Vai uzņēmumu dibināt vienam vai diviem?

Uzņēmuma dibināšana ir viens no pirmajiem soļiem ceļā uz veiksmīgu komercdarbības uzsākšanu, taču šis lēmums prasa ne tikai idejas izstrādi un stratēģijas plānošanu, bet arī pamatotu izvērtējumu par to, vai uzņēmumu dibināt vienam vai kopā ar partneri un kādās proporcijās sadalīt kapitāldaļas partneru starpā. Šīs izvēles sekas ietekmēs ne tikai ikdienas uzņēmuma vadību, bet arī līgumu struktūru, atbildības sadalījumu, strīdu risināšanu un gala rezultātā – uzņēmuma dzīvotspēju. 

Turpmāk rakstā fokusēsimies uz praksē populārāko uzņēmējdarbības formu Latvijā – sabiedrību ar ierobežotu atbildību (Uzņēmums).

Viena dalībnieka uzņēmums – neatkarīga un ātra lēmumu pieņemšana

Dibinot Uzņēmumu vienatnē, galvenā priekšrocība ir neatkarība un vienkāršība lēmumu pieņemšanā. Vienīgais dalībnieks vienlaikus var būt arī vienīgais valdes loceklis, tādējādi vienkāršojot Uzņēmuma iekšējo pārvaldību. Šī pieeja ir īpaši piemērota uzņēmējiem, kuri vēlas pieņemt ātrus, neatkarīgus lēmumus – piemēram, individuālajiem pakalpojumu sniedzējiem, radošo nozaru profesionāļiem u.tml. Vienatnē dibināts Uzņēmums dod iespēju ilgtermiņā saglabāt pilnīgu peļņas kontroli un vienpersonisku ietekmi uz Uzņēmuma attīstības virzienu. Tas var būt izšķiroši svarīgi gadījumos, kad dibinātājam ir spēcīga un skaidra stratēģiskā vīzija, kas nepieciešama bezkompromisu izpildei. Tomēr jāatceras, ka arī atbildība par pieņemtajiem lēmumiem ir vienpersoniska, turklāt iespējams saskarties ar zināmu piesardzību no investoru puses Uzņēmuma dibināšanas laikā, ņemot vērā visu pārvaldības un stratēģisko lēmumu koncentrēšanu vienas personas rokās, kas var ietekmēt Uzņēmuma ilgtspēju.

Uzņēmuma dibināšana ar partneri – nepieciešamība ikreiz rast kompromisu

Partnerība var piedāvāt lielākas iespējas un resursus, Uzņēmums var gūt labumu no katra partnera zināšanām, pieredzes. Partnerība bieži vien ļauj ātrāk realizēt ambiciozus projektus un dalīt atbildību par Uzņēmuma vadību. Tomēr partnerībai ir nepieciešama rūpīga savstarpējo attiecību pārvaldība – tā pieprasa koordinētu lēmumu pieņemšanu un spēju rast kompromisus. Tiklīdz Uzņēmumā ir vairāki dalībnieki – lēmumu pieņemšana notiek koleģiālā kārtībā un tiek atbilstoši reglamentēta. Atkarībā no lēmuma veida, Komerclikumā vai Uzņēmuma statūtos paredzētās prasības var noteikt vienkārša balsu vairākuma nepieciešamību, vai atsevišķos gadījumos pat divu trešdaļu balsu vairākumu lēmumu pieņemšanai (piemēram, lēmuma pieņemšanai par pamatkapitāla izmaiņām atbilstoši Komerclikuma 196. panta otrajai daļai). Paši partneri atsevišķu lēmumu pieņemšanai var noteikt stingrākus noteikumus, kā paredz likums, tādējādi nodrošinot kompromisa panākšanas nepieciešamību pirms katra lēmuma pieņemšanas.

Plānojot Uzņēmuma darbību divatā ar partneri, 50/50 kapitāldaļu sadalījums var šķist taisnīgs un veicināt savstarpējo uzticību, taču praksē šāda struktūra ar lielu varbūtību var radīt neatrisināmus strīdus un novest līdz tā saucamām deadlock situācijām. Deadlock situācija iestājas gadījumā, ja dalībnieki nespēj panākt vienošanos par būtiskiem jautājumiem, tādējādi paralizējot Uzņēmuma darbību, kas īpaši aktuāli ir tad, ja abu partneru balsu skaits ir vienāds un nevienam nav izšķirošās ietekmes Uzņēmumā. Deadlock situāciju risku ieteicams apzināt jau iepriekš, paredzot strīdu risināšanas mehānismus, kā trešās puses starpniecību, izšķirošās balss piešķiršanu noteiktos jautājumos (piemēram, atbilstoši katra partnera specialitātei) vai izpirkšanas mehānismus.

Dalībnieku līgums – atslēga uz ilgtspēju partnerībā

Ja tomēr tiek izlemts par labu partnerības modelim, būtiski ir savlaicīgi vienoties par pienākumu sadalījumu partneru starpā. Jāņem vērā ne tikai profesionālie un finanšu aspekti, bet arī ilgtermiņa pārvaldības stabilitāte. Jāapsver – kāda būs rīcība strīdu gadījumā, ja dalībnieki nevar panākt vienošanos? Vai paredzēta izstāšanās procedūra vai izpirkšanas mehānisms? Šādi jautājumi jāatrisina jau sadarbības sākuma stadijā. Skaidri noteikta atbildības sadale, pārvaldības kārtība un izstāšanās mehānismi ir būtiski elementi ilgtermiņa uzņēmējdarbības stabilitātei.

