Likumdošanas apskats 03.08.–06.08.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” atļaus patvertņu būvniecību, ja to nevar īstenot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto prasību dēļ
– 2. lasījumā pieņemti Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”
– MK saskaņošanai nodevis Grozījumus MK noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”
ENERĢĒTIKA
– Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība
– Viedokļu iesniegšanai nodots konsultāciju dokuments par grozījumiem informācijas iesniegšanas noteikumos enerģētikas nozarē
– Līdz 2026. gada beigām AST pārvades tīklam pieslēgs jaunas AER elektrostacijas ar kopējo jaudu 1 650 MW
– “Sadales tīkls”, piesaistot 40 miljonu eiro ES finansējumu, palielinās tīkla jaudu Latvijas reģionos
– No 2027. gada būs pieejams īpašs elektroapgādes sadales tarifu plāns elektrificētiem klientiem
DARBA TIESĪBAS
– Starptautiskās sankcijas neatceļ darbinieku tiesības
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Pretendenta izslēgšana no iepirkuma procedūras saistībā ar laikus neiesniegtu nodokļu deklarāciju
VIDES TIESĪBAS
– Senāts: par derīgo izrakteņu ieguvi savā īpašumā atbildīgs ir tā īpašnieks
– Senāts: tiesības vērsties tiesā ar populārsūdzību par trokšņa emisiju
NODOKĻI
MUITA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Publiskajai apspriešanai nodoti grozījumi Kriminālprocesa likumā par tiesvedības nodošanu krimināllietās
– Grozījumi Krimināllikumā paredz noteikt atbildību par dzīvnieka seksuālu izmantošanu
– Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pilnveidot regulējumu par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju
– Tiesībsarga birojs pēc savas iniciatīvas iesaistās pirmā Eiropas mākslīgā intelekta cilvēktiesību standarta izstrādē
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Senāts: sabiedrības izslēgšana no komercreģistra bez likvidācijas un šajā procesā pieņemto lēmumu kontrole tiesā (Lieta Nr. SKA-160-2026)
Spriedums pieņemts 18.06.2026
Uzņēmumu reģistrs 24.07.2020. brīdināja Sabiedrību, ka tā nav izpildījusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu iesniegt ziņas par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Sabiedrībai tika dots viens mēnesis trūkuma novēršanai, norādot, ka pretējā gadījumā tās darbība tiks izbeigta. Tā kā prasītā informācija netika iesniegta, Uzņēmumu reģistrs 15.10.2020. pieņēma lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu, bet 24.02.2021. lēmumu par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, jo netika iecelts likvidators un netika uzsākts maksātnespējas process. Pēc izslēgšanas no komercreģistra sabiedrība iesniedza Uzņēmumu reģistram ziņas par patiesajiem labuma guvējiem un lūdza atcelt abus pieņemtos lēmumus, taču galvenais valsts notārs atteicās tos mainīt. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja daļēji, atceļot Uzņēmumu reģistra lēmumu un uzdodot atjaunot sabiedrību komercreģistrā, pamatojot to ar netipiskiem lietas apstākļiem un nesamērīgu īpašuma tiesību aizskārumu.
Senāts būtiski precizēja savu līdzšinējo judikatūru par sabiedrību izslēgšanu no komercreģistra bez likvidācijas. Senāts norādīja, ka sabiedrības izslēgšanas process sastāv no diviem patstāvīgiem administratīvajiem aktiem – lēmuma par sabiedrības darbības izbeigšanu un lēmuma par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Pēc otrā lēmuma izpildes tā radītās tiesiskās sekas vairs nav iespējams pavērst atpakaļ, jo likumdevējs nav paredzējis izslēgtu sabiedrību atjaunošanu komercreģistrā. Tādēļ pēc otrā lēmuma izpildes tiesa var pārbaudīt vienīgi abu lēmumu tiesiskumu, nevis tos atcelt vai uzdot sabiedrību atjaunot komercreģistrā.
