Nodokļi

Ministru kabinets ir apstiprinājis apjomīgus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā. Šajā rakstā aplūkosim plānotās izmaiņas, kas skars: nekustamā vai kustamā īpašuma iznomātājus; uzņēmumus, kas nomā kustamo vai nekustamo mantu no saviem darbiniekiem; pašnodarbinātos; kā arī citus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājus. Grozījumi vēl jāizskata Saeimai, tādēļ […]

Plānotie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā skars arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas kārtību nosacītajām dividendēm. Ar nosacītajām dividendēm saprot peļņas daļu, proti, pārskata gada un iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas daļu, tostarp peļņas daļu, par kuru izveidota rezerve, par kuru tiek palielināts Latvijas uzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības dalībnieka (akcionāra) pamatkapitālā vai tam pielīdzinātā kapitālā

Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas skars arī būvniecības nozarē strādājošos uzņēmumus. Grozījumi paredz izmaiņas saistībā ar darbaspēka nodokļu nomaksu būvniecības apakšuzņēmēju ķēdēs. Būvniecības nozarei ir raksturīgs daudzpakāpju līgumisko attiecību modelis, kurā ģenerāluzņēmējs atsevišķu darbu izpildei piesaista apakšuzņēmējus, kuri savukārt daļu darbu var nodot tālāk citiem apakšuzņēmējiem. Būvniecība tradicionāli ir

Pašlaik Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums noteic, ka dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no: akcijām; vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Jebkurš cits ienākums par dividendēm netiek uzskatīts. Tieši šī salīdzinoši vienkāršā dividenžu definīcija pašlaik var radīt situācijas, kad viens un tas pats ienākums tiek aplikts

Nesen Eiropas Savienības Tiesa vērtēja būtisku jautājumu saistībā ar nodokļu parāda atlīdzināšanas procedūras piemērošanu pret valdes locekļiem par viņu vadīto komercsabiedrību nesamaksātajiem nodokļu parādiem. Latvijā spēkā esošais regulējums Latvijā valdes loceklis var tikt saukts pie personiskās atbildības par komercsabiedrības nodokļu parādu, ja vienlaikus izpildās pieci priekšnoteikumi: nodokļu parāds pārsniedz 50 minimālās mēneša darba algas (2024.

Kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšana nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā joprojām rada daudz praktisku jautājumu. Tas nav pārsteidzoši, jo iespējamās situācijas ir ļoti dažādas, un līdz ar to atšķiras arī nodokļa aprēķina rezultāti. Turklāt ne vienmēr sakrīt arī iestāžu un tiesu sniegtie skaidrojumi. Šajā rakstā aplūkosim situāciju, kad iegādāts nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes un vairākām

Pēdējā laikā Eiropas Savienības tiesas (EST) ir pieņēmusi vairākus spriedumus par transfertcenu un PVN savstarpējo saikni. Uzņēmumiem būtu lietderīgi izvērtēt, kā šie spriedumi var ietekmēt to cenu politiku un nodokļu bāzi grupas iekšējos darījumos. Iepriekšējā rakstā par transfertcenu korekcijām (šeit) tika plaši apskatīts to tvērums un aktualitātes. Šajā rakstā savukārt, nedaudz plašāk izskatīsim PVN un

Nesen Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicēja uzziņu par nodokļa rēķinu izrakstīšanas biežumu ilgstoši sniegtu pakalpojumu gadījumā. Jautājums radās saistībā ar zemes nomas līgumiem, kas tiek slēgti uz 12 mēnešu vai atsevišķos gadījumos pat uz 60 mēnešu periodu. Proti, tika vērtēts, vai situācijā, kad nomas pakalpojums tiek sniegts nepārtraukti ilgākā laikposmā, ir pieļaujams izrakstīt vienu rēķinu

Latvijas transfertcenu regulējums nosaka, ka darījumos starp saistītām personām neatkarīgi no to rezidences valsts ir jāievēro tirgus cenas princips, nodrošinot tādu pašu ekonomisko rezultātu kā salīdzināmos darījumos ar nesaistītām personām. Lai gan šis princips uzņēmējdarbības vidē ir labi zināms, praksē tā konsekventa ievērošana nereti ir apgrūtināta objektīvu apstākļu dēļ – tirgus informācijas nepieejamības, cenu svārstību

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 1514 nosaka kārtību, kādā Latvijas PVN maksātājs var pieprasīt citā Eiropas Savienības dalībvalstī samaksātā PVN atmaksu. Šī procedūra ir piemērojama situācijās, kad Latvijas uzņēmums citā dalībvalstī ir samaksājis PVN par precēm vai pakalpojumiem (piemēram, degvielu, transportlīdzekļu nomu u.c.), bet tam šajā valstī nav reģistrēta PVN