Likumdošanas apskats 01.09.–04.09.2026.
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Augustā klasifikātors pievienoti jauni nolēmumi: Pagaidu aizsardzība pret Konkurences padomes noteikto tiesisko pienākumu tiešsaistes platformas lietošanas noteikumu pārstrādāšanā
– Augustā klasifikātors pievienoti jauni nolēmumi: Kreditora subjektīvās publiskās tiesības sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Pašvaldību izstrādātos teritoriju plānojumus varēs apturēt ar Ministru kabineta lēmumu
– Augustā klasifikātors pievienoti jauni nolēmumi: Dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšana dzīvošanai nav atzīstama par saimniecisko darbību
ENERĢĒTIKA
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
– Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu“
DARBA TIESĪBAS
– Par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu viena mēneša termiņā
– Prettiesiski atlaistam darbiniekam pienākas vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku līdz darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar tiesas spriedumu
REGULĒTĀS TIESĪBAS
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Maksātnespējas administratorus izslēgt no NILLTPFN likuma subjektu loka
IMIGRĀCIJA
– Vēlas noteikt termiņu lēmuma par piespiedu izraidīšanas pieņemšanai
– Vēlas atcelt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par investīcijām alternatīvo ieguldījumu fondā
VIDES TIESĪBAS
NODOKĻI
– Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
– VID aktualizējis metodisko materiālu “Elektroenerģijas nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība”
MUITA
– Par preču izcelsmes valsts noteikšanu
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Ar grozījumiem Krimināllikumā paredzēts atbrīvot no kriminālatbildības par izspiešanu un patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai saistībā ar IT ievainojamību labticīgu atklāšanu
– Ar grozījumiem Krimināllikumā paredzēts noteikt femicīdu kā slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos
– Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā paredzēts mazināt birokrātiju, paātrināt tiesvedību un efektivizēt administratīvo procesu
– Termiņa nokavējums pats par sevi neizraisa rokas naudas zaudēšanu, ja pirkuma līgums vēlāk tiek noslēgts un izpildīts
– Satversmes tiesā ierosināta lieta par bērna dzimšanas reģistrā ietveramajām ziņām par vecākiem
– Stājies spēkā spriedums lietā par izspiešanu saistībā ar CSDD reģistrā atklātu drošības ievainojamību
– Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Augustā klasifikātors pievienoti jauni nolēmumi: Pagaidu aizsardzība pret Konkurences padomes noteikto tiesisko pienākumu tiešsaistes platformas lietošanas noteikumu pārstrādāšanā (Senāta spriedums lietā Nr. SKA‑734/2026)
Konkurences padome konstatēja, ka Sabiedrība, izmantojot dominējošo stāvokli tiešsaistes sludinājumu platformu tirgū, ļaunprātīgi ierobežoja konkurenci, dzēšot sludinājumus un bloķējot lietotāju kontus, ja tie vienlaikus izmantoja konkurenta platformu. Padome uzlika Sabiedrībai naudas sodu un pienākumu trīs mēnešu laikā precizēt lietošanas noteikumus, tostarp skaidri noteikt sludinājumu dzēšanas un kontu bloķēšanas iemeslus, kā arī sūdzību izskatīšanas kārtību. Sabiedrība lūdza tiesu apturēt šā pienākuma izpildi, taču Administratīvā apgabaltiesa lūgumu noraidīja, uzskatot, ka nav pierādīts būtiska kaitējuma vai grūti novēršamu zaudējumu risks.
