GROZA PVN PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMUS ATTIECĪBĀ UZ IMPORTĒTĀM PRECĒM TĀLPĀRDOŠANAS DARĪJUMOS

No 2025. gada ir stājusies spēkā Eiropas Savienības Direktīva 2025/1539, ar kuru ievieš grozījumus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtībā attiecībā uz tālpārdošanas darījumiem ar importētām precēm. Šie grozījumi attiecas uz tā dēvēto Importa vienas pieturas aģentūras (IOSS) režīmu, kas paredz vienkāršot un harmonizēt PVN administrēšanu pārrobežu e-komercijas darījumos.

Pirms detalizēti pievērsties grozījumu analīzei, ir lietderīgi atgādināt galvenos aspektus par IOSS režīmu.

IMPORT ONE-STOP SHOP (IOSS)

Import One-Stop Shop (IOSS) ir Eiropas Savienībā izveidota sistēma, kas ļauj tirgotājiem-komercijas veicējiem- reģistrēties tikai vienā ES dalībvalstī un iesniegt vienu ikmēneša PVN deklarāciju par visiem attālinātajiem (e-komercijas) pārdošanas darījumiem ar importētām precēm. Šāds centralizēts mehānisms nodrošina, ka PVN tiek korekti samaksāts arī tām dalībvalstīm, kur atrodas klienti (jeb šo importēto preču pircēji).

IOSS sistēma ir izveidota, lai atvieglotu un vienkāršotu PVN deklarēšanu un samaksu pārdevējiem, kas piegādā zemas vērtības preces (līdz EUR150) pircējiem uz -Eiropas Savienību.

Ja pārdevējs nav reģistrēts IOSS režīmā, PVN nomaksa ir jāveic pircējam. Šādā gadījumā, preču ievešanas brīdī Eiropas Savienībā, parasti papildus tiek piemērota arī muitas starpnieka iekasēta deklarācijas noformēšanas maksa.

Piemēram, ja tiek pasūtīta prece no ASV, tad brīdī, kad tā nonāk muitas noliktavā, pasta vai kurjerpasta pakalpojumu sniedzējs (piemēram, UPS) parasti informē adresātu ar elektroniska pasta starpniecību, aicinot noformēt muitas deklarāciju un samaksāt attiecīgos importa nodokļus un nodevas. Pircējam ir iespēja deklarāciju noformēt patstāvīgi, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), vai arī uzticēt šo procesu muitas starpniekam, kas gan rada papildu izmaksas. Tādējādi PVN nomaksas pienākums galvenokārt gulstas uz preču saņēmēju jeb pircēju.

Eiropas Savienības līmenī ir nolemts pārskatīt un mainīt līdz šim pastāvējušo regulējumu.

KAS MAINĪSIES?

Grozījumu galvenais mērķis ir papildus veicināt IOSS režīma izmantošanu, lai nodrošinātu augstāku PVN iekasēšanas efektivitāti preču importa darījumos, samazinātu konkurences kropļojumus un vienlaikus virzītos uz vienotas PVN reģistrācijas sistēmas ieviešanu Eiropas Savienības mērogā.

Būtiskākais grozījums ir – PVN samaksas pienākuma pārcelšana no preču pircēja uz piegādātāju. Tas nozīmē, ka saskaņā ar jauno regulējumu tālpārdošanas darījumos, kuros preces tiek importētas no trešajām valstīm vai teritorijām un kas atbilst IOSS režīma piemērošanas nosacījumiem, PVN maksātājs būs šo preču piegādātājs vai – noteiktos gadījumos – tā dēvētais “domājamais piegādātājs”.

Saskaņā ar PVN Direktīvu gadījumos, kad preču tirdzniecība tiek veikta, izmantojot elektronisko mājaslapu, platformu, portālu vai līdzīgu mehānismu, un tiek nodrošināta no trešajām valstīm vai teritorijām importētu preču tālpārdošana sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz EUR 150, šāda platforma (portāls vai tml.) tiek uzskatīta par personu, kas pati ir saņēmusi un piegādājusi minētās preces.

Tas nozīmē, ka turpmāk par PVN samaksu būs atbildīgs nevis preču pircējs, bet platformas, portāli un citas elektroniskās tirdzniecības vietas. Ja netiks izmantots IOSS, piegādātājam būs jāreģistrējas katrā galamērķa dalībvalstī, kas veidos būtisku administratīvo slogu un tādējādi veicinās pieslēgšanos IOSS.

Ja piegādātājs vai uzskatāmais piegādātājs nav reģistrēts ES un neizmanto IOSS, viņam būs jāieceļ nodokļu pārstāvis, kurš uzņemsies visus PVN samaksas un deklarēšanas pienākumus par atbilstošajiem importējamajiem sūtījumiem. Izņēmums ir gadījumi, kad starp dalībvalsti (tai skaitā Latviju) un trešo valsti ir noslēgts savstarpējās palīdzības līgums, kura darbības joma atbilst Direktīvai 2010/24/ES un Regulai 904/2010.

Dalībvalstīm tiks piešķirtas tiesības noteikt, ka personas, kas nav klients vai primārais PVN maksātājs, var tikt atzītas par solidāri atbildīgām par importa PVN nomaksu. Tas attiecas, piemēram, uz netiešajiem muitas pārstāvjiem vai citām personām, kas ir atbildīgas par muitas parāda segšanu.

Lai nepieļautu situācijas, kad preces netiek izlaistas brīvā apgrozībā piegādātāja neizpildes dēļ, dalībvalstīm var tikt piešķirta iespēja atļaut klientam samaksāt piegādātāja vietā importa PVN. Šī norma gan ir paredzēta kā pagaidu pārejas risinājums un tiks izvērtēta līdz 2032. gadam.

No PVN Direktīvas tiks izslēgti līdz šim spēkā esošie “īpašie režīmi’” kas paredzēja klienta atbildību par PVN nomaksu zemas vērtības importētajām precēm, jo tie ir pretrunā ar jauno piegādātāja atbildības principu.

KAD ŠIE NOTEIKUMI STĀSIES SPĒKĀ?

Grozījumi PVN direktīvā tika publicēti 2025.gada 25.jūlijā un stājās spēkā 2025.gada 14.augustā.

Transponēšanai nacionālajos likumos jānotiek līdz 2028. gada 30. jūnijam. Tas nenozīmē, ka dalībvalstis nevar ieviest direktīvu arī ātrāk. Direktīva jāsāk piemērot no 2028. gada 1. jūlija.

Līdz 2032. gada 31. martam Eiropas Komisijai jāizvērtē, vai pagaidu normas, piemēram, iespējas klientam pašam segt importa PVN, var tikt saglabātas.

Minētie grozījumi PVN Direktīvā vēlreiz apliecina Eiropas Savienības apņemšanos modernizēt PVN sistēmu digitālā laikmeta vajadzībām. Platformām un e-komercijas veikaliem jāsāk laicīgi gatavoties jaunajai kārtībai – ne tikai pielāgojot savas tirdzniecības vietnes, lai pareizi iekasētu PVN no pircējiem, bet arī reģistrējoties IOSS sistēmā vai noslēdzot līgumu ar nodokļu pārstāvi.