Likumdošanas apskats 07.08.–20.08.2026.
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Publicēts konkurences padomes lēmums, kurā konstatēts konkurences neitralitātes jeb publiskas personas un tās kapitālsabiedrības pienākuma nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci pārkāpums
– Eiropas Komisija piemēroja Google 890 miljonu eiro sodu par Digitālā tirgus akta pārkāpumiem
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Stājas spēkā grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā
– Pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 500 “Vispārējie būvnoteikumi”, kas izstrādāti būvniecības ieceres realizācijai posmos regulēšanai
ENERĢĒTIKA
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai”
– Priekšlikums regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu, attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu sagatavošanu nākotnes prasībām Savienībā, samazinot sistēmas izmaksas un veicinot elektrifikāciju un digitalizāciju
– SPRK apstiprinājusi pirmo Latvijas elastības vajadzību novērtējumu elektroenerģijas nozarē
– Ar jaunas apakšstacijas izbūvi Smiltenē noslēdz vērienīgu elektrotīkla modernizācijas projektu
– Eiropas Savienības elektrifikācijas rīcības plāns
DARBA TIESĪBAS
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Izsludināti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš izmaiņas patēriņa kredītu reklāmas regulējumā
– Izsludināti grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, ar kuriem iecerēts veicināt godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem
– Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz Patērētāju tiesību uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā uzticēt Latvijas Bankai
IMIGRĀCIJA
– Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrreiz caurlūkoja jauno Imigrācijas likumu, precizējot tā normas
– Groza Imigrācijas likumu ar mērķi pilnveidot ārzemnieka aizturēšanas termiņa pagarināšanas lietu izskatīšanas tiesisko regulējumu
VIDES TIESĪBAS
– Grozījumi aizsargjoslu likumā
NODOKĻI
– Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
– Grozījumi “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”
– Par reģistrācijas iesniegumu VID PVN maksātāju reģistrā aizpildīšanu
– Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana reprezentatīvajiem automobiļiem
– Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai
– Nodokļi darījumiem ar kokmateriāliem
MUITA
– Ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem”, paplašināts preču klāsts kādas aizliegts ievest no Krievijas un Baltkrievijas
– ES ievieš aizsardzības pasākumus noteiktiem tērauda izstrādājumiem
– Publicēta uzziņa “Par terminu “eksports no Savienības””
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”
– Ģenerālprokurors iesniedz priekšlikumus Saeimai tiesiskuma nodrošināšanai un tiesu noslodzes sabalansēšanai noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas lietās
– Senāts pieņēma rīcības sēdes lēmumu par jautājuma par atbrīvošanu no turpmākas sabiedriskā darba izpildes juridisko dabu
– Senāts uzsvēra, ka kasācijas instances tiesa nevar norādīt, kādi konkrēti secinājumi par lietas faktiskajiem apstākļiem ir jāizdara tiesai, kas izskata lietu pēc būtības
– Senāts norādīja, ka lietas izskatīšana prasījumā par robežu pārbaudīšanu nedrīkst beigties ar prasības noraidīšanu
– Judikatūras nolēmumu arhīvam pievienoti vairāki Senāta Krimināllietu departamenta 2026. gada jūlijā pieņemtie lēmumi
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Nozares ziņas
Publicēts konkurences padomes lēmums, kurā konstatēts konkurences neitralitātes jeb publiskas personas un tās kapitālsabiedrības pienākuma nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci pārkāpums (Lēmums)
Pieņemts 04.08.2026.
Konkurences neitralitātes regulējums paredz, ka publiskām personām un to kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem. Lietas strīds ir par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, kuri tika noslēgti deviņdesmitajos gados starp Valsts meža dienestu un tā laika kokrūpniecības uzņēmumiem. Atsevišķu šādu līgumu termiņi varēja būt ļoti gari – līdz pat 2096. gadam. Turklāt, ne visiem tirgus uzņēmumiem bija vienādas iespējas iegūt šāda veida līgumslēgšanas tiesības.