Senāts atzina, ka apgabaltiesa kļūdījusies, vērtējot subjektīvo kritēriju, jo noteiktā pienākuma izpilde var prasīt būtiskas un grūti atgriezeniskas izmaiņas platformas iekšējos procesos, informācijas sistēmās un komercdarbības organizācijā. Senāts uzsvēra, ka platformas lietošanas noteikumu grozīšana var ietekmēt tās darbības organizāciju un pārvaldību, tādēļ šādu pienākumu tūlītēja izpilde var radīt būtisku kaitējuma risku. Vienlaikus Senāts atzina arī objektīvā kritērija izpildi, jo Konkurences padome nebija pietiekami pamatojusi, kāpēc tieši šāds plašs un steidzami izpildāms pienākums ir nepieciešams un samērīgs. Īpaši būtiski bija tas, ka konstatētais pārkāpums bija beidzies jau gandrīz piecus gadus pirms padomes lēmuma, turklāt padome nebija izvērtējusi mazāk ierobežojošus līdzekļus. Senāts arī norādīja, ka nepietiek ar abstraktu mērķu, piemēram, pārkāpuma atkārtošanās novēršanas, norādīšanu – iestādei konkrētais pienākums jāpamato ar lietas individuālajiem apstākļiem. Tādēļ Senāts apmierināja Sabiedrības lūgumu un apturēja Konkurences padomes lēmuma attiecīgās daļas darbību līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.
Augustā klasifikātors pievienoti jauni nolēmumi: Kreditora subjektīvās publiskās tiesības sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā (Senāta spriedums lietā Nr. SKA-744/2026)
Sabiedrības kreditore, pārsūdzēja Uzņēmumu reģistra lēmumu par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, norādot, ka tādējādi tiek apgrūtināta ar civillietas spriedumu atzītā prasījuma īstenošana. Senāts atzina, ka Uzņēmumu reģistra lēmums neaizskar pieteicējas subjektīvās publiskās tiesības un ar sprieduma izpildi saistītie jautājumi risināmi civilprocesuālā kārtībā. Senāts norādīja, ka Kreditoram administratīvajā procesā subjektīvās publiskās tiesības var tikt atzītas tikai tādā apjomā, kādā Komerclikums tam piešķir procesuālās tiesības sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra procesā. Proti, kreditora intereses šajā procesā tiek aizsargātas tiktāl, ciktāl tam ir nodrošināta iespēja izmantot tiesības iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Ja kreditors šīs tiesības nav izmantojis un nav norādījis objektīvus iemeslus, kas tam to būtu lieguši, vien tas, ka sabiedrība vēlāk izslēgta no komercreģistra, pats par sevi neliecina par kreditora subjektīvo publisko tiesību aizskārumu. Arī tas, ka sabiedrības izslēgšana no komercreģistra apgrūtina kreditora privāttiesiskā prasījuma īstenošanu, neliecina par kreditora subjektīvo publisko tiesību aizskārumu.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Pašvaldību izstrādātos teritoriju plānojumus varēs apturēt ar Ministru kabineta lēmumu (Likumprojekta Nr. 1518/Lp14)
Pieņemts 1. Lasījumā 03.09.2026. Priekšlikumus var iesniegt līdz 07.09.2026.
Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredz, ka turpmāk pašvaldību izstrādāto teritorijas plānojumu varēs apturēt tikai ar Ministru kabineta kā koleģiālas institūcijas, nevis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministra lēmumu kā līdz šim.
Tāpat grozījumi paredz stiprināt kompetento valsts pārvaldes iestāžu iesaisti teritorijas plānojumu izvērtēšanā. Nozaru ministrijām būtu pienākums informēt par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgo ministriju, ja tiek konstatēts, ka teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma risinājumi apdraud vai var apdraudēt valsts interešu īstenošanu vai normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, īpaši valsts drošības, aizsardzības, enerģētikas, klimata politikas un vides aizsardzības jomā.
Tiesu prakse
Augustā klasifikātors pievienoti jauni nolēmumi: Dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšana dzīvošanai nav atzīstama par saimniecisko darbību (Senāta spriedums lietā Nr. SKA-83/2026)
Pieteicējai piederēja 1 254 / 10 000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma, par kuru Rīgas dome papildus aprēķināja nekustamā īpašuma nodokli par 2019.–2021. gadu, jo ēkā bija reģistrēta hosteļa saimnieciskā darbība. Pieteicēja apstrīdēja nodokļa aprēķinu un Administratīvā apgabaltiesa lēmumu atcēla un uzlika domei pienākumu izdot jaunu administratīvo aktu.
