Likumdošanas apskats 16.10.–22.10.2026.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Ar grozījumiem Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumā, zemes īpašnieki varēs saņemt atlīdzinājumu, ja zemes lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokli
– Autortiesības būvprojektos: kur beidzas ideja un sākas kopēšana
ENERĢĒTIKA
– Galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, lai Valsts naftas produktu drošības rezerves veidotu elastīgāk
– Jauniem vēja parkiem uzsākot darbu, septembrī Latvijā sasniegts vēja elektroenerģijas ražošanas rekords
– ES tirdzniecība ar vēja turbīnām 2025. gadā pieauga
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Eiropas Savienības tiesa: klienta rupja neuzmanība neatbrīvo maksājumu pakalpojumu sniedzēju no pienākuma nekavējoties atmaksāt neatļauta maksājuma darījuma summu
– Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome ir panākuši politisku vienošanos par ES vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšanu
IMIGRĀCIJA
VIDES TIESĪBAS
– Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 471 – noteikumi par ES finansējuma izmantošanu notekūdeņu un dūņu apsaimniekošanas uzlabošanai un piesārņojuma samazināšanai – mazajām apdzīvotajām vietām būs pieejams atbalsts ūdenssaimniecības sakārtošanai
– ES iegulda vairāk nekā 390 miljonus eiro 135 jaunos klimata un vides projektos
NODOKĻI
– Par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, kas piemērojams, sākot ar 2026. gada 1. novembri
– VID aktualizējis metodisko materiālu “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Satversmes tiesa secināja, ka Daugavpilī noteiktie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi atbilst Satversmei
– Satversmes tiesā ierosināta lieta par ierobežojumu saņemt valsts atbalstu saules elektrostacijas iegādei no saimnieciskās darbības veicēja
– Tiesībsardze secināja, ka dzīvot bez pārmērīga satiksmes trokšņa un veselībai nekaitīgā vidē ir pamattiesības, nevis privilēģija
– Par karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos paredz kriminālatbildību
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likumā, zemes īpašnieki varēs saņemt atlīdzinājumu, ja zemes lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokli (Likumprojekta Nr. 1352/Lp14)
Pieņemts 3. lasījumā 22.10.2026.
Grozījumi zemes īpašniekiem dod tiesības saņemt atlīdzinājumu no valsts gadījumos, kad par būvju īpašnieku izmantoto zemi saņemtā maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokli. Likums attiecas uz zemes likumiskās lietošanas attiecībām piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kad zeme un uz tās esošā būve pieder dažādiem īpašniekiem. Atlīdzinājumu varēs pieprasīt zemes īpašnieks, kura īpašuma tiesības uz zemi ir nostiprinātas zemesgrāmatā un kura zeme laikposmā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim atradusies būves īpašnieka likumiskajā lietošanā. Tiesības uz atlīdzinājumu būs gadījumos, kad starpība starp zemes likumiskās lietošanas maksu un nekustamā īpašuma nodokli ir mazāka par 2,5 procentiem no zemes universālās kadastrālās vērtības. Atlīdzinājuma apmēru aprēķinās atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, ņemot vērā zemes universālo kadastrālo vērtību, likumiskajā lietošanā esošās zemes platību un nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.
Lai saņemtu atlīdzinājumu, zemes īpašniekam no 2027.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam būs jāiesniedz pieprasījums Valsts zemes dienestā. Dienests to izskatīs un lēmumu pieņems sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
Nozares ziņas
Autortiesības būvprojektos: kur beidzas ideja un sākas kopēšana (Būvniecības valsts kontroles biroja raksts)
Autortiesību aizsardzība inženiertehniskajā praksē ir sarežģīts un daudzšķautņains jautājums, kurā būtiska nozīme ir radošās jaunrades kritērijam, līgumiskajām attiecībām un pierādījumiem par iespējamu prettiesisku rīcību. Līdzšinējā Latvijas tiesu prakse apliecina, ka ar būvprojektu līdzību vien nepietiek, lai konstatētu autortiesību pārkāpumu.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
Galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, lai Valsts naftas produktu drošības rezerves veidotu elastīgāk (Likumprojekta Nr. 1531/Lp14)
Pieņemts 3. lasījumā 22.10.2026.
Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja, ka SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” līdz 2028.gada beigām katru gadu valsts īpašumā iegādājas noteiktu daļu rezervju. Taču šāda prasība nav ekonomiski izdevīga mainīgos ģeopolitiskos apstākļos un ne vienmēr ļauj ņemt vērā situāciju naftas tirgū. Grozījumi ļauj atteikties no obligāti noteiktiem ikgadējiem iegādes apjomiem, vienlaikus saglabājot mērķi līdz 2028.gada beigām valsts īpašumā nodrošināt 100 procentus nepieciešamo drošības rezervju.
