Likumdošanas apskats 08.05.–14.05.2026
ENERĢĒTIKA
– Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
– Izstrādāts kalkulators degvielas uzpildes staciju emisiju un DRN aprēķinam
– Enerģētikas nozares apskats – 2026. gada aprīlis
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Ar grozījumiem Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā tiks ieviestas Eiropas Savienības direktīvai atbilstošas definīcijas
– Ar grozījumiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā pilnveido vienotu, efektīvu un caurskatāmu iepirkumu sistēmu
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzēts centralizēt nebanku kreditētāju un finanšu pakalpojumu uzraudzību Latvijas Bankā, nodrošinot vienotu un efektīvāku finanšu tirgus regulējumu
– Pašvaldību sociālajiem dienestiem paredz tiesības pieprasīt bankas kontu izrakstus
FONDI (PRIVATE WEALTH)
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
NODOKĻI
– Likumprojekts Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums
– EST atzina, ka fiksēta nokavējuma nauda par PVN parādu ir samērīgs un ES tiesībām atbilstošs līdzeklis nodokļu saistību savlaicīgas izpildes nodrošināšanai
– EST atzina, ka apakšuzņēmējs nevar koriģēt PVN bāzi par cesijas ceļā iegūtu un nesaņemtu prasījumu pret attīstītāju
– Ģenerāladvokāta viedoklis par nodokļa piemērošanu sabiedrības pārveidošanai, neizveidojot jaunu juridisko personu, atbilstoši Direktīvai 2008/7/EK
– VID publicējis materiālu par algas nodokļu grāmatiņu mobilajā lietotnē “MANS VID”
– VID aktualizējis metodisko materiālu “Nodokļu maksāšanas režīmi bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem”
– VID aktualizējis informatīvo materiālu “Nodokļu piemērošana profesionālu sportistu ienākumam”
– Aktualizēts metodiskais materiāls “Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
– VID aktualizējis materiālu “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma”
MUITA
– Plānota eATA sistēmas ieviešana un pāreja uz ATA karnetes digitalizāciju
– VID publicējis uzziņu “Par uzziņas atteikumu un uzziņas sniegšanu saistībā ar sintētiskās izcelsmes metanolu”
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Grozījumi administratīvā procesa likumā
– Satversmei neatbilst Jūrmalas lokālplānojuma normas, kas noteic zemes īpašumā pieļaujamo apbūves augstumu
– Senāts atceļ spriedumu lietā par dzīvokļa īres līgumu un uzdod pilnvērtīgi noskaidrot līdzēju gribu
– ES tiesības aizliedz finansiālu kompensāciju, kas aprēķināta, pamatojoties tikai uz zemes tirgus vērtību šo tiesību dzēšanas no zemesgrāmatas brīdī
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Likumprojekta Nr. 1349/Lp14)
Pieņemts 1. Lasījumā 14.05.2026; Nodots viedokļu sniegšanai līdz 19.05.2026.
MK sēdē 28.04.2026 pieņemts informatīvais ziņojums “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma turpmākas piemērošanas lietderību”, ar kuru nolemts atzīt Enerģētiskās drošības likumu par spēkā neesošu (Likumprojekta Nr. 1348/Lp14), vienlaikus nosakot, ka atsevišķas šajā likumā ietvertās un par efektīvām atzītās normas ir pārceļamas uz likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
Turpmāk likumā tiks skaidri noteikts, kādās teritorijās kopumā ir atļauta lielas jaudas vēja elektrostaciju būvniecība un precizē gadījumus, kuros vēja parka būvniecībai nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā Likums 15.07.2026.
Nozares ziņas
Izstrādāts kalkulators degvielas uzpildes staciju emisiju un DRN aprēķinam (VVD: Aktualitātes)
Valsts vides dienests (VVD) ir izstrādājis emisiju un dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķina kalkulatoru gaistošo organisko savienojumu emisijām no degvielas uzpildes stacijām (DUS).