Senāts atzina, ka lai piemērotu nekustamā īpašuma nodokļa likmi atbilstoši Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.2.1.apakšpunktam, izšķiroši ir konstatēt, vai nekustamais īpašums tiek izmantots dzīvošanai vai saimnieciskajā darbībā, nevis to, kurš tieši dzīvokli izīrē. Vērtējot, vai nekustamais īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, ņemama vērā likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta ceturtajā daļā ietvertā saimnieciskās darbības definīcija. Darbība par atlīdzību, kas izpaužas dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas (mājas daļas) izīrēšanā dzīvošanai, nav atzīstama par saimniecisko darbību minētās tiesību normas izpratnē.
Vienlaikus Senāts konstatēja būtisku procesuālu trūkumu – apgabaltiesa bija nonākusi pretējos secinājumos nekā citā lietā par tiem pašiem dzīvokļiem, nepaskaidrojot, kādēļ tā mainījusi vērtējumu. Tādēļ Senāts uzsvēra, ka vienlīdzības princips prasa tiesai argumentēti pamatot atšķirīgu rezultātu arī tad, ja iepriekšējais spriedums vēl nav stājies spēkā. Senāts spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, tostarp norādot, ka tiesai bija tiesības uzlikt domei pienākumu izdot jaunu, pareizu nodokļa aprēķinu.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
Grozījumi MK noteikumos Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (Projekta ID: 26-TA-2122)
Pieņemts 01.09.2026.
Līdz šim regulējums paredzēja kompensāciju par neplānotu elektroapgādes pārtraukumu, kas pārsniedz 24 stundas, taču šo kārtību nepiemēro, ja pārtraukums reģistrēts laikā, kad izsludināts vismaz dzeltenais brīdinājums par laikapstākļiem. Ar grozījumiem likumā tas tiek mainīts, nosakot 72 stundu robežu, pēc kuras kompensācija pienākas arī nelabvēlīgu laikapstākļu izraisīta elektroapgādes pārtraukuma gadījumā. Regulējums neparedz valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu vai citu valsts resursu piešķiršanu kompensāciju finansēšanai.
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu“ (Likumprojekta Nr. 947.Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 03.09.2026.; Priekšlikumus var sniegt līdz 18.09.2026.
Vēlas ieviest iespēju pēc sākotnējā izvērtējuma atkārtoti iesniegt informāciju, lai izvairītos no pilna IVN, ja ietekmi var samazināt ar tehniskiem risinājumiem.
Papildus pieņēma priekšlikumu noteikt, ka ja lēmums par kāda elektroenerģijas ražošanas projekta īstenošanu ir pieņemts līdz [konkrētam datumam], šis lēmums būtu spēkā līdz [konkrētam datumam]. Pēc projekta īstenotāja iesnieguma kompetentā iestāde varētu pagarināt lēmuma spēkā esamību līdz [konkrētam datumam].
Savukārt, ja līdz [konkrētam datumam] ir pieņemts lēmums veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums – projektu akceptēt vai noraidīt, kompetentā iestāde līdz [konkrētam datumam] varētu projektu noraidīt, ja attiecīgajā teritorijā jau ir akceptēti pietiekami lieli vēja elektrostaciju projekti:
- konkrētās pašvaldības teritorijā – kopumā vismaz 150 MW apjomā;
- attiecīgā plānošanas reģiona teritorijā – kopumā vismaz 500 MW apjomā.
DARBA TIESĪBAS
Tiesu prakse
Par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu viena mēneša termiņā (Senāta spriedums lietā Nr. SKC-288/2026)
Pieņemts 27.08.2026.
