Likumdošanas apskats 11.09.–17.09.2026.
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Piesakot SIA vai AS juridiskās adreses maiņu, dokumentus sistēma sagatavo automātiski
ENERĢĒTIKA
– Ar grozījumiem Enerģētikas likumā aptur drošības rezervju pakalpojuma maksas piemērošanu līdz 2026. gada 31. decembrim
– Ar grozījumiem Transporta enerģijas likumā novērš biodegvielas piejaukuma regulējuma asimetriju
– Augustā saules elektrostacijas nodrošināja gandrīz 60% no Latvijā saražotās elektroenerģijas
REGULĒTĀS TIESĪBAS
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
– Vai drīkst izsniegt personas datus, lai nokārtotu bezvēsts pazuduša cilvēka saistības?
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Apelācijas tiesa samazina patērētāja parādu, nepiemērojot nepamatotu līguma grozījumu maksu un pārmērīgus nokavējuma procentus
– Izstrādāti ieteikumi dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai
VIDES TIESĪBAS
SANKCIJAS
NODOKĻI
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Nozares ziņas
Piesakot SIA vai AS juridiskās adreses maiņu, dokumentus sistēma sagatavo automātiski (UR jaunumi)
Pakalpojumu portālā registrs.ur.gov.lv klientiem sistēmas automātiski sagatavoti dokumenti tagad ir pieejami arī, piesakot izmaiņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrības (AS) juridiskajā adresē, gadījumos, kad izmaiņu pieteikumu parakstīs viena persona.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Enerģētikas likumā aptur drošības rezervju pakalpojuma maksas piemērošanu līdz 2026. gada 31. Decembrim (Likumprojekta Nr. 1550/Lp14)
Iesniegts Saeimā 17.09.2026.
Enerģētikas likuma 72.1 pants nosaka drošības rezervju pakalpojuma maksu, ko komersanti, veicot naftas produktu apriti, ietver degvielas gala cenā patērētājiem. Likuma Pārejas noteikumi tiek papildināti ar 110. punktu, kas līdz 2026. gada 31. decembrim aptur pakalpojuma maksas piemērošanu.
Ar grozījumiem Transporta enerģijas likumā novērš biodegvielas piejaukuma regulējuma asimetriju (Likumprojekta Nr. 1551/Lp14)
Iesniegts Saeimā 17.09.2026.
Pašreizējais regulējums rada regulatīvu asimetriju: lauksaimniecības un zivsaimniecības degviela netiek ieskaitīta transporta sektora pienākumos, kad runa ir par siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu un modernās degvielas pievienošanu, taču tiek ieskaitīta, kad runa ir par obligāta biodegvielas piejaukuma nodrošināšanu. Lai novērstu šo regulatīvo asimetriju, likuma Pārejas noteikumu 15. punktam vēlas pievienot norādi, ka 14. punkta prasības, kas nosaka, ka līdz 2029. gada 31. decembrim realizējamai dīzeļdegvielai jābūt ar vismaz 6,5% biodegvielas piejaukumu, neattiecas uz marķēto lauksaimniecības un zivsaimniecības dīzeļdegvielu.
Augustā saules elektrostacijas nodrošināja gandrīz 60% no Latvijā saražotās elektroenerģijas (AST Aktualitātes)
Augustā vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 60,99% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa. Gandrīz 60% no Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas saražoja saules elektrostacijas.
Elektroenerģijas patēriņš augustā pieauga par 3,1% līdz 604 GWh. Ražošana samazinājās visos veidos, visvairāk HES (-33%). Saules un vēja elektrostaciju izstrāde saruka par 6%.
Latvijā vidējā cena pieauga par 6% līdz 79,78 EUR/MWh, bet salīdzinājumā ar 2025. gada augustu tā bija par 1% zemāka.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Iepakojuma likumā plānots pilnveidot depozīta sistēmas pārvaldību un precizēt tirgotāju pienākumus (Projekta ID: 26-TA-940)
Nodots publiskai apspriešanai no 14.09. – 28.09.2026.
