Likumdošanas apskats 15.05.–21.05.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Atcelts lēmums par biedrības darbības izbeigšanu pēc jaunas valdes ievēlēšanas
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā
ENERĢĒTIKA
– Plānots stiprināt vēja elektrostaciju uzraudzības regulējumu
– AST veiks sinhronā kompensatora un baterijas darbības noturības pārbaudi Latgalē
REGULĒTĀS TIESĪBAS
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Ar grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā vienkāršos revīzijas komitejas ievelēšanas kārtību
– Ar grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā paredz mazināt slogu jaunām kredītiestādēm un ieviest elastīgāku regulējumu noguldījumu garantiju fondam
IMIGRĀCIJA
– Krāpnieki sūta viltus e-pastus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vārdā
– Daļai izsniegto eID karšu tiks pārskatīts e-parakstīšanas risinājums
VIDES TIESĪBAS
– SPRK apstiprina jaunu dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku
– Digitālā atkritumu pārvadājumu sistēma (DIWASS) ir atvērta lietotāju un operatoru reģistrācijai
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
NODOKĻI
– Publicēts jauns instrumentu komplekts, lai atbalstītu globālā minimālā nodokļa konsekventu ieviešanu
– PVN digitālajā laikmetā: pieejama 2026. gada darba programma
– VID aktualizējis metodisko materiālu “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas”
– VID aktualizējis metodisko materiālu “Ienākums no kriptoaktīvu pārdošanas”
MUITA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”
– Tiks paplašināts Krimināllikuma regulējums par noziegumiem pret vidi un grozīts likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”
– Civillikumā vēlas noteikt, ka dzīvnieks nav lieta
– Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā (EST) lūdzot skaidrot negodīgas komercprakses izpratni
– Senāts atzina, ka neatņemamās daļas tiesīgā griba mantot var tikt pieteikta arī citādi nekā tikai ar iesniegumu notāram
– Parlamentam jāsagaida Eiropas Centrālās bankas atzinums pirms hipotekāro kredītu atbalsta regulējuma pieņemšanas
– Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vairāk nekā miljona eiro apmērā notiesātas piecas personas
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Atcelts lēmums par biedrības darbības izbeigšanu pēc jaunas valdes ievēlēšanas (Lēmums Nr. 1-5n/67)
Lēmums pieņemts 06.05.2026.
Uzņēmumu reģistrā (UR) konstatēja, ka Biedrības valdei ilgāk kā divus gadus nav bijušas pārstāvības tiesības, tādēļ 2025. gada aprīlī nosūtīja brīdinājumu ar aicinājumu ievēlēt jaunu valdi. Tā kā noteiktajā sešu mēnešu termiņā nepieciešamie dokumenti netika iesniegti, 2025. gada novembrī tika pieņemts lēmums par Biedrības darbības izbeigšanu. Vēlāk Biedrības pārstāvji iesniedza lūgumu atcelt šo lēmumu, norādot, ka biedri vēlas saglabāt Biedrību, lai turpinātu kopīpašuma ēku renovācijas projektu. Vienlaikus tika iesniegti dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu un UR reģistrēja izmaiņas amatpersonu sastāvā un atzina jauno valdi. Pamatojoties uz labas pārvaldības principu un Administratīvā procesa likumu, tika pieņemts lēmums atcelt iepriekšējo lēmumu par Biedrības darbības izbeigšanu.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvie akti
Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 15.05.2026.
Grozījumi nostiprina dzīvokļu īpašnieku tiesības līdzdarboties mājas pārvaldīšanā, ievieš atsevišķās lietošanas tiesību institūtu kopīpašumā esošajai daļai (autostāvvietas, noliktavas, jumta un fasādes daļas u. c.), kā arī paredz iespēju dzīvokļa īpašniekam tiesā prasīt kopības lēmuma atzīšanu par pieņemtu, ja kopība nespēj vienoties. Likums paredz arī jaunu kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesību regulējumu, kas ļaus dažādos zemesgabalos esošu dzīvojamo māju īpašniekiem nodibināt kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības. Likums precizē, ka atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā dzīvokļu īpašnieku aptaujā pieļaujams izskatīt tikai tos jautājumus, kuru sākotnējai lēmuma pieņemšanai nepieciešams vienkāršs vairākums.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
Plānots stiprināt vēja elektrostaciju uzraudzības regulējumu (Projekta ID: 26-TA-977)
Pieņemts MK sēdē 19.05.2026.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz noteikt deleģējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) izstrādāt noteikumu projektus vēja elektrostaciju uzraudzības noteikšanā un prasības elektrostaciju un uzkrātuvju demontāžai. Grozījumi vēl tiks skatīti Saeimā.
