Vai valdes loceklim var apmaksāt dzīvokļa īri un vai šāda apmaksa uzskatāma par valdes locekļa atlīdzību?

Valdes locekļu darba specifika bieži vien ietver nepieciešamību pēc izmitināšanas, piemēram, ja valdes loceklis veic uzņēmuma vadības funkcijas citā pilsētā. Šādos gadījumos aktuāls kļūst jautājums par uzņēmuma nodrošināto izmitināšanas izmaksu (piemēram, dzīvokļa īres) kvalifikāciju – vai to varētu uzskatīt par valdes locekļa atlīdzības daļu, vai arī šādi izdevumi ir uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanas elements. Tomēr šāds atbalsts rada vairākus jautājumus par to, vai un kā tas uzskatāms par atlīdzību, un kādā formā būtu jānoformē šāda veida izdevumi, lai izvairītos no juridiskiem sarežģījumiem.

Šajā rakstā analizēsim šo jautājumu, aplūkojot Latvijas komerctiesību un nodokļu regulējumu un secīgi izvērtējot šādus jautājumus:

1. Īres apmaksas komerciālā daba
2. Nodokļu aspekti: vai īres maksa apliekama ar algas nodokļiem
3. Lēmuma pieņemšana par dzīvokļa īres apmaksu: juridiskie apsvērumi

Atlīdzības jēdziens 

Īres maksa – saimnieciskais izdevums vai valdes locekļa atlīdzība?

Uzņēmuma resursu izmantošanai valdes locekļu labā var būt dažāda juridiskā daba. Ja attiecīgā dzīvokļa īre konkrētajos apstākļos kalpo uzņēmuma interesēm un nav tikai personiska valdes locekļa priekšrocība, iespējams, šādu īres izmaksu var uzskatīt par saimnieciskās darbības nodrošinājuma izdevumu (piemēram, ar komandējumu saistītu izdevumu). Saimniecisko izdevumu būtība ir tāda, ka tie tiešā veidā nodrošina uzņēmuma darbību, un tos nevar kvalificēt kā individuālu labumu konkrētam valdes loceklim. Šeit būtiska loma ir dokumentācijai – ja uzņēmums spēj pamatot, ka dzīvokļa īre kalpo uzņēmuma interesēm, šis izdevums varētu netikt aplikts ar nodokli. 

Savukārt gadījumā, ja dzīvokļa īre nav saistīta ar specifiskiem amata pienākumiem un to izpildes vietu vai uzdevumiem, vai valdes loceklim izmitināšana ir piešķirta kā papildu labums, šis labums būtu kvalificējams kā valdes locekļa atlīdzības daļa. Lai noskaidrotu, vai dzīvokļa īres apmaksa ir uzskatāma par atlīdzību, nepieciešams aplūkot, kā Latvijas likumos definēts jēdziens “atlīdzība”. Vispirms jāņem vērā, ka saskaņā ar Komerclikuma 221.panta astoto daļu valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Saskaņā ar Komerclikumu atlīdzība ietver jebkādu maksājumu vai labumu, ko valdes loceklis saņem par saviem pienākumiem.

Skaidra sadale starp personisko labumu un darba izpildei nepieciešamo atbalstu ir svarīgs aspekts, lai izvairītos no iespējamiem nodokļu strīdiem un piemērotu maksājumam pareizo juridisko dabu. Turpmāk rakstā pievēršamies tikai tādai īres maksas apmaksai, kas kvalificējama kā valdes locekļa atlīdzības daļa.

Nodokļu aspekti: vai dzīvokļa īre ir apliekama ar nodokļiem?

Kā iepriekš konstatēts, ja apmaksātā īres maksa ir uzskatāma par valdes locekļa atlīdzības daļu, savukārt, valdes locekļa atlīdzība atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.pantam ir ar IIN apliekams ienākums, un tieši, ienākums, par kuru jāmaksā algas nodoklis. Neskatoties uz to, ka attiecībā uz valdes locekli nav piemērojams Darba likums, tomēr valdes loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju nodokļu izpratnē atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kur 1. panta 2. punkts nosaka, ka komecsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs. Tādēļ, ja īres maksas par valdes locekļa lietoto dzīvojamo telpu apmaksa no nodokļu aspekta tiktu uzskatīta par valdes locekļa atlīdzību, tad attiecīgi maksājumi ir gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts. 

Jāatzīmē, ka labums, ko valdes loceklis būs saņēmis segtu izmaksu formā, ir uzskatāms par neto labumu. IIN un VSAOI ir piemērojams bruto ienākumam. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18.1 punktu ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir arī darbiniekam izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja. Savukārt, ja darba devējs devis labumu darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaudies apmaksāto pakalpojumu veidā, saskaņā ar šo pašu noteikumu 18.1 punkta 4.apakšpunktu, arī tādi ienākumi ir apliekami ar algas nodokli. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 4.panta otrās daļas 2.punkts nosaka, ka ar UIN apliekamais objekts ir tai skaitā ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8.pantu. Vienlaikus UIN likuma 4.panta trešā daļa nosaka, ka iepriekš minēto normu nepiemēro izdevumiem, no kuriem ieturēts IIN. Līdz ar to, ja par valdes locekļa izdevumiem ir nomaksāts IIN un VSAOI, tad šie izdevumi ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību. 

