Likumdošanas apskats 12.02.–19.02.2026
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Izsludināts dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums saskaņā ar kuru uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes varēs būvēt daudzdzīvokļu īres mājas
– Senāts: kopīpašnieku piekrišana būvdarbiem nav piesaistāma konkrētai gribas izteikuma formai
– Pašvaldības pienākums ievērot samērīgumu, piemērojot teritorijas plānojuma prasības
ENERĢĒTIKA
– Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums
– Latvija, Lietuva un Vācija plāno veidot kopīgu elektrotīklu savienojumu Baltijas jūrā
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
IMIGRĀCIJA
– Grozījumi Imigrācijas likumā
VIDES TIESĪBAS
– Grozījums likumā „Par piesārņojumu“
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
– Datu pārvaldības stratēģija 2026. – 2030. gadam
NODOKĻI
– Apgabaltiesas lēmums par VID lēmumu
– Nodokļu maksātājs, kurš ir iesaistīts krāpšanā
– Senāta lēmums
– 2026. gada 4. februāra spriedums
– VID piedāvā jaunu mobilo lietotni “mans VID”
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvie akti
Izsludināts dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums saskaņā ar kuru uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes varēs būvēt daudzdzīvokļu īres mājas (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 20.02.2026
Pašreizējais regulējums paredz, ka uz apbūves tiesības pamata var būvēt tikai nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves. No 06.03.2026 stājas spēkā Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums, kas mainīs minēto, kā arī novērsīs iespēju radīt jaunus dalītos īpašumus.
Likums nosaka, ka uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes varēs būvēt daudzdzīvokļu īres mājas, izmantojot apbūves tiesības, kas piešķirtas izsoles kārtībā, noslēdzot apbūves tiesību līgumu ar uzvarētāju uz termiņu, kas nepārsniegs 70 gadus. Beidzoties apbūves tiesībai, uzceltā īres māja bez atlīdzības pāries publiskās personas īpašumā.
Tiesu prakse
Senāts: kopīpašnieku piekrišana būvdarbiem nav piesaistāma konkrētai gribas izteikuma formai (Lieta Nr. SKA 15/2026) (Jaunumi par tiesu lietām)
Pieņemts 16.02.2026
Pieteicējai lietošanā nodotajās dzīvojamās mājas bēniņu telpās, veicot patvaļīgu būvniecību, ir ierīkots dzīvoklis. Lai legalizētu notikušo būvniecību, Pieteicēja iesniedza būvniecības ieceri, tomēr atbildīgā iestāde atteicās būvatļauju izdot, norādot, ka viens no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav pievienojies protokolam ar kuru apsaimniekotājs pilnvarots viņu vārdā parakstīt dokumentus būvniecības legalizācijai, tāpēc būvniecības iecere nav atzīstama par saskaņotu ar visiem kopīpašniekiem.
Pirkuma līgums, kurā iekļauts nosacījums, ka kopīpašniece atsakās no pagraba un pārējo bēniņu telpu lietošanas un neiebilst, ka tur tiek ierīkoti dzīvokļi, iespējams var tikt uzskatīts par saskaņojumu bēniņu telpu pārbūvei. Senāts atzina, ka vērtējot saskaņojuma (piekrišanas) esību, nozīme piešķirama izteikuma nepārprotamībai. Ja griba ir skaidri izteikta un pierādāma, saskaņojums uzskatāms par notikušu neatkarīgi no tā, vai tas ietverts atsevišķā dokumentā vai cita civiltiesiska darījuma sastāvā. No saskaņojuma jābūt saprotamam, ka kopīpašnieks patiešām piekritis konkrēta veida būvdarbiem konkrētajā kopīpašuma daļā. Tiesai jāvērtē, vai no pirkuma līgumā norādītā pietiekami skaidri neizriet, kādai būvniecībai kopīpašniece piekritusi. Saskaņojums var tikt dots arī pirms būvprojekta izstrādes, ja kopīpašnieks ir vēlējies piekrist būvniecībai vispārīgi, nevis konkrētiem būvdarbiem. Turklāt nav nozīmes tam, ka piekrišanu nedevušajam kopīpašniekam attiecīgā īpašuma domājamā daļa vairs nepieder, jo reiz dota piekrišana turpmāk ir saistoša arī jaunajam kopīpašniekam un tā nav jāiegūst no jauna.
