Likumdošanas apskats 21.08.–28.08.2026.
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Galvenā valsts notāra lēmums: Likvidators likvidācijas procesā atzīstams par patieso labuma guvēju, jo viņš faktiski īsteno kontroli pār sabiedrību
– Galvenā valsts notāra lēmums: Biedrības reorganizācija un Reģistra valsts notāra kompetences robežas
– Galvenā valsts notāra lēmums: Patiesā labuma guvēju noteikšanai jāizvērtē visa fonda struktūra un kontroles mehānismi, nevis tikai atsevišķas personas kontrole
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 545 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-18 “Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana”
– Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”
ENERĢĒTIKA
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Ministru kabinets apstiprināja protokollēmumu par publisko iepirkumu pārskatīšanu
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Saeima 2.lasījumā atbalsta skaidru kārtību gadiem nepieprasītiem līdzekļiem slēgtos kontos
– Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka Kredītdēvējiem būs jāņem vērā patērētāja lēmums neaizņemties
– Paziņojums par EBI pamatnostādņu par palīgpakalpojumu uzņēmumiem ieviešanu
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
– Aktualizētas patentu pieteikumu ekspertīzes vadlīnijas
NODOKĻI
– Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” mazinās finansiālo slogu ārstēšanās procesā
– Ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” papildinās attaisnoto izdevumu definīciju
– Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz vairākas izmaiņas, kas skars iedzīvotājus un konkrētas nodokļu maksātāju grupas
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Saeimas 2. lasījumā pieņemti grozījumi Krimināllikumā vides aizsardzības jomā
– Saeimas 2. lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” vides aizsardzības jomā
– Saeimas komisijai nodoti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas ir izstrādāta, lai ieviestu E-pierādījumu regulu un Otro papildu protokolu
– Saeimas komisijai nodoti grozījumi Kriminālprocesa likumā Eiropas Savienības direktīvas par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju ieviešanai
– Saeimas komisijai nodots grozījums Krimināllikumā dzīvnieku aizsardzības stiprināšanai
– Saeima otrajā lasījumā atbalsta vienkāršāku spriedumu izpildes kārtību
– Satversmes tiesā ierosināta vēl viena lieta par tiesībām saņemt kaitējuma atlīdzinājumu par nepamatoti piemērotu mantas arestu
– Satversmes tiesā ierosināta lieta par brīvības atņemšanas soda izpildes atlikšanu smagas slimības gadījumā
– Ģenerālprokurors vērsies Satversmes tiesā t.s. kokrūpnieku lietas ietvaros
– Jurista vārdā publicēts T.Semjonovas raksts par kriptoaktīvu arestu pāri robežām: starptautiskās sadarbības vājie posmi investīciju krāpšanas izmeklēšanā
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Galvenā valsts notāra lēmums: Likvidators likvidācijas procesā atzīstams par patieso labuma guvēju, jo viņš faktiski īsteno kontroli pār sabiedrību (Lēmums Nr. 1-5n/112)
Pieņemts 17.08.2026.
2026. gada 12. jūnijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā saņemts Sabiedrības pieteikums un tam pievienotie dokumenti par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā par komercsabiedrības darbības izbeigšanu. Pieteikuma 8.5. punktā cita starpā ietverts apliecinājums, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju nav mainījusies. 2026. gada 18. jūnijā Reģistra valsts notārs, izskatot Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, pieņēma lēmumu ar kuru atlika izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā, norādot, ka piesakot reģistrācijai Sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek reģistrētas arī izmaiņas kapitālsabiedrības valdes sastāvā, tāpēc ir obligāti reģistrējama arī aktuāla informācija par Sabiedrības patieso labuma guvēju, līdz ar to, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par Sabiedrības patieso labuma guvēju var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā. Sabiedrība šo lēmumu apstrīdēja un lūdz atcelt, norādot, ka likvidators, īstenojot likumā noteiktās pilnvaras, nekļūst par Sabiedrības īpašnieku un negūst labumu no tās mantas, savukārt faktiskā kontrole saglabājas dalībniekiem.
