Plānotās izmaiņas IIN regulējumā: kas jāzina nodokļu maksātājiem?

Ministru kabinets ir apstiprinājis apjomīgus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā.

Šajā rakstā aplūkosim plānotās izmaiņas, kas skars:

1. nekustamā vai kustamā īpašuma iznomātājus;
2. uzņēmumus, kas nomā kustamo vai nekustamo mantu no saviem darbiniekiem;
3. pašnodarbinātos;
4. kā arī citus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājus.

Grozījumi vēl jāizskata Saeimai, tādēļ likumprojekta redakcija tā izskatīšanas gaitā vēl var mainīties.

Turpmāk – “paziņotā saimnieciskā darbība”

Pašlaik likums paredz vairākus gadījumus, kad personai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība vispārējā kārtībā. Piemēram:

1. iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, tostarp pārdodot īres tiesības;
2. nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;
3. iznomājot kustamo mantu;
4. saņemot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem.

Tomēr likumā pašlaik lietotais jēdziens “nereģistrētā saimnieciskā darbība” var radīt pārpratumus, jo to iespējams attiecināt arī uz situācijām, kad persona gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, bet nav izpildījusi likumā noteikto pienākumu šo darbību reģistrēt un maksāt nodokļus.

Tādēļ turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam paziņotu saimniecisko darbību, piemēram, sava nekustamā īpašuma izīrēšanu, paredzēts apzīmēt ar jēdzienu “paziņotā saimnieciskā darbība”.

Ar nodokli apliks tikai nomas maksu

Plānots mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību personām, kuras veic paziņoto saimniecisko darbību. 

Likumprojekts paredz, ka saimnieciskās darbības ieņēmumos netiks ietverti ar īpašuma izmantošanu saistītie maksājumi trešajām personām, kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu, piemēram, maksājumi par elektrību, ūdeni un citi komunālie maksājumi. 

Tas nozīmē, ka, piemēram, telpu nomas gadījumā ar nodokli apliekamais objekts būs tikai līgumā noteiktā nomas maksa. Šo regulējumu paredzēts piemērot no 2026. gada 1. janvāra. 

Par saimniecisko darbību būs savlaicīgi jāpaziņo VID

Ja persona plāno izīrēt vai iznomāt nekustamo vai kustamo īpašumu vai veikt citu darbību, kurai iespējams piemērot paziņotās saimnieciskās darbības režīmu, par to būs savlaicīgi jāinformē Valsts ieņēmumu dienests.

Ja tas netiks izdarīts noteiktajā termiņā, līdz dienai, kad paziņotā saimnieciskā darbība faktiski tiks reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, saņemtajam ienākumam nevarēs piemērot 10 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Tā vietā ienākumam būs piemērojama vispārējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība – 25,5 % vai 33 %. Savukārt no brīža, kad paziņotā saimnieciskā darbība būs reģistrēta, varēs piemērot 10 % likmi.

Ierobežos nodokļu optimizācijas iespējas

Grozījumi paredz arī ierobežot iespējas izmantot paziņotās saimnieciskās darbības režīmu darba samaksas aizstāšanai.

Ja persona, kurai reģistrēta paziņotā saimnieciskā darbība, veiks darījumu ar uzņēmumu, kurā tā pati ir valdes loceklis vai darbinieks, vai ar šādām personām saistītu ģimenes locekli, un darījuma vērtība pārsniegs tirgus cenu, pārsnieguma daļa tiks uzskatīta par ar algas nodokli apliekamu ienākumu.

Trīs mēneši pārmaksas atmaksai

Ja gada kapitāla pieauguma precizēšanas deklarācijā pēc tās pārbaudes aprēķinātā nodokļa summa būs mazāka par iepriekš deklarēto un samaksāto nodokli, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto kapitāla pieauguma nodokli atmaksās trīs mēnešu laikā.

Pašlaik šādai atmaksai noteikts 15 dienu termiņš, kuru Valsts ieņēmumu dienests vērtē kā nepietiekamu. Turklāt par pārmaksātā kapitāla pieauguma nodokļa atmaksu vairs netiks izdots atsevišķs lēmums. Par atmaksu tiks paziņots ar naudas pārskaitījumu vai paziņojumu par pārmaksas novirzīšanu citu saistību segšanai.

Pašnodarbinātie VSAOI vairs nevarēs iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos

Pašnodarbinātā veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par sevi vairs nevarēs iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos. Tomēr tās joprojām varēs ņemt vērā kā attaisnotos izdevumus, samazinot gada apliekamo ienākumu.

Grozījumu mērķis ir novērst iespēju vienas un tās pašas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ņemt vērā divreiz – gan kā saimnieciskās darbības izdevumus, gan kā attaisnotos izdevumus.

Pārmaksu līdz vienam eiro vairs neatmaksās

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa nepārsniegs vienu eiro, Valsts ieņēmumu dienests to neaprēķinās un neatmaksās.

Šo regulējumu paredzēts piemērot no 2027. gada 1. janvāra, attiecinot jauno kārtību uz gada ienākumu deklarāciju par 2026. gadu.