Papildus Uzņēmuma statūtos iekļaujamai informācijai, partneri var gribēt vienoties par jautājumiem, nepiešķirot tiem publicitāti. Tādos gadījumos dalībnieki slēdz dalībnieku līgumu. Dalībnieku līgums ir nepublisks, bet juridiski saistošs instruments, kurā iespējams detalizēti atrunāt katra dalībnieka ieguldījumu, pienākumus un atbildības jomas, kā arī paredzēt rīcības mehānismus strīdu vai sadarbības pārtraukšanas gadījumos. Lai gan dalībnieku līgums nav obligāts juridisks instruments, tā esamība nodrošina dalībnieku sadarbības pamatu un atrunā partneru rīcību iespējamo domstarpību brīdī. Dalībnieku līgums partneru starpā regulē tādus jautājumus kā – katra partnera ieguldījumu (nauda, laiks, prasmes); lēmumu pieņemšanas kārtību un balsošanas tiesības; darba un atbildības sadalījumu partneriem; tiesības iecelt valdes locekļus; peļņas un zaudējumu sadales kārtību; partnerības izbeigšanas mehānismus un kārtību, tajā skaitā daļu izpirkšanas tiesības, daļu līdzpārdošanas tiesības un daļu līdzpārdošanas pienākumu klauzulas. Tāpat Uzņēmuma dalībnieku līgumā parasti tiek paredzēti konfliktu risināšanas mehānismi, tostarp savstarpējas daļu izpirkšanas iespējas, cenu noteikšanas kārtība, trešās puses piesaiste, mediācijas mehānismi u.c. Tas var ietvert arī konfidencialitātes noteikumus, konkurences ierobežojumus un citu būtisku informāciju, kas nav atklājama statūtu ietvaros. Līguma esamība palīdz samazināt neskaidrību risku un nodrošina efektīvāku konfliktu risināšanu, ja dalībnieku starpā rodas domstarpības vai mainās sadarbības nosacījumi.

Profesionālai un saliedētai partnerībai ir potenciāls efektīvi sasniegt Uzņēmuma uzstādītos mērķus un veiksmīgi uzsākt Uzņēmuma darbību, tomēr vispirms vēlams nodrošināt kvalitatīvu pamatu savstarpējo attiecību noregulēšanai.

Ne katrs labs speciālists ir partneris 

Izvēloties potenciālo sadarbības partneri, būtiska uzmanība jāpievērš arī dalībnieku un valdes locekļu funkciju nošķiršanai. Būtu jāizvērtē, vai potenciālais partneris jāuzņem partneru jeb dalībnieku sastāvā. Ja persona veiksmīgi orientējas plānotajā uzņēmējdarbības jomā vai Uzņēmuma darbībā, iespējams, vismaz sākuma posmam piemērotāk ir piedāvāt valdes locekļa amatu, nevis partnerattiecības Uzņēmuma dalībnieka statusā.

Šādos gadījumos ilgtermiņa sadarbības nodrošināšanai iespējams piešķirt tiesības uz personāla opcijām vai personāla daļām. Personāla opcijas ir tiesības iegūt Uzņēmuma personāla daļas, pārliecinoties par darbinieka lojalitāti noteiktā laika periodā vai izpildot paredzētos nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībā. Personāla daļu iegūšana sniedz papildu motivāciju darbiniekiem iesaistīties Uzņēmuma attīstības veicināšanā, piešķirot tiesības iegūt dividendes un citus labumus, tai pašā laikā nesniedzot tiešu ietekmi (balsstiesības) Uzņēmuma stratēģiskajā pārvaldībā.

Kā izvēlēties pareizo variantu?

Izvēle starp Uzņēmuma dibināšanu vienatnē vai divatā nav tikai jautājums par juridisku formu vai peļņas dalīšanu. Tas ir lēmums par darba stilu, vērtībām, ambīcijām un riska toleranci. Pareizās pieejas izvēle ir atkarīga arī no uzņēmējdarbības nozares un plānotās darbības mēroga. Ja uzņēmuma darbība balstās uz viena profesionāļa prasmēm, zināšanām un autonomu lēmumu pieņemšanu, turklāt uzņēmuma dibinātājam piemīt plaša profesionālā pieredze un spējas efektīvi pārvaldīt uzņēmumu – būt par vienīgo Uzņēmuma dibinātāju būs loģiska un efektīva izvēle. Partnerības modelis prasa plašāka regulējuma ieviešanu, kā arī spējas prognozēt iespējamās situācijas, taču var sniegt dinamiskāku Uzņēmuma izaugsmes ceļu. Ja Uzņēmuma spēks ietverts komandas darbā un ir izdevies atrast uzticamu, profesionālu sadarbības partneri – šādai pieejai ir daudz priekšrocību.

Lai kādu ceļu izvēlas, būtiski ir nevis tikai uzsākt, bet jau no paša sākuma veidot juridiski sakārtotu, skaidri strukturētu un uz ilgtspēju vērstu uzņēmējdarbības modeli.