Likumdošanas apskats 22.05.–28.05.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
ENERĢĒTIKA
– Ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā vēlas pilnveidot vēja elektrostaciju ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu
– Ar sabiedrisko apspriešanu AST uzsāk darbu pie Igaunijas – Latvijas elektriskā starpsavienojuma izveides
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Ar grozījumiem ceļu satiksmes likumā
– eIDAS 2.0 regulas ieviešanas modelis un Eiropas digitālās identitātes maka attīstība Latvijā
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Ar grozījumiem Finanšu instrument tirgus likumā vēlas pilnveidot sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību
– Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam
– Par Latvijas pievienošanos Bruegel domnīcai
– Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
IMIGRĀCIJA
VIDES TIESĪBAS
– Atjaunināta Vides SOS lietotne
NODOKĻI
– EST ģenerāladvokātes Juliannas Kokotas viedoklis par Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas ļaunprātīgas izmantošanas nosacījumi
– Svinīgi apbalvoti 2025. gada lielākie nodokļu maksātāji
– VID publicējis uzziņu “Dabas resursu nodokļa piemērošanas kārtība videi kaitīgajām precēm”
– Dabas resursu nodokļa piemērošana ievedot Latvijā fotoelementu paneļus un pēc nolietošanas izvedot no teritorijas
– Dabas resursu nodokļa piemērošana ievedot Latvijā saules paneļus un pēc nolietošanas nosūtot atpakaļ piegādātājvalstij
– Latvija.gov.lv modernizācijas ietvaros būtiski uzlabota e-rēķinu vide uzņēmējiem
MUITA
– Panākta vienošanās par tarifu regulējuma īstenošanu transatlantiskajā tirdzniecībā
– Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā turpmāk muitas deklarācijās varēs norādīt arī ECB nekotētas valūtas
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Ar grozījumiem Krimināllikumā vēlas pastiprināt kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi tiek izdarīti, izmantojot ierīces, kas pārvietojas gaisa telpā
– Vēlas ieviest jaunu kriminālsodu izpildes kārtību, stiprinot sabiedrības drošību
– Ar grozījumiem likumā “Par Tiesu varu” stiprinās tiesu varas neatkarību
– Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā pagarina termiņu pārejai uz lietas kārtošanu sistēmā e-lieta
– Tiesa atzina, ka patērētāja kredītlīgumā noteiktā gada procentu likme ir nesamērīga un netaisnīga, tādēļ līgumiskie procenti nav piemērojami
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Senāts norāda, ka valdes locekļu atbildībai par nenodotiem grāmatvedības dokumentiem administratoram konkrēti jāpierāda, kā trūkstošā dokumentācija ietekmē kreditoru iespējas atgūt parādus (Lietas Nr. SKC‐38/2026)
Spriedums pieņemts 25.05.2026.
Lietā tika vērtēta bijušo valdes locekļu atbildība par maksātnespējīgās sabiedrības grāmatvedības dokumentu nenodošanu administratoram un ar to saistīto zaudējumu atlīdzināšana.
Pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa pasludināšanas 2020. gadā administrators konstatēja, ka nodota tikai daļa dokumentu. Administrators norādīja, ka tas liedz iegūt pilnīgu priekšstatu par sabiedrības darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trīs gados pirms maksātnespējas, kā arī apgrūtina iespējamo prasījumu celšanu par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Apelācijas instances tiesa no abiem atbildētājiem solidāri piedzina vairāk nekā 60 000 euro, secinot, ka abi kā valdes locekļi nav izpildījuši pienākumu nodot pilnu dokumentāciju un tādējādi radījuši zaudējumus kreditoriem.
Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru tika apmierināta prasība par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu no abiem valdes locekļiem, un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav pietiekami izvērtējusi, kuri konkrēti dokumenti trūka, kādas ziņas administrators vēlējās iegūt un kā šo dokumentu neesība tieši ietekmēja kreditoru stāvokli. Senāts uzsvēra, ka Maksātnespējas likuma 72.1 pants nav piemērojams automātiski tikai tādēļ, ka dokumenti nodoti daļēji, bet administratoram ir pienākums veikt saņemto dokumentu analīzi un konkrēti pamatot, kāpēc ar tiem nav iespējams gūt priekšstatu par sabiedrības darbību. Vienlaikus Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa nav pienācīgi izvērtējusi, vai trūkstošie dokumenti ir saistīti ar maksātnespējīgo sabiedrību, nevis citu juridisko personu. Senāts arī akcentēja, ka tiesai bija jāvērtē Maksātnespējas likuma 72.1 panta ceturtās daļas piemērošana, ņemot vērā, ka viens no valdes locekļiem no amata bija atsaukts vairāk nekā gadu pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Senāts apelācijas instances spriedumu daļā par solidāro zaudējumu piedziņu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Tiesu prakse
Tiesa atzina, ka pašvaldība pamatoti likusi nojaukt žogu un vārtus, kas prettiesiski izbūvēti ielas sarkanajās līnijās un traucē satiksmes infrastruktūras izmantošanu (Lietas Nr. A420237024)
Spriedums pieņemts 22.05.2026.
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja personas B apelācijas sūdzību un atstāja spēkā Tukuma novada domes lēmumu, ar kuru personai B uzlikts pienākums nojaukt prettiesiski uzbūvēto žogu un vārtus nekustamajā īpašumā, kas šķērso ielu un tās sarkanās līnijas. Tiesa secināja, ka žogs un vārti ir uzbūvēti teritorijā, kurai ar teritorijas plānojumu un apgrūtinājumu plānu ir noteikts publiski tiesisks aprobežojums satiksmes infrastruktūras vajadzībām, un ka šāda būvniecība ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā vēlas pilnveidot vēja elektrostaciju ekspluatācijas un nojaukšanas tiesisko regulējumu (Likumprojekta Nr. 1371/Lp14)
Iesniegts Saeimā 22.05.2026.
Ar likumprojektu tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt vēja elektrostaciju ekspluatācijas noteikumus, kuros ietvers prasības pieļaujamā trokšņa līmenim, mirgošanas efekta novēršanas pienākumu, kā arī noteiks kāds tehniskais aprīkojums ir nepieciešams, lai tiktu ievērotas dabas aizsardzības, vides un drošības prasības. Vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasību uzraudzību īstenos Valsts vides dienests saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”, izmantojot piesārņojošo darbību uzraudzības un kontroles mehānismus. Likumprojekts neparedz administratīvās atbildības piemērošanu par ekspluatācijas prasību pārkāpumiem. Papildus ar likumprojektu plānots noteikt pienākumu elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas izbeigšanas veikt nojaukšanu, kas nozīmē informēt sistēmas operatoru par iekārtu atslēgšanu no sistēmas, pašu iekārtu nojaukšanu un nojaukšanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu.
Nozares ziņas
Ar sabiedrisko apspriešanu AST uzsāk darbu pie Igaunijas – Latvijas elektriskā starpsavienojuma izveides (AST Jaunumi)
Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) uzsācis darbu pie Kurzemei un visai Latvijai nozīmīga energosistēmas drošuma projekta “Igaunijas – Latvijas 4. starpsavienojums” ieceres attīstības. Projekta ietvaros līdz 2035. gadam plānota jūras elektropārvades starpsavienojuma izbūve starp Sāmsalu Igaunijā un Ventspils valstspilsētu vai Ventspils novadu Latvijā. Jaunais starpsavienojums uzlabos elektroapgādes drošumu visā reģionā, palielinās elektroenerģijas sistēmas stabilitāti, veicinās efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā, samazinot elektroenerģijas cenu starpības starp Igaunijas un Latvijas cenu zonām. Lai informētu iedzīvotājus par projekta ieceri, AST organizē sākotnējās sabiedriskās apspriešanas Ventspils novadā un Ventspils valstspilsētā 2. un 3. jūnijā.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
Ar grozījumiem ceļu satiksmes likumā (Izsludinātā redakcija)
Izsludināts 22.05.2026; Stājas spēkā 05.06.2026.
