Likumdošanas apskats 01.10.–08.10.2026.
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Ar grozījumiem Būvniecības likumā pieņemts būves vienoto reģistrācijas procesu attiecināt arī uz būvniecības iecerēm uz citai personai piederošas zemes
– Ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” turpina pilnveidot vienoto ēkas (būves) reģistrācijas procesu
– Ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā paredzēts vienkāršot ēku un jaunbūvju, kā arī patstāvīgos dzīvokļu īpašumos sadalītu ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā un hipotēku noformēšanu un dzēšanu zemesgrāmatā
– Zemes lietošanas mērķa maiņas tiesiskums, ņemot vērā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ierobežojumus
ENERĢĒTIKA
IMIGRĀCIJA
VIDES TIESĪBAS
NODOKĻI
– Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”
– Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz pilnveidot kriptoaktīvu nodokļu regulējumu un veicināt iepriekš nedeklarētu kriptoaktīvu brīvprātīgu deklarēšanu
– Lauksaimnieki var saņemt atbalstu nodokļu samaksai
– VID aktualizējis metodisko materiālu “Samazinātā patentmaksa”
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– 3. lasījumā pieņemti grozījumi Krimināllikumā un likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību“
– 3. lasījumā pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā
– 2. lasījumā pieņemts Kriminālsodu izpildes likums
– Saeimā iesniegti grozījumi Kriminālprocesa likumā
– Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: septembrī klasifikatoros pievienoti nolēmumi
– 2026. gada 6. oktobrī Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par reliģisko organizāciju iespēju pretendēt uz līdzvērtīgām tiesībām, kas jau piešķirtas citām reliģiskajām organizācijām
– EST ģenerāladvokātes Lailas Medinas secinājumi lietā par tiesībām uz personas datu dzēšanu no kristību reģistra
– Senāts konstatē likuma robu kaitējuma atlīdzināšanas termiņa regulējumā
– Senāts neierosina kasācijas tiesvedību krimināllietā par mātes un bērna nāvi mājdzemdību laikā
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” paredz pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā elektroniski, izmantojot speciālo tiešsaistes formu vai zvērināta notāra starpniecību (Likumprojekta Nr. 1562/Lp14)
Pieņemts 1. Lasījumā 08.10.2026.; gaida priekšlikumus līdz 12.10.2026.
Grozījumi paredz pieteikumus Uzņēmumu reģistrā iesniegt elektroniski, izmantojot Uzņēmumu reģistra speciālo tiešsaistes formu. Personām, kuras nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumus izmantojot elektroniskās autentifikācijas līdzekļus, paredzēta iespēja dokumentus iesniegt ar zvērināta notāra starpniecību – zvērinātam notāram uzreiz dokumentus nodot Uzņēmumu reģistram elektroniskā formā. Labvēlīgu lēmumu gadījumā uzņēmuma reģistrs turpmāk vairs nesūtīs atsevišķas atbildes, bet būs jāvadās no uzņēmuma reģistrā pieejamās informācijas.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Būvniecības likumā pieņemts būves vienoto reģistrācijas procesu attiecināt arī uz būvniecības iecerēm uz citai personai piederošas zemes (Likumprojekta Nr. 1417/Lp14)
Pieņemts 3. lasījumā 24.09.2026.; Stājas spēkā 08.01.2027.
Grozījumi attiecina vienoto būves reģistrācijas procesu uz būvniecības iecerēm arī uz citai personai piederošas zemes, piemēram, uz apbūves tiesības pamata vai cita tiesiska pamata, kuru nosaka normatīvie akti būvniecības vai citā jomā.
Būvdarbu veicējs kā fiziska persona var veikt būvdarbus, kuriem nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti vai kuriem ir paziņojums par būvniecību, ciktāl būvdarbi saistīti ar pirmās vai Otrās grupas dzīvojamo ēku vai palīgēku.
Ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” turpina pilnveidot vienoto ēkas (būves) reģistrācijas procesu (Likumprojekta Nr. 1415/Lp14)
Pieņemts 3. Lasījumā 24.09.2026.; Stājas spēkā 08.01.2027.
