Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (CBAM): kas jāzina uzņēmumiem jau šodien?

Klimata pārmaiņas un nepieciešamība samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas pēdējos gados ir kļuvušas par vienu no būtiskākajiem Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un politikas jautājumiem. Vienlaikus ES klimata politika arvien tiešāk ietekmē uzņēmumu ikdienas darbību – ne tikai ražotājus, bet arī importētājus un citus uzņēmumus, kas iesaistīti starptautiskās piegādes ķēdēs.

Viens no būtiskākajiem instrumentiem šajā jomā ir oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM (Carbon Border Adjustment Mechanism). CBAM mērķis ir novērst tā saukto oglekļa emisiju pārvirzi un nodrošināt, lai noteiktu oglekļietilpīgu preču importam ES tiktu piemērots oglekļa izmaksu mehānisms, kas pēc būtības ir salīdzināms ar izmaksām, ar kurām saskaras ES ražotāji.

No 2026. gada 1. janvāra CBAM ir stājies spēkā tā sauktajā definitīvajā režīmā, tādēļ uzņēmumiem, kuri importē CBAM regulējumam pakļautās preces, vairs nepietiek tikai ar emisiju datu ziņošanu. Tiem jāgatavojas arī finansiālajām saistībām, kas saistītas ar CBAM sertifikātu iegādi un nodošanu.

Kāpēc CBAM ir nepieciešams?

CBAM mērķis ir līdzsvarot oglekļa intensīvu produktu cenu starp vietējiem un importētajiem produktiem. ES jau vairākus gadus darbojas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (EU ETS), kas nosaka oglekļa cenu noteiktām ES teritorijā veiktām emisijām. Tomēr vienlaikus ES uzņēmumi konkurē ar ražotājiem no valstīm, kurās oglekļa cenu regulējums var būt mazāk stingrs vai vispār nepastāvēt.

Šādā situācijā pastāv risks, ka uzņēmumi ražošanu pārvieto uz valstīm ar zemākām klimata regulējuma izmaksām vai arī ES tirgū tiek aizstāti ES ražojumi ar oglekļietilpīgākiem importētiem produktiem. Rezultātā emisijas netiek faktiski samazinātas – tās tikai tiek pārvietotas ārpus ES.

Tieši šo risku – oglekļa emisiju pārvirzi – CBAM ir paredzēts mazināt. Mehānisms paredz, ka importētajām noteiktu kategoriju precēm tiek ņemtas vērā to ražošanas procesā radītās iegultās emisijas.

Uz kurām precēm attiecas CBAM?

Pašlaik CBAM attiecas uz noteiktām preču grupām:

a) cements;
b) dzelzs un tērauds;
c) alumīnijs;
d) mēslošanas līdzekļi;
e) elektroenerģija;
f) ūdeņradis.

Konkrēts CBAM regulējumam pakļauto preču saraksts ir noteikts Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā, un tādēļ, lai noteiktu, vai konkrētai precei piemērojams CBAM, nepietiek tikai ar vispārīgu preces nosaukumu – jāvērtē arī attiecīgais Kombinētās nomenklatūras (KN) kods.

Uzņēmumiem tas nozīmē, ka CBAM analīze būtu jāveic jau piegādes ķēdes un muitas procesu līmenī, nevis tikai gada beigās, gatavojot deklarāciju.

Neskatoties uz to, ka pašlaik CBAM aptver tikai sešas nozares, paredzams, ka nākotnē CBAM darbības joma tiks pakāpeniski paplašināta. Eiropas Komisija jau norādīja, kā izvērtēs CBAM regulējuma efektivitāti un analizēs iespējas iekļaut papildu preču grupas un nozares, īpaši tās,

kurās pastāv līdzīgs augsts oglekļa emisiju līmenis un to pārvirzes risks. Tāpat paredzams, ka laika gaitā arvien lielāka nozīme tiks piešķirta netiešajām emisijām, jo īpaši emisijām, kas rodas no ražošanas procesā patērētās elektroenerģijas. Šāda pieeja ļautu pilnīgāk atspoguļot produktu faktisko oglekļa pēdu un nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus starp ES ražotājiem un importētājiem.

Vienlaikus ES seko līdzi oglekļa cenu noteikšanas mehānismu attīstībai citās jurisdikcijās. Arvien vairāk valstis ievieš vai plāno ieviest savas oglekļa cenu noteikšanas sistēmas, tādēļ nākotnē būtiska nozīme būs arī šo sistēmu savstarpējai mijiedarbībai ar CBAM. Tas var ietekmēt gan importētāju pienākumus, gan iespējas noteiktos gadījumos samazināt CBAM saistības, ja izcelsmes valstī par attiecīgajām emisijām jau ir samaksāta oglekļa cena.

Kam CBAM prasības ir saistošas?

No 2026. gada 1. janvāra ES importētājiem vai to netiešajiem muitas pārstāvjiem, kas importē CBAM regulējumam pakļautās preces, jāvērtē, vai tie pārsniedz 50 tonnu kumulatīvo gada slieksni.