Ja, atkārtoti izskatot lietu, tiktu atzīts, ka attiecīgā kopīpašnieka piekrišana būvniecībai tomēr nav saņemta, tiesai būs jāvērtē, vai ar saņemto jaunā kopīpašnieka piekrišanu nepietiek, lai atzītu, ka pastāv pamats izdot pieteicējai būvatļauju.
Pašvaldības pienākums ievērot samērīgumu, piemērojot teritorijas plānojuma prasības (Lieta Nr. A420248423)
Pieņemts 13.02.2026
Ar iestādes lēmumu Pieteicējam uzlikts pienākums nojaukt vai pārvietot 2003.gadā izbūvētu žogu, jo tas atrodas ielas sarkanajās līnijās, pārkāpjot Rīgas teritorijas plānojuma Apbūves noteikumus. Apgabaltiesa, atzina, ka žogs ir būve, kura izbūvei 2003.gadā bija nepieciešama būvatļauja, turklāt pašvaldībai ir tiesības teritorijas plānojumā noteikt prasības nožogojumu izvietošanai sarkanajās līnijās.
Tiesa noraidīja departamenta argumentu, ka konkrētajā gadījumā izdodams obligātais administratīvais akts bez jebkādiem lietderības apsvērumiem, norādot, ka normatīvie akti neparedz automātisku pienākumu vienmēr prasīt žoga nojaukšanu. Pat obligāta administratīvā akta gadījumā iestādei jāvērtē samērīgums, īpaši ja tiek ierobežotas personas īpašuma tiesības. Tā kā netika konstatēts, ka žogs apdraud sabiedrības intereses vai traucē infrastruktūras uzturēšanai, bet pašvaldības rīcība bija balstīta galvenokārt uz kaimiņa sūdzību, tiesa atzina uzlikto pienākumu par nesamērīgu. Pašvaldības lēmums tika atcelts, vienlaikus atzīstot, ka, mainoties faktiskajiem apstākļiem, pašvaldība varētu pieņemt jaunu, pienācīgi pamatotu lēmumu.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums (Projekta ID: 26-TA-172)
Nodots saskaņošanai 18.02.2026 – 04.03.2026
Plānotās izmaiņas paredz precizēt un paplašināt Centra kompetenci, nosakot tā darbību ne tikai izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā, bet arī krīzes draudu savlaicīgai novēršanai. Tiks noteikti subjekti, kuriem ir pienākums sniegt Centram informāciju par energoapgādes sistēmas stāvokli, kā arī paredzēta krīzes gaitas analīze un priekšlikumu izstrāde turpmākai risku mazināšanai.
Saistībā ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Enerģētikas likumā Centra sastāvā tiks iekļauta SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kas nodrošina valsts naftas produktu rezerves. Tāpat noteikta ciešāka sadarbība ar Krīzes vadības centrs un citām krīžu pārvaldībā iesaistītajām institūcijām, kā arī informācijas aprites nodrošināšana ar valsts drošības iestādēm un Ministru prezidenta biroju.
Nozares ziņas
Latvija, Lietuva un Vācija plāno veidot kopīgu elektrotīklu savienojumu Baltijas jūrā (lasīt šeit)
Publicēts 19.02.2026
“Baltic – German PowerLink” savienos visas trīs valstis, kā arī Baltijas jūras piekrastē esošos atkrastes vēja parkus, tādējādi stiprinot energoapgādes drošumu un energoneatkarību. Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori Vācijas 50Hertz, Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls” un Lietuvas AS “Litgrid” līdz rudenim izstrādās projekta īstenošanas tehniski ekonomisko koncepciju, kas ļaus pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu kopīgo interešu projektiem.
