DAŽAS SVARĪGAS LIETAS, PAR KURĀM IR VĒRTS PADOMĀT PIRMS SAVA BIZNESA UZSĀKŠANAS

Lai varētu uzsākt savu likumīgo biznesu,  nozīme ir vairākiem aspektiem un jautājumiem, par kuriem ne vienmēr ir labi padomāts pirms biznesa uzsākšanas. Tāpat ir arī ir vajadzīgs tiesību subjekts, kas drīkst veikt saimniecisko darbību, proti, komersants, kas var būt fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība, kas ir personālsabiedrība  (komandīsabiedrība vai pilnsabiedrība) un kapitālsabiedrība (akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību). Latvijā, uzsākot savu biznesu, visbiežāk tiek izvēlētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA). Minētais varētu būt saistīts ar: 1) SIA likumā izvirzītām prasībām; 2) to pievilcību un izpildes iespējamību; 3) dalībnieku atbildības no SIA atbildības ierobežošanu; 4) citām iespējamām priekšrocībām, salīdzinot ar citām saimnieciskās darbības veicēju juridiskajām formām. 

SIA dibināšanas mērķis ir veikt saimniecisko darbību, gūt peļņu, gūt atpazīstamību attīstīties un paplašināties. Dibinot SIA, parasti ir lieli plāni un gribas, lai viss notiek labi, diemžēl ne vienmēr viss notiek kā gribās. Neapšaubāmi, ka katrā biznesā ir vairāki ekonomiskie riski un grūti vai pat pareizāk teikt, ka nav iespējams simtprocentīgi garantēt, ka bizness būs rentabls. Tāpat mūsdienās, ievērojot pandēmijas un kara Ukrainā ietekmi uz biznesu, prognozēt biznesa attīstību un gūt peļņu kļūst arvien grūtāk. Taču konkrētajā publikācijā netiks runāts par finanšu un ekonomiskā rakstura riskiem, kas arī jāpatur prātā pirms SIA dibināšanas, bet tiek ieskicēti daži juridiskā rakstura riski, kurus vēlams atrisināt vēl pirms SIA dibināšanas. 

ŠODIEN DRAUGS, RĪT VAR BŪT NEDRAUGS 

Praksē ir daudz gadījumu, kad pat labi draugi, uzsākot biznesu un kļūstot par biznesa partneriem vai valdes locekļiem, vēlāk kļūst par ienaidniekiem un prāvniekiem tiesās. Tas nenozīmē, ka autore rosina atturēties no SIA dibināšanas starp draugiem un radiem, vai neiecelt valdē draugu. Tas, kas ir svarīgi un bieži vien tiek aizmirsts, ka likums minimāli regulē attiecības starp SIA dalībniekiem, kā arī – SIA dalībniekiem un valdi. Neapšaubāmi, ka savstarpējā uzticība ir svarīgs veiksmīga biznesa elements, taču ar to vien nepietiek.  Paradoties strīdam starp dalībniekiem vai dalībniekiem un valdi, var parādītes arī vairākas problēmas, kas var novest  pie vairākām tiesvedībām vai pat līdz SIA maksātnespējai vai  biznesa paralizēšanas. Daudzi grib maksimāli ātri piereģistrēt SIA, sākt saimniecisko darbību un gūt peļņu, nedomājot par to, ka vēlāk starp dalībniekiem vai dalībniekiem un valdi var parādīties vairākas problēmas un viedokļu atšķirības.  Minētais nav aktuāli ja SIA ir tikai viens dalībnieks, kas vienlaicīgi ir arī vienīgais valdes loceklis un pārmaiņas šajā sakarā SIA netiek plānotas. Taču visās citās situācijās, kad SIA ir vairāk par vienu dalībnieku, ir svarīgi vēl pirms SIA dibināšanas dalībniekiem vienoties un parakstīt dalībnieku līgumu, kurā detalizēti atrunāt savstarpējās attiecības, kompetenci un atbildību, SIA finansēšanu, pelņas sadali, biznesa attīstības virzienus, noteikumus par daļu atsavināšanu un biznesa pārdošanu, kā arī citus noteikumus, kuriem ir nozīme konkrētajā gadījumā, kas protams ir skatāms katra konkrētā gadījumā atsevišķi.