Plānotās izmaiņas likumā paredz precizēt speciālās militārās tehnikas un tās piekabju reģistrācijas un uzraudzības kārtību Latvijā. Turpmāk šo funkciju no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārņems Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs, kas būs atbildīgs par tehnikas reģistrāciju, tehnisko kontroli un pārbūves atbilstības izvērtēšanu. Likums precizēs speciālās militārās tehnikas definīciju, lai šādus transportlīdzekļus skaidri nodalītu no civilajiem transportlīdzekļiem. Vienlaikus paredzēts no termina “militārais transportlīdzeklis” izslēgt vārdu “speciālais”, jo jaunā definīcija jau aptvers speciāli aprīkoto tehniku. Tiks precizēti arī piekabju termini un lietošanas noteikumi, nosakot, ka gan speciālās militārās tehnikas piekabes, gan militāro transportlīdzekļu piekabes varēs izmantot kopā ar abiem tehnikas veidiem.
Normatīvie akti
eIDAS 2.0 regulas ieviešanas modelis un Eiropas digitālās identitātes maka attīstība Latvijā (Informatīvais ziņojums)
Pieņemts MK sēdē 26.05.2026.
Ziņojumā sniegts visaptverošs pārskats par eIDAS 2.0 regulas mērķiem un prasībām, kā arī izvērtēta esošā situācija Latvijā e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu jomā. Tajā analizēta e-identitātes un e-paraksta attīstība, esošā uzraudzības kārtība uzticamības un e-identifikācijas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī līdz šim paveiktais nacionālā EDIM ieviešanā. Tāpat informatīvajā ziņojumā izklāstīta plānotā Eiropas digitālās identitātes maka ekosistēma Latvijā, tostarp tās struktūra, nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi, institūciju lomas un atbildības, kā arī valsts sertifikācijas shēma un uzraudzības kārtība.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Finanšu instrument tirgus likumā vēlas pilnveidot sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību (Likumprojekta Nr. 1370/Lp14)
Iesniegts Saeimā un nodots komisijai 26.05.2026.
Plānotie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL) paredz pilnveidot revīzijas komiteju izveides un darbības kārtību sabiedriskas nozīmes struktūrās (SNS), lai mazinātu administratīvo slogu un izmaksas uzņēmumiem. Galvenās izmaiņas paredz, ka akcionāru vai dalībnieku sapulce turpmāk varēs deleģēt revīzijas komitejas ievēlēšanu uzņēmuma padomei, ja tāda ir izveidota. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šādas izmaiņas neietekmēs revīzijas komitejas neatkarību, jo padome darbojas visas sabiedrības interesēs, nevis atsevišķu akcionāru labā. Grozījumi arī precizē vairākas FITL normas, piemēram, izslēdzot novecojušas atsauces uz kapitālsabiedrības kontrolieriem un nosakot atšķirīgu balsošanas kārtību revīzijas komitejas ievēlēšanai akcionāru sapulcē un padomē. Ja komiteju ievēlēs padome, lēmumi tiks pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, nevis izmantojot kumulatīvās vēlēšanas.
Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam (Informatīvais ziņojums)
Pieņemts MK sēdē 26.05.2026.
Ziņojumā izvērtēta kapitāla tirgus attīstības mērķu izpilde, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzība uz sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kā arī piedāvāti papildu priekšlikumi kapitāla tirgus attīstībai. Informatīvajā ziņojumā apskatīti ieguvumi valstij no kapitāla piesaistes vai daļējas valsts līdzdalības atsavināšanas uzņēmumos, tostarp efektivitātes uzlabojumi, investīciju piesaiste, konkurences veicināšana un finanšu sloga mazināšana. Ziņojumā iekļauti papildu pasākumi kapitāla tirgus attīstībai, tostarp dalība ES iniciatīvās, uzkrājumu un nodokļu regulējuma pilnveidi, krājobligāciju un kapitāla tirgus instrumentu popularizēšanu, uzņēmumu finansējuma piesaistes iespēju stiprināšanu, kā arī normatīvā ietvara attīstību (t.sk. REIT, vērtspapīrošana, investoru pārstāvja institūts un tirgus infrastruktūra).
