LAIKS VALSTIJ VEICINĀT ILGSPĒJĪGU ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS PROJEKTU IEVIEŠANU

Latvijas banku tirgus šobrīd piedzīvo stagnāciju, kas negatīvi ietekmē gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, gan investoru vēlmi iesaistīties lielos infrastruktūras projektos. Pēc 2022. gada ziņojumiem, Latvijas banku sektora kredītu portfeļa pieauguma temps samazinājies līdz viencipara procentu līmenim, kas salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm liecina par zemu dinamiku. Šī situācija īpaši smagi skar atjaunīgās enerģijas sektoru, tostarp vēja enerģijas projektu attīstītājus ceļā uz kredītu saņemšanu vēja parku būvniecībai, lai izmantotu reģiona potenciālu.

Pieaug diskusijas par CfD ieviešanu

Aizvien biežāk izskan viedokļi par nepieciešamību ieviest līgumus par starpību (Contracts for Difference, CfD) kā veidu, lai stabilizētu elektroenerģijas tirgu un veicinātu atjaunīgās enerģijas attīstību. CfD tiek apspriests kā labs piedāvājums investoriem, garantējot noteiktu ieņēmumu līmeni neatkarīgi no tirgus cenu svārstībām. Šāds mehānisms, piemēram, sekmīgi ieviests Apvienotajā Karalistē, kur tas veicinājis ievērojamu atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu.

Tomēr Latvijas enerģētikas sistēmas specifika rada bažas par to, vai CfD Latvijā sasniegs līdzīgu mērķi. Pašreiz tīkla jauda nespēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu, un infrastruktūras noteiktie ierobežojumi kavē jaunu ražošanas jaudu integrāciju. Bez stabilas infrastruktūras CfD mehānisms var radīt mākslīgu tirgus stimulāciju, kurai nav reāla seguma. 

Jautājums par to, vai valstij vajadzētu iesaistīties CfD tirgū, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, rada jautājumus apr riska apetīti. Kā liecina Pasaules Bankas analīzes dati, CfD mehānismi dažkārt var radīt ilgtermiņa saistības, kas pārsniedz paredzamo ieguvumu. Valsts budžeta ierobežotie resursi Latvijā būtu jākoncentrē uz infrastruktūras attīstību, nevis tirgus risku segšanu.

Latvijas mērķim būtu jābūt tādas vides radīšanai, kurā investori paši ir motivēti uzņemties projektus, nevis paļauties uz valsts garantijām. Tas nodrošinātu ilgtspējīgāku tirgus attīstību un mazinātu fiskālās politikas riskus.

Elastīgie sistēmas pakalpojumi – pagaidu risinājums

Ar 2025. gada 1. aprīli, līdz ar Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, tika ieviests elastīgais pārvades sistēmas pakalpojums kā pagaidu risinājums elektroenerģijas tīkla stabilizācijai. Vienlaikus šī pieeja paredz nodrošināt tīkla rezervāciju tikai augstākās gatavības projektiem, turklāt jauno projektu darbība būs iespējama tikai ar ierobežotas enerģijas ražošanas (curtailment) iespēju tuvākajos gados.

Tas tika izvēlēts kā pragmatisks kompromisa risinājums nozarei, kamēr tiek izstrādāti noteikumi un tehniskās iespējas visiem ražotājiem nodrošināt konstanto sistēmas pakalpojumu. Taču šāda stratēģija nevar aizstāt ilgtermiņa risinājumus. Infrastruktūras kapacitātes trūkums joprojām ir galvenais šķērslis, kas kavē vēja enerģijas projektus sasniegt pilnu potenciālu. Valstij jāatzīst, ka kamēr nav izveidotas pieprasījumam pietiekama infrastruktūras, arī eksporta iespējas nesasniegt kārotos apmērus un tas vistiešākajā veidā ietekmē arī enerģijas cenu.

PPP līgumi kā ilgtspējīgs risinājums infrastruktūras attīstībai

Lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru un radītu apstākļus ražošanas un eksporta attīstībai, Latvijai būtu jākoncentrējas uz publiskās un privātās partnerības (PPP) līgumu veicināšanu tieši tīklu kapacitātes palielināšanai. 

PPP modelis Latvijā varētu nodrošināt ilgtermiņa investīciju piesaisti infrastruktūras attīstībai, samazinātu valsts tiešo iesaisti tirgus risku pārvaldībā un stimulu privātajiem investoriem iesaistīties ilgtspējīgos projektos.

RockBridge Legal apkalpojamie projekti rāda, ka tirgū esošie un nākotnes projekti līdz ar Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem virzīsies uz aktīvu ieviešanas fāzi. Tādēļ PPP pieeja var būt īpaši noderīga, lai nodrošinātu šiem projektiem nepieciešamo infrastruktūru.

Secinājumi

Latvijas enerģētikas nākotne ir atkarīga no līdzsvarotas un ilgtspējīgas pieejas infrastruktūras attīstībai. PPP līgumi piedāvā daudzsološu risinājumu, kas var nodrošināt nepieciešamo pamatu atjaunīgās enerģijas attīstībai un eksporta potenciāla realizācijai. Kamēr infrastruktūras jautājumi netiks risināti prioritāri, diskusijas par CfD būs vien īstermiņa risinājums, kas nepalīdzēs sasniegt ilgtermiņa mērķus.

Latvijai ir jāvirzās uz stabilu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu enerģētikas sektoru, kur valsts loma ir radīt priekšnoteikumus, nevis risināt tirgus nepilnības ar nodokļu maksātāju naudu.