VID un procentu likmes saistīto personu aizdevumos: ko Senāts pateica par “vidējo” izmantošanu

Kad VID pievēršas aizdevumiem saistītajām personām, centrālais jautājums gandrīz vienmēr ir viens – procentu likme. Praksē bieži tiek izmantota šķietami vienkārša pieeja: salīdzināt aizdevuma procentu likmi ar Latvijas Bankas publicētajiem vidējiem rādītājiem un, ja tā pārsniedz “vidējo”, veikt nodokļu korekcijas.

Latvijas Republikas Senāts jau 2021. gadā skaidri norādīja, ka šāda pieeja nav korekta.

Par ko bija strīds lietā SKA-103/2021

Lietā tika vērtēti aizdevumi starp saistītām personām – Latvijas sabiedrība bija saņēmusi aizdevumus no Lietuvas grupas uzņēmumiem ar 6 % procentu likmi. VID uzskatīja, ka šī likme pārsniedz tirgus līmeni, un, balstoties uz Latvijas Bankas statistiku, koriģēja uzņēmuma apliekamo ienākumu.

Gan uzņēmums, gan VID izmantoja salīdzināmo nekontrolēto cenu metodi. Strīds nebija par metodes izvēli, bet par to, kā tiek izmantoti salīdzināmie dati.

Kāpēc ar vidējo nepietiek

Senāts uzsvēra būtisku principu: vidējie statistikas rādītāji paši par sevi nenodrošina atbilstību tirgus cenas principam. Ja starp salīdzināmajiem darījumiem pastāv atšķirības, kas var būtiski ietekmēt cenu, ir jāveic korekcijas.

Aizdevumu gadījumā šādas atšķirības var būt:

1. nodrošinājuma esība vai neesība;
2. aizņēmēja risks;
3. aizdevuma termiņš;
4. fiksēta vai mainīga procentu likme;
5. ekonomiskie apstākļi darījuma brīdī.

Ja šie faktori netiek ņemti vērā, statistikas datu tieša izmantošana nav pieļaujama.

Latvijas Bankas dati kā sākumpunkts

Senāts neapgalvo, ka Latvijas Bankas statistika nav izmantojama vispār. Tā var kalpot kā sākumpunkts analīzei. Taču ar to nepietiek. Ja dati neatspoguļo salīdzināmo darījumu būtiskos parametrus, tie ir jāpielāgo vai arī jāmeklē citi salīdzināmie dati.

Īpaši būtiski ir tas, ka darījuma cenas atbilstība plašai procentu likmju amplitūdai pati par sevi vēl nenozīmē atbilstību tirgus cenai. Nepieciešama detalizēta salīdzināmības analīze.

Vēl viens būtisks aspekts – procesuālais taisnīgums

Šajā lietā Senāts pievērsās arī procesuālajam jautājumam. Apgabaltiesa bija balstījusi savu spriedumu uz datiem, kuri nebija pievienoti lietas materiāliem un par kuriem procesa dalībniekiem nebija iespējas izteikties.

Senāts skaidri norādīja: spriedums drīkst balstīties tikai uz tādiem pierādījumiem, par kuriem pusēm ir bijusi iespēja paust savu viedokli. Šis aspekts ir īpaši nozīmīgs situācijās, kur nodokļu administrācija vai tiesa atsaucas uz iekšējiem vai ierobežotas pieejamības datiem.

Ko šis spriedums nozīmē praksē

Šī lieta skaidri parāda, ka procentu likmes noteikšana saistīto personu aizdevumos nav mehānisks vingrinājums. Vidējās likmes no publiskas statistikas nevar aizstāt pilnvērtīgu ekonomisko analīzi.

Uzņēmumiem tas nozīmē sekojošo: ja aizdevuma nosacījumi ir pamatoti ar skaidru loģiku un salīdzināmības analīzi, tos ir iespējams aizstāvēt arī strīdā ar VID. Savukārt formāla pieeja, kur procentu likme ir izvēlēta “aptuveni”, rada risku brīdī, kad šis darījums nonāk uzmanības lokā.

Šis spriedums parāda, ka strīdi par procentu likmēm saistīto personu aizdevumos bieži nerodas tāpēc, ka uzņēmums būtu rīkojies ļaunprātīgi, bet gan tāpēc, ka darījums nav pietiekami pamatots ekonomiski un dokumentāli.

Mūsu praksē bieži redzam situācijas, kur aizdevuma nosacījumi pēc būtības ir aizstāvami, taču izmantotais pamatojums vai salīdzināmības analīze neatbilst tam līmenim, kādu VID sagaida kontroles vai strīda gadījumā.

Ja uzņēmumam ir saistīto personu aizdevumi vai ja VID jau ir uzdevis jautājumus par procentu likmēm, savlaicīga izvērtēšana ļauj izvairīties no situācijas, kur argumenti ir jāmeklē steigā. Šādos gadījumos profesionāla iesaiste bieži maina strīda dinamiku jau pašā sākumā.