KEM jau savlaicīgi uzsāka konsultācijas par noteikumu projektu saturu vēl pirms formālā deleģējuma iekļaušanas likumā, lai gūtu kopīgu izpratni par vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasībām. Noteikumu projekts noteiks konkrētas prasības vēja elektrostacijām (virs 1MW), piemēram, par trokšņa ierobežojumiem, par mirguļošanas ierobežojumiem noteiktu stundu skaitu gadā, iekārtu uzstādīšanu putnu identificēšanai un turbīnu apturēšanai, civiltiesisko apdrošināšanu, zibensnovedēju uzstādīšanu u.c.
Nozares ziņas
AST veiks sinhronā kompensatora un baterijas darbības noturības pārbaudi Latgalē (KEM Aktualitātes)
Pārbaude notiks 30.05.2026.
Ievērojot Eiropas Savienības prasības, Latvijas pārvades sistēmas operators AS ”Augstsprieguma tīkls” (AST) veiks pārvades tīklam pieslēgtā Līksnas sinhronā kompensatora, Rēzeknes elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) un jaunas 50MW saules elektrostacijas darbības noturības pārbaudi.
Iekārtu pārbaude mājsaimniecību lietotājiem ietekmi neradīs, tāpēc nekādas darbības nav jāveic. Arī juridiskajiem lietotājiem – ja to elektroiekārtas nav jutīgas pret sprieguma iekritumiem, pārbaude paliks nemanāma. Tomēr sprieguma iekritums var ietekmēt lietotāju sprieguma jutīgās iekārtas.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Sabiedriskā labuma organizācijām ļaus saņemt ziedojumos ne tikai finanšu līdzekļus vai mantas, bet arī pakalpojumus (Likumprojekta Nr. 1347/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 21.05.2026.
Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiks, ka turpmāk sabiedriskā labuma organizācijas ziedojumos varēs saņemt ne tikai finanšu līdzekļus vai mantas, bet arī pakalpojumus. Vienlaikus grozījumi paplašinās organizāciju iespējas veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū.
Lai komersantiem, kas ziedo pakalpojumus, varētu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, likumprojekts paredz obligātu rakstveida ziedojuma līgumu, kurā norādāma ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Normatīvie akti
Ar grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā vienkāršos revīzijas komitejas ievelēšanas kārtību (Projekta ID: 25-TA-2661)
Pieņemts MK sēdē 19.05.2026.
Grozījumi paredz būtiski mainīt sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komiteju ievēlēšanas kārtību, dodot iespēju akcionāru vai dalībnieku sapulcei deleģēt šo funkciju uzņēmuma padomei. Tas samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, jo padomes sēdes ir vienkāršāk organizējamas nekā akcionāru sapulces. Vienlaikus tiek saglabāta akcionāru kontrole, jo tie paši lemj, vai šādu deleģējumu piešķirt. Grozījumi arī precizē, ka revīzijas komitejas neatkarība netiek ietekmēta, ja to ievēlē padome, jo komiteja joprojām darbojas neatkarīgi no izpildinstitūcijām. Likums tiek saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvām un citu ES valstu praksi, kur daudzviet revīzijas komitejas veido tieši padome vai uzraudzības institūcija. Papildus tiek precizētas vairākas tehniskas normas, piemēram, izslēgta atsauce uz kapitālsabiedrības “kontrolieri”, ko Komerclikums neparedz. Tāpat noteikts, ka revīzijas komitejas priekšsēdētāju ievēlē paši komitejas locekļi no sava vidus.
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā paredz mazināt slogu jaunām kredītiestādēm un ieviest elastīgāku regulējumu noguldījumu garantiju fondam (Likumprojekta Nr. 1285/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 21.05.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 26.05.2026.