Depozīta sistēma dzērienu iepakojumam Latvijā tika ieviesta pirms 4 gadiem, kuru laikā konstatētas iespējas uzlabot tās darbību. Galvenie priekšlikumi paredz, ka depozīta sistēmas operatora vadībā un lēmumu pieņemšanā būtu vairāk jāiesaista ražotāji. Tāpat paredzēts pagarināt operatora darbības termiņu un dot Valsts vides dienestam iespēju nepārtraukt sadarbību ar esošo operatoru, ja tas savu darbu veic labi. Plānots arī precizēt veikalu pienākumus attiecībā uz izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu, lai būtu skaidrāk noteikts, kuros gadījumos tirgotājam tas jāpieņem savā tirdzniecības vietā.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Tiesu prakse
Vai drīkst izsniegt personas datus, lai nokārtotu bezvēsts pazuduša cilvēka saistības? (DVI skaidro)
Ja cilvēks ir atzīts par bezvēsts pazudušu un nav zināms, kad un vai ar viņu būs iespējams atkal sazināties, radiniekiem, partneriem vai citiem tuviniekiem var rasties nepieciešamība risināt dažādus praktiskus jautājumus par pazuduša cilvēka saistību kārtošanu. Lai šos jautājumus varētu risināt, var būt nepieciešams saņemt un apstrādāt ar pazudušo personu saistītu informāciju, tostarp personas datus, piemēram, pazudušajai personai adresētus rēķinus, maksājumu uzdevumus vai informāciju par pienākumiem, kas veicami saistībā ar tās īpašumu. Šādos apstākļos personas datu apstrādes tiesiskais pamats var būt leģitīmas intereses (Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts). To var piemērot gan cilvēkam, kas lūdz izsniegt informāciju, gan pakalpojuma sniedzējam, kuram ir līgumiskās attiecības ar pazudušo personu un kas sagaida noteiktu maksājumu veikšanu. Tas nozīmē, ka konkrētajā situācijā personas datu izsniegšana var būt pieļaujama, ja tie ir nepieciešami, lai nokārtotu ar pazudušo cilvēku saistītus jautājumus. Pirms informācijas nodošanas pakalpojuma sniedzējam jāpārliecinās par pieprasītāja identitāti un jāpārbauda, vai cilvēkam tiešām ir piešķirts bezvēsts pazudušas personas statuss. Tāpat ir jāsaņem apliecinājums, ka pieprasītājam ir saistība ar pazudušo cilvēku.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Tiesu prakse
Apelācijas tiesa samazina patērētāja parādu, nepiemērojot nepamatotu līguma grozījumu maksu un pārmērīgus nokavējuma procentus (Spriedums lietā Nr. C73680925)
Spriedums pieņemts 16.09.2026.
Persona A 2023. gada jūlijā noslēdza distances kredītlīnijas līgumu ar Uzņēmumu A. Vēlāk prasījuma tiesības pret Personu A tika nodotas Uzņēmumam B, kurš vērsās tiesā, lūdzot piedzīt no Personas A neatmaksāto parādu. Pirmās instances tiesa prasību apmierināja pilnībā, piedzenot pamatparādu, līgumiskos un likumiskos nokavējuma procentus, kā arī tiesas izdevumus.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, tiesa secināja, ka pamatparāda apmērs bija noteikts nepareizi. Persona A bija veikusi maksājumus, kas tika novirzīti pamatparāda dzēšanai, procentu par kapitāla lietošanu samaksai un maksai par līguma grozījumiem. Apelācijas tiesa konstatēja, ka līgumā nebija pamata piemērot maksu par līguma grozījumiem, tādēļ šo summu ieskaitīja pamatparāda dzēšanai un samazināja atlikušo parādu. Tiesa arī atzina, ka līgumā noteiktie nokavējuma procenti 0,22 % dienā jeb 80,30 % gadā pārsniedza Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pieļaujamo apmēru. Tādēļ šis līguma noteikums attiecībā uz Personu A nebija piemērojams un prasība par šo nokavējuma procentu piedziņu tika noraidīta. Savukārt pēc prasījuma tiesību nodošanas tiesa atzina par pamatotiem likumiskos nokavējuma procentus, taču mazākā apmērā, nekā bija noteikusi pirmās instances tiesa.