Valsts notārs atzina, ka likvidācijas procesā likvidators pārņem Sabiedrības vadību un pārstāvību un lemj par tās aktīvu pārvaldīšanu un realizāciju, saistību izpildi, kā arī likvidācijas procesa galīgo mantisko rezultātu. Tādēļ likvidatora pilnvaras atbilst faktiskās kontroles kritērijam un likvidators likvidācijas procesā atbilst patiesā labuma guvēja pazīmēm. Vienlaikus dalībnieks arī var saglabāt patiesā labuma guvēja statusu, pamatojoties uz īpašumtiesībām un mantisko ieinteresētību, tādējādi patiesā labuma guvēji var būt vairākas fiziskās personas. Līdz ar to valsts notārs atzina, ka Sabiedrībai papildus jau reģistrētajam patiesā labuma guvējam, kas kontroli īsteno kā dalībnieks, jāiesniedz aktuāla informācija par likvidatoru kā patieso labuma guvēju, un konstatētais trūkums ir novēršams, tādēļ lēmumā izmaiņu reģistrēšana pamatoti atlikta.
Galvenā valsts notāra lēmums: Biedrības reorganizācija un Reģistra valsts notāra kompetences robežas (Lēmums Nr. 1-5n/111)
Pieņemts 17.08.2026.
Biedrība tika reorganizēta, to pievienojot citai biedrībai. Biedrības sapulces protokolā bija norādīts, ka sapulce sasaukta pienācīgi, tajā piedalījušies 11 biedri un visi vienbalsīgi atbalstījuši reorganizāciju. Uz šī pamata Reģistra valsts notārs 2026. gada 13. jūlijā pieņēma lēmumu par reorganizācijas ierakstīšanu un Biedrības izslēgšanu no reģistra (pirmais lēmums). Tāpat notārs pieņēma lēmumu atteikt izmaiņu reģistrāciju juridiskajā adresē un izpildinstitūcijas sastāvā, pamatojoties uz argumentu, ka reorganizācijas rezultātā Biedrība beigusi pastāvēt bez likvidācijas procesa un veikt jebkādas izmaiņas tajā nav iespējams (otrais lēmums).
Iesniedzēji apstrīdēja lēmumus, norādot, ka viņi sapulcē nebija uzaicināti, norādot, ka reālais biedru skaits ir lielāks, kā arī apšaubīja reorganizācijas līguma un sapulces norises faktiskos apstākļus. Valsts notārs atzina, ka Reģistra kompetencē ir tikai dokumentu formālās atbilstības pārbaude. Reģistrs nepārbauda, vai sapulce faktiski notikusi norādītajā veidā, vai visi biedri ir bijuši uzaicināti un vai dokumentos norādītie fakti atbilst patiesībai. Šādi strīdi risināmi tiesā. Tā kā iesniegtie dokumenti formāli atbilda normatīvo aktu prasībām, Pirmais lēmums tika atzīts par pamatotu. Tā kā reorganizācijas rezultātā Biedrība bija beigusi pastāvēt un izslēgta no reģistra, arī izmaiņas tās datos vairs nebija iespējams reģistrēt, tādēļ pamatots tika atzīts arī Otrais lēmums.
Galvenā valsts notāra lēmums: Patiesā labuma guvēju noteikšanai jāizvērtē visa fonda struktūra un kontroles mehānismi, nevis tikai atsevišķas personas kontrole (Lēmums Nr. 1-5n/109)
Pieņemts 13.08.2026.
Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts pieteikums par izmaiņām sabiedrības padomes sastāvā, statūtos, dalībnieku sastāvā un jauna informācija par diviem Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Sabiedrības kapitāla daļas daļēji atsavinātas Lihtenšteinas Firstistē izveidotajam fondam, un par patiesajiem labuma guvējiem tika norādītas personas A un B, no kurām katra atsevišķi īsteno netiešu kontroli pār Sabiedrību caur Fondu. Uzņēmumu reģistrs pieteikuma reģistrāciju atlika, norādot, ka no iesniegtā paskaidrojuma par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem nav iespējams pārliecināties, ka galīgo kontroli pār Fondu un līdz ar to netieši arī pār Sabiedrību īsteno tikai Pieteikumā norādītās fiziskās personas.
Notārs secināja, ka fonda kā juridiska veidojuma patieso labuma guvēju noteikšanai nepietiek izvērtēt tikai vienu kontroles ķēdi vai formālos amatus. Ir jāizvērtē visa fonda struktūra, tostarp dibinātājs, padome, labuma guvēji, iespējamais pārraugs un citas personas, kurām ir tiesības ietekmēt fonda darbību. Tāpēc Reģistram nepieciešami arī fonda Nolikums (By-laws) un Aizsargnoteikumi (Protector regulations), jo tie var saturēt būtisku informāciju par labuma guvējiem un kontroles mehānismiem. Tā kā šādi dokumenti nebija iesniegti un nebija iesniegti arī nepieciešamie personu identifikācijas dokumenti, Notārs atzina, ka izmaiņu reģistrācijas atlikšana bija pamatota un trūkumi jānovērš pirms informācijas reģistrēšanas.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi MK noteikumos Nr. 545 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-18 “Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana” (26-TA-159)
Publiskajā apspriešanā no 26.08.2026. līdz 09.09.2026.
