Nodokļi

2026. gada 15. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1562/Lp14), kas stāsies spēkā 2027. gada 7. janvārī.   Pieteikumu iesniegšana elektroniski No 2027. gada 7. janvāra pieteikumus (un tiem pievienojamos pielikumus) Uzņēmumu reģistrā varēs iesniegt tikai elektroniski, izmantojot reģistrācijas pakalpojumu portālu registrs.ur.gov.lv. Ja dokumentus vēlēsieties sagatavot papīra formā to varēs […]

Ir notikuši karsti jaunumi PVN jomā! Tuvā nākotnē Finanšu ministrijai nāksies atcelt apgrieztās PVN maksāšanas režīmu kokmateriāliem. 2026.gada 29.septembrī Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi paziņojumu, ar kuru atsaka Latvijai pagarināt tiesības izmantot atkāpi no PVN direktīvas, piemērojot apgriezto PVN maksāšanas kārtību kokmateriāliem. Pašreiz spēkā esošais Eiropas Komisijas saskaņojums ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim. Pašlaik vēl

Eiropas Savienības tiesu praksē aktualizējies būtisks jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu – vai uzņēmumam ir obligāti jāsaņem PVN rēķins tajā pašā taksācijas periodā, kurā veikts attiecīgais darījums? Diskusijas pamatā ir Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2026. gada februārī pieņemtais spriedums lietā T-689/24. Vai priekšnodokli var atskaitīt pirms rēķina saņemšanas? Lietā tika

Ja uzņēmums nodokļu deklarācijas precizējumu iesniedz likumā noteiktajā termiņā, tas vien, ka precizējums iesniegts neilgi pirms termiņa beigām, nav pamats apšaubīt uzņēmuma godprātību vai atteikt nodokļa pārmaksas atmaksu. Tieši šāda situācija radās uzņēmumam, kas veica uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas labojumu. Tā rezultātā uzņēmumam izveidojās nodokļa pārmaksa, kuras atmaksu tas vēlējās saņemt. Valsts ieņēmumu dienests

Ministru kabinets ir apstiprinājis apjomīgus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā. Šajā rakstā aplūkosim plānotās izmaiņas, kas skars: nekustamā vai kustamā īpašuma iznomātājus; uzņēmumus, kas nomā kustamo vai nekustamo mantu no saviem darbiniekiem; pašnodarbinātos; kā arī citus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājus. Grozījumi vēl jāizskata Saeimai, tādēļ

Plānotie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā skars arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas kārtību nosacītajām dividendēm. Ar nosacītajām dividendēm saprot peļņas daļu, proti, pārskata gada un iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas daļu, tostarp peļņas daļu, par kuru izveidota rezerve, par kuru tiek palielināts Latvijas uzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības dalībnieka (akcionāra) pamatkapitālā vai tam pielīdzinātā kapitālā

Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas skars arī būvniecības nozarē strādājošos uzņēmumus. Grozījumi paredz izmaiņas saistībā ar darbaspēka nodokļu nomaksu būvniecības apakšuzņēmēju ķēdēs. Būvniecības nozarei ir raksturīgs daudzpakāpju līgumisko attiecību modelis, kurā ģenerāluzņēmējs atsevišķu darbu izpildei piesaista apakšuzņēmējus, kuri savukārt daļu darbu var nodot tālāk citiem apakšuzņēmējiem. Būvniecība tradicionāli ir

Pašlaik Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums noteic, ka dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no: akcijām; vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Jebkurš cits ienākums par dividendēm netiek uzskatīts. Tieši šī salīdzinoši vienkāršā dividenžu definīcija pašlaik var radīt situācijas, kad viens un tas pats ienākums tiek aplikts

Nesen Eiropas Savienības Tiesa vērtēja būtisku jautājumu saistībā ar nodokļu parāda atlīdzināšanas procedūras piemērošanu pret valdes locekļiem par viņu vadīto komercsabiedrību nesamaksātajiem nodokļu parādiem. Latvijā spēkā esošais regulējums Latvijā valdes loceklis var tikt saukts pie personiskās atbildības par komercsabiedrības nodokļu parādu, ja vienlaikus izpildās pieci priekšnoteikumi: nodokļu parāds pārsniedz 50 minimālās mēneša darba algas (2024.