Likumdošanas apskats 29.06.–03.07.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Jaunas prasības mediju pakalpojumu sniedzējiem
– Stājies spēkā pienākums iesniegt un reģistrēt PLG valstspiederības un kontroles apjomu
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība”
– Pieņemtas izmaiņas pašvaldību īres līgumu pārslēgšanas kārtībā
– Grozījumi Būvniecības likumā paātrinās būvniecības procesus un vienkāršos regulējumu
– Terminēta nomas līguma izbeigšanās un tā pagarināšanas tiesiskais pamats
ENERĢĒTIKA
– SPRK apstiprina maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanas kārtību Rīgā
– SPRK izsludina publisko konsultāciju par izmaiņām elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– SPRK pilnveido elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes uzraudzību
– SPRK izsludina publisko konsultāciju par grozījumiem noteikumos par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzei nepieciešamo informāciju
VIDES TIESĪBAS
– Stiprina spēju operatīvi reaģēt uz vides riskiem, izveidojot Risku pārvaldības departamentu
– Seminārs “Dabā balstīti risinājumi ūdenstilpju aizsardzībā: teorija un prakse”
NODOKĻI
– Pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 12 % pārtikas produktu piegādēm
– Uzņēmumu ienākuma nodokļa alternatīvās 15 % likmes piemērošana dividendēm
– Ienākuma no dzeramnaudas deklarēšana
– Nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude un kopīga uzraudzība
– “Mans VID” lietotnē būs jauna funkcionalitāte attaisnoto izdevumu norādīšanai
MUITA
– Grozījumi autonomo Savienības tarifu kvotu piemērošanā attiecībā uz lauksaimniecības un rūpniecības produktiem
– Par tarifu kvotām tērauda izstrādājumiem
– Muitas nodokļa 0% likmes piemērošana konkrētu preču importam
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
Jaunas prasības mediju pakalpojumu sniedzējiem (Izsludinātā redakcija)
Stājās spēkā 27.06.2026.
Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nosaka papildu pienākumus mediju pakalpojumu sniedzējiem, tostarp iesniegt informāciju Uzņēmumu reģistrā (UR). Likumā ieviests jauns jēdziens “mediju pakalpojumu sniedzējs” – fiziska vai juridiska persona, kuras profesionālā darbība ir sniegt mediju pakalpojumu, kurai ir redakcionāla atbildība par mediju pakalpojuma satura izvēli un kura nosaka, kādā veidā tas tiek organizēts. Likums nosaka, ka turpmāk masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā. No reģistra tiks dzēstas ziņas par masu informācijas līdzekļa veidu, periodiskumu, sākotnējo metienu, apjomu un adresi.
Stājies spēkā pienākums iesniegt un reģistrēt PLG valstspiederības un kontroles apjomu (Izsludinātā redakcija)
Stājās spēkā 01.07.2026.
03.12.2025. tika pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas stājās spēkā 01.04.2026. Savukārt, normas, kas paredz patieso labuma guvēju (PLG) datu aizklāšanu apdraudējuma gadījumā un pienākumu iesniegt un reģistrēt PLG valstspiederības un kontroles apjomu, stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Pirmkārt, ja informācijas par personu kā patieso labuma guvēju (PLG) publiska pieejamība var radīt draudus šai personai vai tās ģimenes locekļiem tikt pakļautiem noziedzīgam nodarījumam, PLG ir tiesības iesniegt Uzņēmumu reģistram (UR) pieteikumu, lūdzot noteikt informāciju par viņu kā PLG par ierobežotas pieejamības informāciju. Otrkārt, līdz šim UR par PLG tika reģistrēta identificējoša informācija, viena valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī kontroles veids. Savukārt, grozījumi paredz pienākumu reģistrēt visas PLG valstspiederības, ja PLG ir vairākas, kā arī papildus kontroles veidam reģistrēt arī PLG īstenotās kontroles apjomu. Likuma grozījumu pārejas noteikumi paredz atšķirīgu kārtību ziņu par PLG valstspiederību un kontroles apjomu aktualizācijai, atkarībā no tā, vai reģistros ir identificējams pēc personas koda vai nē
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvie akti
Pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” (Projekta ID: 26-TA-340)
Pieņemts MK sēdē 30.06.2026.