Nozares ziņas
Jauniem vēja parkiem uzsākot darbu, septembrī Latvijā sasniegts vēja elektroenerģijas ražošanas rekords (AST Aktualitātes)
Septembrī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar augustu, pieauga par 4% līdz 384 GWh, kas bija par 16% vairāk nekā 2025. gada septembrī. Līdz ar jaunu vēja parku pieslēgšanu pārvades tīklam vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedza vēsturiski augstāko līmeni – 51 gigavatstundu (GWh). Tas ir par 49% vairāk nekā augustā un 3,5 reizes vairāk nekā pagājušā gada septembrī. Būtiski pieauga arī hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms – par 85% līdz 149 GWh. Procentuāli straujākais kāpums tika reģistrēts dabasgāzes elektrostacijās, kur ražošana palielinājās par 169% līdz 12 GWh. Biomasas elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 21% līdz 16 GWh. Savukārt saules elektrostacijās sezonālu apstākļu dēļ ražošana samazinājās par 37% līdz 140 GWh. Biogāzes stacijās ražošanas apjoms saglabājās praktiski nemainīgs, samazinoties par 1% līdz 7 GWh.
ES tirdzniecība ar vēja turbīnām 2025. gadā pieauga (Eiropas Savienības Aktualitātes)
2025. gadā ES importēja zaļās enerģijas produktus (saules paneļus, biodegvielu un vēja turbīnas) 11,4 miljardu eiro vērtībā, bet eksportēja – 4,6 miljardu eiro vērtībā. 2025. gadā uz ES importēto saules paneļu apjoms saruka par 4,0%, ES biodegvielas importa apjoms samazinājās par 11,6%. Savukārt vēja turbīnu importa apjoms palielinājās par 69,0%, importa vērtībai pieaugot par 40,6% – līdz 0,7 miljardiem eiro. Runājot par eksportu – 2025. gadā ES eksportēto saules paneļu apjoms pieauga par 2,6 %. ES biodegvielas eksporta apjoms samazinājās par 46,2 %. No trim produktu grupām vislielākā eksporta vērtība bija vēja turbīnām (3,1 miljards eiro). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga gan vērtība (par 10,8 %), gan apjoms (par 9,5 %).
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Tiesu prakse
Eiropas Savienības tiesa: klienta rupja neuzmanība neatbrīvo maksājumu pakalpojumu sniedzēju no pienākuma nekavējoties atmaksāt neatļauta maksājuma darījuma summu (Lieta Nr. C-70/25)
Spriedums pieņemts 15.10.2026.
Kāda Polijas bankas kliente kļuva par pikšķerēšanas uzbrukuma upuri, kad kāda trešā persona izrādīja interesi par preces iegādi, kuru kliente pārdeva tiešsaistes tirdzniecības platformā. Šī trešā persona nosūtīja klientei viltus saiti, kas tika uzdota par minētās platformas sūtītu saiti un bija paredzēta pārdošanas darījuma apstiprināšanai. Kliente atvēra šo saiti un nonāca tīmekļa vietnē, kas atdarināja viņas bankas vietni. Tur viņa ievadīja savus internetbankas piekļuves datus. Izmantojot šos datus, trešā persona spēja pārskaitīt no klientes bankas konta uz savu kontu naudas summu, kas bija līdzvērtīga aptuveni 700 eiro. Nākamajā dienā kliente informēja savu banku par krāpniecisko darījumu. Tomēr banka atteicās atmaksāt neatļautā maksājuma summu, uzskatot, ka kliente, izrādot rupju neuzmanību, ir padarījusi šo darījumu iespējamu, nepildot savu pienākumu rūpīgi glabāt personalizētos drošības datus. Pēc šī atteikuma kliente vērsās Polijas tiesā, kura savukārt vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumu, vai saskaņā ar ES tiesību aktiem bankai – kā maksājumu pakalpojumu sniedzējai – ir pienākums nekavējoties atmaksāt neatļauta darījuma summu, pat ja tā uzskata, ka klients ir rīkojies ar rupju neuzmanību.
Eiropas Savienības tiesa atzina, ka Neautorizēta maksājuma darījuma gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējam principā ir pienākums nekavējoties atmaksāt šā darījuma summu – un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz tās darba dienas beigām, kas seko dienai, kad tas konstatēja darījumu vai tika par to informēts, – ar nosacījumu, ka klients par to bez nepamatotas kavēšanās paziņo maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Šim pienākumam veikt tūlītēju atmaksu ir tikai viens izņēmums: ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pamatots iemesls aizdomām, ka klients ir veicis krāpnieciskas darbības, un tas par šiem iemesliem informē kompetento valsts iestādi. Tas, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka klients ir padarījis iespējamu neautorizēto darījumu rupjas neuzmanības dēļ – jo īpaši tāpēc, ka nav veicis nepieciešamos pasākumus savu personalizēto drošības datu aizsardzībai, – nedod maksājumu pakalpojumu sniedzējam tiesības atteikties veikt tūlītēju atmaksu.
