Likumdošanas apskats 27.03.–09.04.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– ES Direktīvas prasību ieviešana finanšu konglomerātu uzraudzībai un informācijas apmaiņai
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Ar jaunajiem grozījumiem tiks atvieglota elektrosakaru inženiertīklu apvienošana un nojaukšana
– Paralēli projektēšanai vienā posmā varēs uzsākt būvdarbus citā posmā
– Apbūvēta zemesgabala privatizācija, kad būves pieder uzņēmumam, bet zeme pašvaldībai
– No aprīļa vienoto būves reģistrācijas procesu var izmantot arī jaunbūvēm
– Daļai zemes vienību veikts fiskālās kadastrālās vērtības pārrēķins
ENERĢĒTIKA
– Noteikumi par atļaujas izsniegšanu elektroenerģijas tiešās līnijas ierīkošanai
– Elektroenerģijas elastīgā un ierobežojamā pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanas noteikumi
– Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu veidu maiņas noteikumi
– Konsultāciju dokuments par grozījumiem elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā
– SPRK rīko viedokļu saskaņošanas sanāksmi par sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas pārvades sistēmai
– Konsultāciju dokuments par grozījumiem noteikumos par prasībām elektroenerģijas sadales sistēmas operatora neatkarībai
– Pieņem pieteikumus videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Izsludināti grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”
– Gaisvadu līnijas patvaļīga būvniecība pilsētas vēsturiskajā centrā
– Senāts uzsver Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci un atceļ apgabaltiesas spriedumu ar kuru padomes pieņemts lēmums nav izvērtēts pēc būtības
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Latvijas Bankai vēlas nodot nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā
– Nebanku kreditētāju uzraudzības reformas īstenošana
IMIGRĀCIJA
– PMLP lēmums par pilsonības atņemšanu atzīts par tiesisku, jo persona apzināti ieguvusi Krievijas pilsonību
– Tiek pielāgoti patvēruma meklētāju uzņemšanas standarti jaunā Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakta prasībām
VIDES TIESĪBAS
– Pašvaldības pilnvaras trokšņa ierobežošanā un skaņas tehnikas izmantošanā
– Atkritumu apsaimniekošanas regulējuma pilnveidošana
– Latvija sadarbībā ar OECD stiprinās ūdenssaimniecības nozares ilgtspēju
– Ziņojums par zaļo industriālo teritoriju attīstību Baltijas jūras reģionā
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBAVIDES TIESĪBAS
– Noteikumi par informācijas iekļaušanu, apstrādi un personas datu apstrādes uzraudzību Centrālās statistikas pārvaldes drošajā informācijas apstrādes vidē
– Videonovērošana, kas aptver arī kaimiņu un publisko telpu, nav samērīga un neatbilst datu aizsardzības prasībām
– Atklāta pirmā Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) komentāru grāmata latviešu valodā
NODOKĻI
– Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostā un speciālajās ekonomiskajās zonās”
– Par solidaritātes maksājuma ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem pārmērīga cenu pieauguma gadījumos
– Par atbrīvojumiem no PVN pasta pakalpojumiem
– Tiesa atzina, ka nepastāv pamats pieteicējas atbildībai par uzņēmuma nodokļu parādu
– VID pamatoti izslēdza neatbilstošus kases aparātus no reģistra
– Senāts atgādina, ka jēdziens “apgrozījums” Covid-19 atbalsta regulējumā interpretējams Gada pārskatu likuma izpratnē
– Algas subsīdiju atbalsts Covid-19 krīzes apstākļos pienākas arī būtiski ierobežotas, ne tikai pilnībā aizliegtas saimnieciskās darbības gadījumā
– Solidaritātes nodokļa daļa nav iekļaujama iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā
– Izložu un azartspēļu uzraudzības funkcijas tiek integrētas VID
– PVN normu piemērošana samaksai par ietaupīto laiku (despatch) sniedzot pakalpojumu
– Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3 % papildu likme ienākumiem no ārvalstīm”
SANKCIJAS
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Grozījumi Krimināllikumā
– Senāts atceļ spriedumu daļā par piemēroto sodu, nepietiekamas individualizācijas un izvērtējuma dēļ
– Nomaksas pirkuma līguma izpilde pēc komersanta izslēgšanas no komercreģistra
– Senāts liek no jauna vērtēt KNAB atteikumu sniegt informāciju zvērinātai advokātei
– Rīgas apgabaltiesa atzīst par noziedzīgi iegūtu un konfiscē gandrīz pusmiljonu eiro
EKONOMISKIE NOZIEGUMI
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projektu
ES Direktīvas prasību ieviešana finanšu konglomerātu uzraudzībai un informācijas apmaiņai (Projekta ID: 26-70-418)
MK nodeva publiskai apspriešanai no 18.03.-01.04.2026
Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā izstrādāti, lai pārņemtu ES Direktīvas 2025/1 pantus attiecībā uz iestādi, finanšu sabiedrību vai grupu, kas ir daļa no finanšu konglomerāta (grupa, kas darbojas dažādos finanšu sektoros (banku, apdrošināšanas, utt), sniedzot plaša spektra pakalpojumus) vai arī grupa ir finanšu konglomerāts.
Grozījumi precizē, kāda informācija, kuru sniedz vai saņem apdrošināšanas uzraudzības un apdrošināšanas noregulējuma iestādes, atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju. Paplašinās informācijas apmaiņu starp iestādēm, paredzot, gadījumus, kad Latvijas Bankai jāziņo apdrošināšanas uzraudzības un apdrošināšanas noregulējuma iestādēm. Papildus grozījumi nosaka gadījumus, kad netiek piemērotas atsevišķas prasības, kas noteiktas Finanšu nodrošinājuma likumā, Akciju atpirkšanas likumā, Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likumā.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvie akti
Ar jaunajiem grozījumiem tiks atvieglota elektrosakaru inženiertīklu apvienošana un nojaukšana (Projekta ID: 25-TA-983)
Pieņemts MK sēdē 31.03.2026
Ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” tiek ieviesta “inženiertīklu izvietojuma shēma” – ortofotokaršu, sarkano līniju un kadastra datu apkopojums vizuāli uztveramā formā – kas aizstās topogrāfiskos plānus. Papildus tiek paredzēta gaisvadu līniju saglabāšana un konsolidācija. Tiek ieviestas tiesības atjaunot un pārbūvēt tiesiski uzbūvētas gaisvadu līnijas, saglabājot tās kā gaisvadus, ja netiek palielināts to apjoms un ir saņemts būvvaldes saskaņojums. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 01.08.2026.
