Korporatīvie jautājumi

Vēl 2024. gada 30. maijā Saeima pieņēma Komerclikuma grozījumus, kas noteica līdz 2026. gada 1. jūlijam pienākumu akciju sabiedrībai (AS) statūtos noteikt akciju veidu — reģistrētās vai dematerializētās akcijas. Kāpēc reforma vispār notiek Akciju sabiedrību reforma ir daļa no plašākiem Komerclikuma grozījumiem, kuru mērķis ir padarīt īpašnieku struktūru caurskatāmu un saskaņot Latvijas praksi ar starptautiskajiem […]

Kad uzņēmums nonāk maksātnespējā, valdes loceklim risks kļūst personīgs. Kreditori nav atguvuši naudu, uzņēmuma kontos līdzekļu nav, un administrators sāk vērtēt, vai zaudējumus iespējams piedzīt no bijušās vadības. Tā nav reta situācija. Maksātnespējas kontroles dienesta dati rāda, ka 2025. gadā Latvijā pasludināti 269 juridisko personu maksātnespējas procesi. Vēl būtiskāk – 52 % gadījumu tika sastādīts

Latvijas komerctiesību praksē nav nekas neparasts, ka SIA vienīgais dalībnieks ir arī tās vienīgais valdes loceklis. Taču tieši šī apvienotā loma rada vienu no biežākajiem pārpratumiem brīdī, kad jārunā par atbildību. Dalībnieks un valdes loceklis – divi dažādi tiesību subjekti Komerclikums šos divus statusus regulē ar atšķirīgu loģiku. Dalībnieks ir kapitāla daļu īpašnieks ar tiesībām