Akciju sabiedrību reforma: izpildi pienākumu līdz 01.07.26 vai riskē ar likvidāciju

Vēl 2024. gada 30. maijā Saeima pieņēma Komerclikuma grozījumus, kas noteica līdz 2026. gada 1. jūlijam pienākumu akciju sabiedrībai (AS) statūtos noteikt akciju veidu — reģistrētās vai dematerializētās akcijas.

Kāpēc reforma vispār notiek

Akciju sabiedrību reforma ir daļa no plašākiem Komerclikuma grozījumiem, kuru mērķis ir padarīt īpašnieku struktūru caurskatāmu un saskaņot Latvijas praksi ar starptautiskajiem pretnaudas atmazgāšanas (AML) standartiem. Vēsturiski uzrādītāja akcijas ļāva slēpt patiesos akciju turētājus, bet tas vairs neatbilst mūsdienu prasībām par finanšu plūsmu izsekojamību un patieso labuma guvēju atklāšanu. Tāpēc reforma paredz skaidru, vienotu uzskaiti: katrai sabiedrībai jābūt vienam pārredzamam akcionāru reģistram.

Kas tieši tiek sagaidīts no AS

Pirmkārt, sabiedrībai jāizvēlas viens akciju veids. Līdzšinējās vārda akcijas kļūst par reģistrētajām akcijām, bet uzrādītāja akcijas — par dematerializētajām akcijām. Turpmāk akciju sabiedrībai drīkst būt tikai viena veida akcijas; abu veidu akcijas vienlaikus emitēt vairs nevarēs. Akciju veidi atšķiras pēc tā, kur un kā tiek glabātas ziņas par to īpašniekiem.

Reģistrētās akcijas (agrākās vārda akcijas) tiek ierakstītas pašas sabiedrības uzturētā akcionāru reģistrā. Sabiedrība pati zina un fiksē katru akcionāru, akciju pāreja notiek ar ierakstu reģistrā, un starpnieki nav vajadzīgi. Tas nozīmē mazākas uzturēšanas izmaksas un pilnīgu kontroli pār to, kas kļūst par akcionāru. Tāpēc reģistrētās akcijas ir domātas mazākām, slēgtām sabiedrībām ar stabilu, neliela skaita īpašnieku loku — ģimenes uzņēmumiem un sabiedrībām, kuras nevēlas, lai akcijas brīvi mainītu īpašniekus. Reģistrētās akcijas ir domātas kontrolei un vienkāršībai šaurā akcionāru lokā.

Dematerializētās akcijas (agrākās uzrādītāja akcijas) tiek iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā — Latvijā tas ir Nasdaq CSD — un netiek ierakstītas sabiedrības akcionāru reģistrā. Īpašumtiesības apliecina ieraksts depozitārija kontā, un akciju pāreja notiek caur finanšu iestāžu vērtspapīru kontiem. Šis veids ir ērtāks, ja akcionāru ir daudz vai tie bieži mainās, tas nodrošina ātrāku un standartizētu akciju apriti un ir priekšnoteikums, ja sabiedrība plāno piesaistīt investorus vai kotēt akcijas biržā. Pretī tam nāk depozitārija pakalpojumu izmaksas un lielāka atkarība no ārējās infrastruktūras. Dematerializētās akcijas ir domājatas lielākai apritei, izaugsmei un kapitāla piesaistei.

Otrkārt, pamatojoties uz izvēli, jāizstrādā un akcionāru sapulcē jāapstiprina grozījumi statūtos.

Treškārt, šie grozījumi jāiesniedz un jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā līdz 2026. gada 1. jūlijam.

Paralēli statūtu izmaiņām pastāv pienākums atklāt akcionārus un iesniegt Uzņēmumu reģistrā atbilstoši noformētu akcionāru reģistru un, dematerializēto akciju gadījumā, paziņot par depozitāriju un lielākajiem akcionāriem. Tieši šī akcionāru publiskošanas prasība daudziem ir izrādījusies sarežģītākā un visbiežāk novilcinātā daļa.

Sekas, ja termiņš tiek nokavēts

Par prasību neizpildi AS var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija līdzīgi kā gadījumos, kad netiek atklāts patiesais labuma guvējs. Tas nozīmē, ka sabiedrība, kura savlaicīgi nesakārto akciju veidu un akcionāru atklāšanu, riskē tikt izslēgta no reģistra. Uzņēmumam, kas faktiski darbojas un gūst ieņēmumus, tā būtu nesamērīgi smaga sankcija, kas var sekot tikai administratīvas nolaidības dēļ.

Turklāt sekas skar arī pašus akcionārus. Ja akcionārs nav sniedzis sabiedrībai nepieciešamo informāciju, viņš var zaudēt balsstiesības un tiesības saņemt dividendes, bet galējā gadījumā arī tikt izslēgts no sabiedrības, viņa akcijām pārejot sabiedrības īpašumā. Tas ir spēcīgs stimuls sakārtot lietas laikus, jo cena par bezdarbību var būt ne tikai sabiedrības likvidācija, bet arī personīga finansiālā un īpašumtiesību zaudēšana.

Ko darīt jau tagad

Ieteikums valdēm ir vienkāršs: izvērtējiet, kurš akciju veids atbilst AS mērķiem, sasauciet akcionāru sapulci, apstipriniet statūtu grozījumus un reģistrējiet tos savlaicīgi. Ja jums ir šaubas par akciju veida izvēli vai akcionāru atklāšanas procedūru, būsim priecīgi palīdzēt!

Pieņemiet informētus lēmumus!

Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mani

VIKTORIJA Cherkas

PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE

Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).

Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.