Dalībnieku lēmuma nepieciešamība

Komerclikuma 268. pants nosaka, ka dalībniekiem ir pienākums lemt par atlīdzību valdes locekļiem. Dalībnieku sapulces lēmumam par valdes locekļa atlīdzības noteikšanu ir nozīme gan no juridiskā aspekta (kā uzņēmuma gribas izpausme), gan no praktiskā aspekta (kā atlīdzības uzraudzības mehānisms). Tādējādi, nosakot, ka īres maksa ir daļa no valdes locekļa atlīdzības, ir būtiski pieņemt dalībnieku lēmumu, kas precīzi definē šādas atlīdzības struktūru.

Ja tiek nolemts, ka īres maksas apmaksa ir daļa no valdes locekļa atlīdzības, dalībnieku sapulces lēmumā jānosaka šī atlīdzības veida juridiskais pamatojums un nepieciešamie ierobežojumi. Šajā sadaļā tiek aplūkots, kā īres maksas apmaksa var tikt interpretēta no komerctiesiskā viedokļa un kā tā var tikt uzskatīta par atlīdzības daļu.

Noformējot dokumentus, tekstā būtu jāiekļauj gan sabiedrības pienākums apmaksāt īres maksu noteiktā apmērā, gan tādi noteikumi kā termiņš, uz kādu vienojas par šādu izdevumu segšanu. Ja papildus īres maksai tiktu apmaksāti arī citi izdevumi, piemēram, maksājumi par dzīvojamā telpā sniegtajiem pakalpojumiem, arī tas jānorāda līgumā. Vēlams norādīt arī kārtību, kādā sabiedrībai tiks iesniegti izīrētāja rēķini (kas izrakstīti īrniekam – valdes loceklim), cik bieži veicama samaksa, kādos termiņos, kādi ir izīrētāja rekvizīti samaksai u.tml. noteikumi, kas nepieciešami, lai izmaksa noteiktā kārtībā būtu uzskatāma par pamatotu. 

Saskaņā ar Komerclikuma 270. pantu, valdes locekļa atlīdzība ir jāsaskaņo ar uzņēmuma statūtiem un iekšējiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka dalībnieku sapulcei ir jāpievieno precīza formulācija par īres maksas apmaksas iekļaušanu atlīdzībā. Šāds lēmums novērš iespējamus konfliktus starp dalībniekiem un valdes locekļiem, kā arī sniedz juridisku aizsardzību pret nepareizu atlīdzības interpretāciju.

Praktiskie piemēri

Piemērs 1: 

Paredzēts, ka viena dalībnieka sabiedrība ar ierobežotu atbildību apmaksās vienīgā valdes locekļa īres maksu un saistītos maksājumus. Attiecīgi nepieciešams noformēt vienīgā dalībnieka lēmumu, kurā iekļauts apmaksājamās īres maksas un citu maksājumu, ja tādi būs, apmērs, un maksājumu periods. Īres līgumu noslēdz izīrētājs un īrnieks (valdes loceklis kā fiziska persona), taču faktiski īres maksu apmaksā sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieka lēmumu vai līgumu par valdes locekļa izdevumu segšanu. Veicot izmaksu (maksājumus izīrētājam), aprēķināmi nodokļu maksājumi.

Piemērs 2:

Paredzēts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā ir trīs dalībnieki, apmaksās vienīgā valdes locekļa īres maksu un saistītos maksājumus. Attiecīgi sasaucama dalībnieku sapulce, kurā tiktu pieņemts dalībnieku lēmums par šādu izdevumu apmaksu, tajā skaitā noteikts īres maksas un citu maksājumu, ja tādi būs, apmērs, un maksājumu periods, un par šādu lēmumu sastādīts dalībnieku sapulces protokols. Veicot izmaksu (maksājumus izīrētājam), aprēķināmi nodokļu maksājumi.

Piemērs 3: 

Paredzēts, ka akciju sabiedrība apmaksās vienīgā valdes locekļa īres maksu un saistītos maksājumus. Attiecīgi sasaucama padomes sapulce, kurā tiktu pieņemts padomes lēmums par šādu izdevumu apmaksu, tajā skaitā noteikts īres maksas un citu maksājumu, ja tādi būs, apmērs, un maksājumu periods, un par šādu lēmumu sastādīts padomes sapulces protokols. Veicot izmaksu (maksājumus izīrētājam), aprēķināmi nodokļu maksājumi.

Noslēgumā

Pieņemot lēmumus par sabiedrības valdes locekļa lietotās dzīvojamās telpas īres apmaksu, vērā ņemami visi iepriekš minētie nodokļu un juridiskie aspekti. Vienlaikus jāņem vērā, ka dotie aspekti ir vispārīgi un nav uzskatāmi par juridisku konsultāciju noteiktā gadījumā. Svarīgi atcerēties, ka gan nodokļu normatīvajos aktos, gan komerctiesību regulējumā var tikt veiktas izmaiņas vai tikt mainīta spēkā esošo normatīvo aktu interpretācija, tādēļ nepieciešams sekot līdzi attiecīgajām izmaiņām un pareiza lēmuma pieņemšanai katru gadījumu izvērtēt individuāli.