Eiropas Komisija piemēroja Google 890 miljonu eiro sodu par Digitālā tirgus akta pārkāpumiem (Eiropas Komisija)
Eiropas Komisija pieņēma divus lēmumus, kuros konstatēts, ka uzņēmums “Google” nav ievērojis Digitālo tirgu aktu, jo “Google Search” meklētājprogrammā ir devis priekšroku saviem pakalpojumiem, kā arī noteicis ierobežojumus uzņēmumiem, liedzot tiem novirzīt patērētājus uz alternatīviem — un bieži vien lētākiem — iegādes kanāliem “Google Play” platformā.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvie akti
Stājas spēkā grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā (Grozījumi)
Stājās spēkā 19.08.2026.
Grozījumi paredz uzlabot nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanu, deleģējot tā administrēšanu nozares profesionālajai organizācijai – biedrībai “Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija“ (LANĪDA). Grozījumu rezultātā LANĪDA nodrošinās nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanu un administrēšanu; reģistrācijas process kļūs vienkāršāks, ātrāks un pilnībā elektronisks; reģistrācijas maksa un ikgadējā uzraudzības maksa arī turpmāk būs 40 eiro.
Pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 500 “Vispārējie būvnoteikumi”, kas izstrādāti būvniecības ieceres realizācijai posmos regulēšanai (Projekta ID: 26-TA-1462)
Pieņemts MK sēdē 13.08.2026.
Saeima ir pieņēmusi Grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz jaunu būvniecības procesu – būvniecības ieceres realizāciju posmos. Atbilstošo grozījumiem likumā nepieciešams grozīt MK noteikumus Nr. 500, paredzot 10 darba dienu termiņu būvvaldes lēmumu pieņemšanai par katru būvdarbu posmu un precizējot būvprojekta ekspertīzes kārtību.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi MK noteikumos Nr. 577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai” (Projekta ID: 26-TA–1919)
Publiskā apspriešanās no 10.08.2026. līdz 24.08.2026.
Ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka maksājums par pirmo ekspluatācijas gadu, ja tas nav bijis pilns kalendārais gads, ir veicams proporcionāli laikposmam no elektroenerģijas sadales sistēmas operatora atļaujas par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora galīgā ekspluatācijas paziņojuma saņemšanas mēneša līdz attiecīgā kalendārā gada beigām.
Priekšlikums regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu, attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu sagatavošanu nākotnes prasībām Savienībā, samazinot sistēmas izmaksas un veicinot elektrifikāciju un digitalizāciju (COM/2026/600 final)
Pieņemts 17.07.2026.
Eiropas Komisija ir oficiāli ierosinājusi jaunu regulu. Ja tā tiks pieņemta, tā grozīs spēkā esošo Regulu (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu. Jaunajai regulai vēl ir jāiziet ES likumdošanas process.
Paredzēts, ka noteikt, ka elektroenerģijas tīkla tarifiem labāk jāatspoguļo faktiskās izmaksas, noteikt valstu regulatoriem stingrākus pienākumus, piemēram, regulatoriem būtu jānosaka kopīgi darbības rādītāji elektroenerģijas tīklu efektīvai darbībai un attīstībai, tostarp rādītāji, kas attiecas uz viedajiem tīkliem. Priekšlikumā īpaši uzsvērts, ka, risinot tīkla pārslodzes problēmas, prioritāri jāapsver risinājumi, kas neprasa jaunu līniju izbūvi, kā arī viedie un digitālie risinājumi, utt. Priekšlikumā ir iekļauti arī pasākumi, lai paātrinātu viedo skaitītāju ieviešanu un uzlabotu elektroenerģijas sistēmas datu apmaiņu. Vel viens priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai tīkla maksu un elektroenerģijas nodokļu kopējā ietekme neatturētu elektrifikāciju. Tāpēc priekšlikumā ir noteikti principi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai nodokļu sistēmas atbalstītu elektrifikāciju.
Nozares ziņas
SPRK apstiprinājusi pirmo Latvijas elastības vajadzību novērtējumu elektroenerģijas nozarē (SPRK Aktualitātes)
Ziņojumu sagatavoja AS “Augstsprieguma tīkls” sadarbībā ar AS “Sadales tīkls”, secinot, ka analizētajos 2030. un 2035. gada attīstības scenārijos Latvijas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmā nav konstatētas problēmas, kas apdraudētu energosistēmas drošu darbību. SPRK izvērtēja ziņojuma atbilstību Eiropas Savienības regulējumam un Eiropas Savienības (ES) Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) apstiprinātajai metodikai.
