Patiesā labuma guvēja atklāšana NĪ darījumos – solis uz caurskatāmību

2025.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā (ZG likums), ieviešot jaunu prasību nekustamā īpašuma (NĪ) darījumos, kuros iesaistīta juridiskā persona – patieso labuma guvēju (PLG) atklāšana. Šīs izmaiņas ir daļa no valsts centieniem stiprināt caurskatāmību, novērst finanšu noziegumus un sekmēt starptautisko sankciju ievērošanu. Tas nozīmē arī papildu soļus un termiņus darījumu dalībniekiem, tomēr ieguvums no skaidras un kontrolējamas īpašumtiesību sistēmas ir būtisks. Taču paliek jautājums – vai tas neveicinās jaunas birokrātiskus sarežģījumus, kas atturēs ārvalstu investorus?

Atbilstība starptautiskajiem standartiem

Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām, kuras jau ir norādījušas savus PLG Uzņēmumu reģistrā (UR), nostiprinājuma lūguma iesniegšana neprasīs papildu informāciju.

Savukārt ārvalstu subjektiem, kuri nav reģistrēti Latvijas UR, būs pienākums atklāt PLG pirms NĪ iegādes vai pārdošanas.

Jaunie noteikumi paredz, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim jāpārliecinās, vai informācija par PLG ir reģistrēta atbilstoši likuma prasībām, pretējā gadījumā nostiprinājuma lūgums tiks atstāts bez ievērības.

Šis solis stiprina uzticēšanos Latvijas NĪ tirgum un nodrošina tā atbilstību starptautiskajiem standartiem.

Līdzsvars starp pārvaldību un ērtībām

Grozījumi skar arī fiziskās personas, īpaši ārzemniekus, kuriem notāram jānorāda plašāka informācija, tostarp dzimšanas dati, valstspiederība un identifikatori.

Turpmāk notāram, kurš apliecina personas parakstu uz nostiprinājuma lūguma, konstatējot, ka persona nav reģistrēta Fizisko personu reģistrā, jāreģistrē šādas nepieciešamās ziņas:

• vārds, uzvārds;
• dzimšanas datums;
• valstspiederība;
• pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
• ārvalsts piešķirtais personas identifikators;
• Latvijā piešķirts personas kods, ja tāds ir.

Lai gan sākotnēji ZG likuma grozījumos tika paredzēts pienākums ikvienai fiziskajai personai, kas ir NĪ atsavinātājs vai pircējs, reģistrēties Fizisko personu reģistrā pirms nostiprinājuma lūguma parakstīšanas, šīs prasības tika izslēgtas jau pirmajā lasījumā Saeimā.

Tomēr pienākums visām personām reģistrēties Fizisko personu reģistrā ar laiku būtu ieviešams kā daļa no reģistrācijas procesa gan turpmākai tiesisko pienākumu pildīšanai, kas saistīti ar NĪ Latvijā, gan kopējai ārvalstu personu saistību un īpašumu kontroles uzlabošanai.

Kontroles paplašināšana un digitālās iespējas

Citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs reģistrētām juridiskajām personām vai veidojumiem turpmāk nostiprinājuma lūgumam būs nepieciešams pievienot ne tikai reģistrācijas valsts

kompetentās iestādes izrakstu, kas apliecina to tiesībspēju un rīcībspēju, bet arī informāciju par patiesajiem labuma guvējiem.

2024.gada nogalē UR publicēja paziņojumu1, ka turpmāk informācija par lielāko daļu ārvalstu juridiskajām personām tiks pārbaudīta Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēmā un ES dalībvalstu, kā arī Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas oficiālajos reģistros, ja tā ir pieejama bez maksas. Tomēr pagaidām minētā kārtība paredzēta tikai UR, turklāt ierobežotā apmērā: attiecībā uz juridiskās personas tiesībspējas un pārstāvēttiesīgās personas noskaidrošanu.

Tādēļ līdz brīdim, kad kļūsim digitālāki arī attiecībā uz NĪ darījumiem, nostiprinājuma lūguma iesniegšanai joprojām būs nepieciešama pašu juridisko personu iesniegta patiesos labuma guvējus identificējoša informācija.

Atbildīgāka pieeja darījumiem vai jauna šķēršļu josla?

Apjomīgākais pienākums paredzēts tām juridiskajām personām un veidojumiem, kas nav reģistrēti UR uzturētajos reģistros vai citā ES dalībvalsts komercreģistrā. Šādā gadījumā juridiskajai personai pirms nostiprinājuma lūguma sagatavošanas jāiesniedz pieteikums UR par PLG reģistrāciju, tai skaitā norādot vispārīgu identificējošu informāciju:

• nosaukumu;
• reģistrācijas numuru;
• valsti un reģistrācijas datumu.

UR ir paredzējis izskatīt šādus pieteikumus triju dienu laikā, un pēc reģistrācijas juridiskajai personai tiks piešķirts identifikācijas kods, kas izmantojams vienīgi UR ietvaros.

Attiecībā uz UR valsts nodevu par pakalpojumu – pašlaik PLG reģistrācija juridiskajām personām un veidojumiem, kas nav reģistrēti Latvijā un ES dalībvalstīs, notiek bez valsts nodevas maksas. Tomēr saistībā ar izmaiņām tiek plānoti grozījumi arī likumā “Par Uzņēmumu reģistru” un Ministru kabineta noteikumos Nr.664 “Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu”, ar ko nākotnē valsts nodevas maksa tiks paredzēta un tās apmērs precizēts.

Ilgāka reģistrācija, bet lielāka caurskatāmība

Tādējādi šis jaunais process ievieš divpakāpju procedūru, kas nozīmē, ka īpašumtiesību nostiprināšana dažiem subjektiem turpmāk aizņems vairāk laika. Pienākums vispirms reģistrēt informāciju par PLG UR nosaka procesa norisi divās kārtās un pagarina īpašumtiesību nostiprināšanu: vispirms nāksies vērsties UR un tikai pēc lēmuma par informācijas reģistrāciju saņemšanas (provizoriski paredzētas trīs dienas) būs iespējams iesniegt nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļā.

Kopumā nav noliedzams, ka grozījumi ZG likumā var radīt administratīvu slogu ārvalstu investoriem un juridiskām personām, kā arī papildu izmaksas, kas saistītas ar datu iegūšanu un tulkojumu sagatavošanu, īpaši valstīs, kur piekļuve attiecīgajiem datiem ir ierobežota. Tomēr regulējums būtiski pastiprina nekustamā īpašuma darījumu uzraudzību, mazinot finanšu noziegumu riskus un kopumā veicinot īpašumu patieso labuma guvēju pārskatāmību. Tādēļ kopējais ieguvums no šādu pienākumu ieviešanas pārsniedz radīto slogu un neērtības.