Normatīvo aktu projekti
Paralēli projektēšanai vienā posmā varēs uzsākt būvdarbus citā posmā (Likumprojekta Nr. 1301/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 01.04.2026; Gaida priekšlikumus līdz 24.04.2026
Spēkā esošais Būvniecības likuma regulējums nosaka, ka pirms jebkādu fizisku darbu uzsākšanas, jāpabeidz visu būves daļu detalizēta projektēšana. Likumā paredzētie grozījumi ļautu uzsākt būvdarbus vienā posmā, kamēr vēl notiktu nākamo posmu detalizācija. Būvdarbu posmi būs jānosaka tādā secībā, kas garantē būves konstruktīvo stabilitāti, turklāt jau sākumā būs obligāti veicami saskaņojumi ar trešajām personām un iestādēm par būvju novietojumu. Kā arī būvvaldei tiks noteikts par pienākumu pieņemt lēmumus par katru nākamo būvniecības posmu 10 darba dienu laikā. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 01.06.2027.
Tiesu prakse
Apbūvēta zemesgabala privatizācija, kad būves pieder uzņēmumam, bet zeme pašvaldībai (Lieta Nr. A420206723)
Spriedums pieņemts 30.03.2026
Uzņēmumam B piederēja būves, kas bija saistītas ar pilsētai piederošu zemi. Vēlāk uzņēmums B noslēdza vienošanos ar uzņēmumu C, kā rezultātā būves pārgāja C īpašumā. Uzņēmums C vēlējās privatizēt minēto zemi, tomēr zemesgabala privatizācijas process tika apturēts, jo pilsētas dome cēla prasību tiesā prasot atzīt starp uzņēmumiem noslēgto vienošanos par simulatīvu, kā arī atzīt domes īpašuma tiesības uz būvēm uz izpirkuma tiesības pamata. Tiesvedības ietvaros tika noraidīta prasība daļā par īpašuma tiesību atzīšanu, bet starp uzņēmumiem noslēgtā vienošanās tika atzīta par simulatīvu darījumu, atzīstot to par pirkuma līgumu.
Pēc tiesvedības noslēgšanās būvju īpašnieks joprojām nevarēja zemi privatizēt, jo pašvaldības dome neizdeva atbilstošu lēmumu. Būves īpašniekam bija jāturpina maksāt zemes nomas maksa. Vēlāk būvju īpašnieks cēla prasību tiesā prasot, lai dome izdod oficiālu lēmumu par apbūvētā zemesgabala privatizāciju un izmaksā zaudējumu atlīdzību, kas radies būves īpašniekam par nomas maksas maksāšanu. Administratīvā tiesa noraidīja prasību daļā par zaudējumu atlīdzināšanu, jo secināja, ka cēloņsakarība starp Rīgas domes prettiesisko rīcību un pieteicējai radītajiem zaudējumiem nomas maksas veidā nepastāv, jo pieteicēja pati nebija savlaicīgi izpildījusi savas saistības, tostarp samaksājusi nomas maksu, kas bija šķērslis privatizācijas procesa noslēgšanai. Turklāt tiesvedības laikā noteiktais pagaidu noregulējums liedza pašvaldībai rīkoties ar strīdus zemesgabalu.
Nozares ziņas
No aprīļa vienoto būves reģistrācijas procesu var izmantot arī jaunbūvēm (VZD: Aktualitātes)
Spēkā no 01.04.2026
Turpmāk Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) varēs iesniegt nepabeigtas jaunbūves deklarāciju par ēkām, kuru būvniecība vēl nav pabeigta un kuras nav nodotas ekspluatācijā, bet kuras jau fiziski pastāv dabā un tās var reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā.
Daļai zemes vienību veikts fiskālās kadastrālās vērtības pārrēķins (VZD: Aktualitātes)
Publicēts 20.03.2026
Zemes vienībām un to daļām, kurām vismaz viens no lietošanas mērķiem ir dzīvojamā apbūve un kuriem ir kultūras pieminekļa statuss, līdz 01.02.2025 rēķinot kadestrālo vērtību piemēroja koeficēntu 0,7, kas to samazināja par 30%. Pašlaik šādu samazinājumu vairs nepiemēro un Valsts vides dienests konstatējot, ka dažiem īpašumiem, tomēr kļūdaini piemērots neatbilstošais koeficents, pārrēķinājis vērtības atbilstoši un publicējis atbilstošajos portālos.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
Noteikumi par atļaujas izsniegšanu elektroenerģijas tiešās līnijas ierīkošanai (Noteikumi)
Pieņemts MK sēdē 31.03.2026
Noteikumi nosaka kā iegūt un uzturēt atļauju tiešās elektroenerģijas līnijas izbūvei. Pēc atļaujas saņemšanas 9 mēnešu laikā jāiesniedz būvprojekts. Svarīgi, ka līnija jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā laikā. Noteikts, ka atbildīgā iestāde pati pieprasa no operatora motivētu izvērtējumu par to, ka tiešās līnijas ierīkošanai nebūs negatīva ietekme uz drošu sistēmu darbību vai tehnisko attīstību.
