Kas ir transfertcenas un uz kuriem uzņēmumiem tās attiecas?

Uzņēmumi bieži vien uzskata, ka transfertcenas uz tiem neattiecas, jo tās piemērojamas tikai lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tomēr patiesībā transfertcenas skar krietni vairāk uzņēmumu, nekā sākotnēji varētu šķist.

Transfertcenas ir cenas, par kādām savstarpēji saistītie uzņēmumi tirgojas savā starpā. Transfertcenu regulējums pastāv katras valsts līmenī, jo nodokļu tiesības un ieņēmumi ir katras valsts kompetencē. Valstīm ir jānodrošina, ka uzņēmumi negrozīto darījumu cenas, lai mākslīgi pārvietotu peļņu uz valstīm ar zemāku nodokļu likmi, tādējādi mazinot vietējo nodokļu bāzi. Šī kontrole attiecas tikai uz savstarpēji saistītiem uzņēmumiem, jo starp tiem tirgus mehānisms nedarbojas pilnvērtīgi – darījuma cena var tikt noteikta, vadoties nevis pēc tirgus nosacījumiem, bet pēc grupas iekšējām interesēm. Tieši šī potenciālā peļņas pārvietošanas iespēja ir iemesls, kāpēc valstis regulē transfertcenas starp saistītām pusēm, piemērojot “tirgus cenas principu” (arm’s length principle). Transfertcenas skar ne tikai preču pārdošanu, bet arī pakalpojumus, aizdevumus, īres līgumus utt. Ja transfertcenas nav noteiktas pareizi, uzņēmumam var draudēt nodokļu korekcijas, sodi un pat reputācijas riski.

Mūsdienu globalizētajā ekonomikā, uzņēmumi paplašinās, pārstrukturējas ar mērķi gūt pēc iespējas lielāku peļņu, kas rezultējas ar to, ka uzņēmumi darbojas vairākas valstīs vienlaicīgi. Proti, uzņēmums ražo produkciju Latvijā, bet pārdod to caur saviem uzņēmumiem ārzemēs – Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā vai citur, bet tā vadība atrodas vēl kādā citā valstī. Šāda prakse ir dabiska uzņēmējdarbības attīstības sastāvdaļa, tomēr tā rada riskus, ka ienākumi var “pazust” starp vairākām valstīm. Tieši šādās situācijās nozīmīga loma ir transfertcenām.

Transfertcena ir jebkura vērtība vai noteikumi, kas tiek piemēroti darījumos starp saistītām personām – neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz precēm, pakalpojumiem vai finanšu darījumiem. To vislabāk ilustrē piemērs ar uzņēmumu SIA “Kociņš”.

Pieņemsim, ka ir uzņēmums SIA “Kociņš”, kas ir mēbeļu ražotājs Aizkraukles novadā, bet tam ir meitasuzņēmums KisFa Kft., kas nodarbojas ar mēbeļu tirdzniecību gala klientiem Ungārijā. Brīdī, kad SIA “Kociņš” piegādā mēbeles KisFa Kft., tad SIA “Kociņš” izraksta rēķinu savam meitasuzņēmumam. Tiktāl viss būtu vienkārši – Latvijā mēbeles tiek saražotas un nosūtītas uz Ungāriju, bet par kādu cenu?

Taču tieši šeit rodas jautājums – kā noteikt cenu šādam darījumam starp saistītiem uzņēmumiem? Tā kā abas puses ir saistītas, nav garantijas, ka cena atspoguļo patiesos tirgus apstākļus. Lai nodrošinātu, ka darījums notiek taisnīgi un netiek mākslīgi ietekmēta peļņas sadale starp valstīm, tiek piemērots izstieptas rokas princips.

Izstieptas rokas princips nozīmē, ka saistītu uzņēmumu savstarpējos darījumos tiek piemēroti tie paši nosacījumi, kādi būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem tirgū.

Proti, šajā gadījumā pārdošanas cena nav noteikta patvaļīgi — tā arī ir transfertcena. Cena, kas būtu tāda pati, kādu maksātu ar SIA “Kociņš” nesaistīts Ungārijas uzņēmums, kas iegādātos mēbeles no Latvijas ražotāja.

Ja saistītie uzņēmumi veic savstarpējus darījumus, tad tiesību normas uzliek par pienākumu sagatavot transfertcenu dokumentāciju. Transfertcenu dokumentācija ietver globālo dokumentāciju, vietējo dokumentāciju un vienkāršoto dokumentāciju starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti.

Transfertcenu dokumentācija var ietvert vairākas daļas, un pienākums sagatavot konkrētu dokumentācijas apjomu ir atkarīgs no uzņēmuma darījumu apjoma un struktūras. Globālā transfertcenu dokumentācija apkopo informāciju par visu starptautisko uzņēmumu grupu kopumā — tās struktūru, funkcijām, riskiem un transfertcenu politiku grupas līmenī. Vietējā transfertcenu dokumentācija savukārt attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju un tā veikto kontrolēto darījumu, ietverot detalizētu informāciju par cenu noteikšanas metodi un salīdzināmo datu analīzi.

Šajā kontekstā bieži rodas jautājums, vai transfertcenu regulējums attiecas arī uz gadījumiem, kad visi darījumā iesaistītie uzņēmumi ir Latvijas rezidenti. Arī šādās situācijās transfertcenu principi ir piemērojami, jo likumdevēja mērķis ir nodrošināt, ka jebkuri darījumi starp saistītām personām tiek veikti atbilstoši tirgus apstākļiem. Tāpēc saglabājas pienākums kontrolēt darījumu cenas un nodrošināt, lai saistītie uzņēmumi savstarpēji darbojās tā, kā to darītu divi neatkarīgi tirgus dalībnieki.