Darbiniekam 2023. gada oktobrī tika uzteikts darbs par prettiesiskām manipulācijām ar darba devēja ekspedīcijas programmu, taču šo uzteikumu darba devējs vēlāk atsauca. 2024. gada janvārī darbiniekam tika izsniegts otrs uzteikums par 104 līdzīgām manipulācijām, kas veiktas laikā no 2019. līdz 2023. gadam. Apelācijas tiesa otro uzteikumu atzina par spēkā neesošu, jo uzskatīja, ka darba devējs bija nokavējis Darba likuma 101. panta trešajā daļā noteikto viena mēneša termiņu. Senāts spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instancē. Senāts uzsvēra, ka viena mēneša termiņa mērķis ir aizsargāt darba tiesisko attiecību stabilitāti un nepieļaut nepamatotu darba devēja vilcināšanos ar uzteikumu. Vienlaikus, lai noteiktu pārkāpuma atklāšanas brīdi, jānoskaidro, kad darba devējam bija pietiekamas ziņas par darbinieka rīcības apstākļiem. Būtiski bija noskaidrot, vai pirmais un otrais uzteikums attiecās uz tiem pašiem vai atšķirīgiem pārkāpumiem. Senāts norādīja, ka darba devējam pašam ir pienākums pierādīt, kādi pārkāpumi bija pirmā uzteikuma pamatā un ka tie atšķīrās no otrajā uzteikumā norādītajiem. Turklāt pušu paskaidrojumi paši par sevi nav patstāvīgs pierādījums – tiem jābūt apstiprinātiem ar citiem tiesā pārbaudītiem pierādījumiem. Visbeidzot, Senāts konstatēja arī to, ka apelācijas tiesa nebija pilnībā izspriedusi visus prasījumus, tādēļ lieta bija nododama jaunai izskatīšanai.
Prettiesiski atlaistam darbiniekam pienākas vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku līdz darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar tiesas spriedumu (Senāta spriedums lietā Nr. SKC – 710/2026)
Pieņemts 02.09.2026.
Darbinieks cēla prasību pret darba devēju, lūdzot atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, izbeigt darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu un piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Pirmās instances tiesa uzteikumu atzina par spēkā neesošu, izbeidza darba tiesiskās attiecības un piedzina vidējo izpeļņu līdz sprieduma pasludināšanai, savukārt atstādināšanas atzīšanu par nepamatotu noraidīja. Apelācijas tiesa saglabāja šo risinājumu, precizējot vidējās izpeļņas apmēru, taču nepiedzina atlīdzību par laiku no pirmās instances sprieduma līdz apelācijas spriedumam. Senāts atzina, ka šāda pieeja ir kļūdaina, jo Darba likuma 126. panta pirmā daļa paredz, ka atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu. Senāts uzsvēra, ka, ja darbinieks lūdz izbeigt darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu, darba piespiedu kavējums turpinās līdz sprieduma pasludināšanas dienai, ja vien nav pierādījumu par apstākļiem, kas tam atņem piespiedu raksturu. Tā kā pirmās instances spriedums daļā par darba attiecību izbeigšanu nebija stājies spēkā un tieši darba devējs to pārsūdzēja, darba piespiedu kavējums turpinājās arī apelācijas instancē.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Plānots paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus (Likumprojekta Nr. 1515/Lp14)
Pieņemts 1. Lasījumā 03.09.2026. Priekšlikumus gaida līdz 25.09.2026.
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. Patlaban aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām ir 35 metri, bet pilnībā no kokiem un krūmiem jāattīra 13 metrus plata josla katrā pusē no elektrolīnijas ass. Plānots šo joslu paplašināt līdz 18 metriem katrā pusē.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Maksātnespējas administratorus izslēgt no NILLTPFN likuma subjektu loka (Likumprojekta Nr. 1524/Lp14)
Iesniegts saeimā 03.09.2026.
Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā plānots no likuma subjektu loka izslēgt maksātnespējas administratorus. Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2026. gada 1. Oktobrī vienlaikus ar maksātnespējas kontroles dienesta funkciju pārņemšanu.
IMIGRĀCIJA
Normatīvo aktu projekti
Vēlas noteikt termiņu lēmuma par piespiedu izraidīšanas pieņemšanai (Likumprojekta Nr. 1520/Lp14)
Iesniegts Saeimā 03.09.2026.
Pašreizējais regulējums nosaka kompetentās amatpersonas pienākumu pieņemt lēmumu par piespiedu izraidīšanu, taču nenosaka konkrētu termiņu, kādā šāds lēmums pieņemams. Grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka lēmums par piespiedu izraidīšanu pieņemams 48 stundu laikā.
Vēlas atcelt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par investīcijām alternatīvo ieguldījumu fondā (Likumprojekta Nr. 1521/Lp14)
Iesniegts Saeimā 03.09.2026.