Atbilstoši iepriekšējiem pētījumiem un sākotnējo plānošanu būs aptuveni 600 km garš zemūdens kabeļa savienojums starp Vāciju un pieslēguma punktu sauszemē Latvijā (dienvidrietumu daļā) vai Lietuvā (ziemeļrietumu daļā). Sauszemē plānots izbūvēt elektroenerģijas mezglu, caur kuru aptuveni 2 GW (gigavatu) jūras vēja jaudu varēs novirzīt gan uz Vāciju pa “Baltic-German PowerLink”, gan nodot Baltijas valstu pārvades sistēmā, ko pārvalda AST un Litgrid.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Tiesu prakse
Senāts: saimnieciskās darbības ierobežojumu jēdziens un tiesas pienākums nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību Covid-19 atbalsta piešķiršanas lietās (Lietas Nr. SKA-6/2026)
Pieņemts 12.02.2026
Pieteicēja vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar vairākiem iesniegumiem, lūdzot piešķirt atbalstu sakarā ar Covid-19 izplatības samazināšanai noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. VID Pieteicējai atteica, norādot, ka viņas ieņēmumu kritums nav tieši saistīts ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Senāts secināja, ka lietā nepareizi interpretēts jēdziens “saimnieciskās darbības ierobežojumi”, to skaidrojot pārāk šauri, kā tiešus, normatīvajos aktos noteiktus ierobežojumus konkrētam uzņēmumam. Senāts uzsvēra, ka par šādiem ierobežojumiem uzskatāmi arī netieši vai pastarpināti ierobežojumi, kas Covid-19 regulējuma dēļ ietekmēja uzņēmuma saimniecisko darbību un ieņēmumus.
Tāpat tika atzīts, ka apgabaltiesa nepamatoti mainījusi pieteikuma priekšmetu, uzskatot, ka pēc noteiktā termiņa beigām vairs nevar lemt par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Šāda pieeja neatbilst efektīvas tiesiskās aizsardzības principam, jo var liegt personai saņemt atbalstu.
IMIGRĀCIJA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi Imigrācijas likumā (Likumprojekta Nr. 1136/Lp14)
Gaida priekšlikumus līdz 05.03.2026
Ar likumprojektu noteiks, ka termiņuzturēšanās atļauju anulēs, ja kompetentas valsts iestādes konstatēs, ka ārzemnieks rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, tai skaitā sistēmiski (trīs vai vairākas reizes gada laikā) izdara administratīvos pārkāpumus pārvaldes, sabiedriskās kārtības, ceļu satiksmes vai bērnu tiesību aizsardzības jomā.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Grozījums likumā „Par piesārņojumu“ (Likumprojekta Nr. 1222/Lp14)
Iesniegts Saeimā 19.02.2026
Pašvaldība, cilvēku aizsardzībai pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, varēs izdot saistošos noteikumus, kas paredz atļauju izsniegšanu pasākumiem vai izklaidēm, kas radītu troksni, prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī prasības un uzraudzības nosacījumus attiecībā uz skaņu izolāciju.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Normatīvo aktu projekti
Datu pārvaldības stratēģija 2026. – 2030. gadam (Projekta ID: 26-TA-347)
Iesniegts publiskajai apspriešanai no 13.02.2026 – 15.03.2026
Plāns paredz piecus galvenos rīcības virzienus, kas aptver pārvaldības stiprināšanu, mākslīgā intelekta attīstību, kā arī darbinieku digitālo prasmju uzlabošanu un datu atvēršanu sabiedrībai. Stratēģija tiecas mazināt birokrātiju un administratīvo slogu, ieviešot “tikai vienreiz” principu un standartizētus datu apmaiņas risinājumus, piemēram, DAGR platformu. Nozīmīga loma piešķirta Nacionālajai datu padomei un datu laboratoriju izveidei, lai veicinātu inovācijas un nodrošinātu drošu datu apstrādi. Nacionālā politika tiks savienota ar Eiropas Savienības vienotās datu telpas prasībām.