Elektroenerģijas elastīgā un ierobežojamā pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanas noteikumi (Izsludinātā redakcija)
Stājās spēkā 31.03.2026
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek ierobežots elektroenerģijas elastīgais un ierobežojamais pārvades sistēmas pakalpojums, uzskaitīts ierobežošanas laiks un sistēmā nenodotās elektroenerģijas apjoms, kā arī veikti norēķini ar elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru par īstenoto ierobežojumu un kā tiek veikta ierobežojumu kompensācija. Ierobežojumi tiek noteikti prioritārā secībā, vispirms ierobežojot tos pieslēgumus, kuru samazināšana visefektīvāk novērš tīkla pārslodzi. Kompensācijas apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā nenodotās elektroenerģijas daudzumu un tirgus cenu kombināciju.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu veidu maiņas noteikumi (Izsludinātā redakcija)
Stājās spēkā 31.03.2026
Noteikumi nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs var mainīt elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu uz konstanto. Šī pāreja notiek pēc sistēmas operatora iniciatīvas. Operators vispirms identificē ražotājus, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, pēc tam šiem ražotājiem tiek izteikts piedāvājums mainīt pakalpojuma veidu, par ko ražotājiem jāpieņem lēmums 30 dienu laikā. Ja ražotājs piekrīt, tiek veikti attiecīgi grozījumi sistēmas pakalpojuma līgumā.
Normatīvo aktu projekti
Konsultāciju dokuments par grozījumiem elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā (Konsultāciju dokuments)
SPRK gaida viedokļus līdz 23.04.2026
Grozījumi paredz precizēt elektroenerģijas bilances noteikšanu, paredzot vienotu pieeju neatkarīgi no sadales sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražošanas iekārtu jaudas apjoma. Komunikācijas un sabiedrības informēšanas izmaksas vēlas ierobežot līdz 0,2% no tarifu projektā iekļautajām vidējām ekspluatācijas izmaksām. Kā arī plānots ieviest jaunus kritērijus operatoru pirkto ārpakalpojumu izmaksu izvērtēšanai, nosakot, ka lielajiem operatoriem (vairāk kā 100 000 lietotāju) jāsniedz pamatojums Regulatoram, ja izmaksas pārsniedz 0,1%, bet mazajiem operatoriem, ja izmaksas pārsniedz 1%. Plānots precizēt, ka sadales sistēmas operators var noteikt atšķirīgu tarifu mainīgās un fiksētās daļas struktūru dažādās sprieguma pakāpēs, ja tam ir atbilstošs ekonomiskais pamatojums. Būtiski precizējumi paredzēti arī regulatīvā rēķina aprēķināšanas un izmantošanas kārtībā. Vienlaikus plānots precizēt arī kārtību, kādā atļautie ieņēmumi tiek attiecināti pa sprieguma pakāpēm. Atsevišķi grozījumi paredzēti arī izmaksu attiecināšanas modeļa saskaņošanas procesā, kā arī paredzēs iespēju noteiktos gadījumos mainīt tarifu struktūru regulatīvā perioda laikā, ne tikai saistībā ar regulatīvā rēķina izmantošanu.
SPRK rīko viedokļu saskaņošanas sanāksmi par sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas pārvades sistēmai (Konsultāciju dokuments)
Saskaņošanas sanāksme notiks 13.04.2026
Viedokļu saskaņošanas sanāksmē SPRK iepazīstinās sanāksmes dalībniekus ar viedokļiem, kas tika saņemti publiskās konsultācijas laikā par sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sadales un elektroenerģijas pārvades sistēmai. Ar grozījumiem paredzēts līdzšinējo trīs noteikumu vietā ieviest divus jaunus noteikumu projektus, kas noteiks skaidru kārtību, kā elektroenerģijas patēriņa un ražošanas iekārtas, kā arī elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgt elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai.
Konsultāciju dokuments par grozījumiem noteikumos par prasībām elektroenerģijas sadales sistēmas operatora neatkarībai (Konsultāciju dokuments)
SPKR viedokļus gaidīja līdz 10.04.2026
Grozījumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Regulatora lēmuma Nr. 1/4 “Noteikumi par prasībām elektroenerģijas sadales sistēmas operatora neatkarībai” atbilstību tiesiskā regulējuma izmaiņām elektroenerģijas nozarē. Grozīti lēmuma 2.1. un 2.2. apakšpunkti, paplašinot regulējuma tvērumu, nosakot, ka neatkarības un interešu konflikta novēršanas nosacījumi attiecas ne tikai uz sistēmas operatora valdes locekļiem, bet arī uz padomes locekļiem un prokūristiem.
Nozares ziņas
Pieņem pieteikumus videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm (KEM Aktualitātes)
Pieteikumu pieņemšanu uzsāk 01.04.2026; Pieteikumus pieņem līdz 01.06.2026
Kopējais pieejamais finansējums Modernizācijas fonda ietvaros ir 26,8 milj. eiro, un to var saņemt. elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtu iegādei – saules paneļiem (t.sk. baterijām), siltumsūkņiem un saules kolektoriem, infrastruktūras izbūvei, kas saistīta ar šo iekārtu darbību, kā arī nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Pieteikties atbalstam var daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, t.sk. namu apsaimniekotājs, pārvaldnieks, dzīvokļu īpašnieku biedrība, kā arī citi interesenti – energokopienas, valsts un pašvaldību iestādes un to kapitālsabiedrības, kā arī publiski privātās kapitālsabiedrības.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
Izsludināti grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 02.04.2026; Stājas spēkā 03.04.2026
Turpmāk lēmumu par atsavināšanas darījuma atbilstību likuma prasībām lauku zemes atsavināšanas gadījumos pieņems domes priekšsēdētājs.
Tiesu prakse
Gaisvadu līnijas patvaļīga būvniecība pilsētas vēsturiskajā centrā (Lieta Nr. A420162724)
Spriedums pieņemts 30.03.2026
Uzņēmums iesniedza pieteikumu par pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta lēmuma atcelšanu, ar kuru uzņēmumam uzlikta pienākumi demontēt divas elektronisko sakaru gaisvadu līnijas. Tiesa atcēla lēmumu attiecībā uz pirmo gaisvadu līniju, kas izbūvēta padomju laikā un privatizēta, jo tās būvniecības legalitāte vairs nav pārbaudāma. Savukārt otrā gaisa līnija ir ierīkota bez būvatļaujas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Tiesa to atzina par patvaļīgu būvniecību un prasību par tās demontāciju par samērīgu, jo šādā teritorijā elektronisko sakaru tīklus drīkst izvietot tikai pazemes kabeļu līnijās.