Senāts nepiekrita apgabaltiesas secinājumam, ka konkrētajā lietā pastāvēja netipiski apstākļi, kas attaisnotu atkāpi no likumā paredzētajām sekām. Senāts uzsvēra, ka pienākums iesniegt ziņas par patiesajiem labuma guvējiem kalpo būtiskām sabiedrības interesēm – cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju –, un sekas par šā pienākuma neizpildi likumdevējs ir noteicis apzināti un vienādi visām kapitālsabiedrībām.
Senāts atzina, ka pieteicējam bija visas iespējas savlaicīgi novērst nelabvēlīgo seku iestāšanos – iesniegt ziņas par patiesajiem labuma guvējiem vai lūgt iecelt likvidatoru. Tādēļ mantas pāreja valstij bija paša pieteicēja bezdarbības rezultāts, nevis nesamērīgs valsts iejaukšanās gadījums. Senāts uzsvēra, ka sabiedrības dalībnieka statuss nav automātiski pielīdzināms patiesā labuma guvēja statusam. Lai secinātu, ka sabiedrībai nebija pienākuma atsevišķi iesniegt ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, tiesai bija jāpārbauda, vai Uzņēmumu reģistra rīcībā jau atradās visas likumā nepieciešamās ziņas. Šāds vērtējums apgabaltiesas spriedumā nebija pietiekami veikts.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi MK noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” atļaus patvertņu būvniecību, ja to nevar īstenot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto prasību dēļ (Projekta ID: 26-TA-1797)
MK nodeva publiskai apspriešanai no 04.08.2026. – 18.08.2026.
Noteikumu projekts paredz atļaut būvēt patvertnes visās teritorijās neatkarīgi no vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos un apbūves noteikumos noteiktiem apbūves parametriem, ja citi normatīvie akti, piemēram, vides aizsardzības jomā, neparedz tiešu aizliegumu. Papildus tiek paredzēts, ka patvertnes apbūves laukums netiek rēķināts teritorijas apbūves parametros. Šāds risinājums ļaus patvertnes būvēt arī vietās, kur šobrīd būs izmantota atļautā apbūves intensitāte.
2. lasījumā pieņemti Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (Likumprojekta Nr. 1415/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 23.07.2026.
2026. gada janvārī tika grozīts Būvniecības likums, Zemesgrāmatu likums un likums “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, vienota ēkas (būves) reģistrācijas pakalpojuma nodrošināšanai (ieviešanai), kas paredz, ka persona, kas ierosina būvniecību, iesniedz vienu iesniegumu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), un šis iesniegums vienlaikus ir arī iesniegums par būves tālāko reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un iesniegums par tās ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Sākotnējais regulējums paredzēja, ka vienotais būves process attiecas vienīgi uz būvniecības ierosinātājiem, kas būvē uz sev piederošas zemes., tomēr pašlaik ir sagatavoti Būvniecības likuma grozījumi, kas paredz atteikties no šī nosacījuma, tādējādi aptverot arī visus pārējos gadījumus – būvniecību uz apbūves tiesību pamata, būvniecību uz svešas zemes, ja normatīvie akti to pieļauj, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecību, kas tiek sadalīta dzīvokļu īpašumos.
Likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja tiek būvēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas tiek sadalīta patstāvīgos dzīvokļa īpašumos, vienlaicīgi zemesgrāmatā ir ierakstāma gan dzīvojamā māja, gan atsevišķie dzīvokļu īpašumi. Pamats ierakstu veikšanai zemesgrāmatā ir Kadastra informācijas sistēmas un Būvniecības informācijas sistēmas strukturētie dati, ja no Valsts zemes dienesta ir saņemts paziņojums par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā un reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā. Jāņem vērā, ka šāda vienlaicīga daudzdzīvokļu mājas un dzīvokļu īpašumu ierakstīšana zemesgrāmatās būs katras personas brīva izvēle, kas tiks norādīta Būvniecības informācijas sistēmā.
