Likumdošanas apskats 25.09.–30.09.2026.
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Senāts: sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana gada pārskata neiesniegšanas dēļ neatbilst samērīguma principam, ja mērķi iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošu līdzekli
– Atcelts lēmums ar kuru Sabiedrība izslēgta no komercreģistra, jo maksātnespējas process nebija pabeigts
– Spēkā neesoša dalībnieku sapulces lēmuma dēļ atceļams arī Uzņēmumu reģistra lēmums par pamatkapitāla palielināšanu un ar to saistītās izmaiņas
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Ar grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā plānots pārņemts ES Direktīvu Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu un ES Direktīvu Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti
– No 1. oktobra derīgo izrakteņu ieguves projekti jāiesniedz LKS-2020 koordinātu sistēmā
ENERĢĒTIKA
– Grozījumi Enerģētikas likumā paredz līdz 2026.gada beigām apturēt drošības rezervju pakalpojuma maksas piemērošanu degvielai, tādējādi mazinot tās cenu patērētājiem
– 2. lasījumā pieņemts izstāties no Enerģētikas hartas nolīguma
– Eiropas Savienības Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret Latviju par Direktīvas par Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu nepilnīgu pārņemšanu
– Eiropas Savienības Komisija aicina dalībvalstis transponēt noteikumus par ūdeņraža un dekarbonizētas gāzes tirgu
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Maksātnespējas transformācija: no 2026.gada 1.oktobra jauna kārtība
NODOKĻI
– Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” precizēta nodokļu parādu publiskošana, VID uzraudzības pilnvaras un finanšu iestāžu informācijas sniegšanas pienākumi
– Kādās situācijās fiziskām personām ir jāmaksā PVN un IIN, veicot darījumus ar kokmateriāliem
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Apgabaltiesai atkārtoti jāvērtē, vai prettiesisks policistu rīkojums būtiski kaitējis cietušās personas interesēm
– Senāts atceļ apgabaltiesas lēmumu un izvērsti skaidro tiesas apspriedes noslēpuma institūtu
– Satversmei neatbilst uz mūžu noteikts aizliegums psihologa profesijā strādāt par vardarbību vai tās piedraudējumu sodītai personai
– Par Satversmei neatbilstošu atzīst regulējumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām bez mantiskā stāvokļa izvērtēšanas
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Senāts: sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana gada pārskata neiesniegšanas dēļ neatbilst samērīguma principam, ja mērķi iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošu līdzekli (Lieta Nr. SKC-105/2026)
Spriedums pieņemts 29.09.2026.
Biedrībai bija piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss sabiedriskā labuma darbības jomā – sporta atbalstīšana. Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nolemts atņemt Biedrībai šo statusu, jo netika iesniegts gada pārskats noteiktajā termiņā.
Tiesa secināja, ka situācijā, kad sabiedriskā labuma organizācija likumā noteiktajā termiņā nav iesniegusi gada pārskatu, pastāv vairāki tiesiskie līdzekļi tiesisko attiecību noregulējumam. Proti, organizācija var tikt saukta pie administratīvās atbildības vai arī tai var tikt atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nav izslēgts, ka abi minētie līdzekļi var tikt piemēroti vienlaikus, tomēr tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā dienestam, bija jāapsver vai konkrētā mērķa sasniegšanai pieteicēja varēja tikt saukta pie administratīvās atbildības un sodīta ar atbilstošu administratīvā soda veidu un apmēru, neatņemot tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Tomēr šāda tiesiskā līdzekļa izvēles alternatīva pat netika izvērtēta. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā gadījumā dienests arī atstājis bez ievērības samērīguma principa pielietošanu. Apkopojot visu iepriekš secināto, tiesa atzīst, ka dienests ir nepareizi izmantojis administratīvā akta izdošanas rīcības brīvību. Minēto iemeslu dēļ lēmums ir atzīstams par prettiesisku un tādēļ ir jāatceļ.
Atcelts lēmums ar kuru Sabiedrība izslēgta no komercreģistra, jo maksātnespējas process nebija pabeigts (Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/137)
Pieņemts 23.09.2026.