Ar grozījumiem paredzēts no Imigrācijas likuma izslēgt normas, kas paredz ārzemniekiem tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz 5 gadiem, ja ir noslēgts līgums un veikts pārskaitījums par vismaz 150 000 euro investīcijas veikšanu ne mazāk par 5 gadiem valsts izveidotā alternativo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un ārzemnieks ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi MK noteikumos Nr. 397 “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu“ (Projekta ID 26-TA-500)
Nodots publiskai apspriešanai no 03.09 līdz 17.09.
Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu vairāku ES normatīvo aktu prasību pārņemšanu attiecībā uz atkritumu politikas plānošanas dokumentu saturu.
Noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka atkritumu rašanās novēršanas valsts programmā ir jāiekļauj pasākumi, lai veicinātu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai. Noteikumu projektā paredzēts ietvert regulējumu, ka atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ir jāiekļauj: pasākumus visu veidu piegružošanas novēršanai, mazināšanai un savākšanai, pasākumus, lai veicinātu bioloģisko atkritumu pārstrādi, kā arī pasākumus ES regulas prasībām. Noteikumu projektā paredzēts papildināt prasības pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmai, kā arī svītrot atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitātes izvērtēšanas kvantitatīvos indikatorus attiecībā uz bīstamo atkritumu rašanos, pārstrādi un apglabāšanu.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Projekta ID 26-TA-656)
Pieņemts 01.09.2026. Ministru kabineta sēdē
Grozījumi paredz, ka no 2027. gada 1. jūlija darba devējiem, kuriem VID piešķirs VSAOI samaksas termiņa pagarinājumu, par noteiktiem darba ņēmējiem būs jāveic pensiju apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā VSAA kontā. Ja tā rezultātā izveidosies VSAOI pārmaksa, VSAA reizi mēnesī aprēķinās pārmaksātās iemaksas un atmaksās tās darba devējam.
Otrs grozījums ir tehnisks – saistībā ar ES sociālās drošības informācijas apmaiņas sistēmas izmaiņām likumā līdzšinējais VSAA izmantotās sistēmas nosaukums RINA (“Reference Implementation of National Application”) tiks aizstāts ar JINA (“JUMP’s Implementation of National Application”).
Nozares ziņas
VID aktualizējis metodisko materiālu “Elektroenerģijas nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība” (Metodiskais materiāls)
Metodiskajā materiālā ir precizēta sadaļa “Vispārīgā informācija”, precīzāk norādot personas, uz kurām attiecas elektroenerģijas nodokļa deklarēšanas pienākums, un precizēts 5. piemērs, dzēšot neaktuālu informāciju.
MUITA
Nozares ziņas
Par preču izcelsmes valsts noteikšanu (Uzziņa)
Šajā uzziņā tika noskaidrots jautājums par preces izcelsmes noteikšanu, ja Latvijā tiek apvienots Ķīnas un ES izcelsmes kristāliskais amonija sulfāts un iegūts granulēts amonija sulfāts. Būtiski, ka abas izmantotās izejvielas bija kristāliskais amonija sulfāts, un abām bija viens un tas pats KN kods 3102210000. Ķīnas izcelsmes kristāliskais amonija sulfāts tika ievests Latvijā un novietots tranzīta statusā muitas noliktavā, to neizlaižot brīvam apgrozījumam Eiropas Savienības (ES) muitas teritorijā. Savukārt otrs kristāliskā amonija sulfāta komponents tika iegādāts Beļģijā un tam bija ES preces statuss. Latvijā abas vienādās izejvielas tika mehāniski un termiski apstrādātas, sajauktas un granulētas, mainot to fizikālo formu, bet nemainot ķīmisko sastāvu un tarifa klasifikāciju. VID paskaidroja, ka šāda gadījumā gala produkta izcelsmi nosaka pēc tā, kuras izcelsmes izejviela (materiāla) veido lielāko daļu pēc svara. Ja materiālu lielākā daļa pēc svara ir ES izcelsmes, gala produkts var tikt uzskatīts par Latvijas/ES izcelsmes preci.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Krimināllikumā paredzēts atbrīvot no kriminālatbildības par izspiešanu un patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai saistībā ar IT ievainojamību labticīgu atklāšanu (Nr: 1502/Lp14)
Iesniegti Saeimā 31.08.2026., nodoti komisijai 03.09.2026.