Komerclikums neuzliek par obligātu prasību, dibinot SIA, parakstīt dalībnieku līgumu un praksē bieži šādi līgumi netiek slēgti. Neskatoties uz to, ka ar dalībnieku līgumu ne vienmēr var atrisināt pilnīgi visu, šādu līgumu esība var būtiski mazināt iespējamus dalībnieku strīdus un sekmēt  stabilu SIA darbību un attīstību.

Otrs ne mazāk svarīgs jautājums ir SIA statūti. Statūti atšķirībā no dalībnieka līguma ir obligāta prasība, dibinot SIA. Taču Komerclikums izvirza statūtiem tikai minimālas prasības attiecībā uz SIA statūtos iekļaujamo informāciju, prasot norādīt: firmu, darbības termiņu vai mērķi (ja SIA tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai), pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu un nominālvērtību; ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, — daļu kategorijas (norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas) un katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību; sabiedrības valdes locekļu tiesības pārstāvēt SIA atsevišķi vai kopīgi; valdes skaitlisko sastāvu (ja tāds paredzēts); padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome); īpašus daļu atsavināšanas noteikumus (ja tādi paredzēti); citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu. Statūtos nedrīkst norādīt noteikumus, kas būtu pretrunā ar likumu. Taču tajos var noradīt visu, kas varētu būt svarīgs un attiecināms uz SIA darbību, valdes kompetenci un ierobežojumiem, nododot vairākus jautājumus skatīšanai dalībnieku sapulcei. 

Komerclikums precīzi nosaka jautājumus, kas ietilpst dalībnieku sapulces ekskluzīvajā kompetencē. Par šādiem jautājumiem ir uzskatami: grozījumu izdarīšana statūtos; pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana; padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana; valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana; gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana; revidenta, sabiedrības kontroliera un likvidatora ievēlēšana un atsaukšana; lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu lietas vešanai tiesā; lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu, apturēšanu, atjaunošanu vai reorganizāciju, kā arī koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu. Ja dalībnieki vēlas lielāku kompetenci un vairākus jautājumus, kas būtu ar viņiem jāsaskaņo, tam visam ir jābūt SIA statūtos.

Tāpat svarīgi vērst uzmanību, ka likums ar dažiem izņēmumiem  (piemēram, darījuma slēgšana ar saistīto personu) neregulē nepieciešamību valdei skaņot darījumus ar dalībniekiem. Ja SIA dalībnieki vēlas noteikt valdei kādus ierobežojumus vai lielāku atskaitīšanos dalībnieku priekšā, tam visam ir jābūt SIA statūtos vai SIA dalībnieku un valdes noslēgtajā līgumā. Tomēr autore uzreiz vēlas vērst uzmanību, ka SIA dalībnieku un valdes noslēgtais līgums atšķirībā no SIA statūtiem nav spēkā pret trešajām personām, kas vēlāk var izraisīt  problēmas attiecībās ar labticīgajām trešajām personām. Tāpēc labākā kombinācija būs statūti un līgums ar valdi.

Tas, kas ir jāsaprot ir, ka gadījumos, kad ir tikai likumisks regulējums, bez attiecīga līgumiskā regulējuma un aptverošiem statūtiem, dalībnieka, kas nav valdes loceklis, reālas iespējas pārvaldīt un kontrolēt SIA darbību ir samēra ierobežotas, jo nevis dalībnieki, bet valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Tāpēc, ja dalībnieki vēlas īstenot lielāku kontroli par SIA un paredzēt kādus darījumu ierobežojušos noteikumus vai lielāku dalībnieku sapulcē izskatāmo jautājumu loku, tas viss ir jāparedz statūtos un attiecīgajos līgumos ar valdi.

