Likumdošanas apskats 07.09.–10.09.2026.
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Eiropas Savienības vispārēja tiesa apstiprina Eiropas Komisijas atzinumu
– Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra pieļaujama tikai tad, ja personai objektīvi bija iespējams novērst likumā paredzētās sekas
– Satversmes tiesa atjauno tiesvedību lietā par akcionāru personas datu publiskošanu
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā
– Ar grozījumiem Dzīvojamo telpu īres likumā mainīs regulējumu attiecībā uz drošības naudu
– Senāts atstāj spēkā spriedumu lietā par ēkas nojaukšanu un vasarnīcas novietošanu Jūrmalas kultūrvēsturiskajā teritorijā
ENERĢĒTIKA
– Ar grozījumiem Enerģētikas likumā paredz elastīgāku pieeju drošības rezervju iegādei pārejas periodā
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
– Eiropas Savienības tiesa atzīst, ka preču zīmes, kurai piemīt reputācija, īpašnieks var liegt šo zīmi izmantot politiskajai partijai, ja tā nav pierādījusi, ka tās vārda brīvībai ir prioritāte pār minētā īpašnieka tiesībām un interesēm
– Vai, lai saņemtu kompensāciju, ir jāgaida Datu valsts inspekcijas lēmums?
– Vai drīkst atteikt pakalpojumu, ja cilvēks nevēlas sniegt konkrētus personas datus?
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Sāk izskatīt lietu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām
IMIGRĀCIJA
SANKCIJAS
NODOKĻI
– Ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vēlas papildināt ieguldījumu konta režīmu
MUITA
– “Kausēšanas un liešanas” valsts apliecinājuma iesniegšana no 2026. gada 1. oktobra
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Eiropas Savienības Tiesa precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem privātpersona var saņemt kompensāciju pēc tādas tiesas vai tribunāla nolēmuma, kas ir pretrunā ar ES tiesībām
– Tiesai nodota krimināllieta par pilnvaru pārsniegšanu, vienpersoniski pašvaldības vārdā uzņemoties ilgtermiņa finanšu saistības
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Eiropas Savienības vispārēja tiesa apstiprina Eiropas Komisijas atzinumu (Nr. T-1139/23)
Spriedums pieņemts 09.09.2026.
Eiropas Komisija atzina, ka tiešsaistes ceļojumu aģentūra “Booking” nevar iegādāties Eiropas vadošo tiešsaistes lidojumu rezervēšanas pakalpojumu sniedzēju, jo tāda darbība būtu nesaderīga ar iekšējo tirgu un nostiprinātu “Booking” tā jau dominējošo stāvokli tiešsaistes ceļojumu aģentūru tirgū viesnīcu nozarē. Eiropas Komisija atzina, ka tas palielinātu šķēršļus ienākšanai tirgū un darbības paplašināšanai, tādējādi ierobežojot piekļuvi tirgum gan esošajiem un potenciālajiem konkurentiem, gan potenciālajiem viesnīcu klientiem. “Booking” apstrīdēja šo lēmumu Vispārējā tiesā. Vispārējā tiesa noraidīja prasību un tādējādi apstiprina Komisijas noteikto aizliegumu.
Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra pieļaujama tikai tad, ja personai objektīvi bija iespējams novērst likumā paredzētās sekas (SKA‐117/2026)
Spriedums pieņemts 04.09.2026.
Sabiedrība tika izslēgta no komercreģistra pēc tās vienīgās valdes locekles un dalībnieces nāves, jo noteiktajā termiņā netika iesniegts pieteikums par likvidatora iecelšanu. Pieteicējs bija mirušās personas mantinieks ar ierobežotu rīcībspēju, un tiesa bija atzinusi, ka šie netipiskie apstākļi varēja attaisnot termiņa nokavējumu un nozīmēt, ka sabiedrības izslēgšana ir nesamērīga. Atbilstoši apgabaltiesa bija pieņemusi lēmumu par lēmuma atcelšanu.
Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu, norādot, ka pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra lēmuma izpildes tiesa var veikt tikai tā tiesiskuma pārbaudi, nevis atcelt lēmumu. Senāts atzina, ka Uzņēmumu reģistram, vērtējot izslēgšanu, principā jāpārbauda, vai bija izpildīti likumā noteiktie priekšnoteikumi – sabiedrības darbības izbeigšana, paziņojuma publicēšana un tas, ka termiņā netika iesniegts pieteikums par likvidatora iecelšanu. Vienlaikus no šīm sekām var atkāpties, ja personai objektīvi nebija iespējams izmantot likumā paredzētos mehānismus savu tiesību aizsardzībai un tiesisko seku piemērošana radītu nesamērīgu rezultātu. Senāts norādīja, ka līdz mantinieka apstiprināšanai mantojuma tiesībās pastāv mantojums kā patstāvīgs tiesību subjekts un tā pārvaldībai Civillikums paredz mantojuma aizgādnības institūtu, ko tiesai bija jāizvērtē. Pieteicēja aizgādnes vecums un pieredzes trūkums komerctiesībās paši par sevi nav objektīvi šķēršļi un nevar attaisnot termiņa nokavējumu. Tā kā apgabaltiesa nebija pietiekami noskaidrojusi, vai šādu mehānismu objektīvi nebija iespējams izmantot, kā arī bija kļūdaini lēmusi par administratīvā akta atcelšanu, nevis tā tiesiskumu, Senāts tiesas spriedumu atcēla.
Nozares ziņas
Satversmes tiesa atjauno tiesvedību lietā par akcionāru personas datu publiskošanu (Satversmes tiesas jaunumi)
Satversmes tiesa iepriekš apturēja tiesvedību lietā un vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Satversmes tiesa lūdza skaidrot, vai Eiropas Savienības tiesības prasa publiskot informāciju par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru, tostarp mazākuma akcionāru, un vai Vispārīgā datu aizsardzības regula pieļauj piekļuvi šo personu datiem bez leģitīmas intereses pierādīšanas. Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 3. septembrī pasludināja spriedumu lietā C-798/24 “Jautiva”. Tā atzina, ka Eiropas Savienības tiesības neprasa publiskot informāciju par visiem akciju sabiedrību akcionāriem, tostarp mazākuma akcionāriem. Tāpat Eiropas Savienības Tiesa secināja, ka Vispārīgajai datu aizsardzības regulai ir pretrunā tāds valsts regulējums, kas ikvienai personai bez pienākuma pierādīt leģitīmu interesi nodrošina piekļuvi visu akciju sabiedrību akcionāru personas datiem.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, Satversmes tiesa atjaunoja tiesvedību lietā Nr. 2024-01-01 “Par likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15 panta pirmās daļas 2. punkta “b” apakšpunkta atbilstību Satversmes 96. pantam”. un noteica, ka tā lietu rakstveida procesā izskatīs 2026. gada 13. oktobrī.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvie akti
Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (Projekta ID: 26-TA-1689)
Pieņemts MK sēdē 08.09.2026.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas process turpmāk būs vienkāršāks un ātrāks. Pēc taisnīgās atlīdzības noteikšanas vairs nebūs vajadzīgs atsevišķs Ministru kabineta lēmums par īpašuma atsavināšanu.
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Dzīvojamo telpu īres likumā mainīs regulējumu attiecībā uz drošības naudu (Likumprojekta Nr. 1537/Lp14)
Iesniegts Saeimā 10.09.2026.
Pašlaik Dzīvojamo telpu īres likums paredz, ka Izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs saistību izpildes nodrošināšanai prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Ar likumprojektu paredz samazināt šo maksimālo likumā paredzēto drošības naudas apmēru līdz viena mēneša īres maksai. Likumprojekts paredz arī noteikt maksimālo termiņu kādā izīrētājam ir pienākums atmaksāt drošības naudu vai tās daļu.
Nozares ziņas
Senāts atstāj spēkā spriedumu lietā par ēkas nojaukšanu un vasarnīcas novietošanu Jūrmalas kultūrvēsturiskajā teritorijā (Augstākās tiesas jaunumi)
Pieteicējs bija vērsies Jūrmalas pilsētas domē, lai saņemtu atļauju nojaukt dzīvojamo ēku, kā arī iesniedzis būvvaldē paskaidrojuma rakstus par dzīvojamās ēkas nojaukšanu un vasarnīcas novietošanu tās vietā, taču saņēma atteikumu, jo dzīvojamā ēka esot atzīta par kultūrvēsturiski vērtīgu un saglabājamu būvi. Šādas būves nojaukšanai nepieciešama pārvaldes atļauja, taču tā pēc pieteicēja iesnieguma atteicās saskaņot ēkas nojaukšanu un vasarnīcas novietošanu. Par šiem lēmumiem pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā.
Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka būvvaldei nav pamata aizliegt dzīvojamās ēkas nojaukšanu, jo pieteicēja īpašuma tiesību ierobežojums ir nesamērīgs un nav ticis noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tādēļ tai atkārtoti jāizskata paskaidrojuma raksts par vasarnīcas novietošanu. Tiesa arī atzina, ka dome nepamatoti atteikusies pārvērtēt dzīvojamās ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmeni un ka pārvalde prettiesiski pamatojusi savu lēmumu ar tiesību normām, kas regulē rīcību ar kultūras pieminekļiem, lai gan dzīvojamā ēka pati par sevi nav atzīta par šādu pieminekli.
Izskatījusi pārvaldes iesniegto kasācijas sūdzību, kurā apgabaltiesas spriedums pārsūdzēts pilnībā, senatoru kolēģija atzina, ka kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata. Atbildētāja statuss administratīvajā procesā tiek īstenots ar vienas vai vairāku iestāžu starpniecību, no kurām katrai ir noteikta kompetence attiecībā uz pārbaudāmo tiesisko attiecību. Tādēļ iestādes tiesības pārsūdzēt konkrēta prasījuma izspriešanas iznākumu ir nesaraujami saistītas ar to, vai attiecīgais prasījums skar iestādei tiesību normās noteikto kompetenci. Lietas izskatīšanas laikā ir mainījies tiesiskais regulējums – pilsētbūvniecības piemineklim, kura teritorijā atrodas pieteicēja īpašums, ir ticis pazemināts statuss no valsts nozīmes uz vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli, tādēļ pārvaldes saskaņojums dzīvojamās mājas nojaukšanai un vasarnīcas novietošanai vairs nav nepieciešams, jo šie jautājumi tagad ir vienīgi pašvaldības kompetencē. Līdz ar to pārvaldei nav tiesību pārsūdzēt tiesas spriedumu daļā par paskaidrojuma rakstu pieņemšanu un pašvaldības domes vēstules tiesiskumu. Savukārt daļā par pārvaldes atteikuma atzīšanu par prettiesisku tika konstatēts, ka kasācijas sūdzībā nav pietiekama juridiskā pamatojuma, tādēļ arī šajā daļā kasācijas tiesvedība netika ierosināta.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Enerģētikas likumā paredz elastīgāku pieeju drošības rezervju iegādei pārejas period (Likumprojekta Nr. 1531/Lp14)
Iesniegts Saeimā 10.09.2026.
Spēkā esošais regulējums paredz, ka drošības rezervju pārvaldītājam pārejas periodā līdz 2028. gada 31. decembrim katru gadu ir pienākums valsts īpašumā iegādāties ne mazāk kā 15 % drošības rezervju apjomu. Šāda fiksēta ikgadēja iegādes prasība ne vienmēr nodrošina pietiekamu elastību mainīgos ģeopolitiskajos apstākļos un naftas tirgus situācijā.
Likumprojekts paredz Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punktu izteikt jaunā redakcijā, paredzot elastīgāku pieeju drošības rezervju iegādei pārejas periodā. Saglabājot pienākumu līdz 2028. gada 31. decembrim nodrošināt drošības rezervju iegādi valsts īpašumā 100 procentu apmērā, likumprojekts paredz atteikties no fiksētām minimālajām ikgadējām drošības rezervju iegādes apjoma prasībām.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Tiesu prakse
Eiropas Savienības tiesa atzīst, ka preču zīmes, kurai piemīt reputācija, īpašnieks var liegt šo zīmi izmantot politiskajai partijai, ja tā nav pierādījusi, ka tās vārda brīvībai ir prioritāte pār minētā īpašnieka tiesībām un interesēm (C-298/23)
Spriedums pieņemts 08.09.2026.
Kāda politiskā partija sabiedrībai prezentēja savu plānu patvēruma un imigrācijas politikas reformai Beļģijā, izmantojot plašu atpazīstamību ieguvušas preču zīmes, lai tādējādi pastiprinātu savu vēstījumu. Lai pamatotu šādu izmantošanu, politiskā partija atsaucās uz vārda brīvību. Savā spriedumā Tiesa norāda, ka lai noteiktu, vai šāda izmantošana ir pamatota ar “nopietnu iemeslu”, valsts tiesai ir jārod līdzsvars starp preču zīmes īpašnieka īpašuma tiesībām un interesēm, no vienas puses, un trešās personas tiesībām uz vārda brīvību un tās interesēm, no otras puses, turklāt neviena no šīm tiesībām nav absolūta. Tomēr Tiesa konstatē, ka šajā lietā preču zīmju izmantošana var radīt būtisku kaitējumu šo preču zīmju reputācijai un to īpašnieka interesēm. Šādos apstākļos nešķiet, ka preču zīmju izmantošana vienīgi ar mērķi gūt labumu no to reputācijas, lai pastiprinātu politisku vēstījumu un veicinātu tā izplatību, būtu prioritāra attiecībā pret šo preču zīmju īpašnieka tiesībām un interesēm; tomēr tas ir jāpārbauda lietu izskatošajai tiesai.
