Latvijai jāatceļ apgrieztā PVN maksāšanas kārtība kokmateriāliem

Ir notikuši karsti jaunumi PVN jomā! Tuvā nākotnē Finanšu ministrijai nāksies atcelt apgrieztās PVN maksāšanas režīmu kokmateriāliem.

2026.gada 29.septembrī Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi paziņojumu, ar kuru atsaka Latvijai pagarināt tiesības izmantot atkāpi no PVN direktīvas, piemērojot apgriezto PVN maksāšanas kārtību kokmateriāliem. Pašreiz spēkā esošais Eiropas Komisijas saskaņojums ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim.

Pašlaik vēl nav zināms, cik garus pārejas periodus Finanšu ministrija varēs noteikt, lai ļautu uzņēmējiem un arī Valsts ieņēmumu dienestam sagatavoties gaidāmajām izmaiņām. Saskaņā ar Satversmes tiesas judikatūru, pārejas periodam ir jābūt noteiktam saprātīgam ilgumam un Finanšu ministrija šo prasību kopumā parasti rūpīgi ievēro.

Pašlaik Finanšu ministrija vēl nav publicējusi Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu projektu saistībā ar EK 2026.gada 29.septembra lēmumu.

Priekšvēsture

Apgrieztais PVN maksāšanas režīms tika ieviests tālajā 2004.gadā, lai novērstu strauju PVN krāpšanas pieaugumu kokrūpniecības nozarē. Laika gaitā režīma piemērošanas tiesības tika paplašinātas, aptverot gan kokapstrādes pakalpojumus, gan palielinot to kokmateriālu sortimentu, kam PVN jāpiemēro apgrieztā kārtībā.

Katrus 3 gadus Finanšu ministrija sadarbībā ar nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām atjaunoja Latvijas tiesības uz atkāpi no PVN direktīvā noteiktās vispārīgās PVN piemērošanas kārtības. Līdz pat 2026.gada septembrim Latvijas kompetentajām iestādēm vienmēr izdevās pārliecināt Eiropas Komisiju par atkāpes nepieciešamību – Latvija pagarinājumus bija saņēmusi 7 reizes!

Eiropas Komisijas paziņojums

Eiropas Komisijas 2026.gada 29.septembra paziņojums ir publicēts ŠEIT. 

Tajā EK ir īsi ieskicējusi galvenos apsvērumus, kādēļ tā Latvijai vairs nesaskaņo atkāpi no PVN direktīvas.

1. Vispirms, EK uzsver, ka Latvijai ir bijuši 20 gadi, lai izveidotu tādus vispārpieņemtus nodokļu kontroles pasākumus, kas ļautu nodokļu administrācijai pilnvērtīgi kontrolēt nozares nodokļu nomaksas disciplīnu un nodrošināt pilnvērtīgu PVN iekasēšanu. Savukārt apgrieztā PVN maksāšana tiek piešķirta izņēmuma kārtā kā galējs līdzeklis konkrētās jomās, kurās notiek krāpniecība.
2. EK arī atgādināja, ka saskaņojot šobrīd spēkā esošo atkāpi no PVN direktīvas, Latvijai tika norādīts, ka apgrieztā PVN maksāšana ir pagaidu instruments, ko ievieš, lai dalībvalsts varētu pārvērtēt vispārpieņemto kontroles līdzekļu efektivitāti un ieviest situācijai atbilstošus pasākumus nodokļu iekasēšanai.
3. EK atsaucās arī uz iepriekšējo lēmumu par atkāpes piešķiršanu Latvijai, kurā jau bija uzsvērts, ka Latvijai ir jāveic citi vispārpieņemti pasākumi, lai apkarotu un novērstu krāpšanu ar PVN kokmateriālu tirgū, lai vairs nebūtu nepieciešama turpmāka īpašā pasākuma pagarināšana.
4. Visbeidzot, EK arī norāda, ka Lietuvai un Rumānijai tiesības uz līdzīgu atkāpi no PVN direktīvas netika pagarinātas jau 2021. un 2025.gadā.

Kas notiks tālāk?

Vissvarīgākais – jārēķinās, ka PVN atgriešanās rēķinos ievērojami ietekmēs uzņēmumu naudas plūsmu. Tātad – turpmāk apgrozāmo līdzekļu plānošanā jāparedz arī pienākums iemaksāt aprēķināto PVN budžetā, kā arī iespēju, ka PVN atmaksu no budžeta dažkārt nāksies pagaidīt.

Šobrīd ar nepacietību gaidām Finanšu ministrijas lēmumus: kādus pārejas periodus piešķirt uzņēmējiem, kādus papildu kontroles rīkus saņems VID. Tā kā izmaiņas ir uzņēmējiem ļoti nozīmīgas un ievērojami ietekmēs katra nozares uzņēmēja ikdienas darbu, bet likuma grozījumu projekts oktobra beigās vēl nav pat publicēts, sagaidāms, ka Finanšu ministrija neplāno izmaiņas jau no 2027.gada sākuma.

Tāpat saprotam, ka EK politika ir pakāpeniski atteikties no atkāpēm no PVN direktīvas vispārīgajām normām. Līdz ar to arī citu nozaru pārstāvjiem, kur ieviests apgrieztās maksāšanas režīms, ir vērts būt aktīviem – uzdot jautājumus ierēdņiem par to, cik ilgi turpināsies konkrētā atkāpe, piedāvāt savām ministrijām aktīvi iesaistīties atkāpes pamatojuma sagatavošanā.