Grozījumi noguldījumu garantiju likumā paredz atcelt vienreizējo sākotnējo maksājumu noguldījumu garantiju fondā, kas līdz šim bija jāmaksā jaunām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām pēc licences saņemšanas. Izmaiņu mērķis ir mazināt finansiālo slogu jaunām tirgus dalībniecēm, īpaši ņemot vērā nesenos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļauj dibināt specializētas kredītiestādes ar mazāku sākotnējo kapitālu. Papildus paredzēta elestīgāka kārtība maksājumiem noguldījumu garantiju fondā. Vienlaikus Latvijas Bankai tiks piešķirtas plašākas pilnvaras noteikt maksājumu aprēķināšanas kārtību un piemērojamo procentu likmi savos noteikumos, nevis pašā likumā. Grozījumi paredz noteikt noguldījumu garantiju fondam maksimālo mērķapjomu – 3 % no visu fonda dalībnieku segto noguldījumu kopapjoma. Līdz šim likums noteica tikai minimālo fonda apmēru 0,8 % līmenī, tādēļ kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām bija jāturpina veikt iemaksas fondā bez noteikta ierobežojuma, neatkarīgi no jau uzkrāto līdzekļu apmēra. Grozījumi paredz ļaut izmantot ienākumus, kas gūti no noguldījumu garantiju fonda līdzekļu ieguldīšanas, ne tikai fonda uzkrāšanai, bet arī fonda pārvaldīšanas un garantētās atlīdzības sistēmas darbības nodrošināšanas izdevumu segšanai.
IMIGRĀCIJA
Nozares ziņas
Krāpnieki sūta viltus e-pastus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vārdā (PMLP Aktualitātes)
Kiberkrāpnieki ir uzsākuši jaunu kampaņu, uzdodoties par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un sūtot iedzīvotājiem viltus e-pastus, apgalvojot, ka personu apliecinošiem dokumentiem (pasei/eID kartei) beidzies derīguma termiņš, vai arī sūta aicinājumus saistībā ar naturalizācijas jautājumiem. Abos gadījumos iedzīvotāji tiek aicināti uzklikšķināt uz saites un aizpildīt anketu.
Pārvalde nekad nepieprasa aizpildīt šādas anketas vai sniegt datus ar e-pasta saišu starpniecību. Ja vēlies pārliecināties par sava dokumenta derīguma termiņu, apskati pašu dokumentu vai pārbaudi statusu oficiālajā portālā www.latvija.gov.lv.
Daļai izsniegto eID karšu tiks pārskatīts e-parakstīšanas risinājums (PMLP Aktualitātes)
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) informē, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuriem eID kartes izsniegtas no 02.09.2019.-30.01.2026., pēc 2026. gada 9. decembra varētu mainīties elektroniskās parakstīšanas iespējas. Izmaiņas saistītas ar sertifikācijas procesu, kuru veic Francijas nacionālā uzraudzības iestāde.
Tiks ieviesti tehnoloģiski un juridiski pasākumi, lai nodrošinātu, ka arī to eID karšu lietotāji, kuras var skart izmaiņas, varēs elektroniski parakstīt dokumentus pilnā vai daļējā funkcionalitātē. Iespējamo ilgtermiņa papildus risinājumu izvērtējums tiks veikts jūnija laikā. Svarīgi uzsvērt, ka eID karte arī turpmāk ir derīga personas identitātes apliecināšanai gan klātienē, gan elektroniskajā vidē, kā arī ceļošanai Eiropas Savienības teritorijā.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvie akti
SPRK apstiprina jaunu dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku (Izsludinātā redakcija)
Stājas spēkā 21.05.2026.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jauno dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku, kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas. Metodika pilnveido atļauto ieņēmumu noteikšanas kārtību, precizē regulatīvā rēķina aprēķināšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību, kā arī ievieš jaunu pieeju izmaksu efektivitātes koeficienta aprēķināšanā. Vienlaikus metodikā paredzēta pakāpeniska pāreja uz jaudbāzētu tarifu modeli un noteikta kārtība biometāna tarifu aprēķināšanai. Metodikā ieviests arī jauns jaudas produkta tarifs, kas turpmāk tiks piemērots biometāna ražotājiem un galalietotājiem. Tāpat izstrādāta jauna metodoloģija maksas par izejas punktu Latvijas lietotāju apgādei noteikšanai. Metodikas grozījumi samazinās administratīvo slogu gan dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram AS “Conexus Baltic Grid”, gan SPRK.
Nozares ziņas
Digitālā atkritumu pārvadājumu sistēma (DIWASS) ir atvērta lietotāju un operatoru reģistrācijai (VVD Aktualitātes)
Sistēmas lietošana obligāta no 21.05.2026
Eiropas Savienības centrālā digitālā sistēma DIWASS, kas paredzēta ar atkritumu pārvadājumiem saistītās informācijas un dokumentu elektroniskai iesniegšanai un apmaiņai, ir atvērta lietotāju un operatoru reģistrācijai. DIWASS jāreģistrējas visiem operatoriem, kas iesaistīti atkritumu pārrobežu sūtījumos, piemēram, paziņotājam, personai, kas organizē sūtījumu, pārvadātājam, saņēmējam, reģenerācijas iekārtai, atkritumu radītājam u.c.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem autortiesību likumā vēlas stiprināt skatuves mākslas autoru tiesisko aizsardzību un precizēt autortiesību pārkāpumu novēršanas kārtību (Likumprojekta Nr. 1363/Lp14)
Nodots Saeimas komisijai 21.05.2026.
