Likumdošanas apskats 05.06.–11.06.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Ieviesīs komunālo maksājumu pārrēķina iespēju nepamatotas deklarēšanās gadījumos
– Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā
– Valdes loceklim nosaka atbildību par PVN nokavējuma, bet ne PVN pamatparāda, radītajiem zaudējumiem
– Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par solidaritātes iemaksas atlaidi
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Ar grozījumiem Būvniecības likumā vienoto būves reģistrācijas procesu plāno attiecināt uz visiem būvniecības gadījumiem, neatkarīgi no zemes piederības
– Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanas deleģēšana LANĪDA
ENERĢĒTIKA
– Pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 635. “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
– Konsultāciju dokuments par maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanas kārtību siltumapgādes sistēmas operatora iepirktās siltumenerģijas konkurējošajam apjomam
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Likumprojekts ievieš ES preču remonta regulējumu Latvijā, lai veicinātu preču remontējamību, ilgizturību un patērētāju piekļuvi remonta pakalpojumiem
– Satversmei neatbilst norma, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību skaitītāju neverificēšanas gadījumā
IMIGRĀCIJA
– Ģeneraladvokātes viedoklis par starptautiska nolīguma noslēgšanu, kas ļauj Itālijai izveidot aizturēšanas un repatriācijas centrus Albānijā, lai pārvaldītu migrācijas plūsmas
– Eiropas Savienības Tiesa precizē nosacījumus atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanai Savienības pilsoņa vecākam
– ES dalībvalsts var izmeklēt krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu laulību pat pēc tam, kad attiecīgā persona ir ieguvusi dalībvalsts pilsonību
VIDES TIESĪBAS
– Grozījumi likumā paredz paplašināt Latvijas Natura 2000 sarakstu
– Plānots pilnībā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos Latvijā
NODOKĻI
– Komisija aicina Poliju novērst direktīvas par administratīvo sadarbību nodokļu jomā pārkāpumu saistībā ar ziņošanas noteikumiem ārvalstu digitālo platformu operatoriem
– Baltijas valstu un Ukrainas nodokļu administrācijas paraksta savstarpēju sadarbības memorandu
MUITA
– Latvijas muita aktīvi iesaistās Eiropas Savienības drošības un drošuma datu analītikas projektā
– Aviopasažieris mēģina ievest Latvijā lielu summu skaidras naudas un dārgas rotaslietas, tās nedeklarējot
SANKCIJAS
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Ar grozījumiem Krimināllikumā vēlas pastiprināt kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi tiek izdarīti ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisa telpā
– Civillikumā noteiks, ka dzīvnieks nav lieta
– Judikatūras maiņa. Senāts: ieķīlātājam ir tiesības vērsties pret galveno parādnieku ar regresa prasību
– Izvairīšanās no nepilngadīgo bērnu uzturēšanas tiek sodīta ar sabiedrisko darbu
– Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesas viedokli par gaisa satiksmes dispečera amata ierobežojumiem
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
Ieviesīs komunālo maksājumu pārrēķina iespēju nepamatotas deklarēšanās gadījumos (Projekta ID: 26-TA-385)
Pieņemts MK sēdē 09.06.2026.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” paredz, ka dzīvokļa īpašnieks – pēc pašvaldības lēmuma par deklarētās personas ziņu anulēšanu, kura savu dzīvesvietu attiecīgajā adresē deklarējusi bez tiesiska pamata – varēs pieprasīt maksājamo daļu pārrēķinu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu vai noteikto ūdens patēriņu. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma gadījumā pārrēķins būs iespējams par periodu, kas nepārsniedz pēdējos trīs norēķinu periodus. Persona, kura aprēķina maksājamo daļu, veiks attiecīgo maksājumu pārrēķinu.
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (Likumprojekta Nr. 1105/Lp14)
Pieņemts 3. lasījumā 11.06.2026.
Ar grozījumiem tiek ieviesti uzlabojumi publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā, spēcinot publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā. Ievieš kārtību valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas regulārai pārskatīšanai Ministru kabineta līmenī katrā politiskajā ciklā, ieviešot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem un iekļaušanas vispārējā valdības sektorā, kā arī paredzot publiskām personām pienākumu izstrādāt gaidu vēstuli pirms publiskas personas kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas.
