Likumdošanas apskats 17.07.–23.07.2026

KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS 

Konkurences iestādes var izņemt elektronisko saraksti uzņēmumu pārbaudēs

NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA

Ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 907  ”Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” vienkāršos prasības dzīvojamo māju vizuālajām apskatēm
Tiek stiprināts dzīvokļa īpašumos sadalītu ēku ierakstīšanas zemesgrāmatā process

ENERĢĒTIKA  

Noteikumi par elastības mehānismiem saistību izpildei atjaunīgās enerģijas jomā
Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma

REGULĒTĀS TIESĪBAS

Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā

BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS

Tiek plānots palielināt slieksni prospekta sagatavošanas pienākumam publiskā piedāvājuma izteicējiem

NODOKĻI

Publicēts informatīvs materiāls “Akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošana denaturētam spirtam un kārtība denaturēta spirta saņemšanai no citām valstīm”
Aktualizēts metodiskais materiāls “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem”
Publicēta uzziņa “Uzziņa par alkoholisko dzērienu realizāciju mazumtirdzniecības vietā ar digitalizēta rīka starpniecību”

MUITA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA

KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS

Tiesu prakse

Konkurences iestādes var izņemt elektronisko saraksti uzņēmumu pārbaudēs (EST Spriedums apvienotajās lietās C-258/23 , C-259/23 un C-260/23)  


Spriedums pieņemts 16.07.2026.

Konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanā Portugāles iestādes izņēma ar uzņēmējdarbību saistītus dokumentus, kas iegūti no elektroniskā pasta vēstulēm, ar kurām apmainījušies izmeklēšanā iesaistīto sabiedrību darbinieki un vadītāji. Šīs sabiedrības pret to iebilda, apgalvodamas, ka ir pārkāptas to tiesības uz saziņas konfidencialitāti un ka šādu izņemšanu jāatļauj izmeklēšanas tiesnesim, nevis prokuratūrai. Portugāles tiesa, kas izskata šīs lietas, lūdza Tiesai atbildēt uz jautājumu, vai prokuratūras izsniegtā atļauja bija pietiekama.

Vispirms Tiesa uzskata, ka ar uzņēmējdarbību saistītas elektroniskā pasta vēstules, ar kurām uzņēmuma darbinieki un vadītāji ir apmainījušies, izmantojot uzņēmuma elektroniskā pasta sistēmu, ietilpst saziņā, ko aizsargā tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Tomēr atzina, ka Savienības tiesības principā pieļauj konkurences iestādei bez iepriekšējas tiesas atļaujas izņemt uzņēmuma darba elektroniskā pasta vēstules, ja tās ir saistītas ar izmeklēšanu par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Vienlaikus šādām pilnvarām jābūt skaidri reglamentētām likumā, jāparedz pietiekamas garantijas pret patvaļīgu rīcību un tām jābūt pakļautām efektīvai tiesas kontrolei pēc pārbaudes veikšanas. Darba e-pasta vēstules aizsargā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, tomēr šo tiesību ierobežošana var būt mērķis nodrošināt neizkropļotu konkurenci.

NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA

Normatīvo aktu projekti

Ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 907  ”Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” vienkāršos prasības dzīvojamo māju vizuālajām apskatēm (Projekta ID: 26-TA-785) 

Līdz šim noteikumi paredzēja atšķirīgu vizuālo apskašu regularitāti dažādām dzīvojamās mājas daļām – atsevišķos gadījumos apskates bija jāveic vienu, citos – divas reizes gadā. Ar pieņemtajiem grozījumiem dzīvojamās mājas vizuālā apskate jāveic vienu reizi gadā. Vienlaikus grozījumi nemaina pienākumu veikt papildu apskates gadījumos, kad to prasa ēkas tehniskais stāvoklis, notikusi avārija, dabas stihija vai radušies citi apstākļi, kas var radīt apdraudējumu ēkai vai tās lietotājiem.

Tiek stiprināts dzīvokļa īpašumos sadalītu ēku ierakstīšanas zemesgrāmatā process (Likumprojekta Nr.:1415/Lp14)

Pieņemts 1. lasījumā 23.07.2026.

Ar likumprojektu tiek precizēta kārtība attiecībā uz gadījumos, ja tiek būvēta ēka (būve), kas tiek sadalīta patstāvīgos dzīvokļa īpašumos, vienlaicīgi zemesgrāmatā ir ierakstāma gan būve, gan atsevišķie dzīvokļu īpašumi. Pamats ierakstu veikšanai zemesgrāmatā būs Kadastra informācijas sistēmas un Būvniecības informācijas sistēmas strukturētie dati, ja no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā un reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. Jāņem vērā, ka šāda vienlaicīga daudzdzīvokļu mājas un dzīvokļu īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatās būs katras personas brīva izvēle, kas tiks norādīta Būvniecības informācijas sistēmā.