Nozares ziņas
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome ir panākuši politisku vienošanos par ES vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšanu (Eiropas Komisijas Aktualitātes)
Vienošanās paredz grozījumus Regulā Nr. 2017/0402 ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu. Saskaņā ar sākotnējo Eiropas Komisijas priekšlikumu (2025/0826(COD)) paredzēts noverst atsevišķas dublējošas pārbaudes investoriem gadījumos, kad pārdevējs ir reģistrēts ES un atrodas tās uzraudzībā, jo attiecīgās saistības jau uzrauga regulatīvās iestādes. Tāpat paredzēts samazināt un vienkāršot ziņošanas un pārredzamības prasības, tostarp ņemot vērā vērtspapīrošanas veidu un attiecīgā darījuma īpatnības.
Papildus paredzēti grozījumi Regulā Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu (2025/0825(COD)) paredzēts pārskatīt vērtspapīrošanas riska darījumiem piemērojamās pašu kapitāla prasības, lai tās būtu vairāk balstītas uz riska novērtējumu un precīzāk atspoguļotu darījuma faktisko risku.
Priekšlikums tagad gaida pabeigšanu un oficiālu apstiprinājumu gan Parlamentā, gan Padomē. Pēc tam, kad likumdevēji tos būs pieņēmuši, grozījumi tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā.
IMIGRĀCIJA
Tiesu prakse
Sāk izskatīt lietu par tiesībām iepazīties ar klasificētu informāciju, kas pamato ārzemnieka ieceļošanas aizliegumu un izraidīšanu no Latvijas (Lēmums par lietas Nr. 2025-39-01 ierosināšanu)
Lieta ierosināta 03.12.2025. Lietu sāk izskatīt 20.10.2026.
Apstrīdētās normas – Imigrācijas likuma 61.¹ panta otrās daļas 4.¹ punkts, 65.³ panta trešā daļa un 65.⁴ panta trešā daļa – nosaka, ka iekšlietu ministra lēmumā par aizliegumu ārzemniekam ieceļot Latvijā norādāmā pamatojuma apjomu, kā arī kārtību, kādā ārzemnieka pārstāvis var iepazīties ar lēmuma pamatā esošo informāciju, kas satur valsts noslēpuma objektu. Administratīvajai tiesai, izvērtējot ārzemnieka izraidīšanas pamatotību, nav kompetences pārvērtēt valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam.
Pieteikumu iesniedzis trešās valsts pilsonis, kuram bija piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja Latvijas Republikā statuss. Ar iekšlietu ministra lēmumu viņam tika noteikts ieceļošanas aizliegums uz nenoteiktu laiku, kā arī viņš tika izraidīts no valsts. Pieteikuma iesniedzējs lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, kas viņa pieteikumu noraidīja. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas aizskar Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo pieļauj atteikties sniegt informāciju par faktiem, kas norāda uz viņa radīto apdraudējumu valsts drošībai. Tādējādi netiekot nodrošināta iespēja izteikt viedokli par lietas apstākļiem un sniegt pretargumentus.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 471 – noteikumi par ES finansējuma izmantošanu notekūdeņu un dūņu apsaimniekošanas uzlabošanai un piesārņojuma samazināšanai – mazajām apdzīvotajām vietām būs pieejams atbalsts ūdenssaimniecības sakārtošanai (Projekta ID: 26-TA-1716)
Pieņemts MK sēdē 20.10.2026.
Grozījumi paredz izveidot jaunu, ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu, kurā atbalsts būs pieejams mazajām apdzīvotajām vietām ar notekūdeņu piesārņojuma slodzi, kas atbilst 1000 līdz 2000 cilvēku radītajam piesārņojumam. Latvijā ir aptuveni 70 šādas apdzīvotās vietas. Vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums būs 500 000 eiro ar atbalsta intensitāti līdz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Savukārt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas projektus īstenos Austrumu pierobežas pašvaldībās, atbalsta intensitāte varēs sasniegt līdz 95 %. Pasākuma ietvaros atbalstīto projektu īstenošana paredzēta līdz 2029. gada 31. decembrim.