Kalkulators lietotājam, ievadot informāciju par DUS adresi un degvielas apgrozījumu noteiktā periodā, ļauj aprēķināt emisiju apjomu un attiecīgo DRN summu. Tas paredzēts benzīna un dīzeļdegvielas apgrozījuma radīto emisiju un DRN aprēķinam.
Enerģētikas nozares apskats – 2026. gada aprīlis (KEM: Aktualitātes)
Vidējā elektroenerģijas cena aprīlī bija par 23% mazāka nekā martā. Aprīlis būtiski nostiprināja saules enerģijas lomu Latvijas enerģētikas bilancē, samazinot nepieciešamību pēc fosilā kurināmā, īpaši dabasgāzes, elektroenerģijas ražošanā. 2026. gada pavasarī tīklam pieslēgti vairāki jauni liela mēroga saules parki, tostarp uzņēmuma “Sunly” projekti, kas kopumā nodrošina 225 MW jaudas un veido aptuveni ceturto daļu no lielo saules projektu kopapjoma Latvijā. Vienlaikus būtiski pieauga arī vēja enerģijas izstrāde – aprīlī tā teju dubultojās, pieaugot no 14,4 GWh martā līdz 28 GWh, tādējādi vēl vairāk stiprinot atjaunīgo resursu dominanci elektroenerģijas ražošanā.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā tiks ieviestas Eiropas Savienības direktīvai atbilstošas definīcijas (Likumprojekts Nr. 1339/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 14.05.2026
Ar grozījumiem preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā tiks nostiprinātas nepieciešamās definīcijas, kas pašlaik vēl nav transponētas Latvijas tiesību aktos no Direktīvas 2019/882. Respektīvi ar grozījumiem likumā tiks ieviesta definīcija jēdzienam “pakalpojums”, “adiovizuālo mediju pakalpojumi”, “saskaņotais standarts”, “tehniskā specifikācija”, “dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi”.
Ar grozījumiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā pilnveido vienotu, efektīvu un caurskatāmu iepirkumu sistēmu (Likumprojekta Nr. 1346/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 14.05.2026
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” izstrādāts, lai saskaņotu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un nodrošinātu vienotu regulējumu visā publisko iepirkumu sistēmā. Tas paredz precizēt kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, to pārbaudes kārtību, kā arī regulējumu par apakšuzņēmējiem, līgumu grozījumiem, administratīvajiem sodiem un zaļā publiskā iepirkuma prasībām. Grozījumu mērķis ir padarīt iepirkumu procesu efektīvāku, elastīgāku un novērst atšķirīgu noteikumu piemērošanu dažādās iepirkumu procedūrās.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzēts centralizēt nebanku kreditētāju un finanšu pakalpojumu uzraudzību Latvijas Bankā, nodrošinot vienotu un efektīvāku finanšu tirgus regulējumu (Projekta ID: 26-TA-744)
Saskaņošana noslēgusies 08.05.2026
Pašlaik nebanku patērētāju kreditētājus uzrauga trīs institūcijas – Latvijas Banka, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests. Grozījumi paredz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā. Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.
Vienlaikus sagatavoti grozījumi arī vairākos saistītajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu, tostarp Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Reklāmas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Civilprocesa likumā un Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā.
Pašvaldību sociālajiem dienestiem paredz tiesības pieprasīt bankas kontu izrakstus (Likumprojekta Nr. 1337/Lp14)
Nodots Saeimas komisijai 14.05.2026
Ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā paredzēts noteikts, ka Kredītiestādes pēc pašvaldības sociālā dienesta pieprasījuma drīkstētu sniegt informāciju par fiziskas personas personas Kontu reģistra likumā noteikto kontu izrakstu. Sociālais dienests varētu saņemt informāciju par konta izrakstu par laika periodu no trīs līdz divpadsmit pilniem kalendāra mēnešiem, informāciju par naudas ienākumiem un izdevumiem šajā laikā, konta atlikumu perioda sākumā un beigās.