Par Latvijas pievienošanos Bruegel domnīcai (Informatīvais ziņojums)
Pieņemts MK sēdē 26.05.2026.
Informatīvais ziņojums par Latvijas pievienošanos vienai no ietekmīgākajām Eiropas ekonomikas un publiskās politikas domnīcām „Bruegel“ – neatkarīga Eiropas ekonomikas politikas domnīca, kas dibināta 2005. gadā Briselē un specializējas Eiropas un globālās ekonomikas, konkurētspējas, finanšu, enerģētikas, klimata un ģeopolitikas jautājumos. Dalība domnīcā Latvijai nodrošinātu piekļuvi neatkarīgai un starptautiski atzītai analītiskajai ekspertīzei, kā arī iespēju ciešāk sadarboties ar vadošajiem Eiropas līmeņa pētniekiem un politikas veidotājiem.
Īpaša nozīme dalībai Bruegel būtu saistībā ar gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2028. gada otrajā pusē. Vienlaikus dalība Bruegel stiprinātu Latvijas ekspertu un institūciju, tai skaitā akadēmiskās vides pārstāvju, iesaisti Eiropas ekonomikas politikas veidošanā. Dalībvalstīm ir iespēja iesaistīties arī domnīcas stratēģisko prioritāšu apspriešanā un pārvaldības procesos.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Projekta ID: 26-TA-744)
Pieņemts MK sēdē 26.05.2026.
Grozījumi paredz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.
IMIGRĀCIJA
Tiesu prakse
Grieķijas iestāžu veikta patvēruma pieprasījuma izskatīšana 2016. gadā saistībā ar ES un Turcijas vienošanos, kuras mērķis ir apturēt nelegālās migrācijas plūsmu (ESCT lietā CASE OF J.B. v. GREECE)
Spriedums pieņemts 26.05.2026.
Pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) iesniedza Sīrijas pilsonis, kurš pametis Sīriju 2015. gada aprīlī, jo savas armēņu izcelsmes un kristīgās ticības dēļ viņam draudēja briesmas, kā arī tāpēc, ka valstī bija karš. Viņš ceļoja caur Libānu, lai sasniegtu Turciju, kur uzturējās aptuveni gadu, saņemot pagaidu aizsardzības statusu. Viņš ieradās Lesbas salā un 2016. gada 7. maijā tika arestēts Grieķijā par nelikumīgu ieceļošanu valstī. Vēlāk izdeva lēmumu par viņa izraidīšanu uz Turciju.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienbalsīgi nolēma, ka nav pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13. pants (tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību) saistībā ar 3. pantu (necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums). Tiesa konstatēja, ka iestādes bija rūpīgi izskatījušas personas patvēruma pieteikumu un bija apsvērušas apstākļus, ar kuriem viņš saskarsies Turcijā, un konkrētos riskus uz kuriem viņš bija norādījis. Tiesvedības stadijā persona bija saņēmusi juridisko palīdzību un varēja apstrīdēt konstatējumu, ka Turcija viņam ir droša trešā valsts. Viņš bija saņēmis detalizētu atbildi uz saviem argumentiem, tostarp uz ziņojumiem, ko viņš bija iesniedzis valsts tiesās.
VIDES TIESĪBAS
Nozares ziņas
Atjaunināta Vides SOS lietotne (Vides SOS)
„Vides SOS” – funkcionāla un ērti lietojama mobilā lietotne, kas nodrošina ātru informācijas nodošanu atbildīgajām institūcijām. Lietotne ļauj operatīvi ziņot par konstatētām problēmām, palīdzot savlaicīgi risināt situācijas, kuras nav iespējams novērst pašu spēkiem: lejuplādē lietotni; nofotografē konstatēto problēmu; pievieno īsu aprakstu; nosūti ziņojumu.
NODOKĻI
Tiesu prakse
EST ģenerāladvokātes Juliannas Kokotas viedoklis par Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas ļaunprātīgas izmantošanas nosacījumi (Viedoklis)
Viedoklis sniegts 21.05.2026.
Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Juliane Kokott ieteica, lai EST atzītu, ka atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa saskaņā ar Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu izņēmuma kārtā var atteikt pat tad, ja dividenžu tiešais saņēmējs ir faktiskais īpašnieks un veic reālu saimniecisko darbību, ja mātesuzņēmums tās nodod galīgajam saņēmējam, izmantojot mākslīgu shēmu.
Nozares ziņas
Svinīgi apbalvoti 2025. gada lielākie nodokļu maksātāji (VID: Jaunumi)
Svinīgajā apbalvošanas pasākumā “Nodokļu maksātāju gada balva 2025” VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe pasniedza balvas un atzinības rakstus – godinot uzņēmējus visos Latvijas reģionos – lielo, vidējo un mazo uzņēmumu grupā, un izsakot pateicību arī nozīmīgākajam eksportētājam un atsaucīgākajam VID sadarbības partnerim.
VID publicējis uzziņu “Dabas resursu nodokļa piemērošanas kārtība videi kaitīgajām precēm” (Uzziņa)
Uzziņas Iesniedzēja plāno Latvijā izbūvēt lielu saules elektrostaciju. Projekts paredz, ka iekārtas tiks ievestas no ārpus Latvijas teritorijas un izmantotas saimnieciskajā darbībā elektroenerģijas ražošanai. Iesniedzējs lūdza skaidrot, vai konkrētajā situācijā Iesniedzēja uzskatāma par pirmo personu Latvijā, kas izmanto videi kaitīgās preces, un vai tai rodas pienākums maksāt dabas resursu nodokli, kā arī vai iespējams saņemt atbrīvojumu no tā.
VID paskaidroja, ka saules paneļi un invertori ir uzskatāmi par videi kaitīgām precēm, un iesniedzēja šajā gadījumā tiek kvalificēta kā pirmreizējais izmantotājs Latvijā, tādējādi kļūstot par dabas resursu nodokļa maksātāju. Vienlaikus VID norādīja, ka atbrīvojumu no nodokļa iespējams piemērot, ja tiek nodrošināta atbilstoša videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošana – noslēdzot līgumu ar vienu no videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājiem par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā vai izveidojot un reģistrējot savu apsaimniekošanas sistēmu reģistrējoties Valsts vides dienestā.
Dabas resursu nodokļa piemērošana ievedot Latvijā fotoelementu paneļus un pēc nolietošanas izvedot no teritorijas (VID: Uzziņas)
Iesniedzējs VID lūdza skaidrot, vai par Latvijā ievestiem un uzstādītiem fotoelementu paneļiem ir jāmaksā dabas resursu nodoklis, ja līgumos ar piegādātājiem paredzēta nolietoto iekārtu atpakaļpieņemšana un izvešana uz piegādātājvalsti.
VID sniedza atbildi, ka fotoelementu paneļi ir videi kaitīgas preces, par kurām uzņēmumam, kurš tās iegādājies citā valstī un pirmais Latvijā izmanto saimnieciskajā darbībā, maksājams dabas resursu nodoklis. Vienlaikus VID norādīja, ka nodoklis nav jāmaksā, ja piegādes līgumā ir paredzētas garantijas par iekārtu pieņemšanu atpakaļ un izvešanu uz piegādātājvalsti, kā arī uzņēmums ir reģistrējies attiecīgajā vides aizsardzības iestādē.
Dabas resursu nodokļa piemērošana ievedot Latvijā saules paneļus un pēc nolietošanas nosūtot atpakaļ piegādātājvalstij (VID: Uzziņas)
Iesniedzējs lūdza skaidrot, vai saules paneļu ievešana no Ķīnas un izmantošana saules elektrostacijā rada pienākumu maksāt dabas resursu nodokli, ja līgumā paredzēta to atpakaļpieņemšana pēc lietošanas beigām.