Izvērtējot ziņojumu, SPRK secināja, ka tas sagatavots atbilstoši ES regulējuma un ACER metodikas prasībām. Ziņojumā izmantotie dati, to formāts un elastības vajadzību analīzes metodoloģija atbilst ACER noteiktajam, kā arī ir ņemti vērā Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma “ERAA 2024” tirgus modelēšanas rezultāti 2030. un 2035. gadam.
Ar jaunas apakšstacijas izbūvi Smiltenē noslēdz vērienīgu elektrotīkla modernizācijas projektu (Sadales tīkls)
Ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda REPowerEU finansējumu, AS “Sadales tīkls” ir izbūvējis jaunu 110/20 kilovoltu (kV) transformatora apakšstaciju “Launkalne-2”.
Eiropas Savienības elektrifikācijas rīcības plāns (COM/2026/595 final)
Pieņemts 17.07.2026.
Eiropas Komisijas paziņojumā izklāstīts ES mērķis paātrināt pāreju no fosilā kurināmā uz elektroenerģiju visā ES, jo īpaši ēku, transporta un rūpniecības nozarēs, kā arī rīcības plāns šī mērķa sasniegšanai. Plāns ir mazināt cenu atšķirību starp elektroenerģiju un fosilo enerģiju, kā arī veicināt tīru, uz elektroenerģiju balstītu tehnoloģiju, piemēram, siltumsūkņu, elektromobiļu un akumulatoru, plašāku ieviešanu visā Eiropā. Tāpat plānots paplašināt un modernizēt elektrotīklus un panākt esošās tīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu.
Paziņojums ir instruments, ar kuru Komisija izklāsta savu stratēģiju, prioritātes un plānotās darbības, bet tas pats par sevi nav tiesību akts.
Plānā ir iekļauti dažāda veida pasākumi, kurus īstenos ar vadlīnijām, ieteikumiem, jauniem tiesību aktiem, investīcijām, utt.
DARBA TIESĪBAS
Nozares ziņas
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” rosina mazināt administratīvo slogu īstermiņa nodarbinātībai un stiprināt legālu darba vidi (Projekta ID: 26-TA-1893)
MK nodeva Saskaņošanai no 06.08.2026. līdz 20.08.2026.
Pašreizējais regulējums īstermiņa nodarbinātībai paredz tādas pašas administratīvās prasības kā ilgtermiņa nodarbinātībai neatkarīgi no tā, vai persona tiek nodarbināta vienu dienu vai vairākus gadus. Pašreizējais regulējums arī paredz veikt papildus valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemākas (VSAOI), ja par darbinieku ceturksnī veiktās VSAOI nav sasniegušas normatīvajā regulējumā noteikto minimālo iemaksu objektu. Tādējādi darba devēji nelabprāt izvēlas pieņemt darbiniekus uz nepilnu vai neregulāru darba laiku.
Grozījumi paredz noteikt, ka sociālās iemaksas tiek maksātas no faktiskās darba samaksas, bet ceturkšņa minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vietā tiek nodrošināta pilnīga un pārbaudāma darba laika uzskaite. Vienlaikus likumprojekts paredz arī uzdevumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas prasībām, izmantošanas kārtību un integrāciju ar Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
Izsludināti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ievieš izmaiņas patēriņa kredītu reklāmas regulējumā (Grozījumi)
Grozījumi stājas spēkā 19.08.2026.
Līdz šim Latvijā bija atļauts reklamēt kredīta produktus saimnieciskās darbības veicējiem, savukārt patēriņa kredītu, tostarp kredītkaršu, reklāma privātpersonām bija aizliegta. Ar grozījumiem atceļ patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu, vienlaikus nosakot stingras prasības patēriņa kredītu reklāmu saturam un izvietošanai.
Reklāma nedrīkstēs veicināt bezatbildīgu aizņemšanos vai radīt iespaidu, ka kredīts ir piemērots risinājums finansiālām grūtībām. Tāpat reklāmās nedrīkstēs norādīt vai radīt priekšstatu, ka aizņemšanās aizstāj uzkrājumus vai uzlabo patērētāja dzīves līmeni. Būs aizliegts arī uzsvērt, cik ātri un viegli iespējams saņemt aizdevumu. Izmaiņas noteic, ka reklāmā, kurā tiek piedāvāts kreditēt patērētāju, jāiekļauj skaidrs un uzskatāms brīdinājums un tam jāatvēl vismaz 10 procenti no konkrētā reklāmas apjoma. Tāpat paredzēts, ka kreditēšanas līgumus varēs noslēgt vai grozīt no pulksten 8.00 līdz 21.00.