Sabiedrība uzņēmuma reģistrā iesniedza dokumentus par izslēgšanu no komercreģistra sakarā ar maksātnespējas procesa pabeigšanu, par ko tika pieņemts attiecīgais lēmums. Pēc izslēgšanas maksātnespējas procesa administratore norādīja, ka līdz izslēgšanai vēl nebija izmaksāta viņai pienākošā administratora atlīdzība, lai gan tā bija paredzēta maksātnespējas procesa izmaksu sarakstā. Lēmumā secināts, ka Reģistram, pieņemot sākotnējo lēmumu, nebija jāpārbauda faktiskie apstākļi un tas pamatoti balstījās uz iesniegtajiem dokumentiem. Tomēr Maksātnespējas likums paredz, ka administratora atlīdzība un citas procesa izmaksas jāsedz no parādnieka mantas pirms procesa pabeigšanas un izslēgšanas no komercreģistra. Tā kā pēc sabiedrības izslēgšanas administratora pilnvaras beidzas, administratore vairs nevarēja pabeigt atlikušo izmaksu veikšanu no sabiedrības kontā esošajiem līdzekļiem. Galvenais valsts notārs tādēļ konstatēja, ka sabiedrības izslēgšana bija notikusi, pirms faktiski bija pabeigtas visas maksātnespējas procesā veicamās darbības. Līdz ar to tika nolemts atcelt sākotnējo lēmumu par Sabiedrības izslēgšanu, anulēt attiecīgo ierakstu komercreģistrā un atjaunot ziņas par maksātnespējas procesa administratori tādā apjomā, kādā tās bija pirms izslēgšanas.
Spēkā neesoša dalībnieku sapulces lēmuma dēļ atceļams arī Uzņēmumu reģistra lēmums par pamatkapitāla palielināšanu un ar to saistītās izmaiņas (Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/132)
Pieņemts 16.09.2026.
Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts pieteikums par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un statūtu izmaiņu reģistrēšanu, kā arī dalībnieku reģistra nodalījuma pievienošanu. Pamatojoties uz šo pieteikumu reģistrēja pamatkapitāla palielināšanu, statūtu grozījumus un dalībnieku reģistra nodalījumu. Vēlāk Ekonomisko lietu tiesa atzina par spēkā neesošu dalībnieku sapulces lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, un šis spriedums 2026. gada 9. jūnijā stājās spēkā.
Galvenais valsts notārs secināja, ka, atzīstot sākotnējo lēmumu par spēkā neesošu, par spēkā neesošiem atzīstami arī uz tā pamata Reģistrā iesniegtie dokumenti. Tādēļ pieteikums neatbilda normatīvo aktu prasībām, jo tajā bija lūgts reģistrēt izmaiņas, kas vairs nebija spēkā esošas. Līdz ar to iepriekšējais valsts notāra lēmums par statūtu grozījumu un pamatkapitāla izmaiņu reģistrēšanu bija atceļams. Tāpat no Sabiedrības reģistrācijas lietas bija izslēdzami dokumenti, uz kuru pamata šis lēmums tika pieņemts.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā plānots pārņemts ES Direktīvu Nr. 2024/1275 par ēku energosniegumu un ES Direktīvu Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti (Projekta ID: 25-TA-2969)
Pieņemts MK sēdē 29.09.2026.
Ar grozījumiem tiek pārņemta un precizēta terminoloģija un definīcijas atbilstoši direktīvu lietotajiem terminiem, tāpat noteikts, ka likuma prasības nepiemēro ēkām, kurām pašvaldība noteikusi kultūrvēsturisko vērtību, ja izmaksoptimālā līmeņa sasniegšana nebūtu savienojama ar attiecīgās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanas prasībām. Vienlaikus likums papildināts ar publiskā sektora subjektu ēku ikgadējās atjaunošanas pienākumu. Tāpat papildina nosacījumus, kas ņemami vērā, novērtējot ēkas vai tās daļas energoefektivitāti, paredzot, ka novērtējumā ņem vērā objektā uz vietas uzstādītās atjaunīgās enerģijas ražošanas un enerģijas uzkrāšanas jaudu, kā arī ēku automatizācijas un vadības sistēmas un to spējas uzraudzīt, kontrolēt un optimizēt ēkas energosniegumu. Likumprojektā tiek nostiprināts pienākums visām ēkām aprēķināt ekspluatācijas emisijas.