Tiesu prakse
Valdes loceklim nosaka atbildību par PVN nokavējuma, bet ne PVN pamatparāda, radītajiem zaudējumiem (Lietas Nr. C771671525)
Spriedums pieņemts 10.06.2026.
Maksātnespējīga sabiedrība cēla prasību pret bijušo valdes locekli par zaudējumu piedziņu, kas radušies no Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nokavējuma naudas, jo valdes loceklis nebija reģistrējis sabiedrību PVN maksātāju reģistrā vai iesniedzis paziņojumu par PVN samaksu. Tiesa atzina, ka valdes locekļa atbildība iestājas, ja konstatēti šādi priekšnoteikumi: 1) sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi; 2) amatpersonas rīcība – darbība vai bezdarbība; 3) pastāv cēloniskais sakars starp amatpersonas rīcību un sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Vienīgā atbildētāja rīcība, kas ir aprakstīta prasības pieteikumā kā zaudējumu rašanās iemesls, ir sabiedrības nereģistrēšana PVN maksātāju reģistrā. Apelācijas instances tiesa atzina, ka PVN pamatparāds nav uzskatāms par valdes locekļa rīcības radītiem zaudējumiem, jo nodokļa samaksas pienākums izriet no likuma neatkarīgi no reģistrācijas statusa. Savukārt tas, ka VID sabiedrībai piemēroja nokavējuma naudu sakarā ar savlaicīgi nesamaksāto PVN, ir valdes locekļa bezdarbības tiešas sekas, kas nebūtu iestājušās, ja valdes loceklis būtu savlaicīgi nodrošinājis PVN maksātājam obligāti veicamo darbību izpildi (reģistrāciju vai paziņošanu, un nodokļa samaksu). Šajā daļā prasība tika apmierināta.
Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par solidaritātes iemaksas atlaidi (Lēmums)
Lēmums pieņemts 10.06.2026.
Reaģējot uz to, ka Eiropas Centrālās bankas inflācijas ierobežošanas pasākumu rezultātā kredītiestādes guva ārpuskārtas peļņu, tām tika noteikts solidaritātes iemaksas pienākums. Solidaritātes iemaksas mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību paaugstinātu nacionālās drošības risku apstākļos, lai gūtu papildu finanšu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai. Apstrīdētā norma noteic, ka kredītiestādēm jāsasniedz noteikti kreditēšanas pieauguma rādītāji pret iepriekšējo gadu, lai saņemtu minēto atlaidi.
Satversmes tiesa ir apturējusi tiesvedību un uzdevusi Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus par Solidaritātes iemaksas likumā paredzētās atlaides atbilstību Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējumam.
Lietā tiek vērtēts, vai solidaritātes iemaksas atlaide kredītiestādēm, kuras sasniedz noteiktus kreditēšanas pieauguma rādītājus, var radīt selektīvu priekšrocību un līdz ar to būt uzskatāma par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Būvniecības likumā vienoto būves reģistrācijas procesu plāno attiecināt uz visiem būvniecības gadījumiem, neatkarīgi no zemes piederības (Likumprojekta Nr. 1417/Lp14)
Iesniegts Saeimā 11.06.2026.
Šī gada sākumā stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, kas ieviesa vienoto būves reģistrācijas procesu, kurā iesniegums par būvniecības ieceri vienlaikus ir arī iesniegums izmaiņu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un jaunas būves gadījumā – reģistrācijai zemesgrāmatā.
Šis likumprojekts paredz vienoto būves reģistrācijas procesu attiecināt uz visiem būvniecības gadījumiem, neatkarīgi no zemes piederības. Tātad arī uz būvniecības iecerēm uz citai personai piederošas zemes, piemēram, uz apbūves tiesības pamata vai cita tiesiska pamata, kuru nosaka normatīvie akti būvniecības vai citā jomā.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanas deleģēšana LANĪDA (Likumprojekta Nr. 1268/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 11.06.2026. Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 16.06.2026.
Nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistrācijas un nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra uzturēšanas uzdevumu deleģēs biedrībai Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijai LANĪDA, samazinot administratīvo slogu gan Ekonomikas ministrijai, gan arī fiziskām un juridiskām personām, kas veic starpnieka pakalpojumus. Tomēr uzraudzība pār normatīvo aktu prasību ievērošanu arī turpmāk tiek nodrošināta Ekonomikas ministrijas kompetencē.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
Pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 635. “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (Projekta ID: 25-TA-3090)
Pieņemts MK sēdē 09.06.2026.