Izsludināti grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, ar kuriem iecerēts veicināt godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem (Grozījumi)
Grozījumi stājas spēkā 19.08.2026.
Grozījumi precizē aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Noteikts, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem. Tāpat grozījumi ievieš skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Izmaiņas arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz Patērētāju tiesību uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā uzticēt Latvijas Bankai (Likumprojekta Nr. 1381/Lp14)
Grozījumi pieņemti 1. lasījumā 27.07.2026.
Stāsies spēkā: lielākā daļa grozījumu stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī, savukārt atsevišķas normas, kas piešķir Latvijas Bankai tiesības izdot detalizētākus noteikumus finanšu pakalpojumu jomā, stāsies spēkā 2028.gada 1.janvārī.
Grozījumi paredz no 2027.gada pakāpeniski nodot Latvijas Bankai patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Latvijas Banka pārņems patērētāju kreditētāju licencēšanu un uzraudzību, kredīta starpnieku un to pārstāvju reģistrēšanu un uzraudzību, finanšu pakalpojumu reklāmas un negodīgas komercprakses kontroli, kā arī patērētāju sūdzību izskatīšanu un palīdzības sniegšanu strīdu risināšanā. Tāpat grozījumi paredz ieviest jaunu pieeju patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanai. Speciālās atļaujas jeb licences turpmāk izsniegs uz nenoteiktu laiku, bet prasības to saņemšanai, darbības apturēšanai un anulēšanai noteiks Latvijas Banka. Plānots izveidot arī vienotu ziņošanas sistēmu par iespējamiem pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā, kā arī noteikt, ka Latvijas Banka varēs piemērot sankcijas par būtiskiem pārkāpumiem, tostarp par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu bez licences vai nereģistrētu kredīta starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Likuma izmaiņas paredz arī jaunu maksājumu kārtību, nosakot, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju un kredīta starpnieku uzraudzības maksājumi turpmāk veicami Latvijas Bankai.
IMIGRĀCIJA
Normatīvie akti
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrreiz caurlūkoja jauno Imigrācijas likumu, precizējot tā normas (Likumprojekta Nr. 56/Lp14)
Caurlūkoja 12.08.2026.
Saeima jauno Imigrācijas likumu, galīgajā lasījumā pieņēma jūnijā, taču Valsts prezidents to neizsludināja un atgrieza parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Jaunais Imigrācijas likums paredz būtiski pastiprināt migrācijas kontroli, pārskatīt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību. Likumā ievieš trešo valstu pilsoņu skrīningu pie ārējām robežām, kā arī atpakaļ nosūtīšanas robežprocedūra. Likums nosaka plašāk izmantot biometriskos datus un informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības datubāzēm, uzlabojot personu identifikāciju. Vienlaikus likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras, kā arī paplašinot atteikuma un anulēšanas nosacījumus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī, nosakot pienākumu sniegt informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.
Normatīvo aktu projekti
Groza Imigrācijas likumu ar mērķi pilnveidot ārzemnieka aizturēšanas termiņa pagarināšanas lietu izskatīšanas tiesisko regulējumu (Likumprojekta Nr. 1485/Lp14)
Iesniegts Saeimā 12.08.2026.
Saskaņā ar Imigrācijas likuma pašreizējo redakciju aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu. Pastāvot pieaugošai nelegālās imigrācijas plūsmai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kā arī pieaugot no Lietuvas atgriezto nelegālo imigrantu skaitam, pieaug to lietu skaits, kurās nepieciešams tiesneša lēmums par ārzemnieka aizturēšanas termiņa pagarināšanu. Atbilstoši grozījumi paredz no no Imigrācijas likuma izslēgt prasību par ārzemnieka nogādāšanu pie tiesneša. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, likumprojektā paredzēts pārejas regulējums. Valsts robežsardzes iesniegumi par ārzemnieka aizturēšanas termiņa pagarināšanu, kas tiesā iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiks izskatīti saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu.