FONDI (PRIVATE WEALTH)
Nozares ziņas
Eiropas Komisijas paziņojums par naudas tirgus fondu regulas konkrētu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu (EK paziņojums)
Publicēts 13.05.2026
Eiropas Komisija ir sagatavojusi atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem par naudas tirgus fondiem (NTF). Paziņojumā skaidro normas, kas nosaka portfeļu prasības, kas NTF jāņem vērā, lai nodrošinātu savu likviditāti un stabilitāti.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Mākslīgā intelekta centra likumā Mākslīgā intelekta centra sekretariāta funkcijas integrē Centra darbībā efektīvākai un patstāvīgai pārvaldībai (Likumprojekta Nr. 1341/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 14.05.2026.
Mākslīgā intelekta centra likuma pieņemšanas laikā 2025. gadā nodibinājums “Mākslīgā intelekta centrs” vēl atradās izveides stadijā, tādēļ tā sekretariāta funkcijas nodrošināja Valsts digitālās attīstības aģentūra. Šāds risinājums sākotnēji bija efektīvs, jo ļāva Centram ātri uzsākt darbību bez papildu administratīvas infrastruktūras veidošanas. Tomēr šobrīd Centrs ir izveidojis savu komandu un darbības procesus, tādēļ nepieciešams pārskatīt esošo modeli. Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Centrs pats nodrošina sekretariāta funkcijas, tādējādi iegūstot lielāku kontroli pār resursiem un darbības plānošanu. Šādu pieeju konceptuāli atbalstījusi arī Centra padome un pret to iebildumus nav paudusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Grozījumi nepieciešami, lai pielāgotu regulējumu Centra attīstības līmenim un nodrošinātu efektīvāku funkciju izpildi. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 01.06.2026.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Likumprojekts Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums (Projekta ID: 26-TA-978)
Pieņemts MK sēdē 12.05.2026
No 2025. gada 1. janvāra ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā tika ieviestas divas kadastrālās vērtības. Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka fiskālo kadastrālo vērtību izmanto nodokļu, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā aprēķinam (tātad arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam). Līdz ar to piespiedu dalītā īpašuma gadījumos zemes īpašniekiem atsevišķās situācijās zemes likumiskās lietošanas maksa nesedz nekustamā īpašuma nodokli. Tas rodas tāpēc, ka lietošanas maksu aprēķina no universālās kadastrālās vērtības, bet nodokli – no fiskālās kadastrālās vērtības. Satversmes tiesa atzina, ka šāda situācija var nesamērīgi aizskart zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu. Tāpēc izstrādāts likumprojekts Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums, kas paredz vienreizēju valsts kompensāciju tiem zemes īpašniekiem, kuriem lietošanas maksa ir mazāka par maksājamo nekustamā īpašuma nodokli. Kompensāciju administrēs Valsts zemes dienests.
Tiesu prakse
EST atzina, ka fiksēta nokavējuma nauda par PVN parādu ir samērīgs un ES tiesībām atbilstošs līdzeklis nodokļu saistību savlaicīgas izpildes nodrošināšanai (Lietas Nr. C‑544/24)
Spriedums pieņemts 30.04.2026
Lietuvas nodokļu administrācija konstatēja, ka uzņēmums ir atskaitījis PVN, kas norādīts rēķinos bez juridiska spēka, un ir piedalījies ar PVN krāpšanu saistītos darījumos. Uzņēmumam tika piemērotas sankcijas: PVN 6 517 901,36 EUR, nokavējuma nauda 2 431 505,31 EUR, naudas sods 1 862 257 EUR. Uzņēmums lūdza atbrīvot to no nokavējuma naudas un soda naudas, bet nodokļu administrācija nepiekrita. Uzņēmums uzskatīja, ka nokavējuma nauda ir nesamērīguma, jo aprēķināta ar atpakaļejošu spēku par visu laikposmu no brīža, kad nodoklis bija jāmaksā, ieskaitot nodokļu revīzijas un tiesvedības laikposmus. Uzņēmums argumentēja, ka nokavējuma nauda esot uzskatāma par kriminālsodu, jo tā ietver soda elementu, proti, likme ir palielināta par septiņiem procentpunktiem.