VID norādīja, ka saules paneļi ir videi kaitīgas elektroiekārtas un to izmantošana Latvijā saimnieciskajā darbībā parasti ir apliekama ar dabas resursu nodokli, taču nodoklis nav jāmaksā, ja līgumā ar piegādātāju ir nodrošināta nolietoto iekārtu atgriešana piegādātājvalstij.
Latvija.gov.lv modernizācijas ietvaros būtiski uzlabota e–rēķinu vide uzņēmējiem (VID: Jaunumi)
VID informē, ka Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.gov.lv modernizācijas ietvaros ieviesti būtiski uzlabojumi e‑rēķinu risinājumā, kas nodrošina uzņēmējiem ērtāku vidi elektronisko rēķinu izrakstīšanai E-adresē. Modernizācijas rezultātā portālā Latvija.gov.lv e‑rēķinu risinājums ir nodalīts no e‑adreses saziņas funkcionalitātes, izveidojot patstāvīgu un lietotājiem draudzīgu vidi e‑rēķinu izrakstīšanai un pārvaldībai. Uzlabotajā risinājumā ieviestas vairākas citas jaunas funkcionalitātes, tajā skaitā domājot par drošību un sadarbību ar grāmatvežiem vai ārpakalpojumu sniedzējiem, ieviesta pilnvarojumu pārvaldības funkcionalitāte.
MUITA
Nozares ziņas
Panākta vienošanās par tarifu regulējuma īstenošanu transatlantiskajā tirdzniecībā (Council of the EU)
Eiropas Savienības Padome un Parlaments ir panākuši provizorisku vienošanos par divām regulām, kuru mērķis ir īstenot 2025. gada 21. augusta Eiropas Savienības–ASV kopīgajā paziņojumā iecerētos muitas tarifu pasākumus.
Pirmā (galvenā) regula atceļ atlikušos muitas nodokļus ASV rūpniecības precēm un piešķir preferenciālu piekļuvi tirgum, tostarp izmantojot tarifu likmju kvotas un samazinātus tarifus noteiktām ASV jūras veltēm un nejutīgiem lauksaimniecības produktiem. Otrā regula koncentrējas uz nodokļu apturēšanas pagarināšanu omāru, tostarp pārstrādātu omāru, importam.
Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā turpmāk muitas deklarācijās varēs norādīt arī ECB nekotētas valūtas (VID: Aktualitātes)
No 2026. gada 27. maija, noformējot muitas deklarāciju EMDAS, ir nodrošināta iespēja norādīt preču vērtību ne tikai tādās ārvalstu valūtās, kurām ECB publicē EUR atsauces kursu, bet arī nekotētajās valūtās (piemēram, Ukrainas hrivnās, Indijas rūpijās). Izmaiņas ieviestas importa (tai skaitā importa muitas deklarācijās pasta sūtījumiem), eksporta un tranzīta deklarācijās.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Krimināllikumā vēlas pastiprināt kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi tiek izdarīti, izmantojot ierīces, kas pārvietojas gaisa telpā (Likumprojekta Nr. 1374/Lp14)
Iesniegts Saeimā 26.05.2026.
Likumprojekts paredz Krimināllikumā noteikt jaunu atbildību pastiprinošu apstākli – noziedzīgs nodarījums izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā. Šāds apstāklis ļautu tiesai piemērot bargāku sodu arī gadījumos, kad konkrētā darbība nav tieša noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme. Vienlaikus grozījumi paredz papildināt vairākus Krimināllikuma pantus ar jaunu kvalificējošu pazīmi – izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā.
Vēlas ieviest jaunu kriminālsodu izpildes kārtību, stiprinot sabiedrības drošību (Projekta ID: 25-TA-931)
Pieņemts MK sēdē 26.05.2026.