ENERĢĒTIKA

Normatīvo aktu projekti

Noteikumi par elastības mehānismiem saistību izpildei atjaunīgās enerģijas jomā (Projekta ID: 24-TA-2365)


Saskaņošana no 20.07.2026.-03.08.2026.

Noteikumu projekts noteic elastības mehānismu nosacījumus atjaunīgās enerģijas mērķu izpildei gadījumiem, ja šie mērķi netiek sasniegti vai tiek pārsniegti. Minētie elastības mehānismi ir jau noteikti ES direktīvā 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu, lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt savus mērķus un apbalvotu tās dalībvalstis, kuras mērķus ir pārsniegušas. Neviens viedoklis netika iesniegts pirmās saskaņošanas laikā.

Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma (Likumprojekta Nr. 1464/Lp14) 


Iesniegts Saeimā 20.07.2026.

EHN tika parakstīts 1994. gadā un stājās spēkā 1998. gadā. EHN ir ietverti noteikumi par investīciju aizsardzību, energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību un tranzītu, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismiem. Latvija EHN ratificēja 1995. gada 13. septembrī, pieņemot likumu “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu”. Latvijas ikgadējā iemaksa EHN 2025. gadā bija 5092 EUR. EHN ir visbiežāk izmantotais starptautiskais tiesību instruments, lai investori uzsāktu investīciju strīdus pret valstīm.

ES 2025. gada 28. jūnijā izstājās no EHN. 2026. gada 30. janvārī Latvija saņēma Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2025)2232, kurā norādīts, ka Latvija, palikdama Enerģētikas hartas nolīguma līgumslēdzēju pušu vidū, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Savienības Līgumi. Ņemot vērā paziņojumu, Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka starpinstitucionālās sarunas rosinot uzsākt procedūru par Latvijas izstāšanos no EHN.

Pieņemtais likumprojekts nosaka, ka Latvijas izstājas no Enerģētikas hartas nolīguma un līdz ar izstāšanos no nolīguma spēku zaudē 1) likums “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu” un 2) likums “Par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem”.

REGULĒTĀS TIESĪBAS

Normatīvo aktu projekti

Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā (Projekta ID: 26-TA-1743) 

Saskaņošanā no 17.07.2026. līdz 22.07.2026

Pašlaik Teritorijas attīstības plānošanas likuma 26. un 27. pants paredz, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs pēc savas iniciatīvas vai, izvērtējot personas iesniegumu, var apturēt pašvaldības saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums, ja pēc to stāšanās spēkā tiek konstatēti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka jautājumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbības apturēšanu gadījumos, kad konstatēti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, izskata un lēmumu pieņem Ministru kabinets, nevis tikai viens ministrs. Respektīvi par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija iesniegs Ministru kabinetam jautājumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbības apturēšanu pilnībā vai daļā un Ministru kabinets izskatīs šo jautājumu un pieņems lēmumu. Vienlaikus tiek saglabāts mehānisms, kas nodrošina personu tiesības iesniegt iesniegumu par teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu (mēneša laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums).

Priekšlikumu īstenošanai būs nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”, precizējot teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādes un izvērtēšanas procesu.

BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS

Normatīvo aktu projekti

Tiek plānots palielināt slieksni prospekta sagatavošanas pienākumam publiskā piedāvājuma izteicējiem (Likumprojekta Nr.: 1438/Lp14)   


23.07.2026. nodots Saeimas komisijai

Saeima 23.07.2026. sēdē lēma nodot atbildīgajai komisijai likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Līdzšinējā likumā noteiktā kārtība paredz atbrīvojumu prospekta sagatavošanai tādiem publiskajiem piedāvājumiem, kas tiek izteikti par pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem kopējā samaksa 12 mēnešu laikā ir no EUR 1 000 000 līdz EUR 8 000 000. Esošais formulējums rada neskaidrības par tādiem publiskajiem piedāvājumiem, kas izteikti par pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem kopējā samaksa ir plānota līdz EUR 1 000 000. Ar minētajiem grozījumiem likumā tiktu ne tikai atrisināts šis neveiksmīgais panta formulējums, bet arī palielināts slieksnis, līdz kuram prospekts nav jāsagatavo, proti, slieksnis palielināts līdz EUR 12 000 000, un prospekta vietā sagatavojams un publicējams informācijas dokuments saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem.