VIDES TIESĪBAS
Tiesu prakse
Grozījumi aizsargjoslu likumā (1474/Lp14)
Iesniegts Saeimā 28.07.2026.
Grozījumi papildina Aizsargjoslu likumu ar jaunu 35.1 pantu “Apzaļumošana pilsētu un ciemu teritorijā esošās ārējo inženiertīklu aizsargjoslās”, nosakot, ka koku vai krūmu audzēšanu attiecīgās aizsargjoslas daļā īsteno atbilstoši standartiem par koku un krūmu audzēšanu aizsargjoslās, saskaņojot ar aizsargjoslas ierobežojumiem pakļauto objektu vai zemes īpašnieku.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (26-TA-1893)
Nodots publiskai apspriešanai no 05.08.2026. līdz 19.08.2026.
Grozījumi paredz vienkāršot īstermiņa, sezonālu un nepilna laika darbinieku nodarbināšanu, mazinot darba devējiem administratīvo un finansiālo slogu. Darba devējiem, kuri izmantos prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu un precīzi reģistrēs faktiski nostrādātās stundas, nebūs jāveic ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksas, attiecīgi sociālās iemaksas un citi nodokļi būs jāaprēķina par faktiski nostrādāto laiku. Grozījumi pašlaik vēl ir likumprojekta saskaņošanas stadijā, tādēļ to galīgā redakcija var mainīties.
Grozījumi “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā“ (26-TA-85)
Nodots publiskai apspriešanai no 09.07.2026. līdz 23.07.2026.
Grozījumi paredz paplašināt dividenžu jēdzienu, nosakot, ka par dividendēm UIN vajadzībām uzskatīs arī likvidācijas kvotu un peļņas daļu, ko dalībnieks saņem, uzņēmumam atpērkot savas akcijas. Tas ļaus precīzāk piemērot UIN un mazināt risku, ka viena un tā pati peļņa tiek aplikta ar nodokli atkārtoti. Tiek mainīta nosacīto dividenžu piemērošana reorganizācijas gadījumos. Ja reorganizācijas laikā tiek samazināts pamatkapitāls vai uzņēmums reorganizācijas rezultātā beidz pastāvēt, nosacītās dividendes būs jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Atsevišķi tiek noregulētas arī tās nosacītās dividendes, kas reorganizācijas ceļā pārņemtas līdz 2026. gada beigām. Būtiskas izmaiņas paredzētas arī transfertcenu korekcijām starptautisku uzņēmumu grupās. Ja saistītam uzņēmumam citā ES valstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir nodokļu konvencija, transfertcenu korekcijas rezultātā palielināta apliekamā bāze, Latvijas uzņēmums noteiktos apstākļos varēs attiecīgi samazināt savu UIN bāzi. Ja visu korekciju nevarēs izmantot uzreiz, atlikumu varēs pārcelt uz nākamajiem taksācijas periodiem. Tiek arī skaidri noteikts, ka UIN regulējums par uzņēmuma transportlīdzekļa izmaksām attiecas ne tikai uz degvielu, bet arī elektroenerģiju. Elektroauto gadījumā izdevumus varēs vērtēt pēc faktiski nobrauktajiem kilometriem un ražotāja noteiktās elektroenerģijas patēriņa normas, pieļaujot likumā noteikto 20% pārsniegumu. UIN likums tiek saskaņots ar izmaiņām Sociālo uzņēmumu likumā – paredzēts atteikties no atsevišķiem sociālajiem uzņēmumiem noteiktajiem UIN atvieglojumiem, kas praksē netiek izmantoti, vienlaikus saglabājot atvieglojumus ziedojumiem. Grozījumi pašlaik vēl ir likumprojekta saskaņošanas stadijā, tādēļ to galīgā redakcija var mainīties.