Nozares ziņas
Vai, lai saņemtu kompensāciju, ir jāgaida Datu valsts inspekcijas lēmums? (DVI skaidro)
Lai cilvēks varētu vērsties tiesā un prasīt kompensāciju par personas datu aizsardzības pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu, nav nepieciešams vispirms saņemt uzraudzības iestādes lēmumu, ar kuru pārzinim būtu konstatēts pārkāpums. Uzraudzības iestādes lēmums un kompensācijas piedziņa ir divi atšķirīgi jautājumi. Uzraudzības iestāde vērtē, vai ir pārkāpti personas datu aizsardzības noteikumi, savukārt jautājums par kompensāciju ir saistīts ar to, vai konkrētajai personai pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums un kāds ir tā apmērs.
Vai drīkst atteikt pakalpojumu, ja cilvēks nevēlas sniegt konkrētus personas datus? (DVI skaidro)
Atsevišķus pakalpojumus nav iespējams sniegt, neapstrādājot noteiktus personas datus. Piemēram, preces piegādei nepieciešama piegādes adrese, kā arī personas datu sniegšana var būt obligāta, ja pakalpojuma sniedzējam normatīvajos aktos noteikts pienākums identificēt klientu, pārbaudīt viņa vecumu vai iegūt citu konkrētu informāciju. Ja persona šādus datus nesniedz, pakalpojuma sniedzējs var nespēt izpildīt tam noteikto pienākumu un līdz ar to arī sniegt pakalpojumu.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Nozares ziņas
Sāk izskatīt lietu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām (Satversmes tiesas jaunumi)
Apstrīdētās tiesību normas noteic, ka atsevišķos gadījumos personai nav pienākuma segt daļu no parādsaistībām, bet fizisku personu var atbrīvot no parādsaistībām, ja tās ienākumi un parādsaistību apmērs nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst kādam no likumā noteiktajiem sociālajiem kritērijiem. Pieteikuma iesniedzēja – licencēta parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kuras darbība ir saistīta ar parādu pirkšanu un to atgūšanu ārpustiesas kārtībā, – norāda, ka apstrīdētās normas būtiski paplašina to personu un gadījumu loku, kad persona var tikt atbrīvota no parādsaistībām. Pieteikuma iesniedzēja prasījuma tiesības- pret konkrētiem parādniekiem ieguvusi par tirgus cenu, paļaujoties, ka uz šiem parādiem netiks attiecināts Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums.
Apstrīdētās tiesību normas nenodrošinot, ka no parādsaistībām tiek atbrīvotas tikai tādas personas, kurām šāda atbrīvošana ir nepieciešama, kas pieteikuma iesniedzējas ieskatā nesamērīgi ierobežo tai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos garantētās tiesības uz īpašumu un pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
IMIGRĀCIJA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Imigrācijas likumā paredz sankcijas augstskolām par ārvalstu studentu atlases un studiju procesa uzraudzības prasību neievērošanu (Likumprojekta Nr. 1536/Lp14)
Iesniegts Saeimā 10.09.2026.
Ņemot vērā, ka praksē konstgatēts, ka augstskolas un koledžas neievēro normatīvajos aktos noteiktos pienākumus veicot ārvalstu studentu atlasi un studiju procesa uzraudzību, tad nepieciešams paredzēt šādām negodprātīgām augstskolām sankcijas – liegumu uzaicināt ārzemnieku studēt.
SANKCIJAS
Normatīvo aktu projekti
Eiropas Savienības tiesa norāda, ka tas, ka persona, uz kuru attiecas Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi, kontrolē uzņēmumu, ir jāpamato ar objektīviem un pietiekami pārliecinošiem pierādījumiem (C-147/25)
Spriedums pieņemts 03.09.2026.