Normatīvo aktu projekti
No 1. oktobra derīgo izrakteņu ieguves projekti jāiesniedz LKS-2020 koordinātu sistēmā (VVD Jaunumi)
No šā gada 1. oktobra derīgo izrakteņu ieguves projekti, kas tiek iesniegti Valsts vides dienestā (VVD), jāizstrādā un jāiesniedz LKS-2020 koordinātu sistēmā. Šī prasība attiecas uz visiem jaunajiem projektiem neatkarīgi no tā, kādā koordinātu sistēmā veikta to pamatā esošā ģeoloģiskā izpēte vai krājumu aprēķins. Līdz ar to arī gadījumā, ja ģeoloģiskās izpētes dati un ģeoloģiski akceptētie krājumi ir sagatavoti LKS-92 koordinātu sistēmā, jaunais ieguves projekts sagatavojams LKS-2020. Iepriekš LKS-92 izstrādātā ģeoloģiskā dokumentācija saglabā savu juridisko spēku, un nepieciešamības gadījumā vēsturiskos datus var pārveidot uz LKS-2020. Projekti, kas VVD iesniegti līdz 30. septembrim (ieskaitot), tiks izvērtēti atbilstoši projekta sagatavošanas laikā spēkā esošajām prasībām un LKS-92 koordinātu sistēmai.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi Enerģētikas likumā paredz līdz 2026.gada beigām apturēt drošības rezervju pakalpojuma maksas piemērošanu degvielai, tādējādi mazinot tās cenu patērētājiem (Likumprojekta Nr. 1550/Lp14)
Pieņemts 1. Lasījumā 01.10.2026. Gaida viedokļus līdz 08.10.2026.
Paredzēts, ka pakalpojuma maksas apturēšana tiešā veidā samazinās degvielas gala cenu uzpildes stacijās. No tā ieguvēji būs gan mājsaimniecības, gan transporta, loģistikas, lauksaimniecības un ražošanas uzņēmumi, kuriem samazināsies darbības izmaksas.
2. lasījumā pieņemts izstāties no Enerģētikas hartas nolīguma (Likumprojekta Nr. 1464/Lp14)
Pieņemts 2. Lasījumā 01.10.2026. Priekšlikumus var iesniegt līdz 06.10.2026.
EHN tika parakstīts 1994. gadā un stājās spēkā 1998. gadā. EHN ir ietverti noteikumi par investīciju aizsardzību, energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību un tranzītu, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismiem. Latvija EHN ratificēja 1995. gada 13. septembrī, pieņemot likumu “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu”. Latvijas ikgadējā iemaksa EHN 2025. gadā bija 5092 EUR. EHN ir visbiežāk izmantotais starptautiskais tiesību instruments, lai investori uzsāktu investīciju strīdus pret valstīm.
ES 2025. gada 28. jūnijā izstājās no EHN. 2026. gada 30. janvārī Latvija saņēma Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2025)2232, kurā norādīts, ka Latvija, palikdama Enerģētikas hartas nolīguma līgumslēdzēju pušu vidū, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Savienības Līgumi. Ņemot vērā paziņojumu, Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka starpinstitucionālās sarunas rosinot uzsākt procedūru par Latvijas izstāšanos no EHN.
Pieņemtais likumprojekts nosaka, ka Latvijas izstājas no Enerģētikas hartas nolīguma un līdz ar izstāšanos no nolīguma spēku zaudē 1) likums “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu” un 2) likums “Par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem”.