Vienlaikus ar likumprojektu tiks noteikts deleģējums Latvijas Bankai izstrādāt noteikumus, kuros tiks noteikts, kādi dokumenti iesniedzami, lai apstiprinātu prospektu, kā arī noteikta kārtība, kādā dokumenti iesniedzami Latvijas Bankā, īpaši aprakstot kārtību, kādā dokumenti iesniedzami platformu biznesa veicējiem, kuri savus dokumentus jau šobrīd iesniedz caur Latvijas Bankas datu ziņošanas sistēmu.

NODOKĻI

Nozares ziņas

Publicēts informatīvs materiāls “Akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošana denaturētam spirtam un kārtība denaturēta spirta saņemšanai no citām valstīm” (Materiāls)
 

Materiālā skaidrots, ka denaturēts spirts ir atbrīvots no akcīzes nodokļa. Izmantot denaturētu spirtu Latvijā ir atļauts denaturēta spirta lietotājam, kurš ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atļauju denaturēta spirta iegādei (lietotāja atļauja) un kurš izmanto denaturētu spirtu nepārtikas preču ražošanā (iepilda vai iestrādā denaturētu spirtu nepārtikas precēs vai pievieno nepārtikas precēm. Lai saņemtu lietotāja atļauju, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz nepieciešamie dokumenti par spirta izmantošanu un tā daudzumu. Lietotājam jāievēro noteiktās uzglabāšanas, pārvietošanas, uzskaites un deklarēšanas prasības. 

Aktualizēts metodiskais materiāls “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem” (Metodiskais materiāls) 

Metodiskais materiāls papildināts ar skaidrojumu, ka pie dzīvokļa īpašuma izīrētāja, kam ir paziņota saimnieciskā darbība, ieņēmumiem pieskaita visus no īrnieka saņemtos maksājumus (piemēram, komunālos maksājumus un drošības naudu). Papildināts ar instrukciju, kā rīkoties, ja nepieciešams veikt izmaiņas reģistrācijas datos vai slēgt paziņoto saimniecisko darbību.

Publicēta uzziņa “Uzziņa par alkoholisko dzērienu realizāciju mazumtirdzniecības vietā ar digitalizēta rīka starpniecību” (Uzziņa) 

Uzziņā tika skatīts jautājums par to, vai alkoholisko dzērienu pasūtīšana un apmaksa, izmantojot mobilo lietotni pēc QR koda noskenēšanas restorāna telpās, kur klients atrodas uz vietas un dzērieni tiek izsniegti patērēšanai restorānā, ir uzskatāma par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību ar distances līgumu. VID izvērtēja, ka šādā situācijā mobilā lietotne tiek izmantota tikai kā tehnisks līdzeklis pasūtījuma veikšanai un bezskaidras naudas norēķinu veikšanai klātienes apkalpošanas ietvaros. Tā kā klients un tirgotājs atrodas vienā vietā un alkoholiskie dzērieni tiek saņemti un patērēti restorāna telpās, darījums pēc būtības ir klātienes darījums, nevis distances tirdzniecība. Līdz ar to uz šo modeli nav attiecināmas Alkoholisko dzērienu aprites likuma prasības par distances tirdzniecību, kā arī nav nepieciešams atsevišķi reģistrēt mobilo lietotni vai tīmekļvietni alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licencē.

MUITA

Normatīvie akti

Ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 499 “Muitas atļauju noteikumi” noteiktas vienkāršākas muitas procedūras un makzāks administratīvais slogs uzņēmējiem (Projekta ID: 25-TA-916)

Pieņemts MK sēdē 21.07.2026.

Grozījumi papildina Muitas atļauju noteikumus ar jaunu regulējumu, kas nepieciešams Eiropas Savienības oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanai. Izmaiņas paredz kārtību, kādā VID piešķir, groza un atsauc atzītā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) deklarētāja statusu uzņēmumiem, kas importē noteiktas oglekļietilpīgas preces no valstīm ārpus ES, piemēram, cementu, dzelzi un tēraudu, alumīniju un mēslošanas līdzekļus. Tāpat noteikumi papildināti ar regulējumu par Pārstāvju muitā pakalpojumu sniedzēju reģistru, nosakot personas reģistrēšanas un izslēgšanas no tā kārtību, kā arī reģistrā publicējamo informāciju. Vienlaikus no regulējuma svītrotas normas, kas vairs nav aktuālas pēc ES tranzīta procedūru digitalizācijas, tostarp prasības par atļaujām izmantot Savienības tranzīta procedūru papīra formā precēm, kuras pārvadā pa jūru vai gaisu. Tāpat atcelts regulējums, kas liedz izmantot atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu attiecībā uz noteikta veida precēm, tādējādi veicinot šo vienkāršojumu plašāku izmantošanu un mazinot administratīvo slogu uzņēmējiem un VID.