Dzīvokļu īpašumos sadalīta ēka (būve) ierakstāma zemesgrāmata, ja tā ir pieņemta ekspluatācijā un pilnībā sadalīta patstāvīgos dzīvokļu īpašumos pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas strukturētajiem datiem, un no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.
Ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā paredzēts vienkāršot ēku un jaunbūvju, kā arī patstāvīgos dzīvokļu īpašumos sadalītu ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā un hipotēku noformēšanu un dzēšanu zemesgrāmatā (Likumprojekta Nr. 1416/Lp14)
Pieņemts 3. Lasījumā 24.09.2026.; Stājas spēkā 08.01.2027.
Jau ierosinot būvniecību, persona varēs norādīt, ka vienotā procesa ietvaros vēlas būvēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, ierakstīt to Kadastra informācijas sistēmā, sadalīt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumos un beigās ierakstīt zemesgrāmatā gan daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, gan visus dzīvokļa īpašumus. Jāņem vērā, ka visas tiesības, kas apgrūtina sadalāmo nekustamo īpašumu, joprojām skaitās pilnā apmērā uz katru jaunradīto nekustamu īpašumu.
Tiek atvieglota arī hipotēkas kredīta pārejas noformēšana, paredzot iespēju noteiktus nostiprinājuma lūgumus parakstīt ar drošu elektronisko parakstu bez notāra vai bāriņtiesas apliecinājuma. Šis atvieglojums neattiecas uz gadījumiem, kad tiek palielināta aizdevuma summa vai nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā rīkojas pilnvarota persona. Grozījumi nosaka arī kārtību, kādā zemesgrāmatā dzēš ķīlas tiesības, ja kreditors ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra, tam nav saistību un tiesību pārņēmēja un kopš izslēgšanas pagājis vismaz viens gads. Turklāt tiek noteikts, ka kredītiestāde, kurai par labu nostiprinātā ķīlas tiesība zemesgrāmatā, piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu.
Tiesu prakse
Zemes lietošanas mērķa maiņas tiesiskums, ņemot vērā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ierobežojumus (Lieta Nr. A420124226)
Rajona tiesas spriedums pieņemts 07.10.2026.
Pašvaldība pieņēma lēmumu mainīt pieteicējai piederošā nekustamā īpašuma lietošanas mērķi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu. Pieteicēja lūdza lēmumu atcelt, norādot, ka pašvaldība nav pietiekami pamatojusi lietošanas mērķa maiņu, izvērtējusi zemes faktisko izmantošanu un pierādījusi saimnieciskās darbības aizliegumu visā zemes vienībā. Pieteicēja arī uzsvēra, ka jaunais lietošanas mērķis var samazināt īpašuma tirgus vērtību, ierobežot tā izmantošanu un ietekmēt nekustamā īpašuma nodokli. Tiesa konstatēja, ka zemes vienība nav apbūvēta un atrodas dabas parka īpaši aizsargājamā teritorijā, turklāt visā tās platībā ir noteikta dabas parka regulējamā režīma zona. Šis apgrūtinājums Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pirms pašvaldības lēmuma pieņemšanas. Tiesa atzina, ka regulējamā režīma zonā saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem, tādēļ noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis atbilst faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Tiesa uzsvēra, ka zemes lietošanas mērķa noteikšanas uzdevums ir atspoguļot zemesgabala faktisko vai tiesiski atļauto izmantošanu un nodrošināt aktuālus kadastra datus, tostarp nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai. Lai gan pašvaldības lēmumā nebija tiešas atsauces uz konkrēto normatīvo aktu, kas aizliedz saimniecisko darbību, tiesa atzina, ka šis trūkums konkrētajā gadījumā neietekmē lēmuma tiesiskumu. Tādēļ tiesa secināja, ka lietošanas mērķis noteikts pareizi un lēmuma atcelšanai nav pamata.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā mazinās kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus un paplašinās elektrolīniju trases (Likumprojekta Nr. 1515/Lp14)
Pieņemts 2. Lasījumā 08.10.2026.