Likumprojekts izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, lai Autortiesību likumā nodrošinātu tiesisko skaidrību par skatuves mākslas darba autoriem, kā arī pilnveidotu tiesisko regulējumu par galīgajiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Tiks papildināts autortiesību subjektu uzskaitījums ar skatuves mākslas darba autoriem. Vienlaikus tiek ieviests jauns pants, kas definē skatuves mākslas darba autorus un paredz prezumpciju, ka šīs personas ir darba līdzautori, ja vien nav pierādīts pretējais. Likumprojekts arī precizē, kādos gadījumos autortiesību vai blakustiesību izmantošana bez piekrišanas uzskatāma par pārkāpumu, uzsverot nepieciešamību ievērot likumā noteiktos izņēmumus un ierobežojumus. Tāpat tiek ieviests jauns instruments – brīdinājums par autortiesību pārkāpumu, kas ļaus tiesību īpašniekiem vai licenciātiem rakstveidā pieprasīt pārkāpuma novēršanu vēl pirms tiesvedības sākšanas. Būtiski pārstrādāts arī regulējums par prasībām autortiesību pārkāpumu lietās, skaidrāk nosakot, kas drīkst celt prasību un kādus aizsardzības līdzekļus tiesa var piemērot.
NODOKĻI
Nozares ziņas
Publicēts jauns instrumentu komplekts, lai atbalstītu globālā minimālā nodokļa konsekventu ieviešanu (lasīt šeit)
2026. gada 30. aprīlī ESAO jaunā sadaļā publicēja Globālā Minimālā Nodokļa (GMN) ieviešanas rīku kopumu un bieži uzdotos jautājumus par GMN. Rīkkopa galvenokārt ir paredzēta nodokļu administrācijām, kas ievieš GMN, bet uzņēmumiem tā var palīdzēt ilustrējot atšķirības un novirzes GMN vietējo noteikumu interpretācijā un piemērošanā, kas ir galvenā uzmanības joma pirms 2026. gada jūnija deklarāciju iesniegšanas termiņiem un aicinot noteikt atbrīvojuma periodus deklarāciju labošanai, soda atbrīvojumiem un deklarāciju iesniegšanas termiņu pagarinājumiem, ja tas ir pamatots; tomēr vēl jāredz, vai administrācijas to īstenos.
FAQ dokuments ir iepriekšējā FAQ dokumenta atjauninājums un ietver 27 jautājumus, kas sadalīti piecās sadaļās. Divas sadaļas veltītas GMN iekasēšanas un aprēķināšanas pamatnoteikumiem (un lielā mērā atkārto iepriekšējā FAQ dokumenta saturu), bet pārējās trīs sadaļas veltītas Side-by-Side paketei.
PVN digitālajā laikmetā: pieejama 2026. gada darba programma (lasīt šeit)
Eiropas Komisija ir publicējusi darba programmu „PVN digitālajā laikmetā“ (ViDA), kas aptver 2026. gadam plānotās īstenošanas darbības. ViDA reformas mērķis ir modernizēt ES PVN sistēmu, padarīt to uzņēmumiem draudzīgāku un noturīgāku pret krāpšanu, kā arī risināt PVN jomā radušās problēmas, ko izraisījusi platformu ekonomikas attīstība. Pasākumu kopums tika oficiāli pieņemts 2025. gada martā, un tā ieviešana notiks pakāpeniski līdz 2035. gadam.
VID aktualizējis metodisko materiālu “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas” (VID: Jaunākie skaidrojumi)
Atjaunināts 15.05.2026.
VID precizējis materiāla 8. piemēru par gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas, iesniegšanas termiņiem atbilstoši 2024. gada 4. decembra grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un izskatu atbilstoši 2025. gada 21. oktobra grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”.
Izmaiņas par iesniegšanas termiņu ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra. Izmaiņas par deklarācijas izskatu piemēro, aizpildot deklarāciju par 2025. taksācijas gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.
VID aktualizējis metodisko materiālu “Ienākums no kriptoaktīvu pārdošanas” (VID: Jaunākie skaidrojumi)
Atjaunināts 19.05.2026.