Nozares ziņas
Eiropas Savienības Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret Latviju par Direktīvas par Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu nepilnīgu pārņemšanu (EK Jaunumi)
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpumu procedūras pret valstīm, kas nav paziņojušas par pilnīgu Direktīvā (ES) 2024/1711 par Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu, noteikto jauno elektroenerģijas tirgus uzbūves noteikumu transponēšanu. Noteikumi attiecas uz lietotāja tiesībām iegādāties elektroenerģiju no pašu izvelētiem piegādātājiem un tiesībām uz enerģijas koplietošanu. Šo noteikumu mērķis ir stiprināt patērētāju pozīcijas elektroenerģijas tirgū, paplašinot viņu iespējas izvēlēties un mainīt piegādātājus, piekļūt konkurētspējīgākiem un inovatīvākiem piedāvājumiem, kā arī aktīvāk piedalīties energosistēmā.
Dalībvalstīm bija jāpaziņo par noteikumu, kas attiecas uz brīvu piegādātāja izvēli un tiesībām uz enerģijas koplietošanu, transponēšanu līdz 2026. gada 17. jūlijam. Līdz šim 18 dalībvalstis noteiktajā termiņā nav paziņojušas par šo noteikumu pilnīgu transponēšanu. Tādēļ Komisija šīm dalībvalstīm nosūta oficiālus paziņojumus. Tagad tām ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi, pabeigtu transponēšanu un informētu par to Komisiju. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.
Eiropas Savienības Komisija aicina dalībvalstis transponēt noteikumus par ūdeņraža un dekarbonizētas gāzes tirgu (EK Jaunumi)
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpumu procedūras pret valstīm, kas nav paziņojušas par pilnvērtīgu pārstrādātās Direktīvas (ES) 2024/1788 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgās gāzes, un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu transponēšanu. Šī direktīva tika pieņemta 2024. gadā kā daļa no ES ūdeņraža un dekarbonizētas gāzes tiesību aktu kopuma, kurā ietilpst arī Regula (ES) 2024/1789. Jaunā direktīva un regula atjaunina noteikumus par ES dabasgāzes tirgu. Tajās tiek ieviests arī regulējums īpašai ūdeņraža infrastruktūrai. Noteikumu mērķis ir veicināt no atjaunojamiem avotiem iegūtas un mazoglekļa gāzes, tostarp ūdeņraža, izmantošanu, vienlaikus nodrošinot piegādes drošību un enerģijas pieejamību visiem ES iedzīvotājiem. Dalībvalstīm bija jāpaziņo par direktīvas transponēšanu valsts tiesību aktos līdz 2026. gada 5. augustam. Līdz šim tikai Itālija ir paziņojusi par pilnīgu direktīvas transponēšanu noteiktajā termiņā. Tādēļ Komisija nosūta oficiālus paziņojumus pārējām 26 dalībvalstīm. Tagad tām ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi, pabeigtu transponēšanu un informētu par to Komisiju. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Nozares ziņas
Maksātnespējas transformācija: no 2026.gada 1.oktobra jauna kārtība (Tieslietu ministrija)
2026. gada 30. septembrī Maksātnespējas kontroles dienests (turpmāk – Dienests) izbeidz darbību. No 1. oktobra tā funkcijas atbilstoši kompetencei pārņem Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija un biedrība “Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija”.
Dokumenti, kas jau iesniegti Maksātnespējas kontroles dienestā, atkārtoti nav jāiesniedz — tie tiks nodoti kompetentajai iestādei.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” precizēta nodokļu parādu publiskošana, VID uzraudzības pilnvaras un finanšu iestāžu informācijas sniegšanas pienākumi (Projekta ID: 25-TA-2335)
Pieņemts Valsts sekretāru 24.09.2026. sanāksmē un atbalstīts izskatīšanai MK sēdē
Būtiskākās izmaiņas skar nodokļu parādu publiskošanu, paredzot, ka parāds pēc samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanas vairs netiek publiskots no VID lēmuma pieņemšanas brīža; informācijas publicēšanu par “aplokšņu algu” pārkāpumiem, turpmāk publicējot informāciju par juridisko personu, nevis sodīto fizisko personu; kā arī VID pilnvaras elektroniskās komercijas uzraudzībā un domēnu lietošanas tiesību ierobežošanā. Tiek precizēts arī finanšu iestāžu pienākums sniegt VID informāciju par finanšu kontiem, ja subjekts pārskata perioda laikā zaudējis finanšu iestādes statusu. Pārējās izmaiņas galvenokārt aktualizē vai vienkāršo līdzšinējo regulējumu: tiek svītroti novecojuši termini un vairs neaktuālais nodokļu parādu kapitalizācijas regulējums, precizēta deklarāciju iesniegšana pagarināta termiņa gadījumā, kā arī svītrots algas nodokļa grāmatiņas izņemšanas un iesniegšanas pienākums.