110 kV līnijas ir tās, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no lielajām elektrostacijām un starptautiskajiem maģistrālajiem tīkliem līdz reģionālajām apakšstacijām, no kurām tā tiek piegādāta iedzīvotājiem. Līdz šim aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām bija 35 metri uz katru pusi no elektrolīnijas ass, bet no kokiem un krūmiem pilnībā bija jāattīra 13 metrus plata josla katrā pusē. Šī attīrāmā josla tagad ir paplašināta līdz 18 metriem katrā pusē. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt elektrolīniju trašu paplašināšana līdz 18 metriem katrā pusē no elektrolīnijas ass jāveic līdz 2029.gada 31.decembrim.
IMIGRĀCIJA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem pilsonības likumā noteikts, ka ieilgusi atteikšanās no citas valsts pilsonības nebūs pamats zaudēt Latvijas pilsonību (Likumprojekta Nr. 1580/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 08.10.2026; gaida priekšlikumus līdz 19.10.2026.
Grozījumi paredz iespēju atlikt Latvijas pilsonības atņemšanu, ja persona ir uzsākusi atteikšanos no citas valsts pilsonības, ar kuru dubultpilsonība nav pieļaujama, un izpildījusi visas no tās objektīvi sagaidāmās darbības atteikšanās procesa virzīšanai. Ja cita valsts nepamatoti atteikusies pieņemt personas atteikšanos no pilsonības vai trīs gadu laikā nav pieņēmusi lēmumu par atteikšanos no pilsonības, persona varēs lūgt Ministru kabinetam atļauju saglabāt Latvijas pilsonību. Likumprojekts vienlaikus paredz novērst iespēju šo regulējumu izmantot negodprātīgi. Latvijas pilsonību varēs atņemt personai, kura pēc atteikšanās procesa uzsākšanas ar savām darbībām apliecinājusi vēlēšanos saglabāt arī citas valsts pilsonību.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Meža likumā papildus aizsargjoslai tiek ieviesta 15 metrus plata piegulošā josla katrā pusē (Likumprojekta Nr. 1579/Lp14)
Pieņemts 1.un 2. lasījumā 08.10.2026.
Arī šajā joslā jānovāc bīstamie koki, taču uz to neattiecas citi aizsargjoslas ierobežojumi. Elektrolīnijas trasi apsaimnieko AS “Augstsprieguma tīkls”, bet aizsargjoslu – meža īpašnieks, atbildot uz deputātu jautājumiem atbildīgajā komisijā, iepriekš pauda Klimata un enerģētikas ministrija. Ciršanas vecumu sasniegušu koku garums Latvijā vidēji ir no 20 līdz 35 metriem. Atbildīgās komisijas sēdē deputāti iepriekš sprieda, ka bīstamo koku savlaicīga novākšana piegulošajā joslā būtiski palīdzētu samazināt “domino efektu”, kad viena koka krišana izraisa citu koku nogāšanos un tādējādi palielina elektrolīniju bojājumu risku.
NODOKĻI
Normatīvie akti
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (26-TA-1082)
Pieņemts Ministru kabineta 06.10.2026. sēdē
Grozījumi paredz modernizēt un vienkāršot inventarizācijas veikšanas kārtību, samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem un budžeta iestādēm. Grozījumi paplašina iespējas inventarizāciju veikt attālināti, izmantojot fotoattēlus, videoapskati un citus digitālos risinājumus, vienkāršo inventarizācijas organizēšanas un dokumentēšanas prasības, kā arī ļauj izmantot iepriekš veikto pārbaužu rezultātus, novēršot to dublēšanos.
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz pilnveidot kriptoaktīvu nodokļu regulējumu un veicināt iepriekš nedeklarētu kriptoaktīvu brīvprātīgu deklarēšanu (Likumprojekts Nr. 1522/Lp14)
Pieņemts 1. Lasījumā 08.10.2026.; gaida priekšlikumus līdz 12.10.2026.