Kriminālsodu izpildes likums ieviesīs mūsdienīgu mūsdienīgu sodu izpildes pieeju ar skaidriem principiem un vērtībām, stiprinās sabiedrības drošību un uzlabos uzraudzības kārtību. Likumprojektā īpaši uzsvērta cieņa un lojalitāte pret Latvijas valsti un valsts valodu latviešu valodu notiesāto resocializācijas pasākumos kā nozīmīgs priekšnoteikums veiksmīgai notiesāto integrācijai sabiedrībā. Tāpēc notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir papildināti ar jaunu līdzekli – pasākumiem patriotiskās audzināšanas veicināšanai. Likumprojekts paredz stiprināt arī sabiedrībā izpildāmos sodus un noteikt jaunus pienākumus probācijas klientiem. Likumprojekts vēl būs jāizskata Saeimai.
Ar grozījumiem likumā “Par Tiesu varu” stiprinās tiesu varas neatkarību (Projekta ID: 24-TA-3291)
Pieņemts MK sēdē 26.05.2026.
Turpmāk Tieslietu padome lems par tiesnešu skaitu, tiesnešu amata konkursu organizēšanu, tiesneša amata kandidātu virzīšanu iecelšanai vai apstiprināšanai rajona (pilsētas) un apgabaltiesu tiesnešu amatos, kā arī tiesnešu pārcelšanu, aizstāšanu vai norīkošanu. Papildus tam Tieslietu padome iegūs lielāku ietekmi tiesu budžeta un tiesu darba organizācijas jautājumos. Likumprojekts paredz Tieslietu padomei tiesības vērsties Satversmes tiesā, ja Saeima neapstiprina tiesnesi amatā.
Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā pagarina termiņu pārejai uz lietas kārtošanu sistēmā e-lieta (Likumprojekta Nr. 1353/Lp14)
Iesniegts Saeimā un nodots komisijai 21.05.2026.
Lai nodrošinātu iespēju tiesām pilnvērtīgi pielāgoties izmaiņām lietas kārtošanas procesā sistēmā e-lieta, tajā sagatavojot, augšupielādējot un glabājot ar administratīvo lietu saistītos dokumentus, likumprojekts pagarina termiņu, no 2026. gada 31. maijam līdz 2027. gada 31. maijam. Pēc termiņa iestāšanās šīs prasības ir obligāti jāievēro.
Tiesu prakse
Tiesa atzina, ka patērētāja kredītlīgumā noteiktā gada procentu likme ir nesamērīga un netaisnīga, tādēļ līgumiskie procenti nav piemērojami (Lieta Nr. C69420325)
Spriedums pieņemts 21.05.2026.
Prasītājs un Atbildētājs noslēdza kredītlīnijas līgumu, kurā bija paredzēts kredītlīnijas apmērs 1 500 EUR, maksimālais atmaksas periods – 36 mēneši, un aizņēmuma likme gadā 120 % (0,33 % dienā).
Vēlāk Prasītāja vērsās tiesā prasot piedziņu. Atbildētājs prasību neatzina un norādīja, ka prasījumam iestājies noilgums, tomēr tiesa secināja, ka noilgumu pārtrauca kreditora brīdinājumi un iepriekš iesniegtie pieteikuxdmi tiesā. Pirmās instances tiesa piedzina pamatparādu un daļu procentu, atzīstot, ka līgumiskā procentu likme ir nesamērīga un neatbilst godīgai darījumu praksei, tādēļ samazināja procentus līdz 0,1 % dienā.
Apelācijas instances tiesa uzsvēra, ka pat tad, ja kredīta kopējās izmaksas formāli nepārsniedz likumā noteikto slieksni, tiesai joprojām jāvērtē procentu likmes samērīgums un taisnīgums konkrētajos apstākļos. Tiesa secināja, ka 120 % gada likme būtiski pārsniedza tirgū vidēji piemērotās likmes, radīja nesamērīgu mantisku labumu kreditoram un faktiski neļāva samazināt pamatsummu, lai gan atbildētājs ilgstoši veica maksājumus. Apelācijas tiesa atzina, ka netaisnīgs līguma noteikums par procentiem vispār nav piemērojams, tādēļ līgumiskie procenti aizstājami ar likumiskajiem 6 % gadā, precizējot, ka pirmās instances tiesa kļūdaini pati noteikusi “taisnīgu” procentu likmi, nevis pilnībā atteikusies piemērot netaisnīgo līguma noteikumu.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.