MK saskaņošanai nodevis Grozījumus MK noteikumos Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21” (Projekta ID: 26-TA-1173)
Saskaņošana norisinājās līdz 07.08.2026.
Pašlaik būvnormatīvs paredz obligātu periodisko tehnisko apsekošanu atsevišķām būvju grupām, tostarp publiskām ēkām, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām un atsevišķām inženierbūvēm, piemēram, tiltiem, pārvadiem, tuneļiem un atbalstsienām. Grozījumi izstrādāti, lai noteikumos noteiktu obligātu periodisko tehnisko apsekošanu (ne retāk kā reizi 10 gados) vēja elektrostacijām, torņiem un mastiem, kuru augstums pārsniedz 60 metrus. Šāds regulējums nepieciešams, lai savlaicīgi konstatētu būves tehniskā stāvokļa pasliktināšanos un novērstu iespējamu apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, videi un īpašumam.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība (Projekta ID: 26-TA-29)
MK nodeva publiskai apspriešanai no 03.08.2026. līdz 17.08.2026.
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) piesaistes monitoringa un ziņošanas sistēmu Parīzes nolīguma ietvaros, kura satur datus un informāciju. Noteikumu projekts nosaka noteiktu kārtību ziņošanai par aptuvenajām SEG inventarizācijām, ikgadējām SEG inventarizācijām, ziņošanu par rīcībpolitikām, pasākumiem un SEG prognozēm, nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu, attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu.
Viedokļu iesniegšanai nodots konsultāciju dokuments par grozījumiem informācijas iesniegšanas noteikumos enerģētikas nozarē (Konsultāciju dokuments)
Viedokļus gaida līdz 28.08.2026.
Regulators 2017. gada 21. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 1/36 “Informācijas iesniegšanas noteikumi enerģētikas nozarē”, nosakot kārtību, kādā energoapgādes komersants iesniedz informāciju Regulatoram, kā arī iesniedzamās informācijas saturu, apjomu un iesniegšanas termiņus.
Ar Grozījumu projektu paredzēts no noteikumiem svītrot atskaites (pielikumus), kuros ietvertā informācija vairs nav nepieciešama regulārai uzraudzībai vai ir pieejama no citiem informācijas avotiem, kā arī precizēt iesniedzamo atskaišu (pielikumu) saturu un iesniegšanas kārtību. Plānots, ka Grozījumu projekts stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
Grozījumu projekta mērķis ir aktualizēt Regulatoram regulāri iesniedzamo informāciju, novērst tās dublēšanos ar citos uzraudzības procesos vai informācijas sistēmās pieejamiem datiem, precizēt atsevišķu atskaišu saturu un iesniegšanas periodiskumu, kā arī samazināt administratīvo slogu energoapgādes komersantiem un Regulatoram.
Nozares ziņas
Līdz 2026. gada beigām AST pārvades tīklam pieslēgs jaunas AER elektrostacijas ar kopējo jaudu 1 650 MW (AST Jaunumi)
AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pārvades tīklam 2026. gadā pieslēgtas septiņas jaunas elektrostacijas un divas elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas (BESS), kuru kopējā pieslēguma jauda sasniedz 737 megavatus (MW). Līdz gada beigām plānots izveidot pieslēgumus vēl astoņām elektrostacijām ar 913 MW kopējo jaudu, turpinoties straujai saules, vēja un elektroenerģijas uzkrāšanas jaudu attīstībai Latvijā.
“Sadales tīkls”, piesaistot 40 miljonu eiro ES finansējumu, palielinās tīkla jaudu Latvijas reģionos (vairāk lasīt šeit)
AS “Sadales tīkls” un SIA “Vides investīciju fonds” noslēguši līgumu par projekta “AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas tīkla jaudas paaugstināšana” īstenošanu. Ar 40 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) Modernizācijas fonda atbalstu uzņēmums izbūvēs divas jaunas apakšstacijas Saulkrastos un Saldū, kā arī modernizēs esošo infrastruktūru Salacgrīvā, radot iespēju pieslēgt elektrotīklam jaunus elektroenerģijas ražotājus un patērētājus.
