Likumdošanas apskats 12.06.–25.06.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Ar izsludinātajiem grozījumiem maksātnespējas likumā likvidēs Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodos citiem
– Akciju sabiedrībām jāaktualizē statūti līdz 2026. gada 1. jūlijam
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Grozījumi MK noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”
– Precizē regulējumu par vienoto būves procesu
– Senāts apstiprina, ka iekaramie griesti nav uzskatāmi par būves daļu
ENERĢĒTIKA
– Par “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”
– Izsludināti Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
– Izsludināti Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
– SPRK gaida viedokļus par grozījumiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikā
DARBA TIESĪBAS
– Senāts maina judikatūru un izbeidz tiesvedību lietā par darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
VIDES TIESĪBAS
– Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā prasa pieņemt veca meža definīciju
– Ieviesīs depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
NODOKĻI
– Infografika “Sabiedriskā labuma organizācijas finanšu līdzekļu uzkrāšana un ieguldīšana”
– Aktualizēts metodiskais materiāls “Ienākums no ieguldījumu konta”
MUITA
– Personām būs liegts veikt muitošanas darbības līdz piemērotā administratīvā soda samaksai
– Paziņojums par derīgu izcelsmes apliecinājumu eksportam no ES uz Klusā okeāna valstīm
SANKCIJAS
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Stiprinās tiesas pilnvaras labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai, situācijās, kad jāizšķiras starp nekustamā īpašuma atdošanu cietušajam vai labticīgajam ieguvējam
– Kompensācijas militāru incidentu radītu zaudējumu gadījumos
– Autotransporta līdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana: ES tiesību akti neaizliedz kompensācijas prasījuma pret apdrošināšanas sabiedrību nodošanu
– Senāts uzdod Eiropas Savienības Tiesai jautājumus par izslēgšanas termiņiem un uzticamības izvērtēšanu publiskajā iepirkumā
– Senāts atceļ spriedumu otrajā Digitālās televīzijas lietā un norāda uz pārkāpumiem pierādījumu vērtēšanā
EKONOMISKIE NOZIEGUMI
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
Ar izsludinātajiem grozījumiem maksātnespējas likumā likvidēs Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodos citiem (Izsludinātā redakcija)
Stājas spēkā 01.10.2026.
Pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos. Tiek likvidēts Maksātnespējas kontroles dienests un tā funkcijas nodotas Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai.
Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu. Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu.
Nozares ziņas
Akciju sabiedrībām jāaktualizē statūti līdz 2026. gada 1. jūlijam
01.07.2023. stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredzēja, ka akciju sabiedrībai varēs būt tikai viena veida akcijas (reģistrētas vai dematerializētas). Tāpat ar Grozījumiem izslēdza prasību akciju sabiedrības statūtos norādīt akciju formu (pirms tam Komerclikums paredzēja, ka akcijas var būt papīra un dematerializētā formā), kā arī ziņas par akciju konversiju (ja tāda bija paredzēta statūtos). Ievērojot minēto, akciju sabiedrībām tika noteikts veikt atbilstošas izmaiņas statūtos.
Statūtu grozījumus, kas paredz akciju formas izslēgšanu, akciju sabiedrībai jāiesniedz komercreģistra iestādei vienlaikus ar citām izmaiņām statūtos, līdz 2026. gada 1. jūlijam.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvie akti
Grozījumi MK noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21″ (Projekta ID:26-TA-510)
Pieņemts MK Valsts sekretāru sēdē 18.06.2026.