Senāts uzsver Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci un atceļ apgabaltiesas spriedumu ar kuru padomes pieņemts lēmums nav izvērtēts pēc būtības (Lietas Nr. SKA-98/2026)
Spriedums pieņemts 26.03.2026
Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu ar kuru apgabaltiesa nepamatoti atzina, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir pārkāpusi savu kompetenci, aizliedzot Latvijā izplatīt televīzijas programmas, kuru īpašnieks ir pakļauts Amerikas Savienoto Valstu Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteiktajām sankcijām. Senāts uzsvēra NEPLP plašo autonomo kompetenci un rīcības brīvību elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu un nepieciešamību aizsargāt valsts un sabiedrības drošības intereses. Senāts atzinis, ka apgabaltiesa kļūdaini saprotot padomes kompetenci, nav izvērtējusi pašu lēmumu pēc būtības.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Latvijas Bankai vēlas nodot nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā (Projekta ID: 26-UZ-153)
MK nodeva saskaņošanai no 02.04-20.04.2026
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz noteikt, ka finanšu pakalpojumu sniedzējam, kura darbībai atļauju ir izsniegusi Latvijas Banka un kuram citos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības sniegt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, nebūs jāiegūst vēl atsevišķa licence tieši patērētājub kreditēšanai. Vienlaikus visa patērētāju kreditēšanas un ar to saistīto pakalpojumu uzraudzība tiks nodota Latvijas Bankai, kā arī tai tiks deleģētas plašākas tiesības izdot saistošus noteikumus par kreditēšanas kārtību, informācijas sniegšanu, līgumu prasībām un citiem jautājumiem. Valsts nodevu vietā pakalpojumu sniedzēji maksās Latvijas Bankai par licenču izskatīšanu un uzraudzību, turklāt maksa būs vairāk piesaistīta uzņēmuma darbības apjomam. Tiek ieviests ziņošanas mehānisme par pārkāpumiem finanšu jomā, kā arī mainīta sankciju piemērošanas kārtība, pārejot uz administratīvā procesa modeli.
Nozares ziņas
Nebanku kreditētāju uzraudzības reformas īstenošana (FM: Aktualitātes)
Publicēts 02.04.2026
Reformas mērķis ir izveidot vienkāršu un efektīvu finanšu pakalpojumu uzraudzību vienlaikus samazinot birokrātiju un izvairoties no darbu pārklāšanās. Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi 13 likumprojektu pakotni, kas paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centra īstenoto patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkciju nodot Latvijas Bankai. Likumprojektu pakotnes pamatā ir likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, vienlaikus sagatavoti grozījumi arī vairākos saistītajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu.
IMIGRĀCIJA
Tiesu prakse
PMLP lēmums par pilsonības atņemšanu atzīts par tiesisku, jo persona apzināti ieguvusi Krievijas pilsonību (Lieta Nr. A420156024)
Spriedums pieņemts 27.03.2026
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) noskaidroja, ka Persona, kurai ir Latvijas pilsonība, ir saņēmusi arī Krievijas pilsonību. Ņemot vērā, ka iegūstot Krievijas pilsonību, Latvijas pilsonību saglabāt nevar, bet persona nebija likumā noteiktajā termiņā no Latvijas pilsonības atteikusies, PMLP to viņai atņēma. Persona iesniedza tiesā pieteikumu prasot atcelt PMLP lēmumu, uzskatot, ka viņam nemaz nav Krievijas pilsonības. Tiesa noraidīja personas pieteikumu, jo konstatēja, ka persona apzināti kļuvusi par Krievijas pilsoni un iesniegtie dokumenti par Krievijas pilsonības zaudēšanu ir viltoti.
Nozares ziņas
Tiek pielāgoti patvēruma meklētāju uzņemšanas standarti jaunā Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma pakta prasībām (vairāk lasīt šeit)
Publicēts 07.04.2026
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) uzsākusi Eiropas Savienības fonda projektu “Patvēruma meklētāju uzņemšanas standartu paaugstināšana Migrācijas un patvēruma pakta ieviešanai”, kura mērķis ir modernizēt patvēruma meklētāju uzņemšanas infrastruktūru un pilnveidot atbalsta sniegšanu personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvie akti
Pašvaldības pilnvaras trokšņa ierobežošanā un skaņas tehnikas izmantošanā (Izsludinātā redakcija)
Stājās spēkā 28.03.2026
Grozījumi nosaka, ka pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kas paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā tiks radīts troksnis, kā arī noteikumus, kas paredz prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai un prasības attiecībā uz skaņas izolāciju. Papildus pašvaldība var paredzēt institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt attiecīgo noteikumu izpildi.
Atkritumu apsaimniekošanas regulējuma pilnveidošana (Likumprojekta Nr. 1270/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 01.04.2026; Gaida priekšlikumus līdz 28.04.2026
Ar likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” piedāvā iesviest elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmu, un aktualizēt Valsts vides dienesta funkcijas pēc Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanas. Tiek ieviestas izmaiņas arī attiecībā uz baterijām, kā arī uzlabota atkritumu uzskaites sistēma.
Nozares ziņas
Latvija sadarbībā ar OECD stiprinās ūdenssaimniecības nozares ilgtspēju (vairāk lasīt šeit)
Publicēts 09.04.2026
Klimata un enerģētikas ministrija 2026.–2027. gadā piedalās Eiropas Savienības (ES) projektā “Ūdens resursu noturības veicināšana Latvijā: ceļā uz dzeramā ūdens un notekūdeņu stratēģiju”. Projekta mērķis ir izvērtēt ūdenssaimniecības nozari Latvijā un noteikt, kādi uzlabojumi vajadzīgi, lai ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvus un nepārtrauktus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus. Tāpat projekts palīdzēs ievērot atbilstību jaunākajām ES prasībām par dzeramā ūdens kvalitāti un notekūdeņu apsaimniekošanu.