Grozījumi paredz kriptoaktīviem piemērot tādu pašu nodokļa aprēķināšanas kārtību, kāda pašlaik ir noteikta ieguldījumiem akcijās un obligācijās. Tas nozīmē, ka nodoklis nebūtu jāmaksā par katru atsevišķu darījumu, bet gan brīdī, kad no ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniedz tajā ieguldīto. Tāpat paredzēts, ka ieguldījumu konta režīmu klientiem varētu nodrošināt arī Eiropas Savienībā licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Paredzēts, ka deklarētā kriptoaktīvu vērtība turpmāk tiktu uzskatīta par šo aktīvu iegādes vērtību nodokļu aprēķināšanai. Savukārt personām, kuras izmantotu šo iespēju un samaksātu nodokli, netiktu piemērota nokavējuma nauda, administratīvie sodi vai kriminālatbildība saistībā ar iepriekš nedeklarētiem ienākumiem, kas saistīti ar deklarētajiem kriptoaktīviem. Šie atvieglojumi nebūtu piemērojami personām, pret kurām jau ir uzsākts kriminālprocess, nodokļu audits, nodokļu kontrole vai administratīvā pārkāpuma process saistībā ar ienākumiem no kriptoaktīviem. Tāpat grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies nodrošināt ieguldījumu konta pakalpojumus.
Nozares ziņas
Lauksaimnieki var saņemt atbalstu nodokļu samaksai (Materiāls pieejams šeit)
Ņemot vērā, ka līdz 2027. gada 10. janvārim izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi un kuriem radušās grūtības savlaicīgi veikt nodokļu maksājumus, ir pieejami atbalsta risinājumi nodokļu parāda samaksai. Proti, nokavēto nodokļu samaksai iespējams lūgt termiņa pagarinājumu līdz pat 12 mēnešiem, kura laikā netiek aprēķināta nokavējuma nauda. Savukārt, jau piešķirtu samaksas termiņa pagarinājumu iespējams atkārtoti sadalīt termiņos līdz pieciem gadiem. VID aicina lauksaimniekus, kuri saskaras ar grūtībām izpildīt nodokļu saistības, vērsties dienestā iespējami savlaicīgi, vēl pirms maksājuma termiņa iestāšanās.
VID aktualizējis metodisko materiālu “Samazinātā patentmaksa” (Metodiskais materiāls)
Metodiskajā materiālā pievienots skaidrojums, ka no 2027. gada 1. aprīļa samazināto patentmaksu nevar maksāt vienlaikus ar iesācēju mikrouzņēmumu nodokli. Pamats – likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.¹⁰ panta septītās daļas 2. punkta papildinājums.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvie akti
3. lasījumā pieņemti grozījumi Krimināllikumā (Likumprojekta Nr. 1325/Lp14) un likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību“ (Likumprojekta Nr. 1326/Lp14)
Pieņemti 3. lasījumā 01.10.2026.
Ar grozījumiem Krimināllikumā tiek ieviesta ES Direktīva 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību, vienlaikus nosakot nepieciešamību harmonizēt noziedzīgu nodarījumu definējumus, sodu apmērus un noziedzīgo nodarījumu regulējums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tiek paplašināti likumā regulētie noziedzīgie nodarījumi pret vidi, atbildība, kā arī noteikti bargāki sodi.
Ar grozījumiem likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību“ tiek precizēts, kādos gadījumos ar noziedzīgu nodarījumu pret vidi radīts būtisks kaitējums, kā arī noteikts, kad iestājas atbildība par noteiktu izejvielu un no tām iegūtu izstrādājumu nelikumīgu laišanu tirgū.
3. lasījumā pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā (Likumprojekta Nr. 1243/Lp14)
Pieņemti 3. lasījumā 01.10.2026.
Grozījumi paredz stiprināt tiesneša lomu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībā, kas veicinās privātpersonu drošību un uzticēšanos īpašuma tiesību aizsardzībai, mazinot riskus, ka iegūtais nekustamais īpašums var tikt atsavināts neatkarīgi no viņu labticīgās rīcības. Elastīgāka un taisnīgāka tiesas rīcības brīvība izņēmuma situācijās ļaus nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam.