Noteikumu projekta mērķis ir vienotā būves reģistrācijas procesa (VBRP) piemērošana arī tām būvniecības iecerēm, kurām nav pieejamas grafisko plānu vektordatnes DWG vai DGN formātā, proti, būvprojekts ir izstrādāts laikā, kad attiecīgo formātu neparedzēja būvniecības regulējums un pašlaik attiecīgais formāts nav pieejams.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”(26-TA-1355)
Nodots saskaņošanai no 26.08.2026. līdz 09.09.2026.
Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma grozījumu izstrādes kārtību nosaka noteikumi Nr. 628. Spēkā esošais regulējums paredz vienotu, detalizētu procedūru visu veidu grozījumiem, neatkarīgi no to satura vai ietekmes uz plānošanas dokumenta risinājumiem. Nereti pašvaldībai, publiskās apspriešanas laikā saņemot jaunus un jaunus priekšlikumus plānošanas dokumentu pilnveidošanai, nākas izstrādāt jaunas dokumentu redakcijas, kas ievērojami pagarina reālo teritorijas plānošanas procesu.
Atbilstoši noteikumi Nr. 628 tiek papildināti ar jaunu apakšnodaļu, kurā noteikta teritorijas plānojumu un lokālplānojumu grozījumu izstrādes vienkāršotā kārtība, neparedzot institūciju nosacījumu un atzinumu pieprasīšanu un pilna apjoma publisko apspriešanu. Vienlaikus paredzēta sabiedrības informēšana par projektu vismaz 10 darbdienas, nodrošinot līdzdalību un procesa efektivitāti.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Ministru kabinets pieņēma lēmumu neakceptēt SIA “K2 Ventum” paredzēto vēja elektrostacijas būvniecības ieceri Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā (26-TA-2896)
Pieņemts MK sēdē 25.08.2026.
Ministru kabinets jautājumu par K2 Ventum vēja parka akceptēšanu iepriekš skatīja 2026. gada 28. Aprīlī, kad Ministru kabinets nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu. Plānotais vēja parks paredzēja līdz 46 vēja elektrostaciju būvniecību ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 322 MW. Ņemot vērā administratīvās lietas materiālus, tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, Enerģētikas un vides aģentūras atzinumu, projekta ierosinātāja sniegtos argumentus, projekta enerģētiskos un ekonomiskos ieguvumus, pašvaldību un sabiedrības viedokļus, tai skaitā pēc 28. aprīļa saņemto papildu informāciju, MK secināja, ka šobrīd nav pietiekama tiesiska un faktiska pamata labvēlīga administratīvā akta izdošanai par paredzētās darbības akceptēšanu.
Vienlaikus lēmums nenozīmē, ka K2 Ventum vēja parka ieceri nav iespējams virzīt turpmāk. Projekta ierosinātājam saglabājas iespēja projektu turpināt virzīt vispārējā Ietekmes uz vidi novērtējuma likumā noteiktajā kārtībā, kur turpmākā projekta virzībā un lēmumu pieņemšanā attiecīgi iesaistās pašvaldības.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Ministru kabinets apstiprināja protokollēmumu par publisko iepirkumu pārskatīšanu (26-TA-1506)
Pieņemts MK sēdē 25.08.2026.