BŪT VAI NEBŪT PAR VALDES LOCEKLI. VALDES ATBILDĪBA

Dibinot SIA ļoti uzmanīgi jāapsver vai vēlaties un esat spējīgs būt valdes loceklis. Jāizvērtē savas reālās spējas sekmīgi pārvaldīt uzņēmumu un visus no valdes locekļa amata izrietošos riskus. Komerclikumā noteikts, ka valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un atbildība neiestājas tikai tad, ja valdes loceklis pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Rakstīts ir it kā saprotami, bet, ko tas nozīmē praksē ne vienmēr ir saprotams. Savukārt praksē tas nozīmē, ka faktiski valdes loceklis ir atbildīgs par visu, kas notiek SIA, jo viņam kā saimniekam jāzina viss.

Valdes pienākumi regulēti ne tikai Komerclikumā, bet arī citos tiesību aktos. Piemēram, Grāmatvedības likumā noteikts, ka uzņēmuma vadītājs (kapitālsabiedrībā – valde) atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot Grāmatvedības likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” nodokļu maksātājam, kas ir juridiska persona, bet kuras vietā atbild tās vadītājs, ir pienākums samaksāt nodokļus un nodevas noteiktā termiņā un pilnā apmērā. Savukārt Maksātnespējas likumā paredzēta valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu maksātnespējas procesa administratoram. Jāņem vērā, ka papildus šiem valdes locekļa likumiskie pienākumi un atbildība regulēta arī virkne citos tiesību aktos.

Valdes loceklis ir atbildīgs par SIA nodarītajiem zaudējumiem un šeit darbojas apgrieztais pierādīšanas pienākums, kad pašam valdes loceklim ir jāpierada, ka viņš rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Būt par SIA valdes locekļu ir ļoti liela atbildība, atbildība kā SIA un dalībnieku priekšā, tā arī valsts priekšā, ar ko ir jārēķinās, pieņemot lēmumu būt vai nebūt par valdes locekli.

Pilnībā izslēgt valdes locekļa atbildību nevar. Taču to var mazināt, piesaistot attiecīgus ekspertus, kas sniedz valdes loceklim nepieciešamu palīdzību jautājumos, kuros viņam nav attiecīgas kompetences vai speciālu zināšanu. Tāpat ir iesakāms veikt valdes locekļa atbildības apdrošināšanu, kura mērķis ir aizsargāt valdi pret prasībām, kuras varētu būt izvirzītas viņu pieņemto lēmumu un veikto darbību rezultātā, kas nepieciešamas SIA ikdienas darba uzdevumu veikšanai.

Svarīgi arī uzsvērt, ka gadījumā, kad SIA ir vairāki valdes locekļi, viņi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Šādos gadījumus, svarīgi paredzēt vismaz iekšējos SIA dokumentos valdes locekļu kompetences un atbildības sadalījums.

JURIDISKĀS PERSONAS ATBILDĪBA

Kā rāda prakse dalībnieki, dibinot SIA, ne vienmēr izprot, ka par valdes locekļa rīcību var nākties atbildēt ne tikai valdes loceklim, bet arī pašai SIA. Kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem tradicionāli piemēro fiziskām personām, kas vainīgas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Tomēr ir vairāki nodarījumi, kad fiziskas personas darbības saistītas ar juridiskas personas interesēm. Ja fiziska persona, piemēram, valdes loceklis, veicis noziedzīgu nodarījumu juridiskas personas labā vai interesēs vai arī nav bijis pietiekami uzraudzīts no juridiskās personas puses, šādi apstākļi var radīt juridiskas personas kriminālatbildību.

Valdes loceklis var būt atbildīgs gan civiltiesiski un administratīvi, gan arī krimināltiesiski. Iespējamā valdes locekļa krimināltiesiskā atbildība var ne tikai ietekmēt viņu pašu, bet arī radīt negatīvas juridiskās un finanšu sekas juridiskai personai, kuru valdes loceklis pārstāv, tādējādi tiešākajā veidā ietekmēt arī kapitālsabiedrības dalībniekus.

Par noziedzīgu nodarījumu, ko juridiskas personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziska persona, šai fiziskajai personai piemērojama kriminālatbildība, savukārt pret juridisku personu var sākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu. Šādos gadījumos atbildība juridiskai personai parasti rodas tad, ja valdes locekļa kriminālsodāmas darbības vai bezdarbības rezultātā juridiskai personai radītas kādas nepamatotas priekšrocības (piemēram, finansiāls labums, materiāls izdevīgums, uzvara publiskā iepirkuma konkursā u.c.).