NODOKĻI
Tiesu prakse
Apgabaltiesas lēmums par VID lēmumu (Lieta Nr. A420196323)
Pieņemts 11.02.2026
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar lēmumu uzlika papildus nodokļu maksājumus uzņēmumam, pamatojoties uz datu atbilstības pārbaudi, kurā konstatēja neatbilstības grāmatvedības uzskaitē. VID uzskatīja, ka uzņēmuma amatpersonai izsniegtās summas ir pielīdzināmas algota darba ienākumam, kas apliekams ar nodokļiem.
Administratīvā apgabaltiesa atcēla VID lēmumu, konstatējot, ka dienests nav pilnvērtīgi izvērtējis grāmatvedības dokumentus un savstarpējos norēķinus, kas apliecina, ka izsniegtās summas bija saistītas ar transportlīdzekļu iegādi, nevis darba algas izmaksu. Tiesa uzsvēra, ka ar algas nodokļiem apliekami ir tikai tie maksājumi vai labumi, kas pēc būtības ir saistīti ar darba attiecībām. Fakts, ka persona ir sabiedrības amatpersona un vienīgais īpašnieks, pats par sevi nepierāda, ka visi savstarpējie maksājumi ir darba samaksa – nodokļu administrācijai jāpierāda šo maksājumu saistība ar darba attiecībām.
Tiesa kritizēja VID par to, ka pēc būtības netika vērtēti grāmatvedības dokumenti un pirkuma līgumi, no kuriem varēja secināt, ka valdes loceklis un vienīgais īpašnieks ir iegādājies transportlīdzekļus uzņēmuma vajadzībām. Norādīts, ka formālas nepilnības uzskaitē vai dokumentu noformējumā pašas par sevi nerada pamatu algas nodokļa uzrēķinam – ir jākonstatē likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta otrajā daļā paredzēto apstākļu kopums un jāpierāda, ka maksājumu pamatā ir darba attiecības.
Tiesa uzsvēra, ka nepietiek ar formālu dokumentu pārbaudi – jāvērtē darījuma faktiskā esība un ekonomiskā būtība. Apstāklis, ka īpašnieks nav izsniedzis uzņēmumam naudas aizdevumu klasiskā formā, bet finansējis to, iegādājoties aktīvus ar pēcapmaksu, neizslēdz kreditora attiecību esību. Vienlaikus tiesa atzina, ka nodokļu uzrēķins veikts datu atbilstības pārbaudes ietvaros, kurā netiek pieprasīti saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumenti. Lai arī tas atbilst šīs procedūras regulējumam, ar šādu pārbaudi vien nepietiek, lai konkrētajos apstākļos pamatotu algas nodokļa uzrēķinu.
Nodokļu maksātājs, kurš ir iesaistīts krāpšanā (Lieta Nr. A420126422)
Pieņemts 06.02.2026
Lieta saistīta ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, kas apstrīdēja uzņēmuma deklarētos darījumus ar metāllūžņu piegādātājiem, apgalvojot, ka uzņēmums zināja vai vajadzēja zināt par iesaisti nodokļu krāpšanā.
Latvijas Republikas Senāts nostiprināja, ka ar to vien, ka preces nav saņemtas no dokumentos norādītā piegādātāja, nepietiek, lai liegtu tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Nepieciešami pierādījumi, ka nodokļa maksātājs zināja vai tam bija jāzina par iesaisti krāpšanā.
Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu nevar liegt bez vainas konstatēšanas – atbildība bez vainas nav pieļaujama, kā to atzinusi arī Eiropas Savienības Tiesa judikatūra. Nodokļu uzrēķins nevar tikt balstīts uz atsevišķiem vai formāliem apstākļiem – VID jāizveido pilns, savstarpēji saskanīgs pierādījumu kopums par nodokļa maksātāja iesaisti ļaunprātīgā shēmā.