No 2027. gada būs pieejams īpašs elektroapgādes sadales tarifu plāns elektrificētiem klientiem (vairāk lasīt šeit)
AS “Sadales tīkls” ierosinātās tarifu struktūras izmaiņas un jaunā tarifu plāna “Jaudīgais” izveidi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi un konstatējusi, ka tās ir atbilstošas Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas prasībām. “Jaudīgais” plāns paredz salīdzinoši lielāku fiksēto jeb jaudas uzturēšanas maksas daļu nekā “Pamata” plāns, un mazāku – mainīgo. Tādējādi šis tarifs būs izdevīgs klientiem – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām – ar esošajai pieslēguma jaudai salīdzinoši lielu patēriņu.
DARBA TIESĪBAS
Nozares ziņas
Starptautiskās sankcijas neatceļ darbinieku tiesības (vairāk lasīt šeit)
Valsts darba inspekcija atgādina – starptautisko sankciju piemērošana pati par sevi neatceļ darba devēja pienākumus pret darbiniekiem. Kamēr darba tiesiskās attiecības nav izbeigtas Darba likumā noteiktajā kārtībā, darba devējam ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Ja darba devējam ir piemērotas starptautiskās sankcijas un ir bloķēti uzņēmuma finanšu līdzekļi, tas nenozīmē, ka darbinieki automātiski zaudē tiesības uz darba samaksu. Normatīvie akti paredz iespēju darba devējam vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus darbinieku atalgojuma izmaksai. Tāpat, ja darba devējs objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar nodrošināt darbu, viņam jāpieņem lēmums par darba tiesisko attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, ievērojot Darba likuma prasības. Situācijā, kad darbinieks ir gatavs veikt darbu, bet darba devējs to nevar nodrošināt, var iestāties dīkstāve. Dīkstāves gadījumā darba devējam tā jāapmaksā atbilstoši Darba likuma prasībām.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Pretendenta izslēgšana no iepirkuma procedūras saistībā ar laikus neiesniegtu nodokļu deklarāciju (Lieta Nr. SKA-61/2026)
Spriedums pieņemts 17.06.2026.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība 2023. gada maijā izsludināja iepirkumu par pašvaldības izglītības iestāžu individuālo siltumpunktu regulāro apkalpošanu un sagatavošanu apkures sezonai. Sabiedrība iesniedza piedāvājumu, taču Iepirkumu komisija to izslēdza no dalības iepirkumā, jo saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta un Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) datiem piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā un piedāvājumu atvēršanas dienā sabiedrībai bija neizpildītas saistības nodokļu jomā – nebija iesniegta nodokļu deklarācija.
Senāts konstatēja, ka lai atzītu, ka pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā sakarā ar neiesniegtu nodokļu deklarāciju, nepietiek tikai ar deklarācijas neiesniegšanas fakta konstatēšanu. Nepieciešams arī, lai informācija par šo faktu būtu publiski pieejama atbilstoši likuma prasībām. Tādējādi likumā paredzētie abi kritēriji ir kumulatīvi.
Apkopojot tiesību normu interpretāciju, Senāts formulēja kritērijus, kad pretendents ir izslēdzams no iepirkuma procedūras neiesniegtas nodokļu deklarācijas dēļ. Nepieciešams konstatēt, ka: 1) personai piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir neiesniegta nodokļu deklarācija; 2) sakarā ar to, ka attiecīgās nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējums pārsniedz 15 dienas, informācija par to, ka konkrētajai personai attiecīgajā datumā nebija iesniegta kāda no nodokļu deklarācijām, kurai bija jābūt iesniegtai, ir publiskota Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē un līdz ar to ir pieejama EIS e-izziņu apakšsistēmā. Tas, ka publiskotā informācija par neiesniegtu nodokļu deklarāciju neietver ziņas par to, kura tieši deklarācija nav iesniegta un tās iesniegšanas termiņu, nav šķērslis atzīt, ka personai attiecīgajos datumos bija neizpildītas saistības nodokļu jomā.