Precizē, kas tiek ieskaitīts ēkas apbūves laukumā, nosakot, ka tajā iekļauj tikai ēkas lielāko virszemes ārējo perimetru, bet tajā neiekļauj pie ēkas izbūvētus ārtelpas labiekārtojuma elementus, pie ēkas izbūvētu terasi, laipu, lieveņu tipa laukumu u.tml. Precizēts, ka ja terase ir apjumta, tā ir nojume. Savukārt brīvstāvoša terase ir ārtelpas labiekārtojuma elements. Būvniecības iecerē, kas noteiktā kārtībā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai būvvaldē līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, var nepārrēķināt ēkas apbūves laukumu, ēkas kopējās platību, telpas platību, bet tas neliedz jebkurā brīdī iepriekš uzsāktā būvniecības iecerē precizēt šo rādītājus, ja to vēlas. Ēkas atjaunošanas un pārbūves gadījumā, ciktāl tas attiecas uz ēkas konstrukciju energoefektivitātes uzlabošanu, nepārvērtē ēkas norobežojošo konstrukciju attāluma izmaiņas līdz citām būvēm vai zemes vienības robežām, kā arī nepārvērtē šādas ēkas apbūves laukumu, blīvumu un apbūves intensitāti. Jānorāda, ka šādi energoefektivitātes uzlabošanas darbi veicami ievērojot sava zemesgabala robežas, kā arī tie nedrīkst pazemināt būves ugunsdrošību.
Normatīvo aktu projekti
Precizē regulējumu par vienoto būves procesu (Likumprojekta Nr. 1417/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 18.06.2026. Gaida priekšlikumus līdz 02.07.2026.
06.01.2026. stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, kas ieviesa vienoto būves reģistrācijas procesu (process, kurā iesniegums par būvniecības ieceri vienlaikus ir arī iesniegums reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā). Likumprojekts paredz, vienoto būves reģistrācijas procesu attiecināt uz visiem būvniecības gadījumiem, neatkarīgi no zemes piederības, respektīvi no attiecīgā panta izņemot norādes par zemes piederību. Izmaiņas paplašinās vienotā būves reģistrācijas procesu, ļaujot vienkāršoto kārtību izmantot arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībā, kā arī gadījumos, kad būve tiek celta uz citas personas zemes vai uz apbūves tiesības pamata. Plānots, ka likums stāsies spēkā 08.01.2027.
Tiesu prakse
Senāts apstiprina, ka iekaramie griesti nav uzskatāmi par būves daļu (Lieta Nr. SKK-30/2026)
Lietā apsūdzētas divas personas, no kurām viena ir būvuzraugs, bet otra – būvprojekta vadītājs un autors. Apsūdzībā apgalvo, ka apsūdzēto nolaidīgas pienākumu pildīšanas rezultātā strādniekiem nebija pieejama konkrēta specifikācija, kā būvējami iekaramie griesti, kā arī netika veikta pietiekama kontrole un uzraudzība. Tādēļ ekspluatācijas laikā nobruka iekaramo griestu konstrukcija. Respektīvi viņus apsūdz par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kuru rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa.
Senāts konstatēja, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas konstatēšanai nepieciešama kaitīgu seku iestāšanās – proti, normu vai noteikumu pārkāpšanas rezultātā ir sabrukusi būve vai tās daļa. Krimināllikuma vēsturiskajā redakcijā (redakcijā līdz 28.10.2014.) ietvertais jēdziens “būves daļa” nav identificējams ar jebkuru būvē iestrādātu būvizstrādājumu vai apdares elementu, bet gan ar tādu būves daļu, kas būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē var būt patstāvīgs būvniecības ieceres dokumentācijas un pieņemšanas ekspluatācijā objekts. Konkrētajā gadījumā griesti kalpojuši vienīgi kā apdares risinājums jeb dekoratīvi estētisks elements, nevis kā nesoša konstrukcija vai elements, kas nodrošina ēkas stiprību, stingrību vai noturību. To nomaiņa uzskatāma par vienkāršoto rekonstrukciju, kam nav nepieciešama būvprojekta izstrāde un būvatļaujas izsniegšana. Tā kā likumā paredzētās kaitīgās sekas nav iestājušās, apsūdzēto rīcībā nav konstatējams noziedzīga nodarījuma sastāvs.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu“ (Redakcija)
Pieņemts 18.06.2026. Stājas spēkā 01.07.2026.
Izsludinātā redakcija paredz, ka līdz 31.08.2026. Ministru kabinets pieņems lēmumus par paredzētās darbības akceptēšanu vai atteikumu to akceptēt saskaņā ar spēku zaudējošo likumu attiecībā uz tiem rīkojumu projektiem, kas MK iesniegti līdz 14.06.2026. Likuma spēkā zaudēšana neietekmē apbūves tiesības, kas nodibinātas saskaņā ar šo likumu, un tās paliek spēkā visu termiņu, kādam tās piešķirtas.
