CBAM regulējums praksē: aprēķini, izmaksas un ieteikumi uzņēmumiem

Iepriekšējā rakstā apskatījām CBAM regulējuma pamatprincipus, tā piemērošanas jomu un galvenos pienākumus uzņēmumiem, kuri importē noteiktas preces Eiropas Savienībā. Tomēr, lai nodrošinātu praktisku atbilstību CBAM prasībām, ar teorētisku izpratni vien nepietiek – uzņēmumiem ir jāspēj novērtēt, kā regulējums ietekmēs konkrētus importa darījumus un ar kādām papildu izmaksām var nākties rēķināties.

Šajā rakstā pievērsīsimies CBAM praktiskajai pusei – aplūkosim, kā tiek aprēķinātas CBAM saistības, kādas varētu būt potenciālās izmaksas uzņēmumiem un kādi faktori var ietekmēt šo izmaksu apmēru. Tāpat apskatīsim, kādi dati uzņēmumiem būtu jāapkopo, kā sagatavoties jaunajām prasībām un kādi praktiski soļi būtu veicami jau šobrīd, lai izvairītos no neparedzētiem riskiem nākotnē.

CBAM nebūs tikai administratīvs pienākums – daudzos gadījumos tas var kļūt par būtisku izmaksu un piegādes ķēdes pārvaldības jautājumu. Tāpēc savlaicīga sagatavošanās un izpratne par aprēķina mehānismu ļaus uzņēmumiem labāk novērtēt regulējuma ietekmi un pieņemt pamatotus biznesa lēmumus.

Kā aprēķināmas CBAM saistības?

Vienkāršotā veidā CBAM finansiālās saistības var ilustrēt ar šādu formulu:

CBAM saistības = iegultās emisijas × CBAM sertifikāta cena,

tomēr faktiskajā aprēķinā jāņem vērā arī:

a) ES ETS bezmaksas kvotu piešķiršanas korekcija;
b) izcelsmes valstī faktiski samaksātā oglekļa cena, ja tā atbilst regulējuma prasībām;
c) citi konkrētajai precei un periodam piemērojamie regulējuma elementi.

Tādēļ vienkāršota formula, kurā importētais daudzums tiek reizināts tikai ar emisiju intensitāti un sertifikāta cenu, pati par sevi nav pietiekama galīgo CBAM saistību noteikšanai.

Aprēķina piemērs

Lai ilustrētu potenciālo finansiālo ietekmi, ar kuru uzņēmumiem jārēķinās, importējot CBAM regulas tvērumā ietilpstošās preces Eiropas Savienībā, turpmāk sniegts vienkāršots aprēķina piemērs.

Pieņemsim, ka Eiropas Savienībā tiek importēts pelēkais portlandcements no Ķīnas. 2026. gada viena ceturkšņa laikā importētājs ieved 60 tonnas minētās preces, tādējādi pārsniedzot CBAM noteikto slieksni un kļūstot par CBAM regulējuma subjektu. Līdz ar to importētājam ir pienākums nodrošināt atbilstību CBAM prasībām, tostarp iegādāties un nodot atbilstošu skaitu CBAM sertifikātu.

Tā kā importētāja rīcībā nav informācijas par faktiskajām emisijām, kas radušās preces ražošanas procesā trešajā valstī, aprēķinam tiek izmantotas Eiropas Komisijas noteiktās noklusējuma emisiju vērtības, kas paredzētas gadījumiem, kad faktiskie emisiju dati nav pieejami. Šīs vērtības ir noteiktas saskaņā ar Eiropas Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/2621.

Aprēķinā izmantotie dati ir apkopoti tabulā:

Viena no būtiskākajām praktiskajām CBAM prasību problēmām ir tā, ka deklarācijā norādāmo informāciju uzņēmums nevar iegūt tikai no savas grāmatvedības vai muitas datiem.

CBAM ziņošana uzņēmumam ir ne tikai nodokļu vai muitas jautājums. Tā skar arī iepirkumu, loģistiku, finanšu uzskaiti, ilgtspējas funkciju, datu pārvaldību un attiecības ar ārvalstu piegādātājiem.

Īpaši svarīgi ir savlaicīgi vienoties ar piegādātājiem par to, kādā formātā un ar kādu regularitāti tiks saņemti emisiju dati.

Kādi dokumenti uzņēmumam jāglabā?

CBAM prasības nebeidzas ar deklarācijas iesniegšanu. Uzņēmumam jānodrošina pietiekama dokumentācija, lai nepieciešamības gadījumā varētu pamatot deklarācijā norādītos datus.

Praksē būtu jānodrošina šādu dokumentu un datu sistemātiska uzglabāšana:

a) muitas deklarācijas par CBAM precēm;
b) informācija par importēto preču daudzumu un KN kodiem;
c) ražotāju sniegtie emisiju dati;
d) dokumentācija par emisiju aprēķinu metodiku;
e) informācija par ražotnēm un izmantotajiem ražošanas procesiem;
f) verificētāju ziņojumi, ja izmantotas faktiskās emisijas;
g) CBAM sertifikātu iegādes un nodošanas dokumentācija;
h) dokumenti, kas pamato izcelsmes valstī samaksāto oglekļa cenu;
i) bezmaksas kvotu korekcijas aprēķini;
j) sarakste ar piegādātājiem, ražotājiem, verificētājiem un kompetentajām iestādēm.