Līdz 2026. gada septembrim Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti sagatavos ziņojuma projektu par ūdenssaimniecības nozares situāciju Latvijā, iekļaujot arī rekomendācijas tās attīstībai. Projekta noslēguma pasākums paredzēts 2027. gada februārī, kad OECD iepazīstinās ar gala ziņojumu par ūdenssaimniecības nozares pārvaldību un finansēšanu Latvijā, kā arī ar rīcības plānu nepieciešamo uzlabojumu īstenošanai.
Ziņojums par zaļo industriālo teritoriju attīstību Baltijas jūras reģionā (Ziņojums)
Publicēts 30.03.2026
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi ziņojumu par projektu GIA, kura mērķis ir palīdzēt industriālajām teritorijām kļūt videi draudzīgākām un efektīvāk izmantot resursus. Ziņojums vērtē, kā projekta rezultātus varētu izmantot politikā dažādos līmeņos – klimata, enerģētikas, reģionālās attīstības un industriālās politikas. Latvijā projekta rezultāti ir īpaši nozīmīgi Zemgales plānošanas reģionā, kur tika testēta zaļo industriālo teritoriju pieeja un izstrādāti priekšlikumi tās integrēšanai attīstības plānošanas dokumentos, veicinot reģionālo attīstību un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Normatīvo aktu projekti
Noteikumi par informācijas iekļaušanu, apstrādi un personas datu apstrādes uzraudzību Centrālās statistikas pārvaldes drošajā informācijas apstrādes vidē (Projekta ID: 26-TA-449)
MK nodeva publiskai apspriešanai 25.03-11.04.2026
Pārvalde izveido un uztur vienotu un drošu informācijas apstrādes vidi, kurā institūcijas var analizēt savietotus datus. Noteikumi nosaka kārtību, kā iestādes pieprasa datu apstrādi, iegūst piekļuvi un kā datu turētāji nodod informāciju. Piekļuve videi tiek piešķirta tikai pēc rūpīga izvērtējuma par datu apstrādes tiesisko pamatu, mērķi un nepieciešamo apjomu, kā arī pārvalde var atteiktie piekļuvi, ja to nosaka normatīvie akti vai datu aizsardzības prasības. Papildus uzraudzības mehānismu nodrošina Datu valsts inspekcija, kas ne retāk kā reizi trijos gados veic personas datu apstrādes revīziju.
Tiesu prakse
Videonovērošana, kas aptver arī kaimiņu un publisko telpu, nav samērīga un neatbilst datu aizsardzības prasībām (Lietas Nr. A420209224)
Spriedums pieņemts 24.02.2026
Persona A savā īpašumā bija uzstādījusi videonovērošanas kameru. Datu valsts inspekcija konstatēja, ka kameras filmē ne tikai pieteicējas īpašumu, bet arī kaimiņu teritoriju un publisko telpu, kas neatbilst Datu regulas prasībām par datu apstrādi mājsaimniecības vai personiskajām vajadzībām. Inspekcija uzlika pieteicējai pienākumu pārtraukt videonovērošanu un mainīt kameru leņķus. Pieteicēja apstrīdēja šo lēmumu, bet tiesa atzina to par pamatotu, norādot, ka pieteicējas veiktā datu apstrāde nav samērīga un nepieciešama viņas likumisko interešu aizsardzībai. Lietas apstākļi nenorādot uz tūlītējiem, nopietniem apdraudējumiem personas veselībai vai dzīvībai, kas varētu atļaut izņēmumus.
Nozares ziņas
Atklāta pirmā Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) komentāru grāmata latviešu valodā (grāmatu var iegādāties šeit)
Grāmatu “Vispārīgā datu aizsardzības regula. Skaidrojumi un komentāri” izveidojis 16 autoru kolektīvs Māra Ruķera un Jāņa Plepa zinātniskajā redakcijā. Grāmata ir gandrīz 1000 lapas bieza un tajā tiek skaidrota ES regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personu datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Grāmata sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā tiek skaidroti Datu regulas panti, savukārt otrajā daļā tiek skaidrota Datu regulas īpašos personas datu apstrādes gadījumos (videonovērošana vai datu apstrāde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas nolūkos). Grāmata kalpos kā nozīmīgs palīgs juristiem, datu aizsardzības speciālistiem, studentiem un citiem interesentiem, kuri vēlas padziļināti izprast Datu regulas piemērošanu.
NODOKĻI
Normatīvie akti
Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostā un speciālajās ekonomiskajās zonās” (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 02.04.2026; Stājas spēkā 16.04.2026
Grozījumu mērķis ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas Austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kurai ir robeža ar Krieviju.
Normatīvo aktu projekti
Par solidaritātes maksājuma ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem pārmērīga cenu pieauguma gadījumos (Projekta ID: 26-TA-743)
Pieņemts MK sēdē 31.03.2026
Likumprojekts “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksājumu degvielas mazumtirgotājiem gadījumos, kad to noteiktā mazumtirdzniecības cena būtiski pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo cenu (OC).
Ja mazumtirgotāja faktiskā degvielas cena pārsniedz OC vairāk nekā par 3% (OC × 1,03), visa ieņēmumu daļa virs šī sliekšņa tiek aplikta ar 100% solidaritātes maksājumu un novirzīta valsts budžetā.
Likumprojekta mērķis ir ierobežot nepamatotu degvielas cenu pieaugumu, aizsargāt patērētājus un novirzīt pārmērīgos tirgotāju ieņēmumus valsts budžetā, lai mazinātu degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi un stiprinātu valsts apgādes drošību.
Par atbrīvojumiem no PVN pasta pakalpojumiem (Projekta ID: 26-TA-694)
MK nodeva publiskai apspriešanai 31.03.-14.04.2026
Likumprojekts “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” paredz noteikt atbrīvojumu no Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kas ir universālā pasta pakalpojuma sastāvdaļa.