Nozares ziņas
Kādās situācijās fiziskām personām ir jāmaksā PVN un IIN, veicot darījumus ar kokmateriāliem (Materiāls)
Materiālā tiek skaidrots, kā fiziskām personām darījumos ar kokmateriāliem piemēro PVN un IIN. Tajā uzsvērts, ka PVN piemērošana ir atkarīga no tā, vai darījums atbilst saimnieciskās darbības pazīmēm PVN likuma izpratnē. Tāpat noradīts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas nosacījumi neietekmē PVN piemērošanu. Tostarp sniegti konkrēti piemēri par IIN un PVN piemērošanu dažādās situācijās veicot darījumus ar kokmateriāliem.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Tiesu prakse
Apgabaltiesai atkārtoti jāvērtē, vai prettiesisks policistu rīkojums būtiski kaitējis cietušās personas interesēm (SKK–61/2026)
Spriedums pieņemts 25.09.2026.
Senāts atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Senāts atzina, ka, vērtējot būtiska kaitējuma esību, jāņem vērā arī personas pamattiesību, tostarp brīvības, nepamatots ierobežojums. Tas, ka persona nav pieprasījusi nemantiskā kaitējuma kompensāciju, pats par sevi neizslēdz būtiska kaitējuma esību. Tiesai jāvērtē arī cēloņsakarība starp amatpersonas prettiesisko rīcību un tās sekām, tostarp, vai brīvības ierobežojums, transportlīdzekļa vadīšanas ierobežojums un ceļu satiksmes drošības apdraudējums to kopsakarā sasniedz būtiska kaitējuma slieksni.
Senāts atceļ apgabaltiesas lēmumu un izvērsti skaidro tiesas apspriedes noslēpuma institūtu ( SKK-9/2026)
Lēmums pieņemts 23.09.2026.
Latgales apgabaltiesa atcēla notiesājošo spriedumu, atzīstot, ka pirmās instances tiesa pārkāpusi tiesas apspriedes noslēpumu, jo pēdējos labojumus saīsinātā sprieduma, kurš sastādīts elektroniskā dokumenta formā, tekstā pirms tā pasludināšanas ir veicis tiesneša palīgs, tādējādi priekšlaicīgi iepazīstoties ar sprieduma saturu.
Senāts atzina, ka pārskatāma līdzšinējā judikatūra par tiesas apspriedes noslēpumu, ņemot vērā tiesas procesa nepārtrauktības principa atcelšanu, tiesas apspriedes un nolēmuma rakstīšanas nošķīrumu, kā arī tiesisko regulējumu, kas pieļauj tiesneša palīga iesaistīšanu nolēmuma sagatavošanā. No likuma “Par tiesu varu” un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām nepārprotami izriet, ka tiesneša palīga iesaiste nolēmuma rakstīšanas procesā ir tiesiska un amata pienākumiem atbilstoša, ja tā nerada tiesas neitralitātes pārkāpumu.
Satversmei neatbilst uz mūžu noteikts aizliegums psihologa profesijā strādāt par vardarbību vai tās piedraudējumu sodītai personai (Lieta Nr. 2025-33-01)
Spriedums pieņemts 28.09.2026.
Satversmes tiesa 28. septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-33-01, ar kuru par neatbilstošu Satversmes 106. pantam atzina regulējumu, kas par vardarbību vai tās piedraudējumu sodītai personai uz mūžu liedz strādāt par psihologu. Nosakot aizliegumu uz mūžu, likumdevējs nebija ņēmis vērā ne noziedzīgo nodarījumu atšķirīgo raksturu, ne personas vecumu nodarījuma izdarīšanas brīdī, ne kopš nodarījuma pagājušo laiku, ne arī to, ka personas uzvedība un vērtību sistēma laika gaitā var mainīties.