Nozares ziņas
ES iegulda vairāk nekā 390 miljonus eiro 135 jaunos klimata un vides projektos (Eiropas Savienības Aktualitātes)
Eiropas Komisija ir piešķīrusi vairāk nekā 390 miljonus eiro 135 jauniem projektiem visā Eiropā, izmantojot programmu LIFE, kas paredzēta vides un klimata pasākumiem. Šī summa sedz vairāk nekā pusi no kopējām investīcijām 579 miljonu eiro apmērā, kas nepieciešamas minētajiem projektiem. Atlikušais finansējums tiek nodrošināts no valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, publiskā un privātā sektora partnerībām, uzņēmumiem, projektu partneriem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Projekti aptvers visas LIFE programmas jomas: 29 dabas un bioloģiskās daudzveidības projektiem, lai atjaunotu un aizsargātu dabiskās dzīvotnes un saglabātu tajās mītošās sugas; 36 projektiem, kas veicina tīru, aprites, energoefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti; 26 projektiem, kuru mērķis ir stiprināt noturību pret klimata pārmaiņām, izmantojot pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus; 44 projektiem, kas vērsti uz pārejas uz tīru enerģiju paātrināšanu.
NODOKĻI
Nozares ziņas
Par zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, kas piemērojams, sākot ar 2026. gada 1. novembri (Materiāls)
Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas Eiropas Savienības (ES) sarakstā par jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas. No aktuālā saraksta ir izslēgta Panamas Republika un Vjetnamas Sociālistiskā Republika.
VID aktualizējis metodisko materiālu “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” (Metodiskais materiāls)
Metodiskais materiāls aktualizēts saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri pašnodarbinātajiem vairs turpmāk netiks aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas un nav jāiesniedz iesniegums par plānotajiem ienākumiem.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Tiesu prakse
Satversmes tiesa secināja, ka Daugavpilī noteiktie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi atbilst Satversmei (Lieta Nr. 2025-22-03)
Spriedums pieņemts 16.10.2026.
Satversmes tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru par Satversmei atbilstošu atzina Daugavpils pašvaldības noteikto aizliegumu organizēt azartspēles noteiktu ēku tuvumā. Tiesa secināja, ka ierobežojums mazina iespēju neplānoti apmeklēt spēļu zāli un azartspēļu atkarības risku, vienlaikus tiek saglabāta iespēja organizēt azartspēles citviet pilsētā.
Satversmes tiesā ierosināta lieta par ierobežojumu saņemt valsts atbalstu saules elektrostacijas iegādei no saimnieciskās darbības veicēja (Lēmums par lietas Nr. 2026-17-03 ierosināšanu)
Lieta ierosināta 19.10.2026.
Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumu Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums” 19.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma, kas zaudēja spēku 2026. gada 12. septembrī, paredzēja, ka valsts atbalstu noteiktu iekārtu, tostarp saules elektrostaciju, iegādei varēja saņemt tikai tad, ja tās iegādātas no Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komersanta un uzstādītas dzīvojamā mājā vai ar to saistītā īpašumā.
Pieteikumu iesniegusi Administratīvā rajona tiesa, kuras izskatīšanā ir lieta par noraidītu personas iesniegumu attiecībā uz atbalstu saules elektrostacijas iegādei. Iesniegums noraidīts, jo iekārta iegādāta nevis no Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komersanta, bet gan no fiziskas personas, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja Valsts ieņēmumu dienestā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo paredz nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
Nozares ziņas
Tiesībsardze secināja, ka dzīvot bez pārmērīga satiksmes trokšņa un veselībai nekaitīgā vidē ir pamattiesības, nevis privilēģija (atzinums pārbaudes lietā Nr. 2025-47-22B)
Pārmērīgs satiksmes radīts troksnis nav tikai infrastruktūras vai budžeta plānošanas jautājums. Tas ir cilvēktiesību jautājums. Izvērtējot situāciju Ikšķilē pie valsts galvenā autoceļa A6, tiesībsardze Karina Palkova secināja, ka ilgstoša iedzīvotāju pakļaušana paaugstinātam vides trokšņa līmenim skar tiesības uz veselību, privāto dzīvi un labvēlīgu vidi.
Tiesībsardze Karina Palkova akcentē, ka “satiksmes troksnis nav tikai tehniska vai vides aizsardzības problēma. Tas skar Satversmē garantētās tiesības uz privāto dzīvi, veselības aizsardzību un labvēlīgu vidi. Šīs tiesības nedrīkst būt deklaratīvas. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvus aizsardzības mehānismus pret pārmērīgu troksni. Te vietā atgādināt Satversmes ievadā rakstīto “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.””
Par karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos paredz kriminālatbildību
15. oktobrī stājas spēkā regulējums, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu.
Turpmāk regulējums ļaus saukt pie kriminālatbildības cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegtas vienošanās veiktas liela apmēra iepirkumos.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.