Protokollēmums paredz Valsts kancelejai, ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām izvērtēt lielo iepirkumu lietderību un piegādātājiem noteikto prasību samērīgumu, īpašu uzmanību pievēršot iepirkumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Izvērtējums attieksies uz plānotajiem un uzsāktajiem publiskajiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru paredzamā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro vai lielāka, kā arī publiskajiem būvdarbu līgumiem, kuru paredzamā līgumcena ir viens miljons eiro vai lielāka. Paredzēts, ka minētā izvērtējama rezultātus nozaru ministri iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2026. gada 30. septembrim. Savukārt valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētājiem būs jānodrošina, ka valsts kapitālsabiedrības iepirkumus pārskata līdz 2026. gada 1. septembrim.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Saeima 2.lasījumā atbalsta skaidru kārtību gadiem nepieprasītiem līdzekļiem slēgtos kontos (1386/Lp14)
Pieņemts 2. Lasījumā 20.08.2026.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka gadījumā, ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir izbeigusi darījuma attiecības ar klientu un slēgusi viņa kontu, bet kontā palicis pozitīvs atlikums, klientam ir pieci gadi, lai izmantotu savas tiesības uz šiem līdzekļiem. Ja piecu gadu laikā klients savus līdzekļus nav pieprasījis, prasījuma tiesības pret kredītiestādi vai finanšu iestādi tiek zaudētas un līdzekļi piekritīgi valstij. Kredītiestādei vai finanšu iestādei tie būs jāpārskaita valstij ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc attiecīgo apstākļu konstatēšanas. Jaunā kārtība neattieksies uz fiziskām personām, kuras ir Latvijas rezidenti. Tāpat tā nebūs piemērojama līdzekļiem, kuri ir iesaldēti, arestēti kriminālprocesā vai uz kuriem vērsta piedziņa civilprocesā. Grozījumi paredz arī pārejas kārtību attiecībā uz kontiem, kas slēgti pirms jauno prasību spēkā stāšanās. Klientiem tiks dots sešu mēnešu laiks savu tiesību izmantošanai. Kredītiestādēm un finanšu iestādēm savās tīmekļvietnēs būs jāinformē klienti par jauno kārtību.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka Kredītdēvējiem būs jāņem vērā patērētāja lēmums neaizņemties (1064/Lp14)
Pieņemts 3. Lasījumā 20.08.2026.
Patērētājiem būs tiesības kredītinformācijas birojos norādīt, ka viņi nevēlas saņemt kredītu, un kredīta devējiem tas obligāti jāņem vērā, izvērtējot iesniegtos kredīta pieteikumus. Grozījumi paredz, ka nepieprasītu kredītu (tādu kredīta produktu, ko patērētājs nav lūdzis vai nav piekritis saņemt) piešķiršana ir aizliegta, un noteic, ka kredīta devējiem ir pienākums savlaicīgi informēt patērētāju par kredīta limita pārsniegšanu, ar to saistītajām maksām un procentiem. Ja pārsniegumi notiek regulāri, kredīta devējam būs jāsniedz informācija par izdevīgākām alternatīvām un iespējām saņemt konsultācijas parādu jautājumos. Tāpat noteiktos gadījumos nomaksas kredītiem un “pērc tagad, maksā vēlāk” piedāvājumiem būs jāizvērtē patērētāja spēja atmaksāt aizdevumu. Papildus tam tiek paplašinātas reģistrācijas prasības kredīta starpniekiem, kā arī noteiktas reģistrācijas prasības lieliem uzņēmumiem, kas piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā. Ar izmaiņām tiek ieviests arī jauns produkts – kapitāla atbrīvošanas kredīts. Tas nozīmē, ka persona varēs saņemt kredītu pret nekustamā īpašuma, kas nav tās mājoklis, bet, piemēram, otrs neizmantots dzīvoklis, ķīlu. Kredītu varēs izsniegt ne vairāk kā 70 procentu apmērā no attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Likums noteic, ka šādu kredītu varēs saņemt no 21 gada vecuma un tā maksimālais atmaksas termiņš būs 30 gadi.
Nozares ziņas
Paziņojums par EBI pamatnostādņu par palīgpakalpojumu uzņēmumiem ieviešanu (Latvijas Banka)
Latvijas Bankas paziņojums par to, kā banku grupās noteikt, kuri uzņēmumi uzskatāmi par “palīgpakalpojumu uzņēmumiem” un tāpēc jāiekļauj prudenciālajā konsolidācijas grupā. Dokuments ievieš Eiropas Banku iestādes (EBI) 2026. gada pamatnostādnes. Svarīgākais princips — skatās nevis uz uzņēmuma juridisko nosaukumu vai formālo statusu, bet uz to, ko uzņēmums faktiski dara un cik cieši tas saistīts ar bankas darbību. Atsevišķi aplūkoti arī nekustamā īpašuma pārvaldīšana un operatīvā noma, ja tās ir cieši integrētas bankas grupas darbībā.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Tiesu prakse
Aktualizētas patentu pieteikumu ekspertīzes vadlīnijas (Vadlīnijas)
Sekojot līdzi aktuālajām norisēm patentu jomā un pilnveidojot patentu pieteikumu ekspertīzes praksi, Patentu valde ir atjaunojusi un papildinājusi vadlīnijas patentu pieteikumu ekspertīzei. Patentu pieteikumu ekspertīzes vadlīnijās vienkopus atrodama plaša informācija par patentu pieteikumu sagatavošanu, iesniegšanu un ekspertīzes procesu. Tajās ietverti procedurālo prasību skaidrojumi, norādījumi izgudrojuma apraksta sagatavošanai, informācija par nepatentējamiem objektiem, kā arī par pieļaujamiem un nepieļaujamiem grozījumiem patenta pieteikumā. Papildus ir sniegti arī praktiski piemēri.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” mazinās finansiālo slogu ārstēšanās procesā (Nr: 1499/Lp14)
Iesniegts Saeimā 21.08.2026.
