Pēdējo gadu laikā ēnu ekonomikas indekss Latvijā nav samazinājies. 2018.gadā tas veidoja 20,24 % no IKP, bet 2021.gadā – 20,22 % no IKP. “Aplokšņu algas” jeb nedeklarētie darba ienākumi (kas iegūti, vedot dubulto grāmatvedību un izvairoties no nodokļu nomaksas) veido būtisku ēnu ekonomikas daļu.
PAMETOT “GRIMSTOŠO KUĢI” JEB KĻŪDAS, KO VALDES LOCEKĻI PIEĻAUJ, PAMETOT ŅODOKĻU PARĀDOS “SLĪKSTOŠOS” UZŅĒMUMUS
Kad tiku uzrunāta uzrakstīt “ievadkursu” jaunajiem uzņēmumiem par nodokļiem, šķita, ka raksts sastāvēs tikai no viena teikuma, jo būtiskākais, kas jāzina uzņēmējiem par nodokļiem ir tas, ka “Tā vai citādi, bet nodokļi būs jāmaksā!”. Tā ir patiesība, par kuru jaunie uzņēmēji nedomā, tāpat kā nedomā, ka jebkāda uzņēmējdarbība vienmēr ir saistīta ar risku, tostarp risku “iekulties” nodokļu parādos.
Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva nav joks, bet - neizbēgamā realitāte
Šodien mēs biežāk un biežāk dzirdam tādus vārdus kā “sustainability” vai “ilgtspēja”, diemžēl lielai daļai uzņēmēju šie vardi ir tik pat saprotami kā abrakadabras burvju vārdi. Mēs dzīvojam ierobežotu resursu pasaulē, un sabiedrībā ar dažādām vēlmēm un interesēm, ir jāspēj rast līdzsvars starp sabiedrības (tostarp nākotnes) ieinteresētību dzīvot labvēlīgā vidē un saimnieciskās darbības nodrošināšanu un attīstības veicināšanu no otras puses.
DAŽAS SVARĪGAS LIETAS, PAR KURĀM IR VĒRTS PADOMĀT PIRMS SAVA BIZNESA UZSĀKŠANAS
Lai varētu uzsākt savu likumīgo biznesu, nozīme ir vairākiem aspektiem un jautājumiem, par kuriem ne vienmēr ir labi padomāts pirms biznesa uzsākšanas.
Attīstoties tehnoloģijām un plašai interneta lietošanai faktiski visās dzīves un uzņēmējdarbības sfērās, katrs uzņēmējs Latvijā var kļūt par kibernozieguma upuri un diemžēl daudzi jau ir kļuvuši.
Tas tiešām ir noticis – 2020. gada 12. martā, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniedzis pandēmijas apmērus, Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju visā valstī. Šādu situāciju Ministru kabinets var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Kādi ir no Covid – 19 skartajām valstīm un teritorijām ieceļojošo pienākumi un atbildība un kāpēc ir svarīgi par to runāt?
Pasaulē pastāvot Covid – 19 izraisītajai pandēmijai, Ministru kabinets 2020.gada 12.martā ar rīkojumu Nr.103 „Par ārkārtas situāciju” ir izsludinājis ārkārtējo situāciju visā valstī. Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā. Šādu situāciju Ministru kabinets var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Šajā gadījumā bioloģiskās dabas katastrofas cēlonis ir Covid-19.
Atsākoties izglītības iestādēs klātienes mācībām pēc skolēnu rudens brīvlaika, daudzos vecākos un bērnos ir radies jautājums par šāda mācību procesa atbilstību un nepieciešamību, raugoties uz strauji pieaugušo, ar Covid – 19 infekciju sirgstošo, personu skaitu. Bērniem un vecākiem, baudot rudens brīvdienas pāri valsts robežām, būtu jāņem vērā, ka šobrīd pašizolācija nav jāievēro atgriežoties tikai no 4 valstīm, kas nav ārpus ES/EEZ un Apvienotās Karalistes.
MĀKSLĪGAIS INTELEKTS PERSONĀLA ATLASĒ: PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA
Mākslīgais intelekts (Artificial intelligence, turpmāk – AI) vairs nav tikai zinātniskā fantastika. Kā pareizi ir atzīmējusi Eiropas Komisija, tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa – sākot no virtuālajiem asistentiem ikdienas darbu organizēšanai līdz viedtālruņu aplikācijām, kas piedāvā dziesmas atbilstoši mūsu katra individuālajai gaumei.