Likumprojekts paredz ieviest iespēju atbrīvot personu no kriminālatbildības par izspiešanu saistībā ar ievainojamības atklāšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā, kā arī par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai saistībā ar ievainojamības atklāšanu.
Šobrīd trūkst regulējums, kas pieļautu labticīgām personām, brīvprātīgi atklājot IT ievainojamību un ziņojot par to, ar nosacījumu, ka netiek radīts nekāds cits apdraudējums citām aizsargātām interesēm, lūgt adekvātu samaksu par savu patērēto darbu, laiku, pieredzi, komunikāciju un ieguldījumu. Izpildot adekvātas sadarbības kritērijus, organizācijām un tiesībsargājošajām iestādēm nebūtu jāuztver šāda balto hakeru rīcība kā uzbrukums (IT sistēmai) vai likumpārkāpums (izspiešana). Pārāk strikts regulējums vājina kiberdrošību, jo neveicina labticīgu, zinošu personu iesaisti ievainojamību atklāšanas procesā. Labticīga persona, atklājot ievainojamību, esošajā situācijā var izvēlēties par to neziņot, apzinoties, ka tās ziņojumu organizācija var uztvert kā apdraudējumu un likumpārkāpumu, par ko sekos barga kriminālatbildība.
Ar grozījumiem Krimināllikumā paredzēts noteikt femicīdu kā slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos (Nr: 1501/Lp14)
Iesniegti Saeimā 31.08.2026., nodoti komisijai 03.09.2026.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 118.pantu (slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos) ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) kas atzīstama par femicīdu, tas ir, tīša sievietes noslepkavošana viņas dzimuma dēļ vai ar viņas dzimumu saistītu motīvu dēļ, -”
Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo tas pastiprinās aizsardzību pret smagākajām vardarbības formām pret sievietēm, veicinās dzimumu līdztiesību un iekļaujošākas sabiedrības veidošanos kopumā.
Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā paredzēts mazināt birokrātiju, paātrināt tiesvedību un efektivizēt administratīvo procesu (Projekta ID 25-TA-2124)
01.09.2026. pieņemts Ministru kabineta 01.09.2026. sēdē
Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz mazināt birokrātiju, paātrināt lietu izskatīšanu un padarīt administratīvo procesu ērtāku cilvēkiem un uzņēmumiem. Vienlaikus izmaiņas stiprinās personas datu un cilvēktiesību aizsardzību, taisnīgāku pieeju tiesai un stingrāku vēršanos pret tiesvedības apzinātu novilcināšanu, kā arī ļaus efektīvāk izmantot tiesu un valsts iestāžu resursus. Likumprojekta mērķis ir uzlabot administratīvo procesu gan iestādēs, gan administratīvajās tiesās.
Grozījumi paredz atteikties no prasības ikvienu nelabvēlīgu administratīvo aktu obligāti nosūtīt ierakstītā pasta sūtījumā. Turpmāk iestāde varēs izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotāko paziņošanas veidu.
Administratīvajās tiesās paredzēts arī paplašināt iespējas piedalīties tiesas sēdē videokonferences režīmā, atsakoties no līdzšinējiem papildu ierobežojošajiem kritērijiem.
Vienlaikus tiks samazināts fizisko personu datu apjoms administratīvajos aktos un tiesu nolēmumos. Dokumentos būs jāizmanto tikai tādi personas dati, kas nepieciešami konkrētajam procesam un personas identificēšanai.
Izmaiņas paredz arī atbildīgāku valsts līdzekļu izmantošanu tulka nodrošināšanai administratīvajā tiesvedībā. Valsts apmaksāts tulks tiks nodrošināts tikai gadījumos, kad tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, atzīs to par nepieciešamu.