Izsludināti Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Redakcija)
Pieņemts 18.06.2026. Stājas spēkā 01.07.2026.
Izsludinātā redakcija paredz, ka paredzētās darbības ierosinātājs, kurš šaubās par paredzētās darbības atbilstību, pirms darbības pieteikšanas kompetentajai institūcijai, konsultējas ar pašvaldību par darbības atbilstību attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam. Pašvaldība pēc ierosinātāja rakstveida iesnieguma saņemšanas mēneša laikā sniedz rakstveida atzinumu par atbilstību. Ja paredzētā darbība neatbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam, ierosinātājam ir tiesības rosināt pašvaldību uzsākt teritorijas plānojuma grozījumu vai jauna lokālplānojuma izstrādi. Šīs prasības attiecināmas arī uz paredzētās darbības pieteikšanu kompetentajā institūcijā (netiek piemērots attiecībā uz iesniegumiem, kas iesniegti līdz 30.06.2026.) un paredzētās darbības akceptēšanu (nav piemērojams attiecībā uz paredzētajām darbībām, par kurām Valsts vides dienests līdz 30.06.2026. ir pieņēmis lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu). Paredzētās darbības sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums, kas līdz 30.06.2026 uzsākts atbilstoši spēku zaudējušajam likumam, turpināms un pabeidzams atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”.
Noteikts, ka ietekmes novērtējums ir nepieciešams jaunbūvējamiem autoceļiem, ja to garums ir 10 kilometru un vairāk un vēja elektrostaciju būvniecībai, ja to skaits ir 5 elektrostacijas un vairāk vai ja kopējā jauda ir 35 megavatu un vairāk. Sākotnējais izvērtējums VES nepieciešams, ja to skaits ir no 1 līdz 4 elektrostacijām vai ja to kopējā jauda ir no 1 līdz 34,99 megavatiem.
Izsludināti Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (Redakcija)
Pieņemts 18.06.2026. Stājas spēkā 27.06.2026.
Izsludinātā redakcija paredz pienākumu KEM līdz 31.12.2026. izdot prasības, kā arī to izpildes un uzraudzības kārtību vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasībām attiecībā uz: (1) pieļaujamiem trokšņa robežlielumiem, (2) vizuālo ietekmi dienasgaismas periodā un (3) tehnisko aprīkojumu dabas aizsardzības, vides aizsardzības un drošības noteikumiem. Tāpat grozījumi paredz pienākumu MK līdz 31.12.2026. izstrādāt noteikumus attiecībā uz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu un uzkrātāvju dementāžu un nojaukšanu.
Normatīvo aktu projekti
SPRK gaida viedokļus par grozījumiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikā (Konsultāciju dokuments)
Viedokļu iesniegšanas termiņš 01.07.2026
Plānotās izmaiņas paredz precizēt ekspluatācijas izmaksu plānošanas kārtību, papildināt regulējumu ar regulatīvā rēķina izmantošanas nosacījumiem, kā arī veikt tehniskus precizējumus, lai nodrošinātu skaidrāku un viennozīmīgāku metodikas piemērošanu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. augustā.
DARBA TIESĪBAS
Tiesu prakse
Senāts maina judikatūru un izbeidz tiesvedību lietā par darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā (Lieta Nr. SKC-35/2026)
Spriedums pieņemts 10.06.2026.
No lietas apstākļiem izriet, ka prasītājs ar atbildētāju noslēdza darba līgumu, kurā bija paredzēts pārbaudes laiks, taču pirmās darba dienas rītā vēl pirms darba sākšanas atbildētājs prasītāju informēja, ka darbā nav jāierodas un darba līgums tiks uzteikts. Prasītājs cēla prasību tiesā.