Juridiskai personai var piemērot tādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus kā likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija vai naudas piedziņa, kas praksē ir viens no visbiežāk piemērotajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem, turklāt ar jūtamu finansiālo ietekmi uz juridisko personu. 

Faktiski no tā, kā strādā valdes loceklis, atkarīga ne tikai viņa, bet arī juridiskās personas atbildība, ko SIA dalībnieki ne vienmēr izvērtē, ieceļot valdi vai pārbaudot valdes darbības atbilstību. Tas vien, ka valdes loceklis rada uzņēmumam labu peļņu un apmierina dalībnieku saimnieciskās intereses, neizslēdz likuma pārkāpumu riskus, kas var rezultēties piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanā pret juridisko personu. Tieši tāpēc svarīgi, lai kapitālsabiedrības dalībnieki tiešām zina, ko dara valde, un regulāri pārbauda tās darbību. Tāpat būtiski, lai uzņēmumā ir iekšējas atbilstības regulējums, kas vismaz var apliecināt, ka uzņēmumam ir iekšējā kontrole. Tas ir svarīgi, jo par noziegumiem, ko paveic valdes loceklis, neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma dalībnieki par to zina, pret juridisku personu var uzsākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu.

“SARKANAIS KAROGS” 50/50

Strīdi starp dalībniekiem nav nekāds retums. Tomēr situācijās, kad SIA ir divi dalībnieki un katram pieder 50% praksē var būt SIA “nāvējoši”. Autore neiesaka dibināt SIA, kad tajā ir tikai divi dalībnieki, kuram katram pieder 50%. Vai arī šādos gadījumos būt īpaši piesardzīgiem un paredzēt maksimāli skaidru līgumisko regulējumu, kas notiek un kā no tā izvairīties, kad katrs dalībnieks ieņem pretējo pusi un pieturas pie savstarpēji izslēdzoša risinājuma. Kā tika atzīmēts iepriekš Komerclikums noteic dažus jautājumus, kas ir ekskluzīvajā dalībnieku sapulce, piemēram, valdes locekļa ievelēšana, grozījumu izdarīšana statūtos; pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana, gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana, bet abi dalībniek nostādās pretējās pozīcijas un lēmumu pieņemt nevar. Proti, nevar nedz apstiprināt gada pārskatu, nedz  iecelt valdi. Reāls gadījums no prakses, kad vienā lietā valdes loceklim piemēroja drošības līdzekli kriminālprocesā un viņš nedrīkstēja pildīt valdes locekļa pienākumus, bet SIA dalībnieki nevarēja vienoties par jauna valdes locekļa iecelšanu, kas noveda pie SIA darbības izbeigšanas, jo saskaņā ar Komerclikumu gadījumā, kad sabiedrības valdei  ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu, SIA darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu.

VAI ESAT NILLTPFN LIKUMA SUBJEKTS?

Pirms SIA dibināšanas jāpārliecinās,  vai SIA nebūs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFN likums) subjekts, kuram NILLTPFN likums paredz īpašus pienākumus un atbildību.

NILLTPFN likuma subjekti ir uzskaitīti tā 3.pantā. Jānorāda, ka bez tradicionāliem subjektiem, kā kredītiestādes un finanšu iestādes, pants uzskaita arī ārpakalpojuma grāmatvežus, personas, kuras apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā, kā arī personas, kuras darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu.

Īpaši atzīmējams ir fakts, ka, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokli, aizdevumu izsniegšana grupas uzņēmumiem ir uzskatāma par finanšu pakalpojumu NILLTPFN likuma izpratnē. Attiecīgi, persona, kas izsniedz šādus aizdevumus, ir uzskatāma par finanšu iestādi, tātad, ir NILLTPFN likuma subjekts.