Turpmāk gadījumos, kad elektroenerģijas piegādes pārtraukums radies sistēmas operatora tehnoloģisku iemeslu dēļ (nevis ārēju apstākļu, piemēram, vētru vai trešo personu darbību rezultātā) kompensācija lietotājiem būs piemērojama, ja elektroapgādes pārtraukums ilgs 12 stundas (līdz šim 24 stundas). Kompensācija tiek nodrošināta kā sistēmas pakalpojuma tarifa samazinājums lietotāja elektroenerģijas rēķinā. Izmaiņas attieksies gan uz mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, tās stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Izmaiņas paredz arī pilnveidot pēdējās garantētās piegādes regulējumu. Tāpat elektroenerģijas tirgotājiem būs pienākums nodrošināt sistēmas operatoram aktuālu lietotāju kontaktinformāciju, lai klienti savlaicīgi saņemtu informāciju par plānotajiem elektroapgādes pārtraukumiem, remontdarbiem un citām būtiskām izmaiņām. Ar grozījumiem tiek precizēta arī rēķinu apmaksas kārtība sankcijām pakļautu lietotāju gadījumos, kā arī nostiprinātas sistēmas operatora tiesības izbeigt sistēmas lietošanas līgumu ar tirgotāju, ja tas nepilda norēķinu saistības.
Normatīvo aktu projekti
Konsultāciju dokuments par maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanas kārtību siltumapgādes sistēmas operatora iepirktās siltumenerģijas konkurējošajam apjomam (Konsultāciju dokuments)
Viedokļu sniegšana 10.06.2026.-25.06.2026.
Saskaņā ar Kārtības projektu siltumapgādes sistēmas operators noteiks maksimālo cenu, par kādu neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs drīkst pārdot siltumenerģiju, kuru ražotājs nedrīkstēs pārsniegt. Savukārt siltumapgādes sistēmas operators, slēdzot līgumus, turpinās ievērot Enerģētikas likumā ā noteiktos ekonomiskā pakāpeniskuma principa kritērijus.
Cenu griesti tiks noteikti siltumenerģijai, ko AS “Rīgas siltums” iepērk no neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem. Tie attieksies uz konkurējošo tirgus daļu Rīgas labajā krastā, kur siltumu ražo vairāki uzņēmumi un pārdod to AS “Rīgas siltums”. Plānots, ka AS “Rīgas siltums” katru mēnesi aprēķinās un publicēs maksimālo siltumenerģijas iepirkuma cenu, kuru neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji nevarēs pārsniegt, pārdodot siltumenerģiju konkurējošajā tirgus segmentā. Vienlaikus arī turpmāk tiks ievērots Enerģētikas likumā noteiktais ekonomiskā pakāpeniskuma princips, nodrošinot ekonomiski izdevīgāko siltumenerģijas iepirkumu.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Likumprojekts ievieš ES preču remonta regulējumu Latvijā, lai veicinātu preču remontējamību, ilgizturību un patērētāju piekļuvi remonta pakalpojumiem (Likumprojekta Nr. 1404/Lp14)
Iesniegts Saeimā 05.06.2026.
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā“ izstrādāts, lai nodrošinātu Direktīvas (ES) 2024/1799 par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai, ieviešanu Latvijā.
Pašreizējā redakcijā lielākā daļa no Direktīvas terminiem jau ir pārņemti ar citu ES tiesību aktu normām, taču papildus ir nepieciešams ieviest astoņus jaunus terminus. Vienlaikus tiks veicināta preču remontējamība, stiprinot patērētāju iespējas remontēt preces to nomaiņas vietā. Tāpat noteiks jaunas prasības attiecībā uz preču remontu un komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību. Kā arī tiek noteiktas prasības vienota Eiropas remonta informācijas veidlapai un Eiropas tiešsaistes platformai remontam. , kas patērētājiem ļaus saņemt skaidru informāciju par remonta nosacījumiem.