Senāts atzina, ka, ievērojot pārbaudes laika būtiskās pazīmes, atbilstoši likuma plānam darbiniekam nav prasības tiesības par pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, kā arī nav šai prasības tiesībai pakārtotās tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējumu. Senāts atzina, ka darbinieks pret darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā var vērsties tiesā tikai ar prasību par kaitējuma (kā mantiskā, tā nemantiskā) atlīdzināšanu, ja darba līguma uzteikums izdarīts, darba devējam pārkāpjot atšķirīgas attieksmes aizliegumu vai nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu. Darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu pārbaudes laikā, pirms darbinieks faktiski uzsācis pildīt darba pienākumus, ja pēc darba līguma noslēgšanas darba devējs ir ieguvis tādu informāciju par darbinieku, kas ir pamats secinājumam, ka darbinieks neatbilst veicamajam darbam un nav izturējis pārbaudi.
Ievērojot minēto, Senāts atkāpās no iepriekšējām judikatūras atziņām par darbinieka tiesībām prasīt atjaunošanu darbā sakarā ar nepamatoto uzteikumu pārbaudes laikā.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Par Satversmei atbilstošu atzīst pensiju otrā līmeņa iemaksu likmes terminētu samazināšanu par vienu procentpunktu (Lieta Nr. 2025-14-01)
Spriedums pieņemts 17.06.2026.
Tiesa par atbilstošu Satversmei atzina Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 40. punktu, ar kuru uz četriem gadiem samazināta obligāto iemaksu likme pensiju otrajā līmenī no sešiem uz pieciem procentiem, vienu procentpunktu novirzot pensiju pirmajam līmenim.
Lieta ierosināta pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma. Deputāti uzskatīja, ka apstrīdētā norma pārkāpj tiesības uz sociālo nodrošinājumu, kā arī sociāli atbildīgas valsts principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Tiesa secināja, ka minētā norma ir vērsta gan uz personas tiesību aizsardzību, gan visas sabiedrības labklājības nodrošināšanu, līdzsvarojot pašreizējo un nākamo pensiju saņēmēju intereses.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Pilnveidos apdrošināšanas starpnieku regulējumu, lai veicinātu apdrošināšanas pieejamību un kvalitatīvākus pakalpojumus (Projekta ID: 24-TA-480)
Pieņemts MK sēdē 16.06.2026.
Ar Grozījumiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā paredz vienkāršot atsevišķus reģistrācijas un uzraudzības procesus. Viens no būtiskākajiem jaunumiem paredz centralizēt apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojumu starpnieku reģistrāciju Latvijas Bankas elektroniskajā vidē. Tāpat paredzēts vienkāršot atsevišķas prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrācijai, samazinot iesniedzamo dokumentu un ziņu apjomu Likumprojekts vēl tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā.
VIDES TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā prasa pieņemt veca meža definīciju (Likumprojekta Nr. 1430/Lp14)
Iesniegts Saeimā 18.06.2026.
Latvijā šobrīd nav apstiprinātas valstī saistošas veca meža definīcijas, lai gan to prasa Eiropas Komisijas vadlīnijas un Eiropas Savienības regula 2024/1991 par dabas atjaunošanu. Likumprojekts nosaka, ka līdz dienai, kad Ministru kabinets pieņem veca meža definīcija un tās piemērošanas kritērijus, aizliegts izsniegt ciršanas apliecinājumu, kā arī jebkādā citā veidā atļaut koku ciršanu nogabalos atbilstoši ES tiesībām.
Ieviesīs depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei (Likumprojekta Nr. 1270/Lp14)
Pieņemts 3. lasījumā 18.06.2026.
Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā paredz izveidot vienotu valsts līmeņa depozīta sistēmu e‑cigaretēm, kuru baterija nav atkārtoti uzlādējama. Ražotājiem un izplatītājiem būs jāslēdz līgums ar sistēmas operatoru, savukārt patērētāji, pērkot šādu cigareti, maksās depozīta maksu. Tā tiks atmaksāta, nododot izlietoto ierīci. Ražotājam būs jānodrošina informācija par iekārtas dalību depozīta sistēmā gan uz iepakojuma, gan pašas ierīces. Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība depozīta sistēmas darbības nodrošināšanai, depozīta punktu pārklājumam, savākšanas un pārstrādes apjomiem, kā arī prasības sistēmas uzskaitei un operatora atskaitēm, paredz izmaņas.