Būtiski ir arī nodrošināt datu konsekvenci starp muitas dokumentiem un CBAM deklarāciju. Muitas iestādes CBAM vajadzībām nodod informāciju par importu, un neatbilstības starp muitas datiem un CBAM deklarācijā norādīto informāciju var kļūt par pamatu kontrolei.

Kādi ir riski, ja uzņēmums CBAM prasības neizpilda?

CBAM regulējums paredz finansiālas sankcijas par sertifikātu nenodošanu noteiktajā termiņā. Sankcijas apmērs ir sasaistīts ar ES ETS pārsnieguma emisiju sankciju (EUR 100 par katru emisiju tonnu), kas tiek koriģēta atbilstoši inflācijas rādītājiem. Turklāt soda samaksa pati par sevi neatbrīvo uzņēmumu no pienākuma nodot trūkstošos CBAM sertifikātus.

Tādēļ CBAM sankcijas risks nav tikai vienreizējs naudas sods. Ja uzņēmums nav pienācīgi sagatavojis datus vai nav iegādājies pietiekamu sertifikātu skaitu, tam var rasties gan sankcijas, gan papildu finansiāls pienākums iegādāties un nodot trūkstošos sertifikātus.

Turklāt neatbilstības var tikt konstatētas ne tikai uzņēmuma paša deklarācijā, bet arī salīdzinot CBAM informāciju ar muitas datiem un citu iesaistīto personu sniegto informāciju.

CBAM kļūst par uzņēmuma izmaksu un piegādes ķēdes jautājumu

CBAM vairs nav tikai nākotnes regulējums vai prasība, kas attiecas uz ilgtspējas pārskatiem. No 2026. gada tas ir kļuvis par praktisku prasību importētājiem, kas var tieši ietekmēt uzņēmumu izmaksas, preču cenu, piegādātāju izvēli un piegādes ķēžu struktūru.

Būtiskākais izaicinājums uzņēmumiem šobrīd nav tikai pati deklarācijas iesniegšana 2027. gada septembrī. Daudz nozīmīgāks ir process, kas jāizveido pirms tam – pareiza CBAM preču identificēšana, muitas datu uzskaite, sadarbība ar ārvalstu ražotājiem, emisiju datu iegūšana, emisiju aprēķina metodes izvēle un, nepieciešamības gadījumā, verifikācijas organizēšana.

Tādēļ uzņēmumiem, kas importē CBAM regulējumam pakļautās preces, 2026. gads būtu jāizmanto nevis tikai deklarācijas sagatavošanai, bet CBAM datu un iekšējās kontroles sistēmas izveidei. Jo agrāk uzņēmums sakārto savu piegādes ķēdi un emisiju datu aprites procesu, jo mazāks ir risks, ka 2027. gadā CBAM prasību izpilde radīs neparedzētas izmaksas, administratīvo slogu vai sankciju risku.

Ko uzņēmumiem darīt jau tagad?

Lai gan pirmā gada CBAM deklarācija par 2026. gada importu būs jāiesniedz tikai 2027. gada 30. septembrī, sagatavošanās faktiski jāveic jau 2026. gadā.

Uzņēmumiem, kuriem varētu būt saistošs CBAM, ieteicams veikt vismaz šādus soļus:

1. Identificēt CBAM preces un to apjomu – pārskatīt importēto preču vai tikai plānoto importētu preču KN kodus un noteikt, kuras preces ietilpst CBAM tvērumā. Ja gada laikā tiek pārsniegts 50 tonnu slieksnis – jāiegūst pilnvarota CBAM deklarētāja statuss.

2. Izvēlēties emisiju aprēķina pieeju – izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā izdevīgāk izmantot faktiskās emisijas vai Komisijas noteiktās noklusējuma vērtības

3. Vienoties ar piegādātājiem par emisiju datiem – savlaicīgi noteikt, kādi dati par ražošanu, enerģijas patēriņu, emisijām un prekursoriem būs jāsaņem no ražotājiem un vai ražotāji ir spējīgi nodrošināt šos datus un gatavi piedalīties verifikācijas procesā. Ja uzņēmums plāno izmantot faktiskās emisijas, jāparedz laiks un resursi sadarbībai ar akreditētu CBAM verificētāju.

4. Izveidot CBAM datu uzskaiti – CBAM informācijai jābūt pieejamai tādā formā, lai to varētu pārbaudīt un salīdzināt ar muitas datiem, ātri izsekot un apkopot, lai nokārtotu CBAM saistības 2027. gadā un turpmākajos gados. Kā arī datu uzskaitei jābūt kārtībā arī 4 gadus pēc CBAM sertifikātu nodošanas, lai pārbaudes gadījumā, uzņēmums varētu uzradīt nepieciešamu dokumentāciju.