Grozīti plānās kapitalizācijas noteikumi

Saeima ir atbalstījusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, ar kuriem tiek pārskatīti tā dēvētie “plānās kapitalizācijas noteikumi”.

Latvijā ir spēkā plānās kapitalizācijas noteikumi (angļu val.: thin cap rules), kuri jāņem vērā, piesaistot finansējumu aizdevumu veidā, jo noteiktos gadījumos tie ierobežo procentu maksājumu atzīšanu par nodokļa vajadzībām atskaitāmiem izdevumiem. Pašlaik ir spēkā divi ierobežojumi, kurus pārsniedzot, attiecīgā summa tiek uzskatīta par nosacīto peļņas sadali, kas ir apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).
Tie ir:

1. procentu maksājumu apmērs, kas pārsniedz uzņēmuma vidējā gada parāda un pašu kapitāla attiecību 4 pret 1 (pašu kapitālu vērtējot finanšu gada sākumā);
2. procentu maksājumu apmērs, kas pārsniedz 30 % no rādītāja EBITDA, ja pārskata gada neto procentu izdevumi (procentu maksājumi mīnus procentu ieņēmumi) pārsniedz 3 miljonus eiro.

Ja uzņēmuma situācija vienlaikus atbilst abiem iepriekš minētajiem kritērijiem, piemēro to ierobežojumu, kura rezultātā veidojas lielāka ar nodokli neatskaitāmo procentu izdevumu summa.

Turpmāk vairāk izņēmumu

Līdz šim izņēmums no minētajiem noteikumiem attiecās tikai uz procentu maksājumiem, kas saistībā ar saņemto finansējumu tika veikti kredītiestādēm, kā arī valsts vai Eiropas Savienības (ES) nozīmes finanšu iestādēm, neatkarīgi no tā, kurš no diviem “plānās kapitalizācijas” ierobežojumiem bija piemērojams.

Taču turpmāk noteikums, kas paredz ar UIN aplikt procentu maksājumus, kuri pārsniedz vidējā gada parāda un pašu kapitāla attiecību 4:1, vairs nebūs jāpiemēro arī tad, ja finansējums tiek piesaistīts no citiem avotiem. Proti, šis ierobežojums nebūs jāpiemēro procentu maksājumiem par:

1. Latvijā vai ES/EEZ emitētiem vērtspapīriem, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū;
2. finansējumu, kas piesaistīts caur Latvijā vai ES/EEZ licencētiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem;
3. finansējumu, kas piesaistīts caur Latvijā vai ES/EEZ licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
4. vērtspapīrošanas sabiedrību emitētajiem instrumentiem;
5. alternatīvo ieguldījumu fondu sniegtajiem aizdevumiem, ja tie reģistrēti Latvijā vai ES/EEZ (izņemot slēgtā alternatīvā fonda, ja tā dalībnieks ir ar nodokļa maksātāju (finansējuma saņēmēju) saistīta persona).

Tāpat minētais ierobežojums (4:1) nebūs jāpiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumu, kas saņemts no koncerna sabiedrības, ja:

1. finansējums ir piesaistīts koncerna sabiedrību vajadzībām;
2. procentu likme, kas piemērojama starp koncerna sabiedrībām, atbilst tirgus cenai;
3. minētā koncerna sabiedrība attiecīgo finansējumu ir piesaistījusi no kredītiestādēm, valsts vai ES nozīmes finanšu iestādēm, vai arī no Latvijā vai ES/EEZ emitētiem un regulētā tirgū iekļautiem vērtspapīriem.

Šis izņēmums neattiecas uz gadījumiem, kad finansējums ir piesaistīts no personas, kas ir ar kādu no koncerna sabiedrībām saistīta persona.

Minētais ierobežojums (4:1) vairs neattieksies arī uz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu ietvaros izveidotām mērķsabiedrībām.

Taču jāņem vērā, ka ierobežojuma (4:1) nepiemērošana automātiski neatceļ otro ierobežojumu – 30 % no rādītāja EBITDA. Proti, ja uzņēmuma neto procentu izdevumi (procentu maksājumi mīnus procentu ieņēmumi) pārsniedz 3 miljonus eiro, tad plānās kapitālizācijas noteikums (30% no rādītāja EBITDA) tomēr būs jāpiemēro.

Kad grozījumi stāsies spēkā?

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka grozījumi stāsies spēkā tikai 2028. gadā, Saeima ir atbalstījusi to spēkā stāšanos jau no 2026. gada 1. janvāra.