Kasācijas instance nepārvērtē faktus un pierādījumus – vien nepiekrišana apelācijas instances secinājumiem nav pamats kasācijas tiesvedībai.
Senāta lēmums
Pieņemts 12.02.2026
Persona A iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lai atzītu par prettiesisku un apturētu Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, kas saistīta ar personas datu vākšanu un apstrādi. Tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu, uzskatot, ka informācijas pieprasījums ir starplēmums, kas nav pārsūdzams tiesā.
Senāts konstatēja, ka tiesnesis kļūdaini novērtējis pieteikuma būtību, jo tas attiecas uz datu vākšanu no citiem avotiem, nevis uz pieprasījumu pieteicējai. VID informācijas pieprasījums ir atsevišķi pārsūdzams, ja tas ir obligāti izpildāms un par nepildīšanu var iestāties nelabvēlīgas sekas. Automātiski kvalificēt starplēmumu kā nepārsūdzamu nav pieļaujams.
Būtiski, ka lietā tika konstatēts: VID nav uzsācis nevienu konkrētu administratīvo procesu, kurā pieteicēja būtu iespējamā administratīvā akta adresāte. Tādējādi informācija par personu tika iegūta ārpus konkrēta administratīvā procesa. Senāts atzina, ka šāda fiziskas personas datu iegūšana un apstrāde ārpus konkrēta procesa ir faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē un ir patstāvīgi pārbaudāma administratīvajā tiesā. Nepamatota datu apstrāde pati par sevi var radīt pamattiesību aizskārumu, neatkarīgi no turpmāku seku iestāšanās. Tiesai šādās lietās jāvērtē datu apstrādes tiesiskais pamats, apjoms un atbilstība pamattiesību aizsardzības standartiem un datu aizsardzības regulējumam.
2026. gada 4. februāra spriedums
Persona A iesniedza pieteikumu tiesā, apstrīdot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, kas atteicās izsniegt informāciju par viņas mirušā vīra pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu 2023. gadā. Persona A vēlējās šo informāciju iekļaut mantojuma masā. Tiesa atzina dienesta lēmumu par prettiesisku un uzlika pienākumu izsniegt pieprasīto informāciju.
Administratīvā rajona tiesa atzina, ka mantinieka pieprasījums par mirušās personas nodokļu pārmaksu ir vērtējams kā informācijas pieprasījums Informācijas atklātības likuma izpratnē, pat ja pieprasītājs tieši uz šo likumu nav atsaucies. Iestādei jāvērtē pieprasījuma saturs, nevis tikai tā juridiskā forma.
Informācija par personas ienākumiem un nodokļu pārmaksu ir ierobežotas pieejamības informācija, jo tā ietilpst privātās dzīves sfērā. Tomēr šāda informācija var tikt izsniegta, ja pieprasītāja leģitīmā interese konkrētajā gadījumā atsver aizsargājamo interesi.
Mantiniecei ir objektīva un tiesiski aizsargājama interese saņemt informāciju par mantojuma atstājēja nodokļu pārmaksu, lai īstenotu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 10.punktā paredzētās tiesības pieprasīt pārmaksas atmaksu. Bez šīs informācijas šīs tiesības nav realizējamas.
Iestāde nedrīkst atteikt informācijas izsniegšanu, pamatojoties uz to, ka mirusī persona nav iesniegusi gada ienākumu deklarāciju. Informācijas sniegšanas jautājums jānošķir no nodokļa aprēķināšanas un atmaksas procedūras.
Tiesa uzsvēra, ka ierobežotas pieejamības informācijas gadījumā iestādei ir pienākums veikt interešu līdzsvarošanu. Ja tas nav darīts un atteikums balstīts uz citiem apsvērumiem, tas ir prettiesisks.