Nacionālā tiesa vērsās Eiropas Savienības tiesā (EST) jautājot vai šāds Lietuvas nacionālais regulējums atbilst ES tiesību normām.
EST atzina, ka Hartas 50. pants nav piemērojams situācijā, kur par vienu un to pašu pārkāpumu nodokļu jomā uzsākts administratīvais process un kriminālprocess, un abos nav pasludināts nedz notiesājošs, nedz attaisnojošs spriedums. Kā arī EST atzina, ka ES normām atbilst regulējums, kurā nokavējuma nauda par PVN parādu tiek aprēķināta pēc noteiktas likmes neatkarīgi no pārkāpuma smaguma, un nodokļu administrācija to nevar samazināt vai atcelt, izņemot likumā īpaši noteiktos gadījumos. Nokavējuma nauda ir nepieciešams un samērīgs līdzeklis, lai motivētu nodokļu maksātājus savlaicīgi pildīt nodokļu saistības un novērstu situācijas, kurās parāda nemaksāšana rada nepamatotas finansiālas priekšrocības. Tās apmērs ir saistīts ar parāda nemaksāšanas ilgumu un pats par sevi netiek uzskatīts par pārmērīgu.
EST atzina, ka apakšuzņēmējs nevar koriģēt PVN bāzi par cesijas ceļā iegūtu un nesaņemtu prasījumu pret attīstītāju (Lietas Nr. T‑233/25 Mokoryte SRL)
Spriedums pieņemts 22.04.2026.
Attīstītājs noslēdza uzņēmuma līgumu ar Uzņēmēju par uzņēmējdarbības centra projektu Rumānijas teritorijā. Būvdarbus uzņēmējs uzticēja Apakšuzņēmējam. Attīstītājs kļuva maksātnespējīgs, un Uzņēmējs Apakšuzņēmējam bija palicis parādā. Tiesvedības gaitā tika panākta vienošanās par parāda daļas apmaksu, bet par atlikušo parādu uzņēmējs un Apakšuzņēmējs noslēdza vienošanos par cesiju, kā rezultātā apakšuzņēmējs ieguva prasījuma tiesības pret Attīstītāju. Parādi netika atgūti, tika uzsākta Attīstītāja izslēgšana no komercreģistra. Apakšuzņēmējs 2021. gadā attīstītājam izsniedza 5 kredītrēķinus, anulējot rēķinus par 2009. gadā veiktajiem būvdarbiem. Nodokļu administrācija neļāva koriģēt maksājamo PVN.
EST tika jautāts vai PVN Direktīvas 90. pantam ir pretrunā tas, ka līgumiskajās attiecībās – kas izriet no uzņēmuma līguma, pēc kura noslēgts apakšuzņēmuma līgums – , kurās notiek prasījumu cesija starp uzņēmēju un apakšuzņēmēju, ar ko apakšuzņēmējs iegūst prasījumu attiecībā pret darbu galīgo saņēmēju, apakšuzņēmējs cesionārs drīkst koriģēt PVN bāzi.
EST atzina, ka PVN direktīvai neatbilst tas, ka apakšuzņēmējs, kurš cesijas ceļā ir ieguvis prasījumu, kas uzņēmējam saskaņā ar uzņēmuma līgumu ir pret attīstītāju, var koriģēt PVN bāzi gadījumā, ja attīstītājs nav samaksājis šo prasījumu.
Ģenerāladvokāta viedoklis par nodokļa piemērošanu sabiedrības pārveidošanai, neizveidojot jaunu juridisko personu, atbilstoši Direktīvai 2008/7/EK (Lietas Nr. C‑197/25, A. sp. z o.o)
Viedoklis sniegts 23.04.2026 .
Lieta par Direktīvas 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai piemērošanu.
Lietā tiek skatīta situācija, kur komandītsabiedrība tiek pārveidota par pilnsabiedrību. Piemērojot turpināšanas principu, kas saskaņā ar Polijas tiesībām ir piemērojams šāda veida darījumiem un saskaņā ar kuru sabiedrības pārveidošanas gadījumā paliek tas pats tiesību subjekts, darījuma rezultātā netika izveidota jauna juridiskā persona, bet tika vienīgi pārveidota šīs sabiedrības juridiskā forma, grozot dibināšanas dokumentu.