Pašreizējie MK noteikumi ir balstīti uz Eiropas Savienības (ES) regulu 305/2011 ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, tomēr 2024. gadā ES pieņēma jaunu regulu 2024/3110, kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumus un atceļ veco regulu. Ar grozījumiem MK noteikumos iekļauj atsauces uz jauno regulu, kā arī precīzi nosaka, kad būvizstrādājumi tiek reglamentēti pēc jaunās regulas un kad pēc vecās. Grozījumi nostiprina tirgus uzraudzības iestāžu tiesības un pienākumus abos regulatīvajos režīmos, tai skaitā attiecībā uz informācijas un dokumentācijas pieprasīšanu, atbilstības novērtēšanu, paraugu ņemšanu un ekspertīžu veikšanu, kā arī dokumentu iesniegšanu valsts valodā.
Pieņemtas izmaiņas pašvaldību īres līgumu pārslēgšanas kārtībā (Izsludinātā redakcija)
Stājas spēkā 01.07.2026.
Grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā pagarina termiņu, kurā beztermiņa īres līgumi jāpārslēdz uz noteiktu termiņu līdz 31.12.2028. Līdz šim likums paredzēja īres līgumu pārslēgšanu pabeigt līdz 2026. gada beigām. Grozījumi pieņemti, lai novērstu praksē radušās neskaidrības un nodrošinātu vienotu pieeju pašvaldību īres līgumu pārslēgšanai, īpaši ņemot vērā lielo līgumu apjomu atsevišķās pašvaldībās. Tāpat noteikts, ka, ja līdz 2028.gada 31. decembrim līgumi netiks pārslēgti vai netiks celta prasība tiesā, to darbības termiņš būs līdz 2036.gada 31. decembrim.
Grozījumi Būvniecības likumā paātrinās būvniecības procesus un vienkāršos regulējumu (Izsludinātā redakcija)
Stājas spēkā 01.08.2026.
Grozījumi Būvniecības likumā paredz iespēju būvdarbus īstenot pa posmiem, nosakot, ka atsevišķus būvniecības darbus, piemēram, pamatu izbūvi vai inženiertīklu izveidi, varēs uzsākt, negaidot pilna tehniskā projekta izstrādi, ja attiecīgais posms būs apstiprināts būvvaldē. Tāpat likumā paredzēts atteikties no būvkomersantu klasifikācijas, kas publiskajos iepirkumos vairs netiek izmantota. Papildus likumā paredzēti risinājumi militārās infrastruktūras attīstības paātrināšanai, ļaujot militārajos objektos atkāpties no būvnormatīviem, vienlaikus saglabājot drošības prasības. Kā arī likums nosaka, ka vietējā pašvaldība varēs individuāli izvērtēt nepieciešamību būvniecības ierosinātājam veikt būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējumu nolūkā padziļināti analizēt vēja elektrostaciju un to būvniecības ieceru savstarpējo mijiedarbību.
Tiesu prakse
Terminēta nomas līguma izbeigšanās un tā pagarināšanas tiesiskais pamats (Lieta Nr. SKC-0532-26)
Spriedums pieņemts 30.06.2026.
Starp nomnieku un personu A tika noslēgts nomas līgums līdz 01.01.2022., kas paredzēja, ka ja vienu mēnesi pirms līguma darbības termiņa izbeigšanās neviena no pusēm neizsaka vēlēšanos izbeigt līguma attiecības, līgums uzskatāms par automātiski pagarinātu uz tiem pašiem noteikumiem vēl uz vienu kalendāro gadu. Vēlāk Persona A atdāvināja šo īpašumu personai B. 01.01.2023. nomas līgums ar Nomnieku tika izbeigts. Nomnieks cēla prasību tiesā pret Personu A un B, prasot noslēgtā dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu un zemes nomas līguma, kas noslēgts starp nomnieku un Personu A, atzīšanu par spēkā esošu.
Puses nav vienisprātis par līguma punkta saturu, kas paredz līguma automātisku pagarināšanos. Nomnieks uzskata, ka viena mēneša termiņš līguma uzteikumam un automātiska līguma pagarināšana uz vienu kalendāro gadu, attiecināmas katru reizi, kad paiet gads – respektīvi, ja mēnesi pirms termiņa notecējuma neviena no pusēm līgumu neizbeidz, tas pagarinās vēl uz gadu. Savukārt atbildētājas šādam viedoklim nepiekrīt un uzskata, ka minētajā punktā skaidri paredzēts, ka līguma automātika pagarināšana, iespējama tikai vienu reizi vēl uz vienu kalendāro gadu, savukārt pēc šī gada līgums izbeidzas.
Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, jo atzina, ka tiesa nebija pareizi iztulkojusi līguma noteikumus un noskaidrojusi pušu patieso gribu. Tāpat tiesa nebija vērtējusi visus pierādījumus kopumā, jo nebija attiecīgi izvērtējusi pušu saraksti no kuras var redzēt, ka abas puses rēķinājās ar līguma termiņa beigām. Šie apstākļi liecinot, ka pati Nomniece sākotnēji atzina līguma termiņa izbeigšanos. Senāts atgādināja, ka saskaņā ar Civillikumu terminēts nomas līgums izbeidzas automātiski līdz ar termiņa notecējumu un tam nav nepieciešams uzteikums. Tādēļ tiesai bija jāpamato, kādēļ terminēts līgums šajā lietā faktiski pārvērsts par beztermiņa līgumu, taču šāds pamatojums spriedumā nav sniegts.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
SPRK apstiprina maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanas kārtību Rīgā (Kārtība)
Kārtība izstrādāta, īstenojot Enerģētikas likumā noteikto deleģējumu SPRK noteikt maksimālo siltumenerģijas cenu, kas no 2026. gada 1. oktobra būs jāpiemēro siltumapgādes sistēmas operatoram, kura lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 miljonus megavatstundu gadā (AS “Rīgas siltums”). Apstiprinātā kārtība paredz cenu griestus siltumenerģijai, ko AS “Rīgas siltums” iepērk no neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem. Tie attieksies uz konkurējošo tirgus daļu Rīgas labajā krastā, kur siltumu ražo vairāki uzņēmumi un pārdod to AS “Rīgas siltums”. Saskaņā ar apstiprināto kārtību AS “Rīgas siltums” katru mēnesi aprēķinās un publicēs maksimālo siltumenerģijas iepirkuma cenu, kuru neatkarīgie siltumenerģijas ražotāji nevarēs pārsniegt, pārdodot siltumenerģiju konkurējošajā tirgus segmentā. Vienlaikus arī turpmāk tiks ievērots Enerģētikas likumā noteiktais ekonomiskā pakāpeniskuma princips, nodrošinot, ka primāri tiek iepirkta lētākā tirgū piedāvātā siltumenerģija.
Normatīvo aktu projekti
SPRK izsludina publisko konsultāciju par izmaiņām elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā (Konsultāciju dokuments)
Viedokli un priekšlikumus var sniegt līdz 13.07.2026.
Grozījumu projekts paredz pilnveidot pieeju personāla izmaksu prognozēšanai, noteikt komunikācijas un sabiedrības informēšanas izmaksu attiecināšanas principus, ieviest vienotus principus ārpakalpojumu izmaksu izvērtēšanai, kā arī precizēt regulatīvā rēķina izmantošanas kārtību. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. augustā.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
SPRK pilnveido elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes uzraudzību (Metodika)
Pieņemts 29.06.2026.
Apstiprināta jauna Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika, kas paplašina elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes uzraudzību un nodrošina mūsdienīgu pieeju balss sakaru un mobilā interneta kvalitātes novērtēšanai. Turpmāk pakalpojumu kvalitātes mērījumi tiks veikti ne tikai noteiktās vietās, bet arī kustībā, tādējādi iegūstot pilnīgāku priekšstatu par pakalpojumu kvalitāti dažādās Latvijas teritorijās. Jaunā metodika paredz vienotu kārtību balss sakaru un mobilā interneta kvalitātes mērījumu veikšanai, rezultātu novērtēšanai un publicēšanai.
Normatīvo aktu projekti
SPRK izsludina publisko konsultāciju par grozījumiem noteikumos par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzei nepieciešamo informāciju (Konsultāciju dokuments)
Viedokli un priekšlikumus var sniegt līdz 31.07.2026.
Viena no SPRK funkcijām ir tirgus uzraudzība un analīze. Lai šīs funkcijas veiktu kvalitatīvi un objektīvi, SPRK tostarp nepieciešami dati no komersantiem. Šo datu iesniegšanu nosaka “Noteikumi par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzei nepieciešamo informāciju un tās iesniegšanas termiņiem”. Konsultāciju dokuments izstrādāts par šo noteikumu grozījumiem, kas paredz pilnveidot elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzei nepieciešamo informāciju. Līdzšinējie informācijas iesniegšanas termiņi un principi, pēc kuriem tiek noteikti komersanti, kuriem jāsniedz informācija, tiek saglabāti. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā līdz 2026. gada 1. oktobrim, un pirmo reizi atbilstoši jaunajām prasībām komersanti informāciju iesniegs līdz 2026. gada 1. novembrim.