Nozares ziņas
Par reģistrācijas iesniegumu VID PVN maksātāju reģistrā aizpildīšanu (Metodiskais materiāls)
Atjaunota informācija sadaļā “Īpašā reģistrācijas kārtība VID PVN maksātāju reģistrā (139.² pants)”, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ir mainīti piekļuves ceļa izvēlnes punkti uz PVN reģistrācijas iesnieguma strukturēto veidlapu.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana reprezentatīvajiem automobiļiem (Metodiskais materiāls)
Metodiskais materiāls ir papildināts ar jauniem piemēriem (11., 12. un 13. piemērs) par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanu konkrētās situācijās.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai (Metodiskas materiāls)
Metodiskajā materiālā ir precizēts, kādā kārtībā bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu pievieno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai (16. punkts), kā arī materiāls papildināts ar jaunu piemēru (13. piemērs) par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanu.
Nodokļi darījumiem ar kokmateriāliem (Metodiskais materiāls)
Metodiskajā materiālā sadaļā “Atsevišķi piemēri PVN piemērošanai” redakcionāli precizēts 21. piemērs un sadaļa papildināta ar 23. piemēru.
MUITA
Normatīvie akti
Ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem”, paplašināts preču klāsts kādas aizliegts ievest no Krievijas un Baltkrievijas (26-TA-1228)
Pieņemts MK sēdē 04.08.2026.; Stājās spēkā 08.08.2026.
Ar grozījumiem ir paplašināts aizliegums ievest (importēt) no Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktus, kā arī šo valstu izcelsmes preces, kas tiek ievestas caur citām trešajām valstīm. Ievešanas aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, kas importē noteikto preču kravas, gan privātpersonām – ceļotājiem un kravas autotransporta vadītājiem, kuri preces pārvieto personīgajā bagāžā personiskajam patēriņam, kā arī personām, kas saņem pasta vai kurjerpasta sūtījumus. Uz muitas procedūrām, piemēram, tranzītu, uzglabāšanu brīvajās zonās vai muitas noliktavās, aizliegums neattiecas.
ES ievieš aizsardzības pasākumus noteiktiem tērauda izstrādājumiem (Komisijas īstenošanas regula (ES) 2026/1930)
Stājās spēkā 06.08.2026.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/1930 par divpusēju aizsardzības pasākumu īstenošanu attiecībā uz tādu tērauda ražojumu importu, kuri ietilpst Regulas (ES) 2026/1384 piemērošanas jomā un kuru izcelsme ir konkrētās valstīs, ar ko Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus (Regula).
Regula paredz, ka Regulas (ES) 2026/1384 I pielikumā uzskaitīto Albānijas, Izraēlas, Jordānijas, Marokas, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas, Šveices, Tunisijas un Turcijas izcelsmes ražojumu kategoriju importam Savienībā piemēro ārpuskvotas nodokli ar 50% ad valorem likmi, nosakot divpusējus aizsardzības pasākumus, bet ārpuskvotas nodokli 50% ad valorem piemēro, ja attiecīgi noteiktā tarifu kvota tiek izsmelta vai netiek piemērota. Tāpat regula paredz, ka tarifu kvotas atvērtas saskaņā ar Regulu (ES) 2026/1384 un piešķirtas katrai attiecīgajai valstij kā konkrētai valstij noteikta kvota vai kā kvota, kurai piekļūst, konkurējot ar citām valstīm attiecībā uz katru ražojumu kategoriju saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2026/1457.
Nozares ziņas
Publicēta uzziņa “Par terminu “eksports no Savienības”” (Uzziņa)
Uzziņā tika skatīts jautājums par Padomes 2014. gada 31. jūlija Regulas (ES) Nr. 833/2014, par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (Regula) 3.c panta 1.a punktā lietotā jēdziena “eksportētas no Savienības” interpretāciju un tā piemērošanu ārpussavienības precēm, kuras tiek ievestas Savienības muitas teritorijā un pēc tam izvestas no tās tranzītā caur Krieviju uz trešajām valstīm.
Valsts ieņēmumu dienests norādīja, ka Regulas 3.c panta 1.a punktā noteikts, ka ir aizliegts tranzītā caur Krievijas teritoriju pārvadāt no Savienības eksportētas XI pielikumā uzskaitītās preces un tehnoloģijas, kas piemērotas izmantošanai aviācijā vai kosmosa nozarē, un XX pielikumā uzskaitīto reaktīvo dzinēju degvielu un degvielas piedevas.