Likumprojektu plānots virzīt likumprojekta “Par valsts budžetu 2027.gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029.gadam” pavadošo likumprojektu pakotnē.
Tiesu prakse
Tiesa atzina, ka nepastāv pamats pieteicējas atbildībai par uzņēmuma nodokļu parādu (Lieta Nr. A420262525)
Spriedums pieņemts 27.03.2026
Pieteicēja vērsās tiesā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu, ar kuru viņai tika uzlikts pienākums atlīdzināt budžetam juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus. Administratīvā rajona tiesa pieteicējas pieteikumu apmierināja, konstatējot, ka nav izpildījies likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktais kritērijs – nokavēto nodokļu maksājumu summa, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas pieteicējas pilnvaru laikā. Tiesa konstatēja, ka pieteicējas pilnvaru laikā šis kritērijs nebija izpildījies, jo lēmums par papildu nodokļu maksājumiem stājās spēkā pēc pieteicējas amata pilnvaru beigām. Turklāt tiesa norādīja, ka juridiskās personas likvidācija pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas nozīmē nodokļu parāda dzēšanu, tādējādi padarot tā atlīdzināšanu neiespējamu.
VID pamatoti izslēdza neatbilstošus kases aparātus no reģistra (Lieta Nr. SKA-95/2026)
Spriedums pieņemts 26.03.2026
Pieteicēja uzskatīja, ka Valsts ieņēmumu dienests, vispirms reģistrējot un pēc tam izslēdzot kases aparātus no reģistra, ir radījis zaudējumus, tāpēc viņa cēla prasību tiesā prasot zaudējumu atlīdzināšanu. Senāts atzina, ka apgabaltiesa pamatoti noraidīja pieteikumu, jo kases aparātu izslēgšana no reģistra bija paredzēta tiesību normā. MK noteikumi Nr. 96 ļauj izslēgt kases aparātus no reģistra, ja tiek konstatētas neatbilstības tehniskajām prasībām, neatkarīgi no tā, vai tās pastāvēja jau reģistrācijas brīdī vai radušās vēlāk. Pieteicējas tiesiskā paļāvība uz prettiesisku administratīvo aktu nav aizsargājama, ņemot vērā tās profesionālo kvalifikāciju un atbildību. Kases aparātu ražotājiem ir primāra atbildība ražot un izplatīt tikai prasībām atbilstošus kases aparātus, un valsts sistēmas mērķis ir nodrošināt pareizu nodokļu iekasēšanu, nevis mazināt komercdarbības riskus ražotājiem.
Senāts atgādina, ka jēdziens “apgrozījums” Covid-19 atbalsta regulējumā interpretējams Gada pārskatu likuma izpratnē (Lieta Nr. SKA-552/2026)
Lēmums pieņemts 24.03.2026
VID iesniedza kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika atzīts par prettiesisku VID lēmums un uzlikts pienākums VID piešķirt atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.
MK noteikumos Nr. 676 „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” esošais jēdziens “apgrozījums” interpretējams kā apgrozījums Gada pārskatu likuma izpratnē, nevis kā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā norādītā kopējo darījumu vērtība. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa pareizi interpretējusi MK noteikumos norādīto jēdzienu “apgrozījums” un, ņemot vērā, ka VID kasācijas sūdzībā nav norādīti jauni argumenti, kas liktu pārskatīt Senāta iepriekšējo judikatūru, atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.
Algas subsīdiju atbalsts Covid 19 krīzes apstākļos pienākas arī būtiski ierobežotas, ne tikai pilnībā aizliegtas saimnieciskās darbības gadījumā (Lieta Nr. SKA-506/2026)
Lēmums pieņemts 25.03.2026
Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniedza kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Pieteicējai tika piešķirts algu subsīdijas atbalsts par 2021. gada novembri, atsaucoties uz MK noteikumiem Nr. 675 „Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid‐19 krīzes apstākļos”. VID uzskatīja, ka atbalsts pienākas tikai tad, ja saimnieciskā darbība bija pilnībā aizliegta, nevis tikai ierobežota. Senāts atzina, ka apgabaltiesas interpretācija par “saimnieciskās darbības ierobežojumiem”, kas ietver arī gadījumus, kad darbība nav pilnībā aizliegta, bet ir būtiski ierobežota, atbilst Senāta praksei, kā arī VID kasācijas sūdzībā norādītie argumenti nav pietiekami, lai apšaubītu sprieduma tiesiskumu.
Solidaritātes nodokļa daļa nav iekļaujama iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā (Lieta Nr. A420222423)
Spriedums pieņemts 25.03.2026
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja personas A pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu personai A tika noteikts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nokavējuma nauda. Tiesa atzina, ka VID pamatoti veicis korekcijas personas A ienākumu deklarācijā, jo solidaritātes nodokļa daļa, kas pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā, nav uzskatāma par iedzīvotāju ienākuma nodokli un nav ņemama vērā tā aprēķinā.
Nozares ziņas
Izložu un azartspēļu uzraudzības funkcijas tiek integrētas VID (vairāk lasīt šeit)
Publicēts 27.03.2026
Turpmāk nozares uzraudzības un kontroles funkcijas veiks divas VID Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes struktūrvienības – Azartspēļu un izložu uzraudzības daļa risinās licencēšanas, atbilstības un juridiskos jautājumus, savukārt Azartspēļu un izložu kontroles daļa veiks klātienes, attālināto, tehnisko un finanšu kontroli.