Pacienti ārstēšanas procesā nereti saskaras ar nepieciešamību lietot vairākus medikamentus vienlaicīgi, piemēram, kāda kompensējamā medikamenta nepanesības dēļ vai tā blakņu likvidācijai, un bieži vien daļa no šiem ārsta nozīmētajiem recepšu medikamentiem netiek kompensēta no Nacionālā veselības dienesta puses. Kompensējamo zāļu pieejamība bieži ir atkarīga no pieejamā finansējuma, nevis medicīniskās nepieciešamības un ārstēšanas efektivitātes, kas rada pacientiem papildus finansiālu slogu ārstēšanas procesā. Likumprojekts paredz papildināt likuma attaisnoto izdevumu definīciju ar izdevumiem par ārstu un ārstniecības personu izrakstīto recepšu medikamentu, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstos, iegādi.
Ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” papildinās attaisnoto izdevumu definīciju (Nr: 1498/Lp14)
Iesniegts Saeimā 21.08.2026.
Likumprojekts paredz papildināt attaisnoto izdevumu definīciju ar izdevumiem par ārstu un ārstniecības personu izrakstīto medicīnisko ierīču, kas nav iekļautas kompensējamo medicīnisko ierīču sarakstos, iegādi. Tas samazinās ilgtermiņa izmaksas veselības aprūpes un sociālajā budžetā, un vienlaikus stiprinās sabiedrības uzticēšanos valsts veselības aprūpes sistēmai.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz vairākas izmaiņas, kas skars iedzīvotājus un konkrētas nodokļu maksātāju grupas (25-TA-157)
Pieņemts Ministru kabineta 25.08.2026. sēdē
Grozījumi paredz vairākas izmaiņas iedzīvotājiem un dažādām nodokļu maksātāju grupām. Nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā nodokļa aprēķinam varēs izvēlēties starp faktiskajiem, dokumentētiem ieguldījumiem vai aktuālo kadastrālo vērtību, bet abus vienlaikus izmantot nevarēs. Cashback jeb lojalitātes programmu ietvaros saņemtā naudas atmaksa, kas nav saistīta ar saimniecisko darbību, netiks aplikta ar IIN, izņemot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos gadījumus. Tiks paplašināts ar IIN neapliekamo dāvinājumu loks, iekļaujot arī dāvinājumus no laulātā vai pirmās pakāpes radinieka laulātā. Tiks ieviesti stingrāki nosacījumi paziņotajai saimnieciskajai darbībai, tostarp noteikts piecu darbdienu termiņš paziņošanai VID. Papildu 3 % nodokļa sliekšņa (200 000 eiro gadā) aprēķinā noteiktos gadījumos neiekļaus iepriekš uzsāktu darījumu kapitāla pieaugumu. Būvniecībā būvuzņēmējam noteiktos gadījumos būs jānodrošina apakšuzņēmēja darbiniekam neizmaksātā alga un nodokļi, ar iespēju šo summu vēlāk piedzīt no apakšuzņēmēja. Brīvprātīgajiem un reliģisko organizāciju kalpojošajam personālam neapliekamo izdevumu kompensāciju limits tiks palielināts no 1000 līdz 3000 eiro gadā. Papildus tiks precizēti noteikumi par ārvalstu uzņēmumu ienākumiem, nodokļu atvieglojumiem, algas nodokļa grāmatiņu, ieguldījumu kontiem un deklarāciju iesniegšanu, kā arī VID nodokļu kontroles iespējām.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Saeimas 2. lasījumā pieņemti grozījumi Krimināllikumā vides aizsardzības jomā (Nr: 1325/Lp14)
Pieņemti 2. lasījumā 20.08.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK. Direktīva nodrošina harmonizāciju ES vides krimināltiesiskās aizsardzības jomā, paredzot minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem vides jomā, t.i. noziedzīgu nodarījumu definīciju tuvināšana, kā arī efektīvu, atturošu un samērīgu soda veidu un apmēru nodrošināšanu.