Spriedumā arī akcentēts, ka normatīvā regulējuma anotācijā jau iepriekš ir atzīts – mantiniekiem ir tiesības saņemt no VID informāciju par mirušās personas nodokļu pārmaksu, un šis jautājums risināms tiesību normu piemērošanas ceļā, nevis ar formālu atteikumu.
Nozares ziņas
VID piedāvā jaunu mobilo lietotni “mans VID” (lasīt šeit)
Publicēts 18.02.2026
Lietotnē iespējams ērti un droši izmantot biežāk lietotos nodokļu pakalpojumus: nofotografēt un nosūtīt uz VID EDS attaisnoto izdevumu dokumentus, kā arī darboties ar algas nodokļu grāmatiņu.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvie akti
Grozījumi Iesniegumu likumā (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 20.02.2026
01.03.2026 stāsies spēkā grozījumi, kas paredz skaidrāku un mūsdienīgāku kārtību iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanā. Precizē iestāžu rīcību gadījumos, kad iesniegums nav to kompetencē, paredzot gan pienākumu to savlaicīgi pārsūtīt atbildīgajai iestādei, gan iespēju lietderības apsvērumu dēļ informēt iesniedzēju, norādot pareizo adresātu. Vienlaikus tiek paplašinātas atbildes sniegšanas formas — turpmāk, ar iesniedzēja piekrišanu, atbilde var tikt sniegta arī mutvārdos vai citā piemērotā veidā.
Likums nosaka saprātīgu un skaidri definētu atbildes sniegšanas termiņu — ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā, bet sarežģītākos gadījumos, kad nepieciešama papildu informācijas iegūšana vai sadarbība ar citām iestādēm, — viena mēneša laikā. Tiek arī sakārtota kārtība masveida vai organizētu akciju ietvaros iesniegtu iesniegumu izskatīšanai, ļaujot iestādei sniegt vienu kopīgu atbildi un to publicēt. Papildus precizēti gadījumi, kad iesniegumu var atstāt bez izskatīšanas, tostarp ja tas nav saistīts ar valsts pārvaldes funkcijām vai tiek iesniegts negodprātīgi.
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi noteiks jaunus pamatus kriminālatbildībai (Likumprojekta Nr. 1068/Lp14)
Pieņemti 2. lasījumā 12.02.2026.
Papildinās Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas noteiks atbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez videoierakstā vai attēlā redzamās personas piekrišanas. Atbalstīti vairāki jauni priekšlikumi, tostarp papildināt Krimināllikumu ar vēl vienu pantu, kas noteiktu atbildību par kultūras un nacionālā mantojuma nelikumīga izmantošanu bruņota konflikta laikā un par cilvēku tirdzniecībai pakļautas personas izmantošanu.
Tiesu prakse
Senāts: kriminālatbildība par spiegošanu iestājas, ja tās nolūks ir nodot valsts noslēpumu ārvalstij (Lasīt vairāk)
Pieņemts 12.02.2026
Senāts secināja, ka likumdevējs ir vēlējies paredzēt kriminālatbildību tikai par tādu valsts noslēpuma vākšanu, kas ir saistīta ar nolūku nodot valsts noslēpumu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai. Par to liecina arī attiecīgās tiesību normas sistēmiskas iztulkošanas rezultāts – ja valsts noslēpuma vākšana netiktu saistīta ar šādu nolūku, veidotos Krimināllikuma iekšējai loģikai pretēja situācija, ka mazāk kaitīga darbība ar valsts noslēpumu (vākšana) tiktu atzīta par sevišķi smagu noziegumu un par to draudētu bargāks sods nekā par kaitīgāku darbību (izpaušanu), kas Krimināllikuma izpratnē ir smags noziegums, ja tā izdarīta tīši, bet mazāk smags noziegums, ja izdarīta aiz neuzmanības. Tādēļ apelācijas instances tiesas nostāju, ka kriminālatbildība par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu iestājas neatkarīgi no nolūka, nevar atzīt par saprātīgi paredzamu un atbilstošu spiegošanas būtībai.