Kad transfertcenu dokumentācija kļūst obligāta un ko tas nozīmē praksē

Transfertcenas nereti kļūst aktuālas tikai tad, kad uzņēmumam pēkšņi pieprasa tās pamatojumus vai VID atsūta vēstuli ar jautājumiem par darījumiem ar saistītajām personām. Taču likumā jau sen noteikts, kad dokumentācija ir obligāta, kad tā jāiesniedz pēc pieprasījuma, un kad pietiek ar vienkāršotu pamatojumu.

Svarīga atruna, ko paturēt prātā strukturējot saistīto personu darījumus – arī tad, ja dokumentācija nav obligāta, tirgus cenu princips vienalga ir jāievēro.

Kāpēc vispār ir vajadzīga transfertcenu dokumentācija?

Dokumentācijas mērķis ir pierādīt, ka uzņēmuma darījumi ar saistītām personām (mātes, meitas, māsas uzņēmumiem vai īpašniekiem) notiek atbilstoši izstieptas rokas principam – t. i., tādā pašā līmenī, kādā tos slēgtu neatkarīgas puses tirgū.

Praksē tas nozīmē, ka, ja uzņēmums aizdod naudu īpašniekam, iznomā telpas saistītam uzņēmumam vai pārdod preces meitas sabiedrībai, tam jāpierāda, ka noteiktā cena, procentu likme vai uzcenojums ir tirgus līmenī.

Kad dokumentācija ir obligāta?

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² pantu transfertcenu dokumentācijas sagatavošana ir obligāta, ja uzņēmums pārsniedz noteiktus apjomus.

Ko nozīmē pēc VID pieprasījuma?

Ja uzņēmums neatbilst pilnajiem dokumentācijas kritērijiem, VID joprojām var pieprasīt pierādījumus par to, ka darījumi veikti atbilstoši tirgus cenu principam. Tas nozīmē, ka uzņēmumam jāspēj sagatavot vienkāršotu pamatojumu, piemēram:

1. salīdzinājumu ar līdzīgiem darījumiem tirgū,
2. iekšēju aprēķinu par procentu likmēm vai uzcenojumiem,
3. vai vismaz ekonomisku loģiku, kāpēc cena noteikta konkrētajā līmenī.

Pierādīšanas pienākums paliek uzņēmuma pusē – un tieši tas bieži ir klupšanas akmens mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Svarīgā atruna, ko daudzi ignorē

Fakts, ka likums neprasa obligāti sagatavot transfertcenu dokumentāciju, nenozīmē, ka uzņēmums var brīvi noteikt jebkādas cenas darījumos ar saistītajām personām. Tas attiecas arī uz darījumiem starp vietējiem Latvijas uzņēmumiem.

Piemēram:

1. ja mātes uzņēmums Rīgā sniedz vadības pakalpojumus meitas sabiedrībai Liepājā,
2. vai ja īpašnieks iznomā telpas savam uzņēmumam, šie darījumi tiek uzskatīti par saistīto personu darījumiem, un tiem jābūt tirgus līmenī.

Ko tas nozīmē praksē?

Praksē tas nozīmē, ka:

1. arī mazākiem uzņēmumiem ir vērts veikt vienkāršotu transfertcenu analīzi, lai pierādītu, ka cenas, uzcenojumi vai procentu likmes nav mākslīgi.
2. VID ir tiesības pieprasīt paskaidrojumus pat gadījumos, kad pilna dokumentācija nav obligāta.
3. Labākā stratēģija ir nevis gaidīt pieprasījumu, bet proaktīvi sagatavot vienkāršu, skaidru pamatojumu – tas palīdz izvairīties no korekcijām un sodiem.

Kopsavilkums

Transfertcenu dokumentācijas prasība nav tikai formāls pienākums – tā ir uzņēmuma drošības garantija. Pat tad, ja likums neliek dokumentāciju gatavot, tirgus cenu princips attiecas uz visiem. Tāpēc gudrāk ir savlaicīgi sagatavot pierādījumus, nekā vēlāk skaidrot VID, kāpēc “mēs domājām, ka tas uz mums neattiecas”.