Latvijas pašreizējais regulējums lielākoties atbilst direktīvas prasībām, taču nepieciešams papildināt Krimināllikumu ar plašāka tvēruma noziedzīgiem nodarījumiem un palielināt brīvības atņemšanas sodus, jo esošie sodi neatbilst direktīvas noteiktajām minimālajām prasībām. Direktīva paredz, ka dalībvalstīm jāievieš iedarbīgi un atturoši kriminālsodi, piemēram, par smagiem nodarījumiem pret vidi jāparedz brīvības atņemšana līdz pat desmit gadiem.
Plānots papildināt Krimināllikumu ar jauniem nodarījumiem – zemes dzīļu un ūdeņu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšanu, izejvielu un no tām iegūtu izstrādājumu nelikumīgu laišanu tirgū, darbībām ar invazīvām svešzemju sugām, darbībām, kas veiktas bez ietekmes uz vidi novērtējuma.
Saeimas 2. lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” vides aizsardzības jomā (Nr: 1326/Lp14)
Pieņemti 2. lasījumā 20.08.2026.
Ar grozījumiem plānots precizēt kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai nodarījums pret dabas vidi ir radījis būtisku kaitējumu.
Saeimas komisijai nodoti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas ir izstrādāta, lai ieviestu E-pierādījumu regulu un Otro papildu protokolu (Nr: 1476/Lp14)
Nodoti komisijai 20.08.2026.
Kriminālprocesa likumu paredzēts papildināt ar jaunu 87. Nodaļu, kas noteiks Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdošanas un izpildes kārtību. Noteikts, ka Latvijā šos rīkojumus izdod procesa virzītājs, bet atsevišķos gadījumos nepieciešams prokurora vai izmeklēšanas tiesneša apstiprinājums. Ieviests personas informēšanas pienākums par tās datu pieprasīšanu, vienlaikus paredzot iespēju informēšanu uz laiku atlikt, ja tas nepieciešams kriminālprocesa mērķu vai citu personu tiesību aizsardzībai. Noteikta kārtība, kādā tiesa pārskata pakalpojumu sniedzēja pamatotus iebildumus pret e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu. Papildus precizēta starptautiskās sadarbības kārtība, tostarp informācijas tālāknodošana citai ārvalstij un rīcība gadījumos, kad ārvalsts lūgumu nav iespējams izpildīt.
Saeimas komisijai nodoti grozījumi Kriminālprocesa likumā Eiropas Savienības direktīvas par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju ieviešanai (Nr: 1483/Lp14)
Nodoti komisijai 20.08.2026.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu (ES) 2024/1260 par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju. Direktīvas 33. panta 1. punkts noteic, ka normatīvie un administratīvie noteikumi, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs stājas spēkā līdz 2026. gada 23. novembrim. Direktīvā ir noteikts dalībvalstu pienākums izveidot vismaz vienu aktīvu pārvaldības biroju. Proti, katra dalībvalsts izveido vai norīko vismaz vienu kompetento iestādi, kas veic aktīvu pārvaldības biroja pienākumus iesaldētā un konfiscētā īpašuma pārvaldībai līdz tā atsavināšanai, pamatojoties uz galīgu konfiskācijas rīkojumu. Izvērtējot esošo mantas glabāšanas kārtību (sistēmu) Latvijā secināms, ka patlaban Latvijas krimināltiesiskajā sistēmā pastāv mantas glabāšanas, nevis Konfiskācijas direktīvā noteiktais pārvaldības institūts. Tāpat šī sistēma ir decentralizēta un atkarīga no konkrētā īpašuma veida. Grozījumi paredz centralizētas sistēmas izveidi.