Precizēta kriptoaktīvu definīcija sadaļā “Vispārīga informācija” un sadaļā “Ienākuma gūšanas diena” dzēsts skaidrojums par biržā papildus nopelnītu kriptoaktīvu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat precizēta ienākuma gūšanas diena sadaļā “Ienākuma gūšanas diena” un papildināta informācija par nerezidentiem sadaļas “Deklarēšana un nodokļa samaksa” beigās. Kā arī aizstāts termins “virtuālā valūta” ar terminu “kriptoaktīvi” un gada kapitāla pieauguma precizēšanas deklarācija papildināta ar aili par ārvalstī ieturēto nodokli. Atbilstoši precizēti attēli 11.–17. piemērā sadaļā “Deklarēšana un nodokļa samaksa”.
MUITA
Nozares ziņas
Tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos (VID: Jaunumi)
Spēkā no 01.07.2026.
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas ES tiesību aktos par muitas nodokļa piemērošanu e-komercijas sūtījumiem no trešajām valstīm, ko saņem personas ES, tajā skaitā Latvijā.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvie akti
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (Likumprojekts Nr. 1156/Lp14)
Stājās spēkā 19.05.2026.
Grozījumi likumā paredz – turpmāk personas nāves gadījumā valsts kompensācija katram cietušajam tiks izmaksāta pilnā apmērā, nevis proporcionāli sadalīta starp vairākiem kompensācijas saņēmējiem, kā tas bija iepriekš. Jaunā kārtība neattiecas uz situācijām, kurās persona atzīta par cietušo kriminālprocesā līdz 2025. gada 31. decembrim. Likuma Pārejas noteikumos precizēts (11. punkts), ka valsts kompensācijas pieprasījumus par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā iestājusies personas nāve un kuros personas kriminālprocesa ietvaros atzītas par cietušajiem līdz 2025. gada 31. decembrim, Tiesu administrācija izskatīs un lēmumu pieņems atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim.
Normatīvo aktu projekti
Tiks paplašināts Krimināllikuma regulējums par noziegumiem pret vidi (Likumprojekta Nr. 1325/Lp14) un grozīts likums „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību“ (Likumprojekta Nr. 1326/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 21.05.2026; Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 04.06.2026.
Ar grozījumiem krimināllikumā paredzēts ieviest ES Direktīvu 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību, vienlaikus nosakot nepieciešamību harmonizēt noziedzīgu nodarījumu definējumus, sodu apmērus un noziedzīgo nodarījumu regulējums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ar likumprojektu paredzēts paplašināt likumā regulētos noziedzīgos nodarījumus pret vidi, atbildību, kā arī noteikt bargākus sodus. Likumprojekta mērķis ir vērsties pret noziedzīgo nodarījumu izdarītājiem, vienlaikus Likumprojekts neparedz vērsties pret mežsaimniecības un lauksaimniecības likumīgiem veicējiem.
Ar grozījumiem likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību“ precizēs, kādos gadījumos ar noziedzīgu nodarījumu pret vidi radīts būtisks kaitējums, kā arī noteiks, kad iestāsies atbildība par noteiktu izejvielu un no tām iegūtu izstrādājumu nelikumīgu laišanu tirgū.
Civillikumā vēlas noteikt, ka dzīvnieks nav lieta (Likumprojekta Nr. 1366/Lp14)
Iesniegts Saeimā 20.05.2026.
Sabiedrībā arvien plašāk tiek aktualizēts jautājums par dzīvnieka tiesisko statusu un nepieciešamību normatīvajā regulējumā skaidrāk nostiprināt dzīvnieku kā dzīvu un just spējīgu būtni. Minētā nepieciešamība īpaši aktualizēta sabiedrības iniciatīvā portālā “ManaBalss.lv”, sabiedrībai prasot likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne.
Ar grozījumiem Civillikumā noteiks, ka dzīvnieks nav lieta un noteiks atlīdzības pienākumu par kustoņu nodarītu kaitējumu.
Tiesu prakse
Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā (EST) lūdzot skaidrot negodīgas komercprakses izpratni (Lieta Nr. SKA-14/2026)
Lēmums pieņemts 18.05.2026.