Polijas nodokļu iestāde aplika pārveidošanas darījumu ar nodokli civiltiesiskiem darījumiem. Minētā iestāde uzskatīja, ka, ja pārveidotās personālsabiedrības aktīvi pārsniedz komandītsabiedrības – aktīvus, šis pieaugums jāapliek ar nodokli civiltiesiskiem darījumiem, jo minētais nodoklis nav piemērots iepriekš. Tādējādi Polijas nodokļu iestāde aplika ar nodokli starpību starp pilnsabiedrībā ieguldīto aktīvu vērtību un iepriekš ar nodokli aplikto komandītsabiedrības aktīvu vērtību.
Ģenerāladvokāts, atzina, ka ja dalībvalstis izlemj kapitāla nodokļa vajadzībām šīs direktīvas 2. panta 2. punktā minētās juridiskās personas neuzskatīt par kapitālsabiedrībām, tās saglabā brīvību noteikt tiesisko aregulējumu par nodokļa uzlikšanu minētajām juridiskajām personām (t.i., nodoklis šajā situācijā nav pretrunā Direktīvai 2008/7/EK).
Nozares ziņas
VID publicējis materiālu par algas nodokļu grāmatiņu mobilajā lietotnē “MANS VID” (VID: Aktualitātes)
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka mobilā lietotne “Mans VID” sniedz iespēju ērti un droši, tieši no personīgās viedierīces, darboties ar savu algas nodokļu grāmatiņu.
VID aktualizējis metodisko materiālu “Nodokļu maksāšanas režīmi bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem” (Informatīvais materiāls)
Saskaņā ar 2026. gada 16. aprīļa grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā 2026. gada 6. maijā, pašnodarbinātajai personai no 2026. gada 1. janvāra neaprēķina minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ņemot vērā minēto, ir mainītas un papildinātas metodiskā materiāla sadaļas: “Nodokļi no saimnieciskās darbības” un “Mikrouzņēmumu nodoklis”.
VID aktualizējis informatīvo materiālu “Nodokļu piemērošana profesionālu sportistu ienākumam” (Informatīvais materiāls)
Atbilstoši Sporta likumā noteiktajam profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās. No sportista algotā darba ienākuma darba devējs aprēķina, ietur un iemaksā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Aktualizēts materiāls, kas skaidro tā piemērošanu.
Aktualizēts metodiskais materiāls “Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (Informatīvais materiāls)
Metodiskais materiāls aktualizēts saskaņā ar 2026. gada 16. aprīlī pieņemtajiem “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas 2026. gada 5. maijā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stājas spēkā 2026. gada 6. maijā. Proti, par sociālās apdrošināšanas periodu sākot ar 2026. gada 1. janvāri, pašnodarbinātajiem vairs neaprēķinās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tādēļ turpmāk nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem.
VID aktualizējis materiālu “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma” (Informatīvais materiāls)
Materiāls ir aktualizēts atbilstoši 2026. gada situācijai. Veiktās izmaiņas galvenokārt skar patēriņa cenu indeksa (PCI) piemērošanu, kā arī datumu un termiņu precizēšanu piemēros.
MUITA
Nozares ziņas
Plānota eATA sistēmas ieviešana un pāreja uz ATA karnetes digitalizāciju (VID: Aktualitātes)
Plānots sākt ieviešanu 01.06.2026
2026. gada 1. jūnijā Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, kopā ar Norvēģiju, Šveici un Apvienoto Karalisti uzsāks Starptautiskās Tirdzniecības palātas (International Chamber of Commerce) izstrādātās eATA karnešu sistēmas ieviešanu, pakāpeniski aizstājot līdzšinējo ATA karnetes papīra formāta izmantošanu. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz jauno risinājumu, no 2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. decembrim paredzēts pārejas periods, kurā vienlaikus tiks izmantotas ATA karnetes gan papīra formātā, gan eATA karnetes.