Ir paredzēts KPL regulējumu papildināt arī ar tādu jaunu kriminālprocesuālo mehānismu jeb institūtu kā arestētās mantas aizstāšana pēc personas lūguma. Iespējamība aizstāt arestēto mantu ar finanšu līdzekļiem pēc personas lūguma no vienas puses ir iespēja personai paturēt mantu, bet no otras puses tā nodrošina, ka persona iemaksā finanšu līdzekļus arestētās mantas vērtībā, tādējādi nodrošinot mantas vērtības saglabāšanu līdz mantisko jautājumu galīgam noregulējumam. Šādā gadījumā netiek izlietoti arī resursi saistībā ar mantas pārvaldības procesu, jo nav nepieciešams veikt pārvaldības pasākumus, kas nepieciešami mantas vērtības saglabāšanai. Panta otrā daļa paredz, ka ar finanšu līdzekļiem nevar aizstāt tādu arestēto mantu, kas, iespējams, ir noziedzīgi iegūta manta un kas atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.
Saeimas komisijai nodots grozījums Krimināllikumā dzīvnieku aizsardzības stiprināšanai (Nr: 1480/Lp14)
Nodots komisijai 20.08.2026.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt dzīvnieku aizsardzību, ieviešot atsevišķu kriminālatbildību par dzīvnieku seksuālu izmantošanu. Tas paredz skaidru un nepārprotamu aizliegumu šādām darbībām, lai nodrošinātu dzīvnieku labturības principu ievērošanu un efektīvāku valsts reakciju uz šādiem pārkāpumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvniekam ir nodarītas smagas sekas.
Saeima otrajā lasījumā atbalsta vienkāršāku spriedumu izpildes kārtību (1392/Lp14)
Pieņemts 2. Lasījumā 20.08.2026.
Ar grozījumiem Civilprocesa likumā palīdzēs izvairīties no liekām darbībām gadījumos, kad uzņēmums ir reorganizēts vai cilvēku nav iespējams sasniegt ierastajā veidā. Piemēram, ja uzņēmums, kuram kāds ir parādā naudu, tiek pievienots citam uzņēmumam, tā tiesības un saistības pāriet jaunajam uzņēmumam. Pašlaik šādā situācijā var būt nepieciešamas papildu darbības, lai izpildu lietā oficiāli nomainītu vienu uzņēmumu pret otru. Turpmāk noteiktos gadījumos šo jautājumu varēs izlemt zvērināts tiesu izpildītājs, ja informācija par uzņēmuma reorganizāciju jau būs redzama komercreģistrā. Tas nozīmē mazāk lieku darbību un ātrāku tiesas nolēmuma izpildi. Grozījumi risina arī situācijas, kad tiesu izpildītājs nevar cilvēkam nosūtīt nepieciešamos dokumentus. Piemēram, cilvēkam nav zināmas deklarētās dzīvesvietas, nav oficiālās elektroniskās adreses un viņš nav norādījis citu adresi saziņai. Šādos gadījumos par noteiktiem dokumentiem tiesu izpildītājs varēs publicēt paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tas ļaus procesam neapstāties tikai tāpēc, ka cilvēku ilgstoši nav iespējams sasniegt. Likumprojekts precizē arī kārtību patērētāju kolektīvo prasību lietās. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Tiesu prakse
Satversmes tiesā ierosināta vēl viena lieta par tiesībām saņemt kaitējuma atlīdzinājumu par nepamatoti piemērotu mantas arestu (Lieta Nr. 2026-13-01)
Lieta ierosināta 20.08.2026.
Satversmes tiesā ierosināta lieta par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026. gada 31. maijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un trešajam teikumam (tiesības uz pieeju tiesai, lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un atbilstīgu atlīdzinājumu) un 105. panta pirmajiem trim teikumiem (tiesības uz īpašumu). Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai attiecīgajai personai.
Pirmstiesas kriminālprocesā pieteikuma iesniedzējas nekustamajam īpašumam tika uzlikts arests. Ar Rīgas pilsētas tiesas lēmumu arests tika atcelts. Pieteikuma iesniedzēja lūdza atlīdzināt kaitējumu, kas tai radīts ar nepamatoti piemēroto mantas arestu, taču Tieslietu ministrija atteica izdot labvēlīgu administratīvo aktu par kaitējuma atlīdzību. Pieteikuma iesniedzēja šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā rajona tiesa atteica ierosināt lietu, jo pieteikuma iesniedzējai neesot subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu. Proti, neesot konstatējams Atlīdzināšanas likumā noteiktais kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskais pamats, jo kriminālprocess vēl nav noslēdzies. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica izskatīt pieteikuma iesniedzējas blakus sūdzību par minēto Administratīvās rajona tiesas lēmumu.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka kriminālprocesa noslēgums nevar ietekmēt tai piederošajai mantai uzliktā aresta pamatotību. Tās ieskatā ierobežojums saņemt kaitējuma atlīdzinājumu pirms tāda kriminālprocesa pabeigšanas, kurā pieteikuma iesniedzējai nav procesuālā statusa un kurā netiek lemts par tās mantas izcelsmi, esot nesamērīgs.