Kriminālprocesa likums tiek papildināts, nosakot, ka aizskartās mantas īpašniekam ir tiesības iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu attiecībā uz mantu un pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību. Papildus noteikts, ka procesa virzītājs informē aizskarto mantas īpašnieku par gala nolēmuma pieņemšanu kriminālprocesā. Tāpat noteikts, ka izņēmuma gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums un ar tās atdošanu cietušajam nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, attiecībā uz trešo personu, kas ir labticīgs mantas ieguvējs, tiesa to, īpaši pamatojot, var atstāt trešās personas īpašumā, ja tās īpašuma tiesības nostiprinātas publiskā reģistrā.
Normatīvo aktu projekti
2. lasījumā pieņemts Kriminālsodu izpildes likums (Likumprojekta Nr. 1379/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 01.10.2026.
Likumprojekts “Kriminālsodu izpildes likums” paredz jaunu sodu izpildes regulējumu, aizstājot spēkā esošo Latvijas Sodu izpildes kodeksu, kas ir novecojis un fragmentāri grozīts. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu, cilvēktiesībām atbilstošu un efektīvu kriminālsodu izpildi, kas veicina sabiedrības drošību, samazina noziedzīgas uzvedības riskus un sekmē notiesāto resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, kā arī Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas (CPT) rekomendācijas un starptautiskos standartus, tostarp ANO un Eiropas cietumu noteikumus. Tas paredz jaunu, skaidri strukturētu regulējumu, nodalot vispārīgos sodu izpildes principus no konkrēto sodu izpildes kārtības, un ieviešot mūsdienīgas pieejas sodu izpildē. Projektā būtisks uzsvars likts uz notiesāto individuālu izvērtējumu, progresīvu soda izpildi un resocializācijas stiprināšanu, tostarp nodrošinot plašāku sabiedrības, nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaisti. Vienlaikus tiek pilnveidoti drošības un uzraudzības mehānismi ieslodzījuma vietās, tostarp risinājumi ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanai un noziedzīgu nodarījumu novēršanai. Likumprojekts arī stiprina cietušo tiesisko interešu ievērošanu un attīsta atjaunojošā taisnīguma pieejas (mediācija, izlīgums), kā arī paplašina notiesāto tiesību nodrošināšanas iespējas, piemēram, saziņā ar tuviniekiem un pieejā resocializācijas pasākumiem. Likumprojekta izstrādē un īstenošanā galvenā loma ir Tieslietu ministrijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam, sadarbojoties ar tiesībaizsardzības iestādēm, pašvaldībām, sociālajiem un veselības aprūpes dienestiem, kā arī sabiedrības organizācijām. Kopumā likumprojekts paredz pāreju uz mūsdienīgu, uz cilvēktiesībām, resocializāciju un sabiedrības drošību balstītu sodu izpildes sistēmu.
Saeimā iesniegti grozījumi Kriminālprocesa likumā (Likumprojekta Nr. 1576/Lp14)
Iesniegti Saeimā 01.10.2026.
2024. gada 27. novembrī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra regulu (ES) 2024/3011 par tiesvedības nodošanu krimināllietās. Saskaņā ar regulas Nr. 2024/3011 36. pantu, to sāks piemērot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Dāniju, sākot ar 2027. gada 1. februāri.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra Regulai (ES) 2024/3011 par tiesvedības nodošanu krimināllietās.
Regulas Nr. 2024/3011 mērķis ir uzlabot kriminālprocesu efektivitāti pārrobežu lietās, nodrošinot, ka izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu veic vispiemērotākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī mazinot paralēlu kriminālprocesu un ne bis in idem principa pārkāpuma risku.
Tiesu prakse
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse: septembrī klasifikatoros pievienoti nolēmumi
Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros septembrī pievienoti desmit Krimināllietu departamenta nolēmumi.