Nozares ziņas
Izstrādāti ieteikumi dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai (Latvijas Bankas Jaunumi)
Latvijas Banka sadarbībā ar dabaszinātņu jomas zinātniekiem izstrādājusi “Ieteikumus dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai.” Tas ir praktisks instruments, kas sniedz iespēju kredītiestādēm sistēmiski novērtēt, vai klienta saimnieciskā darbība veicina vai apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
Ieteikumos iekļautās nozares – lauksaimniecība (augkopība un lopkopība), mežsaimniecība, enerģētika, kā arī ēku būvniecība un inženierbūvniecība – tika atlasītas, ņemot vērā divus savstarpēji papildinošus apsvērumus. Pirmkārt, sākotnēji izmantojot ENCORE metodoloģiju, tika izvērtēta katras nozares materiālā nozīmība Latvijas kredītiestāžu kredītportfeļos – iekļautas tās nozares, kurās kredītiestāžu ekspozīcija ir pietiekami būtiska, lai ar dabu saistītie riski varētu ietekmēt portfeļa kvalitāti. Otrkārt, balstoties uz iepriekšminēto atlasi, pievienots ekspertu sākotnējais novērtējums par to, kurās nozarēs saimnieciskā darbība tieši Latvijas apstākļos rada vislielāko tiešo ietekmi uz dabas daudzveidību.
VIDES TIESĪBAS
Tiesu prakse
Eiropas Savienības Tiesa: pašvaldības lēmums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma piešķiršanu nav saimnieciskā darbība (Lieta Nr. C-11/25)
Spriedums pieņemts 10.09.2026
Pašvaldība 2004. gadā noslēdza līgumu ar Sabiedrību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā. Pašvaldībai piederēja 51 % šīs sabiedrības, bet privātam uzņēmumam 49 %. Līgums tika noslēgts bez publiskā iepirkuma procedūras, atsaucoties uz in-house izņēmumu.
2021. gadā Konkurences padome sodīja pašvaldību, uzskatot, ka tā, piešķirot uzņēmumam ekskluzīvas tiesības un nekontrolējot to pilnībā, ir ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli un izslēgusi citus potenciālos pakalpojumu sniedzējus no tirgus. Latvijas tiesās radās jautājums, vai pašvaldība šādā situācijā vispār darbojas kā “uzņēmums” LESD 102. panta izpratnē.
Eiropas savienības Tiesa atzina, ka Jelgavas pašvaldība, lemjot par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un piešķirot pakalpojuma sniegšanas tiesības tai daļēji piederošam uzņēmumam, īsteno publiskās varas pilnvaras, nevis darbojas kā uzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. panta izpratnē. Šo kvalifikāciju nemaina arī iespējamie pārkāpumi publiskā iepirkuma procedūrā, jo tie paši par sevi nepārvērš publiskas varas īstenošanu saimnieciskā darbībā.
SANKCIJAS
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem lauksaimniecības un lauku attīstības likumā pastiprinās nacionālo importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktiem (Likumprojekta Nr. 1488/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 17.09.2026. nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 18.09.2026.
Aizliegums importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktus turpmāk attieksies ne tikai uz lauksaimniecības precēm un lopbarību, bet arī uz pārtikas produktiem. Plānotais importa aizliegums attieksies uz plašu pārtikas produktu klāstu, tostarp karamelēm, zefīriem, cepumiem, mērcēm, gatavajām zupām, šokolādi un šokolādes konfektēm. Tāpat aizliegums skars dažādu augu sēklas, ārstniecības augus, garšvielas, eļļas un miltu izstrādājumus. Papildus tam nevarēs importēt Krievijas un Baltkrievijas cukurbiešu melasi un biešu mīkstumu, kā arī dārzeņu pārstrādes produktus, piemēram, konservētus dārzeņus, dārzeņu salātus un ābolu biezeni. Izmaiņas paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importu arī tad, ja tos mēģina ievest Latvijā caur citām trešajām valstīm.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Mikrouzņēmuma nodokļa likumā vienkāršo nodokļu nomaksu nelielas saimnieciskās darbības veicējiem (Likumprojekta Nr. 1407/Lp14)
Pieņemts 3. Lasījumā 17.09.2026.
Mazo saimniecisko darbību varēs veikt fiziskas personas, kuru i) gada apgrozījums nepārsniedz 12 tūkstošus eiro, ii) kuras pakalpojumus vai preces sniedz tikai citām fiziskām personām, iii) kuras nenodarbina darbiniekus un iiii) neveic citu saimniecisko darbību vienlaikus.