NODOKĻI
Nozares ziņas
Infografika “Sabiedriskā labuma organizācijas finanšu līdzekļu uzkrāšana un ieguldīšana” (Infografika)
Infografikā skaidrots, ka sabiedriskā labuma organizācija drīkst veidot finanšu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt līdzekļus regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros. Uzkrātie līdzekļi jāizmanto atbilstoši organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem, kā arī ziedotāja līgumā noteiktajiem nosacījumiem. Vienlaikus līdzekļu uzkrāšanai jāatbilst iekšējās finanšu pārvaldības principiem, nodrošinot caurskatāmību un nepieļaujot privāta labuma gūšanu ar organizāciju saistītām personām.
Aktualizēts metodiskais materiāls “Ienākums no ieguldījumu konta” (Metodiskais materiāls)
Sadaļā “Deklarēšana un nodokļa samaksa” ir precizēti gada ienākumu deklarācijas attēli un pielikumu nosaukumi atbilstoši 2025. gada 21. oktobra grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”. Izmaiņas ir spēkā no 2026. gada 1. marta, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu. Papildus metodiskajā materiālā 12. piemēram pievienota atsauce kā skaidrojums, kā arī precizēti 16. un 17. piemēri.
MUITA
Normatīvo aktu projekti
Personām būs liegts veikt muitošanas darbības līdz piemērotā administratīvā soda samaksai (Likumprojekta Nr. 1214/Lp14)
Pieņemts 3. Lasījumā 11.06.2026.
Grozījumi Muitas likumā paredz ierobežojumus personām un pārvadātājiem, kuri nav laikus samaksājuši administratīvos sodus par pārkāpumiem muitas vai sankciju jomā. Līdz soda samaksai personām tiks liegts veikt muitošanas darbības, bet pārvadātājiem – pārvadāt muitošanai pakļautas preces Latvijas teritorijā.
Nozares ziņas
Paziņojums par derīgu izcelsmes apliecinājumu eksportam no ES uz Klusā okeāna valstīm (Paziņojums)
Publicēts ES oficiālajā Vēstnesī 11.06.2026.
Paziņojumā norādīts, ka no 2026. gada 1. septembra ES izcelsmes precēm varēs izmantot partnerattiecību nolīgumā paredzētās priekšrocības, tās laižot brīvā apgrozībā Klusā okeāna valstīs, ja tiks iesniegta REX sistēmā reģistrēta eksportētāja sagatavota izcelsmes rēķindeklarācija. Savukārt pārvadājumu sertifikātus EUR.1, ko pašlaik izsniedz ES preferenciālās izcelsmes pamatošanai, Klusā okeāna valstis no minētā datuma preferenču piemērošanai vairs nepieņems.
SANKCIJAS
Normatīvo aktu projekti
Publiskos informāciju par uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju (Likumprojekta Nr. 1308/Lp14)
Pieņemts 2. Lasījumā 18.06.2026.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz pienākumu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) reizi mēnesī savā tīmekļvietnē publicēt informāciju par uzņēmumiem, kuri eksportē vai importē preces uz vai no Krievijas vai Baltkrievijas. Vienlaikus paredzēts, ka uz šo informāciju neattieksies likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktie konfidencialitātes ierobežojumi attiecībā uz datiem, kas iegūti no nodokļu administrācijas.
Normatīvo aktu projekti
ES papildina sankciju sarakstus (FID: Jaunumi)
Lēmums pieņemts 15.06.2026.
Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Stiprinās tiesas pilnvaras labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai, situācijās, kad jāizšķiras starp nekustamā īpašuma atdošanu cietušajam vai labticīgajam ieguvējam (Likumprojekts Nr. 1243/Lp14)
Pieņemts 2.lasījumā 11.06.2026. Gaida priekšlikumus līdz 10.07.2026.