PVN normu piemērošana samaksai par ietaupīto laiku (despatch) sniedzot pakalpojumu (vairāk lasīt šeit)
Publicēts 01.04.2026
SIA “Y” veic saimniecisko darbību, sniedzot kravu pārkraušanas pakalpojumus uz/no sava termināļa uz/no kuģiem. Šāda veida saimnieciskajā darbībā ierasta prakse ir paveiktajiem darbiem piemērot tā saukto “demurrage” jeb dīkstāves maksu un “despatch” jeb samaksu par ietaupīto laiku. SIA “Y” vērsās pie Valsts ieņēmumu dienesta pēc skaidrojuma par PVN piemērošanu “despatch” maksājumam. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot darījuma ekonomisko būtību un līgumu nosacījumus, secināja, ka “despatch” maksājums ir tieši saistīts ar sniegtā pakalpojuma izpildi un ir apliekams ar PVN.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3 % papildu likme ienākumiem no ārvalstīm” (vairāk lasīt šeit)
Publicēts 27.03.2026
Valsts ieņēmumu dienests informē, ja gada ienākumi Latvijā un/vai ārvalstīs (vai tikai ārvalstīs) pārsniedz 200 000 EUR, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jāmaksā papildu Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 3 % apmērā.
IIN aprēķinu Latvijā var ietekmēt starpvalstu līgumos ietvertais regulējums un ārvalstīs saņemto ienākumu veids, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā esošais automātiskais IIN aprēķins gada ienākumu deklarācijā var būt nekorekts. Lai nodrošinātu pareizu aprēķinu, deklarācijai jāpievieno ārvalstu nodokļu institūcijas apstiprinātus dokumentus, VID pārbaudīs datus un informēs par faktiski maksājamo IIN.
SANKCIJAS
Normatīvo aktu projekti
Eiropas Savienības Tiesa apstiprina piecu Krievijā darbojošos uzņēmēju līdzekļu iesaldēšanu (Apvienotās lietas Nr. C-696/23, C-704/23, C-711/23, C-35/24 un C-111/24)
Spriedums pieņemts 26.03.2026
Kopš sācies Krievijas karš pret Ukrainu Eiropas Savienības Padome ir noteikusi ierobežojošus pasākumus pret vadošajiem Krievijas uzņēmējiem, kas iesaistīti ekonomikas nozarēs, kuras nodrošina ievērojamu ieņēmumu avotu Krievijas valdībai. Pieci Krievijas uzņēmēji, kuriem piemēroti ierobežojošie pasākumi cēla prasības Eiropas Savienības tiesā. Ar pasludināto spriedumu Tiesa noraida visas apelācijas sūdzības.
Tiesa precizē, ka tieši “ekonomikas nozarēm”, nevis vadošajiem uzņēmējiem, kas iesaistīti šajās nozarēs, ir jānodrošina ievērojams ieņēmumu avots Krievijas valdībai. Tāpat ir precizēts, ka uzņēmēju “ietekmes” jēdziens ir jāsaprot, ņemot vērā ekonomisko kontekstu, kurā tie darbojas, neatkarīgi no jebkādas saiknes, kas tiem varētu būt ar Krievijas valdību. Tieši tāpēc, ka šīs personas ir būtiskas Krievijas ekonomikai, tās, varētu veicināt destabilizējošo darbību finansēšanu pret Ukrainu, palīdzot saglabāt to ekonomikas nozaru.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvie akti
Grozījumi Krimināllikumā (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 02.04.2026; Stājas spēkā 16.04.2026
Grozījumi nosaka kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez videoierakstā vai attēlā redzamās personas piekrišanas. Šāds regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu personas interešu efektīvu aizsardzību un tādu valsts reakciju uz kaitīgām darbībām, kas sekmēs šādu likumpārkāpumu prevenciju.
Tiesu prakse
Senāts atceļ spriedumu daļā par piemēroto sodu, nepietiekamas individualizācijas un izvērtējuma dēļ (Lietas Nr. SKK-13/2026)
Lēmums pieņemts 26.03.2026
Senāts izskatīja apsūdzētā un viņa aizstāvja kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru persona tika atzīta par vainīgu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā un sodīta ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju. Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu un galīgo sodu, nosūtot lietu jaunai izskatīšanai. Senāts atzina, ka tiesa nebija pienācīgi izvērtējusi soda noteikšanas principus un apsūdzētā personību. Nav izvērtēti apstākļi, kas ir nozīmīgi piemērojot sodu – noziedzīgā nodarījuma raksturs, apsūdzētā personība, vainu mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi. Papildus, piemērotais sods nav pienācīgi pamatots un individualizēts.
Nomaksas pirkuma līguma izpilde pēc komersanta izslēgšanas no komercreģistra (Lieta Nr. SKC-77/2026)
Senāts spriedumu pieņēma 07.04.2026
Uzņēmums, parāda nodrošināšanai, uz laiku nodeva divus transportlīdzekļus kreditoram lietošanā, vienojoties, ka pēc parāda atmaksas uzņēmums tos atgūs atpakaļ. Pirms parāds vēl tika atmaksāts tika noslēgta trīspusēja vienošanās starp kreditoru, uzņēmumu un Prasītāju, ar kuru Prasītāja piekrita samaksāt minēto parādu uzņēmuma vietā apmaiņā pret abu transportlīdzekļu iegūšanu īpašumā. Vienošanās noteica, ka transportlīdzekļi tiks oficiāli pārrakstīti uz Prasītājas vārda pēc visas summas apmaksas, bet transportlīdzekļus lietošanā Prasītāja ieguva jau pēc vienošanās noslēgšanas.
Viss parāds tika nomaksāts 19.08.2022, tomēr mēģinot transportlīdzekļus pārreģistrēt uz sava vārda, Prasītāja saņēma atteikumu, jo uzņēmums jau bija likvidēts un manta tika uzskatīta par valstij piekritīgu. VID uzskatīja, ka darījums nebija pabeigts līdz uzņēmuma izslēgšanai no komercreģistra (izslēgts 13.08.2022). Prasītāja cēla tiesā prasību pret VID par īpašuma tiesības atzīšanu uz transportlīdzekļiem.
Pirmkārt, Senāts atzina, ka celtā prasība nav kvalificējama kā īpašuma prasība Civillikuma 1044. panta izpratnē, jo saskaņā ar minēto pantu šādu prasību īpašnieks var celt pret katru, kas prettiesīgi aiztur viņa lietu. Konkrētajā lietā Prasītāja nav zaudējusi valdījumu uz transportlīdzekļiem, kā arī VID nav tos prasītājai atņēmis. Strīds ir izcēlies par īpašuma tiesību juridisku atzīšanu.