VIDES TIESĪBAS
Tiesu prakse
Senāts: par derīgo izrakteņu ieguvi savā īpašumā atbildīgs ir tā īpašnieks (Lieta Nr. SKA-693-2026)
Lēmums pieņemts 15.07.2026.
Situācijā, kad Valsts vides dienests ir konstatējis nelikumīgu (nesaskaņotu) derīgo izrakteņu ieguvi konkrētā īpašumā, un nav ziņu par kādas citas personas iesaisti, par atbildīgo personu uzskatāms tieši zemes īpašnieks. Tomēr, ja zemes īpašnieks iesniedz ticamus un pārbaudāmus pierādījumus tam, ka ieguvi bez īpašnieka ziņas ir veikusi cita persona (piemēram, prettiesiski iekļūstot īpašumā vai pārkāpjot kādas vienošanās uzņemtās saistības), iestādei un tiesai šie pierādījumi ir jāvērtē. Vērtējot šādus pierādījumus, izšķiroša nozīme var būt arī saskanīgu netiešo pierādījumu kopumam, kas to savstarpējā kopsakarā ļauj atzīt, ka ar pietiekamu augstu ticamības pakāpi atbildīgā par zemes dzīļu izmantošanu ir tieši konkrētā persona.
Senāts: tiesības vērsties tiesā ar populārsūdzību par trokšņa emisiju (Lieta Nr. SKA-729/2026)
Lēmums pieņemts 23.07.2026.
Senātā saņemta pieteicēju blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt viņu pieteikumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora izsniegto atļauju publiska pasākuma – autošosejas čempionāta – rīkošanai Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Pieteicēju ieskatā pasākuma norise varēja radīt pārmērīgu troksni un negatīvi ietekmēt tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē. Rajona tiesas tiesnesis atteicās pieteikumu pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 8.punktu (pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu). Rajona tiesas tiesnesis bija atzinis, ka pieteicēji vēlas aizsargāt citu iedzīvotāju intereses dzīvot labvēlīgā vidē, nevis savas. Nav arī konstatējams, ka paši pieteicēji būtu pakļauti kādai nozīmīgai pasākuma radītai ietekmei.
Senāts atzina, ka vides tiesību mērķis ir aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, nevis tikai dabu (floru un faunu), un tāpēc ikvienam sabiedrības loceklim ir piešķirtas tiesības vērsties tiesā vides aizsardzības nolūkā, pat ja netiek skartas viņa paša subjektīvās tiesības. Trokšņa emisija ir vidi ietekmējošs faktors, un trokšņa emisiju ierobežojošie normatīvi ir noteikti, lai nodrošinātu cilvēku dzīvei labvēlīgu vidi. Arī tas ir vides tiesību jautājums, kura dēļ personām ir tiesības vērsties tiesā ar mērķi aizsargāt vispārīgas sabiedrības intereses dzīvot labvēlīgā vidē.
NODOKĻI
Nozares ziņas
VID publicējis metodisko materiālu “Par tiešsaistes (online) darījumu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā” (Metodiskais materiāls)
Metodiskajā materiālā skaidrots, kā vienkāršā ieraksta grāmatvedības sistēmā uzskaitīt tiešsaistes (online) darījumus, izmantojot dažādas norēķinu platformas, piemēram, PayPal, Stripe, EveryPay un Klix. Materiālā izskaidrota ieņēmumu atzīšanas kārtība atkarībā no izmantotās norēķinu sistēmas veida, sniegti praktiski piemēri darījumu reģistrēšanai, kā arī skaidrota platformu ieturēto komisijas maksu uzskaite.
MUITA
Normatīvie akti
Par līdzsvara atjaunošanas pasākumu apturēšanu no 2026. gada 7. augusta (Regula)
Stājās spēkā 01.08.2026.; piemēro no 07.08.2026.