Tiesu prakse
Satversmei neatbilst norma, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību skaitītāju neverificēšanas gadījumā (Lieta Nr. 2025-35-03)
Spriedums pieņemts 09.06.2026.
Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina MK noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 4. apakšpunktu redakcijā, kas bija spēkā no 01.10.2013. gada līdz 21.11.2019. Apstrīdētā norma noteica, ka gadījumos, kad veidojas mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu starpība, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, ūdens patēriņa starpību apmaksā tā persona, kuras dzīvokļa īpašuma skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka skaitītājs nav verificēts triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka ūdens patēriņa starpība var rasties dažādu apstākļu dēļ un uzlikt visu ūdens patēriņa starpības segšanas nastu personai, kuras dzīvokļa īpašumā uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji nav verificēti triju mēnešu laikā pēc termiņa, neatkarīgi no starpības rašanās iemesliem ir nesamērīgi.
IMIGRĀCIJA
Tiesu prakse
Ģeneraladvokātes viedoklis par starptautiska nolīguma noslēgšanu, kas ļauj Itālijai izveidot aizturēšanas un repatriācijas centrus Albānijā, lai pārvaldītu migrācijas plūsmas (Viedoklis)
Pieņemts 11.06.2026.
2023. gada 6. novembrī starp Itāliju un Albāniju parakstītais protokols ir divpusējs starptautisks nolīgums, kas ļauj Itālijai izveidot aizturēšanas un repatriācijas centrus Albānijā, lai pārvaldītu migrācijas plūsmas. Divi trešo valstu pilsoņi, kuri bija aizturēti Itālijā un par kuriem bija pieņemti izraidīšanas lēmumi, saskaņā ar šo protokolu un valsts tiesību aktiem tika pārvietoti uz aizturēšanas centru Albānijā. Nonākot tur, viņi pieteicās starptautiskajai aizsardzībai.
Ģenerāladvokāte uzskata, ka ES tiesību akti neļauj dalībvalstīm slēgt starptautiskus nolīgumus patvēruma jomā, ja šie nolīgumi attiecas uz jomu, kas ir saskaņota ar ES tiesību aktiem, un tie, visticamāk, ietekmēs kopīgos ES noteikumus vai mainīs to darbības jomu. Ģenerāladvokāte arī uzskata, ka ES tiesību akti patvēruma jomā ir piemērojami teritoriāli Albānijā izveidotajos centros un dalībvalstīm ir jāievēro tajos noteiktie minimālie standarti.
Eiropas Savienības Tiesa precizē nosacījumus atvasināto uzturēšanās tiesību piešķiršanai Savienības pilsoņa vecākam (Lieta Nr. C-147/24)
Spriedums pieņemts 04.06.2026.
Eiropas Savienības Tiesa, ka nepilngadīga Savienības pilsoņa vecākam var būt tiesības saņemt atvasinātās uzturēšanās tiesības dalībvalstī, kuras pilsonība ir bērnam, pat ja šim vecākam jau ir uzturēšanās tiesības citā dalībvalstī. Tiesa uzsvēra, ka, ja atteikums piešķirt uzturēšanās tiesības radītu risku šķirt bērnu no viena no vecākiem vai piespiestu viņu pārcelties uz citu valsti pretēji viņa interesēm, attiecīgajam vecākam var būt piešķiramas atvasinātās uzturēšanās tiesības dalībvalstī, kuras pilsonis ir bērns.
ES dalībvalsts var izmeklēt krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu laulību pat pēc tam, kad attiecīgā persona ir ieguvusi dalībvalsts pilsonību (Lieta Nr. C-560/24)
Spriedums pieņemts 04.06.2026.
Trešās valsts pilsonis apmetās Īrijā kā students. Neilgi pirms uzturēšanās atļaujas termiņa beigām viņš apprecējās ar Eiropas Savienības pilsoni, kura bija izmantojusi savas pārvietošanās brīvības tiesības. Pēc šīm laulībām viņš ieguva uzturēšanās atļauju kā Savienības pilsoņa ģimenes loceklis un pēc tam 2015. gadā ieguva Īrijas pilsonību, kas kopš tā laika ir bijusi viņa uzturēšanās tiesību pamatā. Tomēr Īrijas iestādes uzskatīja, ka šī laulība bija fiktīva un vēlāk tas arī tika pierādīts. Īrijas iestādes uzskatīja, ka tiesības, kas izriet no 2004/38/EK par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ir jāuzskata par atņemtām jau no paša sākuma. Pati persona savukārt uzskatīja, ka, kļūstot par Īrijas pilsoni, uz viņu vairs neattiecas šī direktīva.
Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka direktīvas noteikumi par krāpšanas un tiesību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu attiecas arī uz pagātnes situācijām. Jebkura pretēja interpretācija apdraudētu mērķi apkarot fiktīvas laulības un krāpniecisku praksi, kas bieži vien tiek atklāta novēloti.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi likumā paredz paplašināt Latvijas Natura 2000 sarakstu (Likumprojekta Nr. 1011/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 11.06.2026. Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 13.07.2026.
Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” paredz papildināt Likuma Pielikumu “Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts” ar jaunām Natura 2000 teritorijām un dabas liegumiem.
Plānots pilnībā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos Latvijā (Likumprojekts 1323/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 11.06.2026.
Grozījumi Dzīvonieku aizsardzības likuma noteiks, ka dējējvistu turēšana sprostos, tajā skaitā kombinētajās sistēmās, ir aizliegta. Vistu labturības prasības un turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību noteiks Ministru kabinets.
NODOKĻI
Tiesu prakse
Komisija aicina Poliju novērst direktīvas par administratīvo sadarbību nodokļu jomā pārkāpumu saistībā ar ziņošanas noteikumiem ārvalstu digitālo platformu operatoriem (šeit)
Eiropas Komisija nolēma uzsākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Polijai oficiālu brīdinājuma vēstuli (INFR(2026)2070) par 2021. gada 22. marta Padomes Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā (DAC7), nepareizu īstenošanu. Direktīvā ir paredzēta obligāta automātiska informācijas apmaiņa, ko sniedz platformu operatori. Saskaņā ar DAC7 jurisdikcija, kas nav ES dalībvalsts, var parakstīt efektīvu atbilstošu kompetento iestāžu nolīgumu (EQCAA) ar ES dalībvalstīm, kas apstiprina līdzvērtību starp šīs jurisdikcijas un ES (DAC7) ziņošanas standartiem.
Ja jurisdikcija, kas nav ES dalībvalsts, paraksta EQCAA ar visām attiecīgajām ES dalībvalstīm, platformas operatoram no šīs jurisdikcijas var tikt pilnībā atbrīvots no reģistrācijas un ziņošanas pienākumiem ES – šāds gadījums ir „kvalificēta jurisdikcija, kas nav ES dalībvalsts“. Polija tomēr atbrīvo no reģistrācijas un ziņošanas pienākumiem platformu operatorus, kuru darbība ir aptverta ar EQCAA, kas parakstīts tikai ar Poliju. Tādējādi Polija ir nepareizi transponējusi DAC7, kavējot ES sistēmas pienācīgu integrāciju globālajā sistēmā, ko veido ESAO paraugnoteikumi par platformu operatoru ziņošanu attiecībā uz pārdevējiem koplietošanas un īslaicīgā darba ekonomikā (MRDP), kā paredzēts direktīvā. Tāpēc Komisija nosūtīja oficiālu brīdinājuma vēstuli Polijai, kurai tagad ir divi mēneši, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja atbilde nebūs apmierinoša, Komisija var nolemt izdot pamatotu atzinumu.
Nozares ziņas
Baltijas valstu un Ukrainas nodokļu administrācijas paraksta savstarpēju sadarbības memorandu (VID:Jaunumi)
Publicēts: 05.06.2026.
4. līdz 5. jūnijā notika Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju ģenerāldirektoru ikgadējā sanāksme, kuras laikā tika parakstīts sadarbības memorands starp Ukrainas Valsts nodokļu dienestu, Lietuvas Valsts nodokļu inspekciju un Latvijas Valsts ieņēmumu dienestu, stiprinot sadarbību zināšanu apmaiņas, profesionālās pilnveides un institucionālās kapacitātes attīstības jomās.