Otrkārt, Senāts secina, ka nevis transportlīdzekļa reģistrācija uz personas vārda nodibina īpašuma tiesību uz transportlīdzekli, bet gan pašas īpašuma tiesības esība (pastāvēšana) ir priekšnoteikums tam, lai transportlīdzekli varētu reģistrēt uz personas kā īpašnieka vārda. Līdz ar to izskatāmajā lietā izšķirošais jautājums ir par to, vai Prasītāja ir ieguvusi īpašuma tiesību uz transportlīdzekļiem. Saskaņā ar Latvijas civiltiesisko regulējumu, lai persona iegūtu īpašuma tiesības uz lietu jāizpildās diviem priekšnosacījumiem – lieta jāatvasina un jānodod jaunajam īpašniekam. Noslēgtā trīspusējā vienošanās ir kvalificējama kā nomaksas pirkuma līgums, kura regulējošās civillikuma normas nosaka, ka pārdevējs var paturēt sev īpašuma tiesību uz pārdoto lietu vai nu tā, ka šī tiesība viņam paliek līdz tam laikam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa, vai arī tā, ka īpašuma tiesība pāriet atpakaļ uz viņu, ja pircējs nesamaksā. Ja rodas šaubas par līdzēju nodomu, tad pieņemams par nolīgtu, ka īpašuma tiesība paliek pārdevējam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa. Tas nozīmē, ka izskatāmajā lietā tika noteikts, ka prasītāja ar vienošanās noslēgšanu iegūst strīdus transportlīdzekļus savā faktiskajā valdījumā un īpašuma tiesību iegūst tikai ar visas pielīgtās maksas samaksu. Tātad, ja lieta jau atrodas Prasītājas valdījumā, tad tās pārejai viņas īpašumā pietiek ar visas pirkuma samaksas veikšanu.
Treškārt, Senāts atzīst, ka piemērotas komerclikuma normas ir attiecināmas uz tādu mantu, kas uzņēmumam vēl pieder tā izslēgšanas no komercreģistra brīdī. Ja līdz šim brīdim uz civiltiesiska atsavinājuma darījuma pamata īpašuma tiesība uz konkrētu lietu jau ir pārgājusi citai personai, šāda īpašuma tiesība vairs neietilpst sabiedrības atlikušajā mantā un tādēļ attiecīgā lieta nevar piekrist valstij.
Senāts atcēla iepriekš pieņemto apelācijas instances spriedumu un nosūtija lietu jaunai izskatīšanai, nosakot, ka izskatot atkārtoti jāpārbauda, pirmkārt, vai prasītāja ir samaksājusi pirkuma maksu atbilstoši noslēgtās vienošanās noteikumiem un, otrkārt, vai prasītāja ir ieguvusi īpašuma tiesību uz strīdus transportlīdzekļiem pirms uzņēmums izslēgts no komercreģistra.
Senāts liek no jauna vērtēt KNAB atteikumu sniegt informāciju zvērinātai advokātei (Lietas Nr. SKA-397/2026)
Zvērināta advokāte iesniedza pieteikumu vēloties noskaidrot kā prokurors krimināllietā, kurā apsūdzēts viņas klients, ir iepazinies ar operatīvās darbības materiāliem, kā arī saņemt attiecīgo dokumentu kopijas. KNAB pieteicējai sniedza atbildi pēc būtības, pasakot, kad šāda iepazīšanās notikusi, un tiesību normām, kas to pieļauj. Administratīvā rajona tiesa izbeidza tiesvedību, norādot, ka KNAB rīcības vērtēšana nav tiesas kompetencē. Senāts atzina, ka advokātes darbības ir patstāvīgi informācijas pieprasījumi Informācijas atklātības likuma izpratnē, un tiem ir publiski tiesisks rakstus, līdz ar to tie ir pakļauti izskatīšanai administratīvajā tiesā.
Nozares ziņas
Rīgas apgabaltiesa atzīst par noziedzīgi iegūtu un konfiscē gandrīz pusmiljonu eiro (Pieejams šeit)
Pieņemts 07.04.2026
Rīgas apgabaltiesa atcēla Ekonomisko lietu tiesas lēmumu un atzina 441 246,31 eiro sabiedrības kontā par noziedzīgi iegūtiem, konfiscējot tos valsts labā. Lēmums tika pieņemts procesā par noziedzīgi iegūtu mantu saistībā ar kriminālprocesu, kurā tiek izmeklēta iespējama kukuļņemšana un tās rezultātā iegūtu līdzekļu legalizēšana, ko, izmantojot norēķinu kontu likvidējamajā sabiedrībā, izdarīja starptautiskā meklēšanā izsludinātā bijusī augsta ranga Ukrainas amatpersona. Iepriekš Ekonomisko lietu tiesa bija izbeigusi procesu un atcēlusi arestu naudai. Apgabaltiesa secināja, ka pirmā instance nav ņēmusi vērā pazīmes par dokumentu viltošanu un citus pierādījumus. Tiesa atzina, ka pastāv pietiekams netiešu pierādījumu kopums par līdzekļu noziedzīgu izcelsmi un ka mantas īpašnieks nav pierādījis tās likumību. Tādēļ tika pieņemts lēmums par naudas konfiskāciju valsts budžetā.
EKONOMISKIE NOZIEGUMI
Nozares ziņas
Brīdinājums par krāpnieciskām īsziņām un zvaniem Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vārdā (vairāk lasīt šeit)
Fiksēti gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par FID darbiniekiem, informē iedzīvotājus par “noķertiem krāpniekiem” un sola atgūt no viņiem izkrāpto naudu, ja persona veiks papildu maksājumus vai pārskaitījumus.
Pats FID nekad nesūta īsziņas un nezvana iedzīvotājiem, lai pieprasītu naudas pārskaitījumus. Kā arī FID neiesaistās individuālu finanšu līdzekļu “atgūšanā” un neprasa maksājumus par šādām darbībām.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.