Eiropas Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/1893, ar ko aptur tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/1564 noteikti konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem un konkrētiem ražojumiem, kurus eksportē no Savienības uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Publiskajai apspriešanai nodoti grozījumi Kriminālprocesa likumā par tiesvedības nodošanu krimināllietās (26-TA-1836)
Nodots publiskai apspriešanai no 27.07.2026. līdz 10.08.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra Regulai (ES) 2024/3011 par tiesvedības nodošanu krimināllietās.
Regulas Nr. 2024/3011 mērķis ir uzlabot kriminālprocesu efektivitāti pārrobežu lietās, nodrošinot, ka izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu veic vispiemērotākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī mazinot paralēlu kriminālprocesu un ne bis in idem principa pārkāpuma risku.
Kriminālprocesa likuma 67. nodaļa pašlaik regulē ārvalstī uzsākta kriminālprocesa pārņemšanu Latvijā, savukārt KPL 68. nodaļa – Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošanu ārvalstij. Šis regulējums neietver visas institucionālās un procesuālās prasības, kas nepieciešamas regulas Nr. 2024/3011 piemērošanai.
Grozījumi Krimināllikumā paredz noteikt atbildību par dzīvnieka seksuālu izmantošanu (Likumprojekts Nr.1480/Lp14)
Iesniegts Saeimā 03.08.2026.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 230.2 pantu, paredzot tajā atbildību par dzīvnieka seksuālu izmantošanu – seksuāla rakstura darbībām fiziskā saskarē ar dzīvnieku. Panta otrajā daļā rosināts veidot kvalificētu noziedzīgā nodarījuma sastāvu, paredzot stingrāku atbildību gadījumos, ja minētās darbības izdarījusi personu grupa. KL 230.2 panta noziedzīgā nodarījuma sastāvu piedāvāts veidot kā formālu, nesaistot tā piemērošanu ar kaitīgu seku iestāšanos.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pilnveidot regulējumu par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju (26-TA-234)
Pieņemti MK sēdē 04.08.2026.
Likumprojekts groza Kriminālprocesa likumu, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1260 par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju, kas nosaka minimālos standartus īpašuma izsekošanai, iesaldēšanai, konfiskācijai un pārvaldībai kriminālprocesos. Direktīva stājās spēkā 2024. gada 22. maijā, un dalībvalstīm jāievieš tās prasības līdz 2026. gada 23. novembrim. Pašreizējā Latvijas regulējuma pamatā ir Direktīva 2014/42/ES, kas nosaka līdzīgus principus, taču jaunā direktīva uzliek stingrākas prasības īpašuma pārvaldībai, tostarp obligātu aktīvu pārvaldības biroju (AMO) izveidi vai norīkošanu efektīvai iesaldētā un konfiscētā īpašuma pārvaldībai līdz tā atsavināšanai. Latvijā pašlaik pastāv decentralizēta mantas glabāšanas sistēma, kas neatbilst direktīvas prasītajam pārvaldības institūtam. Likumprojekts paredz šo sistēmu pilnveidot, nodrošinot efektīvāku īpašuma pārvaldību un atbilstību ES prasībām, tādējādi stiprinot aktīvu atgūšanas mehānismus un veicinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.
Nozares ziņas
Tiesībsarga birojs pēc savas iniciatīvas iesaistās pirmā Eiropas mākslīgā intelekta cilvēktiesību standarta izstrādē (vairāk lasīt šeit)
30. jūlijā noslēdzās Eiropas standarta projekta prEN 18228 “Mākslīgais intelekts. MI riska pārvaldība” sabiedriskā apspriešana. Tas ir pirmais šāda veida Eiropas standarts, kas nosaka, kā mākslīgā intelekta sistēmu izstrādātājiem identificēt un pārvaldīt riskus ne tikai tehniskajai drošībai, bet arī cilvēka pamattiesībām.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.