Strīds ir starp dzīvojamo māju pārvaldnieku un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Uzņēmums pēc audita konstatēja, ka dzīvokļu īpašniekiem ilgstoši nosūtīti kļūdaini rēķini ar zemāku apsaimniekošanas maksu, nekā bija nolīgts. Uzņēmums veica pārrēķinu un lūdza iedzīvotājiem samaksāt radušos starpību. PTAC atzina šādu rīcību par negodīgu komercpraksi, jo patērētājiem sniegta maldinoša informācija par cenu, un piemēroja uzņēmumam 5000 eiro soda naudu. Senāts uzskata, ka lietas izspriešanai ir nepieciešams skaidrojums no EST par to, cik plaši interpretējams komercprakses jēdziens saistībā ar rēķinu izrakstīšanu.
Senāts atzina, ka neatņemamās daļas tiesīgā griba mantot var tikt pieteikta arī citādi nekā tikai ar iesniegumu notāram (Lietas Nr. SKC-88/2026)
Spriedums pieņemts 18.05.2026.
Senāts izskatīja kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu civillietā par mantojuma tiesību apstiprināšanu un naudas piedziņu. Senāts atstāja negrozītu spriedumu daļā, kas noraidīja prasību par mantojuma tiesībām uz vecāsmātes atstāto mantojumu, jo prasītājs nebija pieņēmis mantojumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. Savukārt, Senāts atcēla spriedumu daļā, kas noraidīja prasību par neatņemamās daļas tiesībām uz tēva atstāto mantojumu un naudas piedziņu, jo tiesa nebija pienācīgi izvērtējusi pierādījumus par prasītāja tiesību pieteikšanu. Senāts uzsvēra, ka Civillikums prasa neatņemamās daļas tiesīgajam pieteikt savas tiesības, tomēr likums nenosaka, ka tas obligāti jādara tikai notāram vai tikai konkrētā formā. Respektīvi Senāts uzskatīja, ka apgabaltiesa nav atbilstoši izvērtējusi Prasītāja vēstuli Atbildētāja, kurā viņš skaidri norādījis, ka neatsakās no savas neatņemamās daļas.
Parlamentam jāsagaida Eiropas Centrālās bankas atzinums pirms hipotekāro kredītu atbalsta regulējuma pieņemšanas (Ģenerāladvokāta viedoklis lietā Nr. 242/25)
Atzinums sniegts 21.05.2026.
Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts Macejs Špunars šodien sniedzis secinājumus lietā, kas ierosināta pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas prejudiciālajiem jautājumiem par pienākumu apspriesties ar Eiropas Centrālo banku pirms tādu tiesību aktu pieņemšanas, kuri ietilpst Eiropas Centrālās bankas kompetences jomā. Lieta saistīta ar 2023. gadā pieņemto hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta mehānismu, kas tika finansēts ar kredītiestādēm uzliktu nodevu. Satversmes tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā, lai noskaidrotu, vai Saeima bija ievērojusi pienākumu savlaicīgi apspriesties ar Eiropas Centrālo banku.
Ģenerāladvokāts secināja, ka pienākums apspriesties ar Eiropas Centrālo banku nav ievērots, ja parlaments pieņem likumu pirms Eiropas Centrālās bankas atzinuma saņemšana. Šāds procesuāls pārkāpums pats par sevi nenozīmē, ka attiecīgās valsts tiesību normas automātiski kļūst nepiemērojamas.
Nozares ziņas
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vairāk nekā miljona eiro apmērā notiesātas piecas personas (Pieejams šeit)
Saskaņā ar apsūdzību viens no krimināllietā apsūdzētajiem, laikā, kad izcieta brīvības atņemšanas sodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izveidoja noziedzīgu organizētu grupējumu ne mazāk kā piecu personu sastāvā, un, būdams tās vadītājs, no ieslodzījuma vietas organizēja un sadalīja veicamos uzdevumus un pienākumus, kā arī kontrolēja to izpildi, savukārt pārējie organizētās grupas locekļi, atrodoties brīvībā, veica darbības, nolūkā legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kopumā noziedzīgā grupējuma locekļi legalizēja finanšu līdzekļus ne mazāk kā 1 119 961,83 eiro apmērā – iegādājās transporta līdzekļus, nekustamos īpašumus un dažādus luksusa priekšmetus, kā arī veica skaidras un bezskaidras naudas un kriptovalūtu darījumus, nolūkā slēpt finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.
Ar Ekonomisko lietu tiesas 2026. gada 1. aprīļa spriedumu organizētās grupas vadītājs atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Pārējiem organizētās grupas locekļiem tiesa piesprieda probācijas uzraudzību uz pieciem gadiem bez mantas konfiskācijas un uz četriem gadiem ar un bez mantas konfiskācijas.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.