Vienlaikus, Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka jēdziena “eksportētas no Savienības” nozīme ir “izvestas no Savienības”. Līdz ar to šis jēdziens attiecas arī uz ārpussavienības precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā un pēc tam izvestas no tās tranzītā caur Krieviju.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1483/Lp14)
Iesniegts 11.08.2026.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1260 par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju.
Direktīvā ir noteikts dalībvalstu pienākums izveidot vismaz vienu aktīvu pārvaldības biroju. Proti, katra dalībvalsts izveido vai norīko vismaz vienu kompetento iestādi, kas veic aktīvu pārvaldības biroja pienākumus iesaldētā un konfiscētā īpašuma pārvaldībai līdz tā atsavināšanai, pamatojoties uz galīgu konfiskācijas rīkojumu. Izvērtējot esošo mantas glabāšanas kārtību (sistēmu) Latvijā secināms, ka patlaban Latvijas krimināltiesiskajā sistēmā pastāv mantas glabāšanas, nevis Konfiskācijas direktīvā noteiktais pārvaldības institūts. Tāpat šī sistēma ir decentralizēta un atkarīga no konkrētā īpašuma veida. Grozījumi paredz centralizētas sistēmas izveidi.
Ir paredzēts KPL regulējumu papildināt arī ar tādu jaunu kriminālprocesuālo mehānismu jeb institūtu kā arestētās mantas aizstāšana pēc personas lūguma. Iespējamība aizstāt arestēto mantu ar finanšu līdzekļiem pēc personas lūguma no vienas puses ir iespēja personai paturēt mantu, bet no otras puses tā nodrošina, ka persona iemaksā finanšu līdzekļus arestētās mantas vērtībā, tādējādi nodrošinot mantas vērtības saglabāšanu līdz mantisko jautājumu galīgam noregulējumam. Šādā gadījumā netiek izlietoti arī resursi saistībā ar mantas pārvaldības procesu, jo nav nepieciešams veikt pārvaldības pasākumus, kas nepieciešami mantas vērtības saglabāšanai. Panta otrā daļa paredz, ka ar finanšu līdzekļiem nevar aizstāt tādu arestēto mantu, kas, iespējams, ir noziedzīgi iegūta manta un kas atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.
Ģenerālprokurors iesniedz priekšlikumus Saeimai tiesiskuma nodrošināšanai un tiesu noslodzes sabalansēšanai noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas lietās (Likumprojekta Nr. 1243/Lp14)
Priekšlikumi iesniegti Saeimā 11.08.2026.
Ģenerālprokurors Armīns Meisters iesniedza Saeimas Juridiskajā komisijā priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīšanai trešajā lasījuma. Priekšlikumu mērķis ir nodrošināt sabalansētu tiesisko regulējumu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas lietās un novērst prokuratūras un tiesu noslodzes kritisku pieaugumu.
Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz plašas iespējas pārskatīt mantas konfiskācijas lēmumus, pamatojoties uz visdažādākā rakstura „citiem apstākļiem”. Lai novērstu šīs normas nekontrolētu un retroaktīvu jeb atpakaļejošu piemērošanu attiecībā uz nolēmumiem, kas sen stājušies spēkā, Ģenerālprokuratūra aicina ieviest trīs būtiskus papildinājumus: 1) tiesas attaisnojoša sprieduma kā būtiska apstākļa izdalīšanu, skaidri paredzot kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem gadījumos, kad stājies spēkā attaisnojošs spriedums krimināllietā, no kuras savulaik tika izdalīti materiāli par noziedzīgi iegūtu mantu; 2) aizsardzību pret neierobežotu lietu pārskatīšanu nākotnē – attiecībā uz vispārīgiem „citiem apstākļiem” tiek noteikts pārejas noteikums — advokāts pieteikumu par procesa atjaunošanu varēs iesniegt tikai tajās lietās, kurās tiesas nolēmums stājies spēkā pēc attiecīgās normas spēkā stāšanās; 3) izskatīšanas kapacitātes paplašināšanu, svītrojot ierobežojumu, kas lietu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem uzticēja tikai Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram.
Tiesu prakse
Senāts pieņēma rīcības sēdes lēmumu par jautājuma par atbrīvošanu no turpmākas sabiedriskā darba izpildes juridisko dabu (SKA-815/2026)
Pieņemts 06.08.2026.