Nozares ziņas

Uzziņa “Par ziedu esenču, kas satur etilspirtu, ievešanu no trešajām valstīm” (Uzziņa) 

Uzziņā VID sniedz skaidrojumu par no Austrālijas importējamo ziedu esenču, mutes aerosolu un telpu aromatizējošo aerosolu klasifikāciju, akcīzes nodokļa piemērošanu un aprites prasībām. Tajā noteikts, ka iekšķīgi lietojamās ziedu esences un mutes aerosoli tiek klasificēti kā alkoholiskie dzērieni, tādēļ tiem, importējot Latvijā, parasti piemēro akcīzes nodokli un var būt nepieciešama licence darbībām ar akcīzes precēm. Savukārt telpu aromatizējošais aerosols, kas tiek klasificēts ar KN un TARIC kodu 3307 49 00 90 nav apliekams ar akcīzes nodokli. Uzziņā arī paskaidrots, ka, ja iekšķīgi lietojamie produkti ir reģistrēti kā uztura bagātinātāji PVD reģistrā un atbilst noteiktajām prasībām, tiem var piemērot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa. Papildus skaidrotas prasības par muitas kodiem, licencēšanu un akcīzes nodokļa piemērošanu.

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

Tiesu prakse

Satversmes tiesā ierosināta lieta par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījumu pensiju apdrošināšanai (Lieta Nr. 2026-11-03) 


Ierosināta 20.07.2026.

Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” 18.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 109. pantam un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. panta otrajai daļai”.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma paredz tikai daļas no pensiju apdrošināšanai novirzītajām iemaksām ieskaitīšanu valsts pensijas kapitālā un fondēto pensiju shēmā. Līdz ar to tā, viņaprāt, ierobežo viņa tiesības veidot pensijas kapitāla uzkrājumu no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un aizskar viņam Satversmes 109. pantā ietvertās tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpat pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma nav izdota likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros, tādēļ tā neatbilst arī Satversmes 64. pantam un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 18. panta otrajai daļai.

Senāts skaidro Krimināllikuma normas par piesavināšanos sastāvu (Lieta Nr. SKK-38/2026)


Lēmums pieņemts 17.07.2026.

Persona, kurai uzņēmumā bija tiesības lemt un rīkoties ar uzņēmuma mantu un naudu, tika apsūdzēta, un ar apelācijas instances spriedumu atzīta par vainīgu, par peisavināšanos. Senāts secināja, ka apelācijas instances tiesa bija nepareizi piemērojusi Krimināllikuma normu par piesavināšanos, jo par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma apraksts neatbilda piesavināšanās sastāva pazīmēm. Lai personas darbības kvalificētu kā piesavināšanos, tiesai jākonstatē ne vien tas, ka manta personai bijusi uzticēta vai atradusies tās pārziņā, bet arī tas, ka persona šo mantu prettiesiski ieguvusi vai izšķērdējusi. Jākonstatē arī apsūdzētā nodoms mantu piesavināties, jo ne katra normatīvajiem aktiem neatbilstoša vai nesaimnieciska rīcība ar mantu liecina par nodomu to piesavināties.

Apelācijas instances tiesa bija atzinusi, ka Persona, būdams valdes loceklis, sabiedrības iepirktos materiālus jumta seguma nomaiņai neizlietoja, bet, apstiprinot materiālu un pakalpojumu norakstīšanu, piesavinājās materiālus 2821,23 euro vērtībā. Senāts atzina, ka materiālu norakstīšana var būt veids, kādā maskēt piesavināšanos, taču šāda rīcība pati par sevi neveido piesavināšanās objektīvo pusi. Tādēļ materiālu norakstīšana grāmatvedības dokumentos var būt viens no apstākļiem, kas vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem, tomēr tā pati par sevi nav pielīdzināma svešas mantas prettiesiskai iegūšanai vai izšķērdēšanai. Lai apsūdzētā darbības kvalificētu kā piesavināšanos, nepieciešams konstatēt ne vien to, ka materiālu norakstīšanas rezultātā cietusī persona attiecīgo mantu faktiski zaudējusi, bet arī to, ka apsūdzētais šo mantu prettiesiski ieguvis vai izšķērdējis. Šādi noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai nozīmīgi apstākļi tiesas sniegtajā noziedzīgā nodarījuma aprakstā nav norādīti.

Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums

VIKTORIJA Cherkas

PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE

Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).

Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.

ALISA LEŠKOVIČA

PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE

Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.

Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.

Viktorija Jarkina-toča

PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE

Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā. 

Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.