Var tikt ierobežota darbība muitas jomā un liegtas tiesības pārvadāt preces

2025. gada 10. jūnijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, paredzot, ka kriminālatbildība par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem iestājas tikai tad, ja sankcionēto preču vai pakalpojumu vērtība sasniedz 10 000 euro. Savukārt, ja sankcionēto preču vērtība ir mazāka par 10 000 euro, personai piemērojama administratīvā atbildība:

1. fiziskajai personai – naudas sods līdz 10 000 euro;
2. juridiskajai personai – naudas sods līdz 30 000 euro.

Minētie grozījumi izraisīja plašu iepriekš ierosināto kriminālprocesu pārskatīšanu – vairākos gadījumos kriminālprocesi tika izbeigti un lietas nodotas administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Šajā rakstā netiek vērtēts, cik pamatota bija šāda pieeja. Būtiski ir tas, ka šobrīd ir pieņemts ievērojams skaits muitas iestāžu lēmumu par deklarētāju, pārvadātāju, ekspeditoru, importētāju un eksportētāju saukšanu pie administratīvās atbildības par Eiropas Savienības sankciju pārkāpumiem. Daļa no sodītajām personām ir ārvalstīs reģistrēti komersanti, kas būtiski apgrūtina piemēroto naudas sodu piedziņu.

Tomēr administratīvo sodu piedziņas problēma nav radusies tikai 2025. gadā. Tā pastāv jau ilgstoši. Piemēram, laikā no 2022. līdz 2024. gadam par pārkāpumiem muitas jomā tika piemēroti administratīvie sodi 591 745,85 euro apmērā, no kuriem samaksāti tika tikai 329 053,24 euro jeb nedaudz vairāk nekā 55,6 %. Prognozējams, ka līdz ar administratīvo pārkāpumu lietu skaita pieaugumu 2025. gadā pieaugs arī nesamaksāto sodu skaits un apmērs. Vienlaikus efektīvs mehānisms šo sodu piedziņai joprojām nepastāv. Tieši šīs problēmas risināšanai ir pieņemti grozījumi Muitas likumā.

Ierobežos darbību muitas jomā

Lai risinātu administratīvo sodu piedziņas problēmas, tostarp attiecībā uz ārvalstu deklarētājiem, eksportētājiem, importētājiem, muitas procedūras izmantotājiem un pārvadātājiem, kuri izvairās no piemēroto naudas sodu samaksas, paredzēts noteikt ierobežojumus darbībai muitas jomā.

Precīzāk – Muitas likuma grozījumi paredz, ka no 2026. gada jūlija personai, kura likumā noteiktajā termiņā nav samaksājusi administratīvo sodu par:

1. pārkāpumu muitas jomā (piemēram, Muitas likuma 29. pantā paredzēto pārkāpumu – nepatiesas informācijas vai dokumentu iesniegšanu muitas iestādei); vai
2. pārkāpumu starptautisko vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju jomā,

līdz naudas soda samaksai būs liegts veikt darbības muitas jomā, kuru veikšanai nepieciešams EORI numurs.

EORI numurs ir unikāls identifikators, ko izmanto visā Eiropas Savienībā personu identificēšanai muitas jomā. Latvijā EORI numuru piešķir atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, un tas ir nepieciešams noteiktu darbību veikšanai muitā.

Veicot riska pārvaldību attiecībā uz personām, kuras likumā noteiktajā termiņā nav samaksājušas administratīvo sodu par pārkāpumu muitas jomā vai sankciju jomā, Elektroniskajā muitas datu sistēmā (EMDAS) par attiecīgo personu tiks veikta atzīme par nesamaksāto naudas sodu.

Ja šāda persona vēlāk vēlēsies veikt darbības muitā, kurām nepieciešams EORI numurs, EMDAS muitas amatpersonai automātiski sagatavos informatīvu paziņojumu par piemērojamo aizliegumu. Attiecīgi muitas amatpersona atteiks pieņemt lēmumu par personas pieteiktajām darbībām, savukārt EMDAS nepieļaus arī automātisku labvēlīga lēmuma pieņemšanu.

Pārvadātājiem tiks noteikti papildu ierobežojumi

Līdzīgi ierobežojumi būs piemērojami arī pārvadātājiem. Ja pārvadātājs noteiktajā termiņā nebūs samaksājis administratīvo sodu, muitas procedūras ietvaros preces netiks izlaistas, ja to pārvadājumu veiks attiecīgais pārvadātājs.

Likums paredz, ka līdz naudas soda samaksai pārvadātājam tiks liegts veikt muitošanai pakļauto preču pārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā.

Tas var ietekmēt arī darījuma partnerus

Ņemot vērā paredzēto regulējumu, tā ietekme var skart ne tikai sodīto personu, bet arī tās darījuma partnerus. Piemēram, ja pārvadātājam vai muitas pārstāvim būs nesamaksāts administratīvais sods, tas var ietekmēt arī klienta iespējas savlaicīgi veikt muitošanas procedūras.

Tādēļ uzņēmumiem, kas organizē preču pārvadājumus caur Latvijas teritoriju, būs īpaši svarīgi rūpīgi izvērtēt sadarbības partnerus.

Informācija tiks izpausta darījuma partneriem

Papildus iepriekš minētajiem pasākumiem likums paredz piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam jaunas tiesības, kuru mērķis ir novērst starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu. Proti, VID būs tiesīgs muitas deklarācijā, reeksporta deklarācijā vai reeksporta paziņojumā norādītās personas informēt par citām tajā pašā deklarācijā vai paziņojumā norādītajām personām, kuras ir pārkāpušas starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteiktās sankcijas saistībā ar preču ievešanu Eiropas Savienībā (importu) vai izvešanu no Eiropas Savienības (eksportu).

Būtiski, ka VID būs tiesīgs šādu informāciju izpaust bez tās personas piekrišanas, par kuru informācija tiek sniegta.

Šāda regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai darījumā iesaistītās personas varētu savlaicīgi izvērtēt sadarbības riskus un izvairīties no iesaistes darījumos, kas saistīti ar sankcijām pakļautu preču importu vai eksportu.

Praksē tas var būtiski ietekmēt pārvadātāju, muitas pārstāvju, brokeru, ekspeditoru, deklarētāju un citu muitas jomā iesaistīto personu reputāciju, jo informācija par sankciju pārkāpumiem var tikt darīta zināma to darījuma partneriem. Līdz ar to uzņēmumiem būs īpaši rūpīgi jāizvērtē iesaiste darījumos, kuros pastāv sankciju pārkāpumu risks.

Lai gan likums šobrīd vēl nav izsludināts, paredzams, ka tas tiks izsludināts un stāsies spēkā 2026. gada jūlijā.

Ja Jūsu uzņēmums saskaras ar muitas iestāžu pieņemtajiem lēmumiem vai nepieciešama to apstrīdēšana, mēs sniedzam juridisko palīdzību muitas un sankciju tiesību jautājumos, tostarp pārstāvam klientus administratīvajā procesā un tiesvedībā.