VID publicējis uzziņu “Par uzziņas atteikumu un uzziņas sniegšanu saistībā ar sintētiskās izcelsmes metanolu” (Uzziņa)
Sabiedrība vērsās VID ar lūgumu izvērtēt iespēju pārvietot sintētiskas izcelsmes metanolu starp divām blakus esošām brīvajām zonām pa stacionāru cauruļvadu. Šobrīd prece tiek pārvietota ar dzelzceļa cisternām vai konteineros uz dzelzceļa platformas, izmantojot SIA “BBB” dzelzceļa estakādi, piemērojot tranzīta muitas procedūru un pēc tam laižot preci brīvā apgrozībā. Jaunais risinājums paredzētu metanola pārsūknēšanu pa cauruļvadu no SIA “BBB” tvertnes uz iesniedzējas tvertni.
Iesniedzēja lūdza VID skaidrot vai cauruļvada izveide starp abām brīvajām zonām ir pieļaujama; kāda muitas procedūra būtu piemērojama šādai pārvietošanai; kādas uzskaites un uzraudzības prasības būtu jāievēro; vai un kādas akcīzes uzraudzības būtu piemērojamas sintētiskas izcelsmes metanola pārvietošanai un uzglabāšanai šādā risinājumā.
VID atteica sniegt uzziņu par daļu jautājumu, jo tie attiecās uz citas personas – tranzīta procedūras deklarētāja SIA “CCC” – tiesībām un pienākumiem, nevis pašas iesniedzējas tiesisko situāciju. Turklāt daļa jautājumu bija vispārīgi un neatbilda uzziņas sniegšanas nosacījumiem.
VID paskaidroja, ka brīvās zonas uzskaitē jānodrošina normatīvajos aktos noteiktā informācija par preci un tās pārvietošanu. Izvērtējot sistēmu “KRAVAS”, VID secināja, ka nepieciešamie dati jau tiek uzskaitīti, savukārt pārvietošanas pa cauruļvadu gadījumā ailē “Transp.reģ.nr.” jānorāda atzīme “cauruļvads”. VID arī norādīja, ka metanola pārvietošana pa cauruļvadu tranzīta procedūras ietvaros notiek muitas uzraudzībā, tādēļ papildu akcīzes uzraudzības prasības nav piemērojamas. Uz pārējiem jautājumiem VID atbildi sniedza Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi administratīvā procesa likumā (Likumprojekta Nr. 1353/Lp14)
Iesniegts Saeimā 14.05.2026
Administratīvajā procesā tiesa lietvedību kārto e-lieta tiesu informatīvajā sistēmā. Lai nodrošinātu iespēju tiesām pilnvērtīgi pielāgoties izmaiņām lietas kārtošanas procesā, likumprojekts pagarina Administratīvā procesa likuma pārejas noteikumu termiņu līdz 2027. gada 31. maijam.
Tiesu prakse
Satversmei neatbilst Jūrmalas lokālplānojuma normas, kas noteic zemes īpašumā pieļaujamo apbūves augstumu (Lietas Nr. 2025-11-03)
Spriedums pieņemts 12.05.2026.
Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības lokālplānojumu, ciktāl tas atļauj Turaidas ielā 10/12, Jūrmalā apbūves augstumu līdz 20 metriem un pieciem stāviem. Lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas aizsardzības biedrības pieteikuma, norādot, ka Jūrmalas dome neesot pamatojusi būtisku sabiedrības ieguvumu no tā, ka ar lokālplānojumu palielināts apbūves augstums.
Satversmes tiesa secināja, ka lokālplānojums neatbilst Jūrmalas teritorijas plānojumam un attīstības stratēģijai, jo apbūves augstums nebija balstīts objektīvos aprēķinos. Tiesa arī uzsvēra, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nav atbalstījusi ieceri, jo tā varētu mazināt kultūras pieminekļa vērtību. Līdz ar to tiesa atzina, ka lokālplānojums pārkāpj savstarpējās saskaņotības principu, ilgtspējas principu, ikvienas personas tiesības dzīot labvēlīgā vidē, kas izriet no Satversmes 115. panta.