MUITA
Nozares ziņas
Latvijas muita aktīvi iesaistās Eiropas Savienības drošības un drošuma datu analītikas projektā (VID: Jaunumi)
Lai pilnveidotu muitas risku vadību un paaugstinātu kontroles efektivitāti, VID Muitas pārvalde ar Eiropas Komisijas (EK) ekspertu atbalstu ir uzsākusi jaunas iniciatīvas veidošanu, aicinot tajā iesaistīties arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu muitas dienestus. Iniciatīvas mērķis ir, izmantojot EK izstrādātās Drošības un drošuma analītikas (Safety and Security Analytics – SSA) sistēmas funkcionalitāti un mākslīgā intelekta iespējas, identificēt cigarešu ražošanas iekārtas, to sastāvdaļas un ražošanai nepieciešamās izejvielas.
Aviopasažieris mēģina ievest Latvijā lielu summu skaidras naudas un dārgas rotaslietas, tās nedeklarējot (VID:Jaunumi)
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot muitas kontroli Rīgas lidostā, pie kāda pasažiera atklāja ievērojamu skaidras naudas daudzumu un luksusa rotaslietas. Nedeklarētās skaidras naudas summa pārsniedza 60 600 eiro. Tā kā pasažieris nebija deklarējis ne rotaslietas, ne naudu un situācija liecināja par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, lieta nodota Nodokļu un muitas policijai, kur par minēto faktu tika uzsākts kriminālprocess. Ar šo informāciju VID atgādināja, ka šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu, personām ir pienākums deklarēt preces atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī obligāti jādeklarē skaidra nauda, ja tās ir 10 000 eiro vai vairāk
SANKCIJAS
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā nodot PTAC noteikto uzraudzības kompetenci Latvijas Bankai (Likumprojekta Nr. 1390/Lp14)
Nodots komisijai 11.06.2026.
Paredzēts no likuma izslēgt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) noteikto kompetenci uzraudzīt starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi to personu darbībā, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām PTAC ir izsniedzis speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Šo uzraudzību no 01.01.2027. īstenos Latvijas Banka. Likumprojektā paredzēts pārejas noteikums, kas nosaka, ka līdz 31.12.2026. saskaņā ar Sankciju likumu uzsāktās un nepabeigtās lietas pabeidz PTAC, piemērojot tās tiesību normas, kas bija spēkā attiecīgās lietas uzsākšanas dienā.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Krimināllikumā vēlas pastiprināt kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi tiek izdarīti ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisa telpā (Likumprojekts Nr.1374/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 11.06.2026. Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 15.06.2026.
Ar likumprojektu plānots ieviest jaunu atbildību pastiprinošu apstākli – noziedzīgs nodarījums izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā. Vienlaikus rosinātās izmaiņas vairākus KL pantus papildina ar jaunu kvalificējošo pazīmi – izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā. Šādi tiek pastiprina kriminālatbildība gadījumos, kad attiecīgos noziedzīgos nodarījumus izdara ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisa telpā.
Civillikumā noteiks, ka dzīvnieks nav lieta (Likumprojekta Nr. 1366/Lp14)
Priekšlikumus var sniegt līdz 16.06.2026.
Ar grozījumiem Civillikumā plāno noteikt, ka dzīvnieki nav lietas. Tiem piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieku dabu vai ar to aizsardzībai paredzētajiem likumiem.
Tiesu prakse
Judikatūras maiņa. Senāts: ieķīlātājam ir tiesības vērsties pret galveno parādnieku ar regresa prasību (Lieta Nr. SKC-32/2026)
Spriedums pieņemts 27.05.2026.
Prasītāja, būdama laulībā ar atbildētāju, bija devusi viņai piederoša nekustamā īpašuma ķīlu, lai nodrošinātu Atbildētāja noslēgtajā aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi. Pēc pušu laulības šķiršanas Atbildētājs pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais prasītājas nekustamais īpašums tika pārdots Atbildētāja parādsaistību segšanai. Prasītāja, uzskatot, ka atbildētājs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka atbildētājs atlīdzina tai nodarītos zaudējumus.