Šiem cilvēkiem būs iespēja maksāt iesācēju mikrouzņēmumu nodokli 10% apmērā no apgrozījuma. Nodokļa aprēķināšana un samaksa notiks, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Pamatojoties uz kredītiestādes sniegto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests uzskaitīs apgrozījumu un samaksāto nodokli, kā arī sagatavos nepieciešamo deklarāciju informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2027.gada 1.aprīlī.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Bargāki sodi par nelikumīgas migrācijas organizēšanu: līdz 12 gadiem cietumā (Likumprojekts Nr.1530/Lp14)
Iesniegts Saeimā 10.09.2026.
Grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai brīvības atņemšanas laiks tiks palielināts no trim līdz sešiem gadiem. Par smagākiem nodarījumiem maksimālais sods pieaugs no sešiem līdz astoņiem un no astoņiem līdz desmit gadiem. Savukārt gadījumos, kad personas nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai notikusi pastiprinātas robežapsardzības režīma vai valsts robežas apdraudējuma dēļ izsludinātas ārkārtējās situācijas laikā, maksimālo brīvības atņemšanas laiku paredzēts palielināt no desmit līdz divpadsmit gadiem. Līdzīgs soda palielinājums paredzēts arī par apzinātu palīdzēšanu personai nelikumīgi uzturēties Latvijā un par ļaunprātīgu palīdzēšanu iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā vai citās Eiropas Savienības valstī.
Grozījumi Administratīvā procesa likumā (Likumprojekts Nr. 1535/Lp14)
14.09.2026. nodots Juridiskajai komisijai
Grozījumi paredz atteikties no prasības ikvienu nelabvēlīgu administratīvo aktu obligāti nosūtīt ierakstītā pasta sūtījumā. Turpmāk iestāde varēs izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotāko paziņošanas veidu. Administratīvajās tiesās paredzēts arī paplašināt iespējas piedalīties tiesas sēdē videokonferences režīmā, atsakoties no līdzšinējiem papildu ierobežojošajiem kritērijiem. Vienlaikus tiks samazināts fizisko personu datu apjoms administratīvajos aktos un tiesu nolēmumos. Dokumentos būs jāizmanto tikai tādi personas dati, kas nepieciešami konkrētajam procesam un personas identificēšanai. Izmaiņas paredz arī atbildīgāku valsts līdzekļu izmantošanu tulka nodrošināšanai administratīvajā tiesvedībā. Valsts apmaksāts tulks tiks nodrošināts tikai gadījumos, kad tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, atzīs to par nepieciešamu. Likumā tiks skaidri nostiprinātas arī uzņēmumu un organizāciju tiesības finansiālu grūtību gadījumā lūgt tās pilnībā vai daļēji atbrīvot no valsts nodevas vai drošības naudas samaksas administratīvajā procesā tiesā. Likumprojekts paredz arī efektīvākus instrumentus tā dēvētā procesuālā huligānisma ierobežošanai. Par procesa dalībnieka pienākumu nepildīšanu, tiesas darba traucēšanu vai necieņu pret tiesu varēs piemērot procesuālas sankcijas. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad procesuālās tiesības tiek izmantotas nevis savu tiesību aizstāvībai, bet tiesvedības nepamatotai kavēšanai.
Nozares ziņas
Senāts atceļ apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par viltotu preču zīmju izmantošanu un nodod lietu jaunai izskatīšanai (SKK-166/2026)
Senāts atcēlis Latgales apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par viltotu preču zīmju apzinātu izmantošanu un nodevis lietu jaunai izskatīšanai.
Senāts konstatēja būtiskus Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, tostarp norādīja uz nepieciešamību izvērtēt speciālista objektivitāti, ja viņš vienlaikus pārstāv cietušo preču zīmes īpašnieku. Tāpat tiesai atkārtoti būs jāvērtē viltoto preču vērtības aprēķins, cietušajam nodarītā kaitējuma un negūtā labuma pamatojums, kā arī cēloņsakarība starp noziedzīgo nodarījumu un kaitējumu.
Senāts uzsvēra arī, ka, vērtējot personas vainu, tiesai jānoskaidro, vai apsūdzētā faktiski apzinājās preču viltojuma faktu, nevis jābalstās tikai uz pienācīgas rūpības trūkumu vai likumā ietverto prezumpciju.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.