Tiek paredzēts papildināt Kriminālprocesa likumu, nosakot, ka aizskartās mantas īpašniekam ir tiesības iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu attiecībā uz mantu un pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību. Papildus plānots noteikt, ka procesa virzītājs informē aizskarto mantas īpašnieku par gala nolēmuma pieņemšanu kriminālprocesā. Tāpat plāno noteikt, ka izņēmuma gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums un ar tās atdošanu cietušajam nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, attiecībā uz trešo personu, kas ir labticīgs mantas ieguvējs, tiesa to, īpaši pamatojot, var atstāt trešās personas īpašumā, ja tās īpašuma tiesības nostiprinātas publiskā reģistrā.
Kompensācijas militāru incidentu radītu zaudējumu gadījumos (Likumprojekta Nr. 1429/Lp14)
Pieņemts 2. lasījumā 18.06.2026.
Pieņemtie grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, termiņus un kompensāciju apmēru iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskās infrastruktūras īpašniekiem, ja kaitējumu radījis militārs incidents miera laikā.
Tiesu prakse
Autotransporta līdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana: ES tiesību akti neaizliedz kompensācijas prasījuma pret apdrošināšanas sabiedrību nodošanu (Lieta Nr. C-277/25)
Spriedums pieņemts 25.06.2026.
Polijā vairākas personas, kuru transportlīdzekļi bija cietuši ceļu satiksmes negadījumos, saņēma kompensāciju no vainīgo personu apdrošināšanas sabiedrībām. Viņi uzskatīja, ka saņemtās summas pilnībā nesedz zaudējumus, un tāpēc cedēja savas kompensācijas prasības uzņēmumiem, kas specializējas parādu piedziņā. Pēc tam šie speciālisti cēla prasības pret attiecīgajiem apdrošinātājiem. Polijas tiesa, kas izskatīja šos strīdus, nodeva lietu Eiropas Savienības Tiesai (EST), lai noskaidrotu, vai ES direktīva par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību atļauj vai aizliedz šādu kompensācijas tiesību cedēšanu.
EST norāda, ka minētās direktīvas mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumos cietušo aizsardzību un garantēt obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz transportlīdzekļiem. Direktīvas aizsardzības joma attiecas uz personām, kas direktīvas izpratnē ir cietušās personas. EST uzskata, ka persona, kas guvusi tiesības prasīt atlīdzību cietušā vārdā nav uzskatāma par cietušo personu direktīvas izpratnē, jo viņa tiesības neizriet no valsts civiltiesiskās atbildības tiesību aktiem, bet gan no līguma, kas noslēgts ar personu, kurai ceļu satiksmes negadījuma rezultātā ir nodarīti materiāli zaudējumi. Tomēr EST norāda, ka direktīva neaizliedz valsts tiesību aktus, kas atļauj kompensācijas prasījumu nodošanu un pilnvaro tiesību pārņēmēju celt prasību tiesā cietušā vārdā un interesēs, lai piedzītu prasījumus no minētā uzņēmuma.
Senāts uzdod Eiropas Savienības Tiesai jautājumus par izslēgšanas termiņiem un uzticamības izvērtēšanu publiskajā iepirkumā (Lieta Nr. SKA-109/2026 )
Lēmums pieņemts 25.06.2026.
Pieteicēja lietā ir komercsabiedrība, kas bija iesniegusi piedāvājumu pašvaldības rīkotā konkursā par transportlīdzekļu nomu. Tā kā Konkurences padome bija iepriekš sodījusi pieteicēju par horizontālu karteļa vienošanos un pieteicēja nebija pārliecinājusi konkursa rīkotāju par savu uzticamību, pieteicēja tika izslēgta no dalības iepirkumā. Iepirkumu uzraudzības birojs atstāja šo lēmumu spēkā un atļāva pasūtītājam slēgt vienošanos ar konkursa uzvarētājiem.
Izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību, Senāts atzina, ka lietas pareizai izspriešanai nepieciešams noskaidrot, vai lietā piemērotās Latvijas tiesību normas ir saderīgas ar Eiropas Savienības tiesībām. Saskaņā ar EST atziņām, līgumslēdzējai iestādei ir brīvība patstāvīgi veikt novērtējumu jautājumos par pretendentu godīgumu un uzticamību un pienākums pamatot savu lēmumu, taču ir šaubas, vai līgumslēdzēja iestāde apstākļos, kad ir pārsūdzēts konkurences iestādes lēmums, pati var neveikt pārbaudi par iespējamā konkurences tiesību pārkāpuma esību. Tāpat pastāv šaubas par to, vai Eiropas Savienības tiesību normām par maksimālo izslēgšanas laikposmu atbilst regulējums, saskaņā ar kuru pretendents var tikt izslēgts no publisko iepirkumu procedūrām trīs gadus no tāda konkurences iestādes lēmuma pieņemšanas, ar kuru konstatēts pretendenta pieļauts konkurences tiesību pārkāpums, bet pēc tam – trīs gadus no šāda konkurences iestādes lēmuma galīgas spēkā stāšanās. Turklāt lietā, iespējams, ir skartas pretendenta pamattiesības. Senāts ir apturējis tiesvedību lietā un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai trīs prejudiciālos jautājumus.
Senāts atceļ spriedumu otrajā Digitālās televīzijas lietā un norāda uz pārkāpumiem pierādījumu vērtēšanā (Lieta Nr. SKK-1/2026)
Pieņemts 25.06.2026.
Lietā apsūdzētas deviņas personas par krāpšanu jeb svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, kas notikusi lielā apmērā un organizētā grupā, bet viena no šīm personām apsūdzēta arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Prokuratūras ieskatā apsūdzētie rīkojās tā, lai digitālās televīzijas ieviešanas projektā prettiesiski kā starpnieku iesaistītu konkrētu uzņēmumu, kā rezultātā tam iegūstot finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, un šo valsts mēroga projektu nepamatoti sadārdzinātu. Ekonomisko lietu tiesa un Rīgas apgabaltiesa bija atzinušas visus apsūdzētos par nevainīgiem pret viņiem celtajā apsūdzībā un attaisnojušas.
Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa lietā esošos pierādījumus nav izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām. Atzīstot, ka maksājumu veikšana starpniekam nav radījusi zaudējumus digitālās televīzijas apraides nodrošināšanas konkursa uzvarētājai, tiesa nepamatoti secinājusi, ka peļņas gūšana no projekta izslēdz zaudējumu nodarīšanu. Tāpat tiesa, vērtējot digitālās televīzijas apraides ieviešanas un tās tiesiskā regulējuma tapšanas apstākļus, nav izvērtējusi lietā esošās liecinieku liecības un valsts iestāžu sniegtos atzinumus, tādēļ ar pierādījumiem nav atspēkota apsūdzības pozīcija, ka Ministru kabineta noteikumu projekta teksts tā tapšanas gaitā jau pēc nodošanas izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē apzināti grozīts, lai radītu pamatu apraidē iesaistīt starpnieku. Senāts arī konstatēja, ka tiesa nepilnīgi izvērtējusi Valsts kontroles revīzijas ziņojumā paustos atzinumus par konkursa nolikuma izstrādi un tā norisi.
Senāts atcēla spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
EKONOMISKIE NOZIEGUMI
Nozares ziņas
Par noziedzīgi iegūtiem atzīst un valsts labā konfiscē vairāk nekā 2,7 miljonus eiro un trīs nekustamos īpašumu (Pieejams šeit)
2026. gada jūnijā Ekonomisko lietu tiesa pieņēma lēmumu atzīt par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējamiem valsts labā 2 762 186,46 eiro un trīs nekustamos īpašumus – dzīvokļus – Rīgā.
Kriminālprocess, no kura izdalīti materiāli par noziedzīgi iegūtu mantu, uzsākts 2021. gada septembrī par iespējamu trīs privātpersonu kontu un viena uzņēmuma kontu izmantošanu nolūkā legalizēt ārvalstīs izdarīta nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtus līdzekļus. Kopš 2015. līdz 2019. gadam šajos kontos saņemti naudas līdzekļi no ārvalstu uzņēmumiem, kuriem ir čaulas veidojuma pazīmes, un par kuriem iegūtas ziņas par to iesaisti starptautiskajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmā.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.