākšanas iespējas ir minimālas.

Rezultātā Eiropas Komisija savā 2026. gada darba programmā norādīja uz nodomu šo priekšlikumu atsaukt, vienlaikus turpinot darbu pie nesaistošas transfertcenu platformas izveides. 

Kas uzņēmumiem jādara jau tagad?

Latvijas transfertcenu regulējums arvien skaidrāk virzās uz preventīvu uzraudzību un sistemātisku datu analīzi, kur būtiska nozīme ir savlaicīgai risku identificēšanai, nevis tikai formālai atbilstībai.

Ņemot vērā ES līmeņa regulējuma nenoteiktību un Latvijā pastāvošo dubultās nodokļu uzlikšanas risku, uzņēmumiem ir īpaši svarīgi savlaicīgi konstatēt peļņas novirzes no tirgus līmeņa un veikt ekonomiski pamatotas korekcijas. Vienlaikus būtiska loma ir kvalitatīvai un aktuālai transfertcenu dokumentācijai, kas spēj izturēt gan VID kontroli, gan starptautisku strīdu izskatīšanu.

Jāņem vērā, ka Latvijā korekciju apstrīdēšanas mehānisms nav mainījies un samazinošās korekcijas joprojām nav paredzētas. Līdz ar to praktiski vienīgais risinājums dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanai ir MAP procedūra. Lai gan MAP ir komplicēta un laikietilpīga, tā ir praktisks instruments, kura sekmīgai piemērošanai izšķiroša nozīme ir profesionālai iesaistei un augstas kvalitātes dokumentācijai.

Ieviestais kontrolēto darījumu pārskatu iesniegšanas mehānisms var palielināt MAP lietu skaitu, jo VID būs vieglāk identificēt transfertcenu korekcijas, kas neizslēdz dubulto aplikšanu citā valstī. Tādēļ uzņēmumiem jau šobrīd jāvērtē transfertcenu politika stratēģiski, apzinoties, ka korekcijas kļūst par neatņemamu un pastāvīgu nodokļu atbilstības elementu mūsdienu pārrobežu uzņēmējdarbībā.