Likumā tiks skaidri nostiprinātas arī uzņēmumu un organizāciju tiesības finansiālu grūtību gadījumā lūgt tās pilnībā vai daļēji atbrīvot no valsts nodevas vai drošības naudas samaksas administratīvajā procesā tiesā.
Likumprojekts paredz arī efektīvākus instrumentus tā dēvētā procesuālā huligānisma ierobežošanai. Par procesa dalībnieka pienākumu nepildīšanu, tiesas darba traucēšanu vai necieņu pret tiesu varēs piemērot procesuālas sankcijas. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad procesuālās tiesības tiek izmantotas nevis savu tiesību aizstāvībai, bet tiesvedības nepamatotai kavēšanai.
Tiesu prakse
Termiņa nokavējums pats par sevi neizraisa rokas naudas zaudēšanu, ja pirkuma līgums vēlāk tiek noslēgts un izpildīts (Senāta spriedums lietā Nr. SKC-444/2026)
Spriedums pieņemts 27.08.2026.
Strīds bija par 5000 euro rokas naudu, ko pircējs bija samaksājis kā nodrošinājumu nekustamā īpašuma un kustamās mantas pirkumam. Rokas naudas līgumā bija noteikts, ka pirkuma līgums jānoslēdz līdz 2023. gada 21. jūlijam un darījums jāpabeidz līdz 5. augustam. Lai gan abi termiņi tika nokavēti, puses 2023. gada 21. augustā noslēdza pirkuma līgumu un pircējs pilnībā samaksāja pirkuma cenu, rokas naudu ieskaitot pirkuma maksā. Pārdevējs tomēr prasīja vēl 5000 euro, uzskatot, ka pircējs termiņu neievērošanas dēļ rokas naudu bija zaudējis.
Senāts atzina, ka rokas naudas līgumā noteiktā termiņa nokavēšana pati par sevi nerada rokas naudas zaudēšanu. Tā kā pirkuma līgums tika noslēgts un pilnībā izpildīts, tostarp rokas naudu ieskaitot pirkuma maksā, nebija pamata uzskatīt, ka līgums būtu atcelts vai ka rokas nauda būtu automātiski zaudēta. Senāts arī uzsvēra, ka rokas nauda ir akcesorisks (blakus) līgums, kas pastāv saistībā ar galveno saistību, tādēļ vienkāršs termiņa nokavējums neizbeidz šo saistību. Turklāt prasītājam bija jāpierāda ne tikai pats termiņa nokavējums, bet arī tas, kā nokavējums ietekmēja pirkuma līguma noslēgšanas un izpildes iespēju. Tā kā prasītājs to nebija ne pienācīgi apgalvojis, ne pierādījis, Senāts kasācijas sūdzību noraidīja un apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu.
Nozares ziņas
Satversmes tiesā ierosināta lieta par bērna dzimšanas reģistrā ietveramajām ziņām par vecākiem (Lieta Nr. 2026-15-0103)
Ierosināta 31.08.2026.
31. augustā Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Civillikuma 146. panta pirmās daļas, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 34. panta un Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 133., 141. punkta un 17. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 110. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētās normas nosaka kārtību, kādā bērna dzimšanas reģistrā tiek ierakstītas ziņas par bērna māti, kā arī paredz dzimšanas reģistra papildināšanas un jauna satura dzimšanas apliecības izsniegšanas kārtību.
Pieteikuma iesniedzēji ir persona AA un persona AB. Persona AA ir noslēgusi partnerību ar personas AB bioloģisko māti. Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu konstatēts, ka personas AA un personas AB attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē. Pamatojoties uz šo spriedumu, pieteikuma iesniedzēji vērsās pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā, lūdzot papildināt personas AB dzimšanas reģistru ar ierakstu par personu AA kā viņa māti un izsniegt jauna satura dzimšanas apliecību. Dzimtsarakstu nodaļa šo lūgumu noraidīja.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas, liedzot bērna dzimšanas apliecībā un dzimšanas reģistrā nostiprināt ar tiesas spriedumu atzīto vecāka un bērna statusu, aizskar viņiem Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz ģimenes aizsardzību. Viņuprāt, likumdevējs tādējādi nav izveidojis tādu ģimenes sociālās, ekonomiskās un juridiskās aizsardzības sistēmu, kas aizsargātu viendzimuma partneru ģimeni, kura kopīgi audzina bērnu. Turklāt netiek nodrošināta bērna vislabāko interešu ievērošana, jo bērnam, kas aug šādā ģimenē, neesot nodrošināta aizsardzība personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tāpat apstrīdētās normas pārkāpjot Satversmes 91. pantā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo tās nepamatoti paredz vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām, ļaujot bērna dzimšanas reģistrā kā vecākus ierakstīt tikai sievieti un vīrieti.