VIDES TIESĪBAS
Nozares ziņas
Stiprina spēju operatīvi reaģēt uz vides riskiem, izveidojot Risku pārvaldības departamentu (lasīt šeit)
Lai nodrošinātu ātrāku, koordinētāku un efektīvāku reaģēšanu uz vides apdraudējumiem, Valsts vides dienests (VVD) pilnveido darba organizāciju, izveidojot Risku pārvaldības departamentu. Jaunajā departamentā tiks apvienota līdz šim nodalītā operatīvā vadība un koordinācija piesārņojuma un zvejas kontroles jomās, kur iepriekš darbojās divi atsevišķi vadības centri. Vienlaikus tajā tiks koncentrēta rūpniecisko avāriju risku novērtēšana un ar to saistītā uzraudzība, kas līdz šim bija organizatoriski nošķirtas.
Seminārs “Dabā balstīti risinājumi ūdenstilpju aizsardzībā: teorija un prakse“ (lasīt šeit)
Notiks 23.07-24.07. Reģistrēšanās līdz 19.07.2026
23. jūlijā tiešsaistē eksperti diskutēs par klimata pārmaiņu saistību ar ūdens kvalitāti un ūdens līmeņa celšanos, dabā balstītu risinājumu lomu piekrastes un ūdenstilpju aizsardzībā, jūras krastu erozijas procesiem un iespējām mazināt to ietekmi. Seminārā tiks aplūkoti arī praktiski piemēri, kas demonstrē, kā dabā balstīti risinājumi palīdz stiprināt klimata noturību un uzlabot ūdens vides kvalitāti.
24. jūlijā Kurzemē dalībniekiem būs iespēja klātienē iepazīt vairākus īstenotus risinājumus un projektus Liepājas apkārtnē, tostarp Liepājas ezera teritorijā, Ālandes upes pastaigu takā Grobiņā un citās vietās, kur dabas procesi tiek izmantoti kā daļa no ilgtspējīgas teritoriju attīstības.
NODOKĻI
Nozares ziņas
Pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 12 % pārtikas produktu piegādēm (Metodiskais materiāls)
01.07.2026. stājās spēkā grozījumi PVN likumā, kas nosaka nodokļa samazināto likmi 12 % apmērā piemēro svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (arī mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem, ja tie nav termiski vai citādi apstrādāti), kā arī noteiktiem maizes, piena, mājputnu gaļas un olu produktiem. VID publicētajā materiālā skaidrots, kuriem produktiem samazinātā PVN likme ir piemērojama un kādi ir izņēmumi.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa alternatīvās 15 % likmes piemērošana dividendēm (Metodiskais materiāls)
No 01.01.2026. sabiedrībām, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, ieviesta alternatīva uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība dividendēm. Izvēloties šo režīmu, dividendēm piemēro 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un 6 % iedzīvotāju ienākuma nodokli. VID publicētajā materiālā skaidrota jaunās sistēmas piemērošana, tostarp ar konkrētiem piemēriem.
Ienākuma no dzeramnaudas deklarēšana (Informatīvais materiāls)
Materiālā skaidrota dzeramnaudas aplikšana ar nodokļiem un deklarēšana atkarībā no tās saņemšanas veida (caur darba devēju, tieši no klienta vai ar starpnieka starpniecību), kā arī sniegta informācija par piemērojamajiem nodokļiem un dzeramnaudas uzskaiti grāmatvedībā.
Nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude un kopīga uzraudzība (Informatīvais materiāls)
Materiāls skaidro Valsts ieņēmumu dienesta tiesības un kārtību piedalīties nodokļu kopīgajās starpvalstu pārbaudēs un kopīgā uzraudzībā, kas ir vairāku valstu nodokļu administrāciju saskaņoti auditi un uzraudzības pasākumi.
“Mans VID” lietotnē būs jauna funkcionalitāte attaisnoto izdevumu norādīšanai (VID: Jaunumi)
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka pirmdien, 29. jūnijā, ir publicēta atjaunināta mobilās lietotnes “Mans VID” versija, kurā ieviesta jauna funkcionalitāte sadaļā “Attaisnotie izdevumi”.
MUITA
Normatīvie akti
Grozījumi autonomo Savienības tarifu kvotu piemērošanā attiecībā uz lauksaimniecības un rūpniecības produktiem (Regula (ES) 2026/1465)
Stājās spēkā 01.07.2026.
Eiropas Savienība ir pieņēmusi Regulu 2026/1465, kas paredz jaunu tarifu kvotu atvēršanu, esošo kvotu nosacījumu un apjomu pārskatīšanu, kā arī kvotu slēgšanu, ņemot vērā tirgus attīstību un ES ekonomiskās intereses. Tarifu kvotas galvenokārt attiecas uz ķīmiskajiem un tehnoloģiskajiem produktiem, kurus izmanto kā izejvielas rūpnieciskajā ražošanā. Tās ļauj noteiktus produktus importēt noteiktā apjomā ar samazinātu vai 0 % muitas nodokļa likmi.