Senāts (Nolēmums lietā Nr. SKK-20/2026) secina, ka, ja manta nodota citai personai civiltiesisko attiecību ietvaros, personas noziedzīgās rīcības konstatēšanai vispirms noskaidrojama darījuma būtība, mantas nodošanas pamats un personas pienākumi. Tikai pēc šo apstākļu noskaidrošanas iespējams pienācīgi izvērtēt personas rīcības tiesiskumu un konstatēt, vai pastāv pamats atzīt tās rīcību par noziedzīgu. Lai apsūdzētā darbības kvalificētu pēc Krimināllikuma 179. panta (piesavināšanās), ir jākonstatē, ka preces, ko saskaņā ar piegādes līgumu apsūdzētā pārstāvētā komercsabiedrība saņēma, un finanšu līdzekļi, ko tā nesamaksāja par piegādātajām precēm, ir sveša manta, proti, manta, uz kuru īpašuma tiesības ir citai personai, un vainīgais svešu mantu pievienojis savai, atstumjot īpašnieku.
Senāts (nolēmums Nr. VSKK-218/2026) ir secinājis, ka persona, kura ir iesniegusi apelācijas sūdzību, to var atsaukt arī ar savu rīcību, piemēram, neattaisnoti neierodoties uz tiesas sēdi. Šādos gadījumos tiesai ir pamats secināt, ka persona nav ieinteresēta savas sūdzības izskatīšanā, un lemt par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.
Senāts (Nolēmums Nr. SKK-18/2026) ir uzsvēris Tiesas pienākumu ar konkrētiem apsvērumiem pamatot piemēroto sodu. Noziedzīgā nodarījuma rakstura un radītā kaitējuma izvērtējums, individualizējot sodu, ietver konkrētā noziedzīgā nodarījuma apstākļu analīzi. Atsauce uz noziedzīgā nodarījuma klasifikāciju pēc Krimināllikuma 7. panta un noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu apraksts spriedumā pats par sevi neapliecina, ka tiesa šos apstākļus ir izvērtējusi. Tādēļ vispārīga norāde uz noziedzīgā nodarījuma rakstura un radītā kaitējuma izvērtēšanu nav pietiekama, ja no sprieduma pamatojuma nav izsekojams, kādi konkrētie apstākļi ņemti vērā un kāda nozīme tiem piešķirta, nosakot soda mēru.
Tāpat Senāts ir atzinis, ka, ja personai inkriminēts pabeigts noziedzīgs nodarījums, apsūdzībā norādāmi faktiskie apstākļi, kas konkretizē visas juridisko kvalifikāciju noteicošās noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, jo īpaši tā objektīvo pusi veidojošās darbības. Savukārt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu sagatavojošie apstākļi, kas paši par sevi neveido attiecīgā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, var tikt norādīti vispārīgāk.
Senāts arī norādījis, ka citu personu iespējama iesaiste noziedzīga nodarījuma izdarīšanā neietekmē apsūdzības celšanu konkrētai personai. Apsūdzības celšana konkrētai personai nav atkarīga no tā, vai pie kriminālatbildības ir sauktas visas citas iespējami iesaistītās personas. Izšķiroši ir tas, vai attiecībā uz konkrēto personu ir pietiekams pamats apsūdzības celšanai. Tas, vai apsūdzētās personas darbību noziedzīgo raksturu iespējams pierādīt, nenoskaidrojot visas iesaistītās personas vai nesaucot tās pie kriminālatbildības, ir pierādīšanas, nevis apsūdzības konkretizācijas jautājums.
Senāts ir atzinis (Nolēmums Nr. SKK 98/2026), ka gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta konfiscēta Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā, bet vēlāk, izskatot krimināllietu pēc būtības, tiesa konstatē, ka tā iegūta ar tiem pašiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ar kuriem valstij kā cietušajai nodarīts mantiskais zaudējums, konfiskācijas rezultātā valsts iegūtā mantiskā vērtība jāņem vērā, nosakot valstij vēl piedzenamās kaitējuma kompensācijas apmēru. Šādā gadījumā konfiskācija attiecīgajā apmērā faktiski atjauno valsts kā cietušās mantisko stāvokli, vienlaikus sasniedzot gan konfiskācijas, gan kaitējuma kompensācijas mērķi.
2026. gada 6. oktobrī Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par reliģisko organizāciju iespēju pretendēt uz līdzvērtīgām tiesībām, kas jau piešķirtas citām reliģiskajām organizācijām (lieta Nr. 2025-36-01)
Apstrīdētā norma noteic Tieslietu ministrijas kompetenci valsts un reliģisko organizāciju attiecībās, nodrošinot valsts politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas lietās, kā arī pēc reliģisko organizāciju lūguma sniedzot tām konsultācijas un palīdzību.