Lietuvas uzņēmums darbojās kā neatkarīgs elektroenerģijas importētājs un piegādātājs. 2022. gadā Lietuvas iestādes iesaldēja uzņēmuma līdzekļus, jo tas tika iekļauts to personu un vienību sarakstā, kurām ir saikne ar personām, uz kurām attiecas Eiropas Savienības (ES) noteiktie ierobežojošie pasākumi. Šajā gadījumā runa bija par saikni ar Krievijas prezidentu. Lēmums cita starpā tika pamatots ar to, ka uzņēmums netieši pieder Krievijā reģistrētam uzņēmumam, kura galvenie akcionāri ir uzņēmumi, kas netieši pieder Krievijai. Uzņēmums šo lēmumu apstrīdēja tiesā. Lietuvas tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumu, vai šādos apstākļos līdzekļus drīkst iesaldēt, iepriekš neuzklausot attiecīgo uzņēmumu. Tāpat tiesa jautāja par valsts iestāžu pilnvarām pārbaudīt iespējamos valsts drošības apdraudējumus, tostarp Krievijas tiešu vai netiešu ietekmi uz Lietuvas enerģētikas nozari.
Savā spriedumā Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka ES regulās noteiktie ierobežojošie pasākumi ir tieši piemērojami visās dalībvalstīs. To piemērošanai nav nepieciešams pieņemt papildu valsts līmeņa pasākumus. Tiesa skaidroja, ka juridiskas personas līdzekļu iesaldēšana tādēļ, ka šie līdzekļi pieder personām, uz kurām attiecas ES ierobežojošie pasākumi, vai šīs personas tos kontrolē, nav uzskatāma par jaunu jeb papildu valsts sankciju. Šāda līdzekļu iesaldēšana ir ES noteikto ierobežojošo pasākumu īstenošana. Vienlaikus, īstenojot šādus pasākumus, valsts iestādēm ir jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētās pamattiesības. Tostarp jāievēro tiesības uz labu pārvaldību. Tiesa atzina, ka personu vai uzņēmumu ne vienmēr ir nepieciešams iepriekš informēt par paredzēto līdzekļu iesaldēšanu vai iepriekš to uzklausīt. Iepriekšēja informēšana vai uzklausīšana varētu mazināt līdzekļu iesaldēšanas efektivitāti, jo attiecīgā persona varētu mēģināt pārvietot vai noslēpt savus līdzekļus. Tomēr pēc līdzekļu iesaldēšanas attiecīgajai personai vai uzņēmumam pēc iespējas drīzāk ir jāpaziņo lēmuma pamatojums. Tas ir nepieciešams, lai persona varētu efektīvi izmantot savas tiesības, tostarp tiesības lēmumu apstrīdēt tiesā.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” vēlas papildināt ieguldījumu konta režīmu (Likumprojekta Nr. 1522/Lp14)
Iesniegts Saeimā 03.09.2026
Grozījumu mērķis ir papildināt ieguldījumu konta režīmu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums) izpratnē, paredzot iespēju ieguldījumu kontā turēt kriptoaktīvus un veikt darījumus ar tiem. Papildus tam, likumprojekts paredz ieviest mehānismu, kas dod iekšzemes nodokļu maksātājiem iespēju brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, norādot tajā kriptoaktīvus, kas tiem pieder 2026. gada 31. decembrī, un samaksāt IIN 10% apmērā no to tirgus vērtības uz minēto datumu. Vienlaikus šādiem nodokļu maksātājiem attiecībā uz deklarētajiem kriptoaktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem, neatkarīgi no perioda, kurā šie ienākumi gūti, tiek nodrošināts atbrīvojums no nokavējuma naudas, administratīvā soda un kriminālatbildības par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu, neprecīzas informācijas sniegšanu deklarācijā un izvairīšanos no savlaicīgas nodokļu samaksas.
Pašlaik IIN likums paredz ieguldījumu konta režīmu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek aprēķināts brīdī, kad no konta izmaksātā summa pārsniedz tajā iemaksāto summu, nevis pie katra atsevišķa darījuma. Tomēr šis režīms attiecas tikai uz naudas līdzekļiem un finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē. Kriptoaktīvi šajā izpratnē nav finanšu instrumenti, un tādēļ kriptoaktīvu ieguldītāji nevar izmantot ieguldījumu konta režīma priekšrocības. Likumprojekts ir izstrādāts, lai novērst šo nepilnību.
MUITA
Nozares ziņas
“Kausēšanas un liešanas” valsts apliecinājuma iesniegšana no 2026. gada 1. oktobra (Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/1963)
Stājās spēkā 01.09.2026.; Piemēro no 01.10.2026.