Par tarifu kvotām tērauda izstrādājumiem (Regula (ES) 2026/1457)
Stājās spēkā 01.07.2026.
Regula 2026/1457 “Tērauda regula” atver tarifu kvotas 18 345 922 t apjomā 26 ražojumu kategorijām un nosaka ārpuskvotas nodokli ar 50 % ad valorem likmi. Minētās tarifu kvotas tiek piešķirtas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2026/1457 I pielikumā norādītajiem tarifu kvotu kārtas numuriem, kas ir sadalīti pa ražojumu kategorijām un valstīm. Regulu piemēro no 01.07.2026. līdz 31.12.2026.
Muitas nodokļa 0% likmes piemērošana konkrētu preču importam (Regula (ES) 2026/1461)
Stājās spēkā 30.06.2026.
Eiropas Savienība ir pieņēmusi Regulu 2026/1461, kas nosaka, ka tās pielikumā uzskaitīto preču, kas klasificētas ar Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 0306 11 90 – saldēti langusti un citādi jūras vēži, 0306 12 10 un 0306 12 90 – saldēti omāri, 0306 32 10 – dzīvi omāri un 1605 30 90 – omāri, sagatavoti vai konservēti, importam piemēro muitas nodokļa likmi 0 %.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Tiesu prakse
Lietā par namu pārvaldnieces goda un cieņas aizskaršanu Senāts liek pārvērtēt strīdus izteikumu samērīgumu (Lieta SKC-136/2026)
Spriedums pieņemts 25.06.2026.
Prasītāja ir dzīvojamās mājas namu pārvaldniece, kas cēlusi prasību tiesā pret vienu no dzīvokļa īpašniecēm, kas jau ilgstoši ir neapmierināta ar to, kā Prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju, tādēļ publiski aizskaroši izsakās par Prasītāju, piemēram, saucot viņu par zagli. Apgabaltiesa prasību noraidīja, sakot, ka Atbildētājas apgalvojumi nav saistīti ar norādi uz kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu, bet gan atzīstami par emocionāli un subjektīvi izteiktu viedokli.
Senāts atgādināja, ka atbildība var iestāties arī par nepamatota un aizskaroša viedokļa paušanu, ja šis viedoklis ir rupjš un aizskarošs un tam nav faktiskās bāzes. Šajā sakarā Senāts norāda, ka mērķtiecīgs, apzināti organizētu darbību kopums, publiski citu personu apvainojot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, nevar tikt pielīdzināts pēkšņā emociju uzplūdā paustam viedoklim. Lai šādu viedokli varētu atzīt par samērīgu, tiesai būtu bijis jākonstatē, ka prasītājas kā apsaimniekotājas darbības varētu saturēt norādes uz iespējamu noziedzīgu rīcību, taču tiesas spriedumā šāds pamatojums nav atrodams.
Kriminālsoda un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana savstarpēji viens otru neizslēdz (Lieta Nr. SKK-67/2026)
Spriedums pieņemts 01.07.2026.
Apsūdzētā persona apzināti nepildīja lēmumu par aizsardzību pret vardarbību, tāpēc Rīgas pilsētas tiesa, atzīstot apsūdzēto par vainīgu, sodījusi viņu ar brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem. Tā kā ar eksperta atzinumu bija konstatēts, ka šo nodarījumu izdarīšanas laikā apsūdzētā atradusies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, tiesa apsūdzētajai noteica arī medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, proti, ambulatoru ārstēšanu medicīnas iestādē.
Izskatījusi aizstāvja apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesa atcēla spriedumu daļā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Tiesa atzina, ka, piemērojot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli vienlaikus ar kriminālsodu, tiek pārkāpts dubultās sodīšanas aizliegums, jo apsūdzētā notiesāta ar brīvības atņemšanu un pēc tam vēl nenoteiktu laiku tiks pakļauta piespiedu ambulatorai ārstēšanai.
Senāts atzina, ka kriminālsoda un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa vienlaicīga piemērošana faktiski ir salīdzināma ar pamatsoda un papildsoda noteikšanu, kas pati par sevi nav uzskatāma par dubultu sodīšanu. Senāta lēmumā arī sniegts skaidrojums, ka ambulatorā ārstēšana medicīnas iestādē pēc sava smaguma neatbilst kriminālsodam raksturīgajām pazīmēm un tās mērķis nav sodīt personu vai atņemt tai brīvību, tādēļ apelācijas instances tiesas secinājums par šāda piespiedu līdzekļa pielīdzināšanu kriminālsodam tā plašākajā nozīmē nav pamatots.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.