Stājies spēkā spriedums lietā par izspiešanu saistībā ar CSDD reģistrā atklātu drošības ievainojamību (Lēmums lietā Nr. SKK-361/2026 )
Pieņemts 03.09.2026.
Vīrietis tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 183. panta pirmās daļas par izspiešanu, piedraudot radīt būtisku kaitējumu. Saskaņā ar apsūdzību viņš bija atklājis ievainojamību CSDD reģistra autorizācijas sistēmā un sazinājies ar CSDD, norādot, ka informāciju par šo nepilnību atklās tikai pret atlīdzību. Reaģējot uz šādu rīcību, CSDD piesaistīja uzņēmumu, kas specializējas sistēmu ievainojamību atklāšanā. Sarakstē ar šī uzņēmuma pārstāvi apsūdzētais pieprasīja 1000 euro atlīdzību un norādīja, ka maksājuma nesaņemšanas gadījumā informāciju par autorizācijas sistēmas drošības nepilnību nodos masu medijiem.
Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā kasācijas sūdzību un nolēmis neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par izspiešanu saistībā ar CSDD Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā atklātu drošības ievainojamību. Līdz ar Senāta lēmumu stājies spēkā Vidzemes apgabaltiesas 2026. gada 24. februāra spriedums. Ar to apsūdzētajam piespriests naudas sods sešu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 4680 eiro. Ņemot vērā aizturēšanā pavadīto laiku, galīgais soda apmērs noteikts 4290 eiro.
Tiesu prakse
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: augustā klasifikatoros pievienoti nolēmumi
– Tiesa, pārbaudot apsūdzības atbilstību Kriminālprocesa likuma 405. panta prasībām, vērtē tikai to, vai apsūdzībā norādītā informācija pēc satura un apjoma atbilst likumā noteiktajām prasībām. Pierādījumus, kas attiecas uz apsūdzībā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem, tiesa vērtē, lietu izskatot pēc būtības. Apsūdzībā norādīto juridisko kvalifikāciju tiesa ņem vērā tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai noteiktu, vai apsūdzībā norādītie faktiskie apstākļi atbilst attiecīgās juridiskās kvalifikācijas pazīmēm.
– Apsūdzētā apgalvojums par apsūdzības nesaprotamību pārbaudāms, vērtējot gan apsūdzības saturu, gan apsūdzētā norādītās neskaidrības un to ietekmi uz aizstāvības īstenošanu. Izšķiroši ir tas, vai apsūdzība, vērtējot to kopsakarā ar procesa gaitu, ļāva apsūdzētajam saprast apsūdzības būtību, identificēt viņam inkriminēto rīcību, saprast juridiski nozīmīgo faktu kodolu un izvēlēties aizstāvības veidu.
– Krimināllikuma 19. pantā lietotā jēdziena „noziedzīga nodarījuma tieša izdarīšana” kodolu veido darbības, kas atbilst konkrētā noziedzīgā nodarījuma objektīvajai pusei. Tādēļ, izvērtējot, vai persona ir līdzizdarītājs, vispirms noskaidrojams konkrētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses saturs un pēc tam vērtējams, vai vismaz daļa no personas darbībām atbilst objektīvās puses pazīmēm. Līdzizdarītāju vienlaicīga atrašanās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā un laikā ir nozīmīga tikai tiktāl, ciktāl nepieciešama konkrētā nodarījuma kopīgai tiešai izdarīšanai. Kvalificējošo pazīmi „personu grupa” veido tikai līdzizdarītāji.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.