Svarīgi, ka šis slieksnis attiecas uz kopējo CBAM preču neto masu attiecīgajā kalendāra gadā, nevis uz katru KN kodu atsevišķi. Ja slieksnis tiek pārsniegts, CBAM prasības attiecas uz visām attiecīgajā gadā importētajām CBAM precēm. Elektroenerģijai un ūdeņradim šis masas slieksnis nav piemērojams (jebkuru importa apjomu ir jādeklarē).

Importētājam, kas pārsniedz noteikto slieksni, ir jāiegūst pilnvarota CBAM deklarētāja statuss. Latvijā par CBAM kompetento iestādi, kura ir atbildīga par CBAM regulējuma izpildes kontroli un statusu piešķiršanu ir Valsts ieņēmumu dienests.

Ko uzņēmumam būs jādeklarē?

Pilnvarotam CBAM deklarētājam par iepriekšējo kalendāro gadu jāiesniedz CBAM deklarācija līdz 30. septembrim. Pirmā deklarācija par 2026. gadā veiktajiem importiem būs jāiesniedz līdz 2027. gada 30. septembrim.

Deklarācijā jāiekļauj informācija par:

a) importēto CBAM preču kopējo daudzumu;
b) šo preču iegultajām emisijām;
c) nododamo CBAM sertifikātu skaitu;
d) attiecīgā gadījumā – izcelsmes valstī samaksāto oglekļa cenu;
e) faktiskajām emisiju vērtībām – attiecīgo verifikācijas informāciju.

Līdz ar to CBAM deklarācija nav tikai muitas datu pārkopēšana. Lai to sagatavotu, uzņēmumam nepieciešama informācija no vairākām pusēm – muitas sistēmām, piegādātājiem un ražotājiem ārpus ES, kā arī atsevišķos gadījumos no akreditētiem verificētājiem.

Plašāk par deklarācijā iekļautu informāciju

1. Importēto preču daudzums un KN kodi

CBAM deklarācijā importētās preces jānorāda atbilstoši to KN kodiem un izcelsmes valstīm. Preču daudzumu, izņemot elektroenerģiju, norāda tonnās, savukārt elektroenerģijai piemēro MWh.

Šajā posmā īpaši būtiska ir muitas datu kvalitāte. Uzņēmumam būtu jāspēj identificēt:

a) kādas CBAM preces tas ir importējis;
b) kāds ir katras preces KN kods;
c) kāds ir importētais neto daudzums;
d) kāda ir preču izcelsmes valsts;
e) kad konkrētā prece ir importēta.

Tādēļ viens no praktiskajiem pirmajiem soļiem uzņēmumiem ir CBAM preču identificēšana un atsevišķas uzskaites izveide.

Jāņem vērā, ka CBAM regulējums netiek piemērots precēm, kuru izcelsmes valsts ir Islande, Lihtenšteina, Norvēģija vai Šveice. Savukārt uz precēm, kuru izcelsme ir citās trešajās valstīs, CBAM prasības ir attiecināmas, ja konkrētā prece ietilpst CBAM regulējuma tvērumā.

2. Iegultās emisijas

CBAM sistēmas centrā ir iegultās emisijas, proti, siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās preču ražošanas procesā.

Uzņēmumam ir divas galvenās iespējas noteikt iegultās emisijas:

a) izmantot faktiskās emisiju vērtības, ko nodrošina ražotājs un kas atbilstoši prasībām tiek verificētas;
b) izmantot Eiropas Komisijas noteiktās noklusējuma vērtības.

Faktisko vērtību izmantošana var nodrošināt precīzāku CBAM saistību aprēķinu, taču vienlaikus prasa būtiski lielāku datu apjomu un sadarbību ar ražotājiem ārpus ES. Savukārt noklusējuma vērtības ir administratīvi vienkāršāk izmantojamas, taču atsevišķiem produktiem tās var būt augstākas nekā faktiskās emisijas. Eiropas Komisija ir publicējusi konkrētas noklusējuma vērtības, kas noteiktas Īstenošanas regulā (ES) 2025/2621.

Turklāt noklusējuma vērtībām noteiktos sektoros piemēro papildu uzcenojumu. 2026. gadā tas atsevišķām nozarēm ir 10%, 2027. gadā – 20%, bet no 2028. gada – 30%. Mēslošanas līdzekļiem paredzēts mazāks uzcenojums 1% apmērā.

Tādēļ uzņēmumam ir būtiski ne tikai izvēlēties starp faktiskajām un noklusējuma vērtībām, bet arī savlaicīgi izvērtēt, kura pieeja konkrētajā piegādes ķēdē ir ekonomiski un administratīvi izdevīgāka.

Kādas emisijas var būt jāņem vērā?

Atkarībā no konkrētās preces un nozares CBAM aprēķinos var būt jāņem vērā:

a) tiešās iegultās emisijas – emisijas, kas radušās pašā ražošanas procesā;
b) netiešās iegultās emisijas – emisijas, kas saistītas ar ražošanas procesā patērēto elektroenerģiju;
c) prekursoru emisijas – emisijas, kas radušās tādu izejvielu ražošanā, kuras tiek izmantotas citas CBAM preces izgatavošanai.