Pieteikumu iesniegusi reliģiskā savienība (baznīca) “Jehovas liecinieku draudžu savienība”, kas apvieno vairākas Jehovas liecinieku draudzes Latvijā. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Latvijā ir vairākas reliģiskās organizācijas, kurām valsts ir piešķīrusi plašākas tiesības, piemēram, tiesības laulāt ar civiltiesiskām sekām, pasniegt ticības mācību valsts un pašvaldības izglītības iestādēs, tiesības sniegt kapelāna pakalpojumus. Citām reģistrētām reliģiskajām organizācijām šādu tiesību nav.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā Reliģisko organizāciju likumā nav noteikti skaidri kritēriji un kārtība, kādā reliģiska organizācija var pieteikties tādām pašām tiesībām, kādas valsts piešķīrusi citām reliģiskajām organizācijām. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91. pantā ietverto tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu un Satversmes 99. pantā nostiprināto reliģiskās pārliecības brīvību.
EST ģenerāladvokātes Lailas Medinas secinājumi lietā par tiesībām uz personas datu dzēšanu no kristību reģistra (Lieta C-12/25)
Pasludināti 01.10.2026.
Ģenerāladvokāte lietā L. Medina secinājusi, ka kristību reģistros ietvertajiem personas datiem principā ir piemērojama VDAR. Kristību reģistrs uzskatāms par “kartotēku” VDAR izpratnē arī tad, ja dati tiek apstrādāti manuāli. Personai, kas izstājas no reliģiskas apvienības, principā ir tiesības pieprasīt savu personas datu dzēšanu no kristību reģistra. Tomēr datu turpmāka glabāšana var būt pieļaujama, ja pārzinis pamato tās nepieciešamību, piemēram, arhivēšanas sabiedrības interesēs vai vēstures pētniecības nolūkos. Datu dzēšanai neatbilst vienkārša atzīme par izstāšanos vai datu pārsvītrošana, ja dati joprojām ir salasāmi.
Senāts konstatē likuma robu kaitējuma atlīdzināšanas termiņa regulējumā (Lieta SKA-294/2026)
Senāts lietā atzina, ka Atlīdzināšanas likumā pastāv neparedzēts likuma robs situācijās, kad personai, kurai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, netiek paziņots par kriminālprocesa izbeigšanu. Šādā gadījumā sešu mēnešu termiņš atlīdzinājuma pieprasīšanai skaitāms no dienas, kad persona par kriminālprocesa izbeigšanu uzzināja vai objektīvi varēja uzzināt, nevis automātiski no procesa izbeigšanas dienas. Senāts uzsvēra, ka prasība personai regulāri sekot līdzi kriminālprocesa gaitai būtu nesamērīga.
Nozares ziņas
Senāts neierosina kasācijas tiesvedību krimināllietā par mātes un bērna nāvi mājdzemdību laikā (Senāts)
Izskatāmajā lietā apsūdzētas trīs personas, kuras, apzinoties, ka tām nav nepieciešamās medicīniskās izglītības, vienojās sniegt medicīnisko palīdzību mājdzemdībās, neizsaucot un neiesaistot medicīnas personālu. Jaundzimušais bērns piedzima nedzīvs, bet viņa māte nākamajā dienā mira no dzemdību komplikācijām. No apsūdzības izriet, ka apsūdzētie bija rīkojušies nevērīgi un atstājuši bērna māti bez medicīniskās palīdzības, kas bija tiešā cēloņsakarā ar abu cietušo nāvi. Zemgales rajona tiesa bija atzinusi apsūdzētos par vainīgiem un sodījusi vienu apsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem desmit mēnešiem, bet pārējos divus, kuriem tika konstatēta vainas atzīšana un nožēla kā atbildību mīkstinošs apstāklis – uz diviem gadiem septiņiem mēnešiem. Zemgales apgabaltiesa atstāja rajona tiesas spriedumu negrozītu, un Senāts arī.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.