Regula nosaka to pierādījumu veidu, kuri importētājiem jāsniedz, lai pierādītu “kausēšanas un liešanas” valsti. 2026. gada 25. jūnijā stājās spēkā regula (ES) 2026/1384 (Terauda regula), ar kuru tika ieviesta importēto ražojumu “kausēšanas un liešanas” vietas uzraudzības prasība. “Kausēšanas un liešanas” valsts ir sākotnējā vieta, kurā neapstrādātu tēraudu vai dzelzi vispirms ražo šķidrā veidā tērauda vai dzelzs ražošanas krāsnī un pēc tam lej cietās pirmformās, ieskaitot lūžņu pārkausēšanu. Tāpēc, importējot uz Eiropas Savienību, ir jādeklarē “kausēšanas un liešanas” valsts.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Tiesu prakse
Eiropas Savienības Tiesa precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem privātpersona var saņemt kompensāciju pēc tādas tiesas vai tribunāla nolēmuma, kas ir pretrunā ar ES tiesībām (Nr. C-163/24 un C-293/24)
Ar diviem pasludinātiem spriedumiem Tiesa attīsta savu judikatūru par dalībvalstu atbildību saistībā ar ES tiesību pārkāpumiem, ko pieļāvusi valsts augstākās instances tiesa, precizējot, kāda nozīme ir pienākumam vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu neizpildei.
Lietā, kas ierosināta Rumānijā (C-163/24), Tiesa norāda, ka šāda atbildība nevar iestāties, ja vien pienākuma vērsties Tiesā neizpildei nepievienojas tādas citas ES tiesību normas pārkāpums, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām. Respektīvi, valsts nevar tikt saukta pie atbildības tikai tāpēc, ka pēdējās instances tiesa nav uzdevusi prejudiciālu jautājumu ES Tiesai. Tomēr konkrētajā gadījumā attiecīgās normas par lauksaimniecības zemes platību precīzu identificēšanu kalpoja vispārējām sabiedrības interesēm, proti, Savienības finanšu interešu aizsardzībai.
Savukārt, lietā, kas ierosināta Portugālē (C-293/24), attiecīgajām normām – kuras 2009. gadā pieņemtā augstākās tiesas nolēmumā bija piemērotas nepareizi – bija mērķis piešķirt tiesības privātpersonām, jo tās aizsargā darbiniekus uzņēmumu pārejas gadījumā. Tiesa norāda, ka lietu izskatošajai tiesai ir jāpārbauda, vai minētais nolēmums ir uzskatāms par pietiekami būtisku ES tiesību pārkāpumu, jo tas ir viens no nosacījumiem, lai iestātos dalībvalsts atbildība par ES tiesību pārkāpumu, ko pieļāvusi tās augstākās instances tiesa. Tomēr Tiesa uzsver noteiktus faktorus, kurus tā uzskata par izšķirošiem šajā pārbaudē, liekot noprast, ka pamatlietā minētais nosacījums faktiski ir izpildīts.
Respektīvi, spriedumā Tiesa precizē, ka par nacionālās pēdējās instances tiesas pieļautu ES tiesību pārkāpumu valsts var būt atbildīga, taču ar tiesas atteikšanos uzdot prejudiciālu jautājumu vien nepietiek. Jākonstatē arī i) privātpersonām tiesības piešķirošas ES normas pārkāpums, ii) pietiekami nopietns pārkāpums iii) tieša cēloņsakarība ar radītajiem zaudējumiem.
Nozares ziņas
Tiesai nodota krimināllieta par pilnvaru pārsniegšanu, vienpersoniski pašvaldības vārdā uzņemoties ilgtermiņa finanšu saistības (Prokuratūras jaunimi)
Pašvaldības amatpersona apsūdzēta dienesta pilnvaru pārsniegšanā, izraisot smagas sekas. Amatpersona, īstenojot Rēzeknes rekreācijas centra projektu, bez domes lēmuma vienpersoniski uzņēmās ilgtermiņa finanšu saistības vairāk nekā 8 miljonu eiro apmērā. Līguma summa būtiski pārsniedza iepriekš apstiprināto projekta finansējumu, turklāt pašvaldības budžetā nebija paredzēti līdzekļi šo saistību izpildei. Amatpersona nebija nodrošinājusi, lai dome izvērtētu projekta turpināšanas nepieciešamību, ekonomisko lietderību un pašvaldības finansiālās iespējas. Līgums tika parakstīts arī interešu konflikta situācijā, jo viens no apakšuzņēmējiem bija amatpersonas radiniekiem piederošs uzņēmums.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.