Tādēļ emisiju aprēķins var būt daudz sarežģītāks par vienkāršu ražotnes kopējo CO₂ emisiju noteikšanu.

3. CBAM sertifikāti un to cena

CBAM mehānisma pamatā ir CBAM sertifikāti. Pilnvarotajam CBAM deklarētājam jānodod sertifikātu skaits, kas atbilst attiecīgajām deklarētajām iegultajām emisijām, ņemot vērā regulējumā paredzētos samazinājumus. 1 CBAM sertifikāts atbilst 1 CO₂ emisiju tonnai.

2026. gadā CBAM sertifikātu cena tiek noteikta, pamatojoties uz attiecīgā ceturkšņa ES ETS emisijas kvotu izsoļu cenām. No 2027. gada cena tiks aprēķināta kā nedēļas vidējais rādītājs.

2026. gada pirmajiem diviem ceturkšņiem Eiropas Komisija ir publicējusi šādas CBAM sertifikātu cenas:

Par 2026. gada trešo ceturksni cena paredzēta 2026. gada oktobrī, savukārt par ceturto ceturksni – 2027. gada janvārī.

Sertifikātu iegāde par 2026. gada importu sāksies 2027. gada februārī.

4. Izcelsmes valstī samaksātā oglekļa cena

CBAM nav paredzēts, lai vienu un to pašu oglekļa cenu piemērotu divreiz. Ja importētājs var pierādīt, ka par konkrēto importēto preču iegultajām emisijām izcelsmes valstī faktiski ir samaksāta oglekļa cena, attiecīgā summa noteiktos apstākļos var tikt ņemta vērā, samazinot nododamo CBAM sertifikātu skaitu.

Tomēr ar to vien, ka attiecīgajā valstī pastāv oglekļa cenu noteikšanas sistēma, nepietiek. Ir nepieciešams pierādīt, ka konkrētā oglekļa cena faktiski ir samaksāta un ka aprēķins atbilst CBAM regulējuma prasībām.

Šī prasība var kļūt īpaši nozīmīga uzņēmumiem, kuru piegādes ķēdes aptver vairākas jurisdikcijas un kuru piegādātāji jau ir pakļauti nacionālām oglekļa cenu noteikšanas sistēmām.

5. Verifikācija – ja izmanto faktiskās emisijas

Ja CBAM deklarācijā tiek izmantotas faktiskās iegulto emisiju vērtības, šiem datiem jābūt verificētiem atbilstoši CBAM regulējumam.

Verifikāciju veic CBAM akreditēts verificētājs. Eiropas Komisija norāda, ka pirmie CBAM verificētāji akreditāciju saņems sākot ar 2026. gada septembri.

Verifikācija tiek veikta ražotnes līmenī. Tas nozīmē, ka importētājam, kurš izmanto faktiskās emisiju vērtības, nepieciešama efektīva sadarbība ar ārpus ES esošajiem ražotājiem – ne tikai datu iegūšanai, bet arī, lai nodrošinātu verificētājam nepieciešamo informāciju.

Pirmajā verifikācijas periodā, kas aptver 2026. gada importu, ir obligāta fiziska vizīte uz ražotni ārpus ES. Attālināta verifikācija pirmajā periodā nav atļauta.

Tādēļ 2026. gads uzņēmumiem faktiski ir datu sagatavošanas un procesu izveides gads. Ja importētājs vēlas izmantot faktiskās emisijas, sadarbība ar ražotājiem un emisiju datu apkopošana jāorganizē jau importu veikšanas laikā.

Šajā rakstā apskatījām CBAM regulējuma pamatprincipus, piemērošanas jomu un galvenās prasības uzņēmumiem. Tomēr ir būtiski saprast, ka veiksmīga atbilstība CBAM prasībām būs atkarīga ne tikai no teorētiskām zināšanām, bet arī no savlaicīgas un praktiskas sagatavošanās.

Uzņēmumiem jau šobrīd ir svarīgi apzināties, kādas preces var nonākt CBAM regulējuma tvērumā un kādi dati būs nepieciešami emisiju aprēķina.

Vienlaikus praksē uzņēmumiem joprojām rodas vairāki būtiski jautājumi, piemēram:

a) kā aprēķināt potenciālās CBAM izmaksas;
b) kādi pasākumi uzņēmumam būtu jāveic jau šobrīd, lai nodrošinātu savlaicīgu atbilstību;
c) kādus dokumentus un pierādījumus nepieciešams uzglabāt CBAM prasību izpildes pamatošanai;
d) kādi riski un iespējamās sankcijas var rasties, ja CBAM prasības netiek ievērotas.

Ņemot vērā, ka jautājumu loks ir plašs un CBAM ieviešana radīs praktiskus izaicinājumus daudziem importētājiem, nākamajā rakstā pievērsīsimies praktiskajai pusei – aplūkosim CBAM saistību aprēķina piemērus, potenciālo izmaksu novērtēšanu un sniegsim ieteikumus, kā uzņēmumiem sagatavoties jaunajām prasībām.