Satversmes tiesa ir jau vairākkārt atzinusi, ka uz mūžu noteikti ierobežojumi izslēdz prezumpciju, ka persona dzīves laikā spēj mainīt savu uzvedību, attieksmi un vērtību sistēmu. Konkrētajā gadījumā attiecībā uz psihologa profesiju to var noskaidrot, veicot individuālu izvērtējumu, kura mērķis ir noteikt personu raksturojošās pazīmes, par kurām liecina izdarītais nodarījums un kurām ir būtiska nozīme tieši psihologa darbā. Tas ļautu pamatoti spriest, vai persona arī neparedzamās un mainīgās situācijās spēj rīkoties atbilstoši psihologa profesionālās darbības pamatprincipiem.
Tiesa norādīja, ka šādā individuālā izvērtējumā varētu ņemt vērā nodarījuma kaitīguma pakāpi un aizsargājamās intereses, pret kurām tas bijis vērsts, nodarījuma izdarīšanas kontekstu, personas motivāciju un rīcību pēc nodarījuma, attieksmi pret izdarīto, vecumu nodarījuma izdarīšanas laikā, kā arī laiku, kas pagājis kopš nodarījuma izdarīšanas. Turklāt nav pamata uzskatīt, ka ikviena persona, kura pusaudža vecumā vai jaunībā izdarījusi ar vardarbību saistītu nodarījumu, arī vēlāk dzīvē būs tendēta uz vardarbību un tāda paliks visu mūžu.
Par Satversmei neatbilstošu atzīst regulējumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām bez mantiskā stāvokļa izvērtēšanas (lieta Nr. 2025-23-01)
Spriedums pieņemts 30.09.2026.
Lieta ierosināta pēc licencētas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējas pieteikuma, kas apstrīdēja normas, kas nosaka personas ienākumu līmeņa un statusa kritērijus, kā arī maksimālo parādsaistību apmēru, kuru nepārsniedzot personai var piemērot atbrīvošanu no parādsaistībām. Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka apstrīdētās normas būtiski paplašina to personu un gadījumu loku, kad iespējama atbrīvošana no parādsaistībām, tādējādi samazinot pieteikuma iesniedzējas parādu portfeļa vērtību un neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem (tiesības uz īpašumu).
Tiesa secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo kreditoru tiesības uz īpašumu, jo, atbrīvojot parādnieku no parādsaistībām, kreditors zaudē savas prasījuma tiesības. Vienlaikus šāds ierobežojums ir vērsts uz mērķi palīdzēt personām, kurām to mantiskā stāvokļa dēļ nav iespēju nokārtot parādsaistības, atjaunot maksātspēju un pilnvērtīgāk iesaistīties ekonomikā, kā arī sniegt atbalstu personu grupām, kuras valsts ir īpaši apņēmusies aizsargāt. Tomēr atbrīvošana no parādsaistībām ir pamatota tikai tad, ja persona tās objektīvi nespēj nokārtot. Personas ienākumu līmenis vai piederība kādai no likumā noteiktajām personu grupām pati par sevi par to neliecina. Arī zemi ienākumi paši par sevi nenozīmē nespēju izpildīt saistības, jo personai var būt manta vai uzkrājumi, savukārt tās izdevumi var būt salīdzinoši nelieli. Tādēļ personas spēju nokārtot parādsaistības iespējams pienācīgi izvērtēt tikai, ņemot vērā tās ienākumus, izdevumus un tai piederošo mantu. Tiesa konstatēja, ka spēkā esošais regulējums šādu pilnīgu personas mantiskā stāvokļa izvērtējumu nenodrošina. Tiesa secināja, ka nav panākts taisnīgs līdzsvars starp kreditoru tiesībām uz īpašumu un sabiedrības interesēm un apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. Apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2027. gada 1. oktobra, lai likumdevējs varētu pieņemt jaunu tiesisko regulējumu.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.