Kāpēc cenai jāatbilst izstieptas rokas principam?

Iepriekš pieminētais izstieptas rokas princips ir starptautiski pieņemts kritērijs, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka darījumi starp saistītām personām notiek tādos pašos apstākļos, kādi pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem. Ja SIA “Kociņš” pārdos savam saistītajam uzņēmumam pārāk zemu cenu, kas neatbildīs izstieptas rokas principam, tad visa peļņa no mēbeļu pārdošanas paliks Ungārijā (šeit var ievietot jebkuru valsti, uz to nav jāfokusējas), kur teorētiski var būt mazāks nodokļu slogs nekā Latvijā, savukārt no Latvijas nodokļu administrācijas perspektīvas izskatīsies, ka mēbeļu ražošana tiek veikta ar zaudējumiem vai minimālu peļņu, tādējādi arī iekasētie nodokļi būs minimāli. Tas nav īsti godīgi pret Latvijas budžetu, un jāatzīst, ka pēdējā laikā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) kontrole ir kļuvusi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāti Nr.1, tādēļ šādi un līdzīgi gadījumi tiek rūpīgi monitorēti.

Latvijā par izstieptas rokas principa neievērošanu tiek piemēroti vairāki sankciju veidi:

1. UIN korekcija. Ja VID secina, ka cena, kas piemērota darījumos, neiekļaujas tirgus cenu līmenī, starpība tiek pieskaitīta pie ar UIN apliekamās bāzes. UIN likme ir 20/80 no ar nodokli apliekamās summas, tādēļ katrs nepamatoti “pazeminātais” 100 000 EUR darījums uzņēmumam var izmaksāt papildus 25 000 EUR nodokļos.
2. Naudas sods. Par neatbilstošu cenu piemērošanu un izstieptas rokas principa neievērošanu var tikt piemērots sods līdz 1% no kontrolētā darījuma vērtības. Piemēram, ja darījumi veikt par 5 milj. EUR, tad sods var sasniegt līdz 50 tūkst. EUR.
3. Pieņemot lēmumu par normatīvajos aktos paredzētās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasību pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² panta četrpadsmito daļu, nodokļu maksātāja pienākums iesniegt transfertcenu dokumentāciju saglabājas, tāpat saglabājas nodokļu risks. Lēmuma pieņemšana neliedz VID tiesības veikt nodokļu kontroli vai nodokļu revīziju (auditu), lai noteiktu papildus maksājamo nodokļu summu, nokavējuma naudu un soda naudu.

Cena?

Runājot par saistīto personu darījumiem, terminā “transfertcena” ietvertais vārds “cena” nereti rada maldīgu priekšstatu, ka tas attiecas tikai uz pirkšanas–pārdošanas darījumiem. Tomēr šāds priekšstats nav pareizs. Pirkšana un pārdošana ir tikai viens no darījumu veidiem, kas var pastāvēt starp saistītiem uzņēmumiem. Jebkurš darījums starp saistītām personām var tikt uzskatīts par transfertcenu objektu, ja tas ietekmē uzņēmuma peļņu vai izmaksas.

Kas ir saistītās personas? Pilns saistīto personu uzskaitījums ir noteikts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. punktā. Tomēr praksē ar transfertcenu jautājumiem visbiežāk saskaras uzņēmumi, kuru struktūrā ietilpst šādi saistīto personu veidi:

1. mātes un meitas uzņēmumiem, māsu uzņēmumiem;
2. valdes locekļiem vai īpašniekiem, kuri kontrolē vairāk nekā 20% kapitāldaļu;
3. uzņēmumiem ar kopīgiem īpašniekiem;
4. uzņēmumiem, kuros fiziskai personai vai tās laulātajam, vai radiniekam pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma pamatkapitāla vērtības vai ir noteikta izšķiroša ietekme uzņēmumā.

Tiek izsniegts aizdevums valdes loceklim, kuram pieder vairāk nekā 20% kapitāldaļu? Šāds darījums arī kvalificējams kā saistīto personu darījums, un arī šajā gadījumā nepieciešams pamatot un dokumentēt piemēroto aizdevuma procentu likmi, lai pierādītu tās atbilstību tirgus nosacījumiem.

Telpu īre no meitasuzņēmuma – saistīto personu darījums. Vadības, IT vai citu konsultatīvo pakalpojumu sniegšana – saistīto personu darījums. Preču iegāde starp saistītajiem uzņēmumiem – tāpat saistīto personu darījums.

Proti, visiem darījumiem, kas veikti starp saistītajiem uzņēmumiem, ir jāatbilst izstieptas rokas principam, vai kā to vēl mēdz saukt – tirgus cenu principam. Ne vienmēr tās būs tieši cenas, tā var būt procentu likme, peļņas marža, uzcenojums utt.

Ko darīt?

Ja uzņēmuma struktūra ir veidota tā, ka notiek darījumi ar saistītajām personām, ir jāspēj pierādīt, ka šie darījumi veikti, ievērojot tirgus cenu principu. Atsevišķos gadījumos pastāv pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju un pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma to iesniegt.

Zemāk sniegtajā tabulā apkopoti kritēriji, kuros transfertcenu dokumentācijas sagatavošana ir obligāta. Tomēr arī gadījumos, kad uzņēmums neatbilst visiem noteiktajiem kritērijiem, šis fakts neatbrīvo no pienākuma darījumus ar saistītajām personām veikt par cenām, kas atbilst izstieptas rokas principam. Citiem vārdiem sakot, pat ja nav tieša pienākuma sagatavot dokumentāciju, joprojām ir jānodrošina, lai darījumu cenas atbilstu tirgus līmenim.