Senāts atzina, ka tādam ieķīlātājam, ar kuram piederošo lietu nodrošināta citas personas saistības izpildīšana, uz likuma pamata iegūst tiesību vērst regresa prasību pret galveno parādnieku gadījumā, kad ieķīlātā lieta pārdota kreditora prasījuma apmierināšanai. Kreditora prasījums pret galveno parādnieku pāriet šādam ieķīlātājam tādā apmērā, kādā kreditora prasījums ticis apmierināts, pārdodot ieķīlāto lietu. Šī prasījuma pāreja neietekmē galvenā parādnieka tiesību celt pret ieķīlātāju prasības vai ierunas, kuras izriet no viņu savstarpējās tiesiskās attiecības, tostarp par atteikšanos no regresa tiesības vai par citām viņu norunām. Tādējādi Senāts atkāpjas no 2017. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC‑76/2017, izteiktās atziņas, ka Civillikums neparedz ieķīlātājam tiesību vērst regresa prasību pret galveno parādnieku.
Starp parādnieku un personu, kura ar savu mantu nodrošina viņa parādu (ieķīlātāju), parasti pastāv kādas civiltiesiskas attiecības. Ja kreditors izmanto ķīlu un ieķīlātājs tādēļ zaudē savu mantu vai tai rodas saistīti izdevumi, ieķīlātājs var prasīt no parādnieka šo zaudējumu atlīdzināšanu. Šīs tiesības pastāv neatkarīgi no kreditora prasījuma, kas noteiktos gadījumos pāriet uz ieķīlātāju saskaņā ar likumu.
Izvairīšanās no nepilngadīgo bērnu uzturēšanas tiek sodīta ar sabiedrisko darbu (Lēmums Nr. SKK-279/2026)
Lēmums pieņemts 09.06.2026.
Apsūdzētais, būdams informēts par spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru no viņa piedzīti uzturlīdzekļi divu nepilngadīgu bērnu uzturam, nemaksāja uzturlīdzekļus tiesas noteiktajā apmērā. Rīgas rajona tiesa, izskatot lietu, bija atzinusi par pierādītu, ka apsūdzētais ilgstoši nesaņēma algu uzņēmumā, kurā ieņēma valdes locekļa amatu, taču nemeklēja citu darbu vai citus ienākumu avotus. Tiesas spriedumā uzsvērts, ka vecāku obligāts pienākums ir veikt visu nepieciešamo, lai gūtu ienākumus un nodrošinātu līdzekļus bērnu uzturam neatkarīgi no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet apsūdzētais nebija norādījis uz objektīviem iemesliem, kas to būtu liedzis darīt. Pamatojoties uz minēto, tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu un sodīja ar 260 stundām sabiedriskā darba. Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas lēmums atstāt negrozītu Rīgas rajona tiesas notiesājošo spriedumu.
Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesas viedokli par gaisa satiksmes dispečera amata ierobežojumiem (Lietas Nr. SKC-448/2026)
Lēmums pieņemts 05.06.2026.
Prasītāja ir Lietuvas Republikas pilsone, kura vairākkārt pieteikusies uz vakantajām gaisa satiksmes dispečera amata vietām, bet saņēmusi atteikumu. Tā kā Prasītāja uzskata, ka atteikumu pamatā ir atšķirīga attieksme viņas pilsonības dēļ, turklāt pušu starpā jau ilgstoši izveidojies konflikts, viņa ir cēlusi prasību tiesā, lai panāktu, ka Atbildētājai tiek noteikts pienākums izbeigt pret viņu vērsto diskrimināciju ar mobinga elementiem.
Senāts konstatēja, ka lietā izskatāmie jautājumi ir cieši saistīti ar darba ņēmēju tiesībām brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un diskriminācijas aizliegumu Eiropas Savienības pilsonības dēļ. Lietā arī jānoskaidro, vai gaisa satiksmes dispečera amats Eiropas Savienības tiesību izpratnē būtu atzīstams par civildienesta amatu – proti, vai tas ir saistīts ar tiešu vai netiešu piedalīšanos valsts varas īstenošanā un ar pienākumiem, kuru mērķis ir valsts vai citu publisko tiesību subjektu vispārējo interešu aizsardzība, jo tādā gadījumā uz to varētu neattiekties noteikumi par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Tā kā gaisa satiksmes dispečeru amata sertifikācija ir regulēta Eiropas Savienības līmenī, izveidojušos situāciju var būt nepieciešams vērtēt arī no diskriminācijas aizlieguma viedokļa. Tādēļ Senāts uzdeva Eiropas Savienības Tiesai trīs prejudiciālos jautājumus par attiecīgo Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju un piemērošanu.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.