Senāta Administratīvo lietu departaments secināja, ka pieteikums ar mērķi panākt Valsts probācijas dienesta vēršanos vispārējās jurisdikcijas tiesā ar iesniegumu par personas atbrīvošanu no turpmākas sabiedriskā darba izpildes attiecas uz tiesas sprieduma krimināllietā izpildi. Šāds pieteikums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
Senāts uzsvēra, ka kasācijas instances tiesa nevar norādīt, kādi konkrēti secinājumi par lietas faktiskajiem apstākļiem ir jāizdara tiesai, kas izskata lietu pēc būtības (SKA-[A]/2026)
Senāta Administratīvo lietu departaments 2026. gada lēmumā secināja, ka tas, ka tiesas gala secinājumi neatšķiras no tiem, kas bija izdarīti apgabaltiesas spriedumā, pirmoreiz izskatot šo lietu, nenozīmē, ka nav ievēroti Senāta norādījumi vai ka spriedums ir nepareizs. Ja lietā atbilstoši procesuālo tiesību normām ir pienācīgi noskaidroti visi būtiskie apstākļi, secinājums var sakrist. Kasācijas instances tiesa nevar norādīt, kādi konkrēti secinājumi par lietas faktiskajiem apstākļiem ir jāizdara tiesai, kas izskata lietu pēc būtības.
Senāts norādīja, ka lietas izskatīšana prasījumā par robežu pārbaudīšanu nedrīkst beigties ar prasības noraidīšanu (SKC-40/2026)
Pieņemts 12.08.2026.
Senāta Civillietu departaments 12. augustā ir taisījis spriedumu lietā par robežstrīdu, secinot, ka lietas par robežstrīdiem mērķis ir abām pusēm tiesiski saistošu robežu noteikšana. Tādējādi lietas izskatīšana prasījumā par robežu pārbaudīšanu nedrīkst beigties ar prasības noraidīšanu. Tiesai, izskatot šādu prasījumu, strīds ir jāatrisina pēc būtības.
Judikatūras nolēmumu arhīvam pievienoti vairāki Senāta Krimināllietu departamenta 2026. gada jūlijā pieņemtie lēmumi
Lēmumā lietā SKK-241/2026 Senāts norādīja, kā izvērtējams apsūdzētā apgalvojuma par apsūdzības neskaidrību. Senāts secināja, ka apsūdzētā apgalvojums par apsūdzības nesaprotamību pārbaudāms, vērtējot gan apsūdzības saturu, gan apsūdzētā norādītās neskaidrības un to ietekmi uz aizstāvības īstenošanu. Izšķiroši ir tas, vai apsūdzība, vērtējot to kopsakarā ar procesa gaitu, ļāva apsūdzētajam saprast apsūdzības būtību, identificēt viņam inkriminēto rīcību, saprast juridiski nozīmīgo faktu kodolu un izvēlēties aizstāvības veidu.
Lēmumā lietā SKK-33/2026 Senāts vērtēja aktīvu darbību konstatācijas nepieciešamību personas saukšanai pie atbildības pēc Krimināllikuma 190. panta (kontrabanda). Senāts secināja, ka kontrabandas objektīvo pusi raksturo darbības, kas vērstas uz muitošanai pakļauto preču ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā, apejot muitas kontroli, savukārt subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms izdarīt tieši šādas darbības. Persona, kas iesaistīta tabakas izstrādājumu pārvietošanā tad, kad tie citas personas darbību rezultātā kontrabandas ceļā jau nonākuši Latvijas Republikas teritorijā, nav veikusi aktīvas darbības, ievedot tabakas izstrādājumus Latvijas Republikas muitas teritorijā, apejot muitas kontroli.
Lēmumā lietā SKK-38/2026 Senāts secināja, ka materiālu norakstīšana grāmatvedības dokumentos var būt viens no apstākļiem, kas vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem, tomēr tā pati par sevi nav pielīdzināma svešas mantas prettiesiskai iegūšanai vai izšķērdēšanai. Lai apsūdzētā darbības kvalificētu kā piesavināšanos, nepieciešams konstatēt ne vien to, ka materiālu norakstīšanas rezultātā cietusī persona attiecīgo mantu faktiski zaudējusi, bet arī to, ka apsūdzētais šo mantu prettiesiski ieguvis vai izšķērdējis.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.