Satversmes tiesā ierosināta lieta par brīvības atņemšanas soda izpildes atlikšanu smagas slimības gadījumā (Lieta Nr. 2026-14-01)
Lieta ierosināta 21.08.2026.
Satversmes tiesā ierosināta lieta par Kriminālprocesa likuma 638. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam (tiesiskās vienlīdzības princips), 92. panta pirmajam teikumam (tiesības uz taisnīgu tiesu) un 95. panta otrajam un trešajam teikumam (cietsirdīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās un soda aizliegums). Apstrīdētā norma noteic, ka, ja piespriesta brīvības atņemšana, sprieduma izpildi nedrīkst atlikt personai, kas notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
Ar spēkā stājušos spriedumu pieteikuma iesniedzējs notiesāts par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un sodīts ar brīvības atņemšanu. Pēc sprieduma spēkā stāšanās pieteikuma iesniedzējam konstatēta smaga slimība. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka brīvības atņemšanas iestādē neesot iespējams nodrošināt viņam nepieciešamo veselības aprūpi, lai netiktu apdraudēta viņa dzīvība. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma liedz tiesai atlikt sprieduma izpildi, jo viņš sodīts par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Viņa ieskatā apstrīdētā norma paredz nepamatoti atšķirīgu attieksmi salīdzinājumā ar personām, kurām arī konstatēta smaga slimība, bet kuras notiesātas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu. Tāpat pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma pakļauj viņu cietsirdīgai attieksmei un cilvēka cieņu pazemojošam sodam, jo liek viņam uzsākt soda izciešanu brīvības atņemšanas iestādē, lai tiesa varētu lemt par viņa veselības stāvokļa ietekmi uz soda izciešanu.
Ģenerālprokurors vērsies Satversmes tiesā t.s. kokrūpnieku lietas ietvaros (Prokuratūra)
Pieteikums iesniegts 20.08.2026.
Pieteikumā ģenerālprokurors lūdz Satversmes tiesai atzīt par spēkā neesošiem no izdošanas brīža divus Ministru kabineta protokollēmuma punktus, kas Zemkopības ministrijai uzdeva 2024. gadā veikt un gada garumā turpināt cenu korekciju AS “Latvijas valsts meži” noslēgtajos ilgāka termiņa līgumos par skuju koku II šķiras zāģbaļķu piegādi. Satversmes tiesai iesniegtajā ģenerālprokurora pieteikumā norādīts uz apstrīdēto Ministru kabineta protokollēmumu neatbilstību Satversmei, likumiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Prokuratūras ieskatā, Ministru kabinets apstrīdētos protokollēmumus izdevis bez atbilstoša – likumos ietverta – deleģējuma par publiskas personas mantas atsavināšanu lētāk, nekā to paredz civiltiesiski noslēgtie līgumi.
Nozares ziņas
Jurista vārdā publicēts T.Semjonovas raksts par kriptoaktīvu arestu pāri robežām: starptautiskās sadarbības vājie posmi investīciju krāpšanas izmeklēšanā (raksts)
Raksts ir par kriptoaktīvu arestu un konfiskāciju pārrobežu investīciju krāpšanas izmeklēšanās. Tas skaidro, kāpēc ar to, ka blokķēdē izdodas izsekot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, nepietiek — aktīvi vēl ir juridiski jānodrošina ārvalstīs. Īpaša uzmanība pievērsta atšķirībai starp ES dalībvalstīm, kur darbojas ātrāks savstarpējās atzīšanas mehānisms, un trešajām valstīm, kur tiesiskās palīdzības procedūras var būt daudz lēnākas un neparedzamākas. Raksts arī izskaidro, ka “iesaldēšana”, datu saglabāšana, arests un konfiskācija nav viens un tas pats. Praktiski ļoti svarīga ir pareizās kripto platformas juridiskās personas identificēšana, jo vienam zīmolam var būt vairāki uzņēmumi dažādās valstīs. aksta beigās autors piedāvā risinājumus, kā uzlabot Latvijas iestāžu starptautiskās sadarbības procesu.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.