Senāts atceļ spriedumu lietā par dzīvokļa īres līgumu un uzdod pilnvērtīgi noskaidrot līdzēju gribu (Lieta Nr. SKC-411/2026)
Spriedums pieņemts 29.04.2026.
Īrniece noslēdza dzīvojamo telpu īres līgumu uz noteiktu laiku, vienojoties, ka par telpu lietošanu netiks maksāta īres maksa. Īres līguma darbības laikā izīrētāja noslēdza dāvinājuma līgumu ar Prasītāju un atdāvināja viņam dzīvokļa īpašumu, kuru īrēja Īrniece. Lai panāktu atbildētājas un viņas meitas izlikšanu no dzīvokļa, Prasītājs cēla tiesā prasību, argumentējot, ka noslēgtais īres līgums patiesībā ir bezatlīdzības patapinājuma līgums un nav saistošs Prasītājam, jo nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā. Rajona tiesa prasību apmierināja daļēji, savukārt apgabaltiesa to noraidīja, atzīstot īres līgumu par tiesiski noslēgtu un spēkā esošu, kā arī saistošu jaunajam dzīvokļa īpašniekam.
Senāts atzina, ka apelācijas tiesa nav pietiekami izvērtējusi pušu patieso gribu un līguma juridisko dabu, uzsverot, ka īres līgumam nepieciešama atlīdzība, bet komunālo maksājumu segšana pati par sevi nav īres maksa. Tiesa arī norādīja, ka jāvērtē, vai līgums nav simulatīvs darījums un vai jaunais īpašnieks rīkojies atbilstoši labas ticības principam.
ES tiesības aizliedz finansiālu kompensāciju, kas aprēķināta, pamatojoties tikai uz zemes tirgus vērtību šo tiesību dzēšanas no zemesgrāmatas brīdī (Lieta Nr. C-286/25)
Spriedums pieņemts 13.05.2026.
2013. gadā Ungārija pieņēma regulējumu, ar kuru tika dzēstas lauksaimniecības zemes lietojuma tiesības personām bez radniecības saiknes ar zemes īpašnieku, tomēr vēlāk tas tika atzīts par neatbilstošu ES tiesībām, atzīstot, ka tie pārkāpj kapitāla brīvas aprites principu un tiesības uz īpašumu. Pēc tam tika ieviesta kompensācijas sistēma, kas ļauj jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kuras lietojuma tiesības bija dzēstas no zemesgrāmatas, lūgt atjaunot šīs tiesības zemesgrāmatā un saņemt finansiālu kompensāciju. Ungārijas tiesību akti paredz, ka kompensācija tiek aprēķināta šādi: 1/20 no īpašuma tirgus vērtības dzēšanas dienā, kas reizināta ar gadu skaitu, kas pagājuši starp dzēšanu un atjaunošanu. Ungārijas uzņēmums panāca savu lietojuma tiesību atjaunošanu, tomēr uzskatot, ka šī kompensācija nav atbilstoša par uzņēmumam nodarīto kaitējumu, cēla prasību valsts tiesā. Valsts tiesa uzdeva Eiropas Savienības tiesai (EST) jautājumu par to, vai Savienības tiesības nepieļauj valsts noteikumus, kas ierobežo kompensāciju līdz finansiālai kompensācijai, kas aprēķināta, pamatojoties tikai uz īpašuma tirgus vērtību lietojuma tiesību dzēšanas brīdī.
EST secināja, ka šāda pieeja nav pietiekama, jo tā neņem vērā iespējamos peļņas zaudējumus no zemes izmantošanas vai iznomāšanas. Dalībvalstīm ir rīcības brīvība noteikt kritērijus kompensācijas apmēra noteikšanai, tomēr peļņas zaudējumu pilnīga izslēgšana no kompensējamo zaudējumu tvēruma var praktiski padarīt neiespējamu ciestā kaitējuma kompensāciju. Tiesa uzsvēra, ka kompensācijai jābūt samērīgai ar faktiski nodarīto kaitējumu un efektīvi jāaizsargā personu tiesības.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.