LIKUMA SUBJEKTU PIENĀKUMI

Ja SIA būs NILLTPFN likuma subjekts, tad jārēķinās, ka tai ir pienākums iecelt par NILLTPFN likuma izpildi atbildīgo personu un paziņot to uzraudzības iestādei. Papildus tam, NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums veikt NILLTPFN risku novērtējumu un izstrādāt NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmu (IKS). NILLTPFN IKS ir jāparedz kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts klienta risks, klientu identifikācijas un izpētes kārtība, klientu darījumu uzraudzības kārtība, kā arī citi NILLTPFN likuma noteiktie pasākumi. IKS ir tostarp jānosaka darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot NILLTPFN likuma prasības.

Tāpat, ir jāvērš uzmanība, ka SIA būs nepieciešams izstrādāt aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas. Likuma subjektam ir pienākums ziņot  Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem un iesniegt sliekšņa deklarācijas. Par klientu – Latvijas rezidentu aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ir jāziņo arī VID. Aizdomīgie darījumi nodokļu jomā ir noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

NILLTPFN IKS tiek dokumentēti attiecīgajās politikās un procedūrās.  Jārēķinās, ka ir maldīgs priekšstats, ka IKS izveidei ir pietiekami aprobežoties ar pāris dokumentu sagatavošanu tikai “ķeksīša pēc”. Uzraudzības iestāde, piemēram, VID, veicot klātienes pārbaudi, vērtēs IKS praktisko piemērošanu un to uzraudzību.

PIENĀKUMI SANKCIJU JOMĀ

NILLTPFN likuma subjektiem papildus pienākumus nosaka arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Proti, papildus NILLTPFN risku novērtējumam un IKS tiem ir pienākums sagatavot sankciju risku novērtējumu, kā arī izstrādāt un ieviest arī sankciju iekšējās kontroles sistēmu. Noteiktos gadījumos likuma subjektam ir jāziņo Valsts drošības dienestam, Finanšu izlūkošanas dienestam un savai uzraudzības iestādei. 

Ņemot vērā situāciju pasaulē un karu Ukrainā, pienākums pirms darījumu slēgšanas pārliecināties vai darījuma partneris ir vai nav sankciju sarakstos ir ne tikai NILLTPFN likuma subjektam. Plānojot savu biznesu un darījumus, bizness ir jāveido tā, lai būti minimāls sankciju risks. Jārēķinās, ka sankciju saraksti un tajā esošās personas un preces paplašinās un nevar izslēgt to, ka darījuma partneris vai ražošanai nepieciešamas preces var būt iekļautas sankciju sarakstā vēlāk.

Apzināta sankciju pārkāpšana ir smags noziegums, par kuru paredzēta kriminālatbildība (maksimālais sods ir brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem).

Taču arī neapzināta sankciju pārkāpšana vai sadarbība ar personām, kuras rada augstu sankciju risku, var izraisīt dažādas negatīvas sekas:

• Apgrūtināta sadarbība ar bankām un citām finanšu iestādēm.
• Līdzekļus, kas saņemti no darījumu partnera, var iesaldēt banka.
• Neiespējamība izpildīt līgumu.
• Darījumu partnera atkāpšanās no līguma (t.s. sankciju klauzulas gadījumā).
• Reputācijas risks.

Lai pilnvērtīgi pārvaldītu sankciju risku, komersantam ir ieteicams izstrādāt sankciju riska novērtējumu un atbilstoši šim risku novērtējumam izveidot sankciju iekšējās kontroles sistēmu, lai aizsargātu savas biznesa intereses un pasargātu to no negatīvām sekām. Iekšējās kontroles sistēmā primāri ietilptu kārtība, kādā tiek pārbaudīti darījumu partneri, taču, atkarībā no uzņēmuma lieluma, darījumu partneru skaita un sankciju riskiem tajā var ietilpt arī vispārīgas vadlīnijas visiem uzņēmuma darbiniekiem, personāla apmācības kārtība un citi jautājumi.

Īpaši aktuāli sankciju atbilstības jautājumi ir komersantiem, kuri sadarbojas ar darījumu partneriem no valstīm un reģioniem ar paaugstinātu sankciju risku. Dotajā brīdī īpaši aktuāli tas ir Krievijas gadījumā.

Vēlams par SIA sankciju vadlīniju un politikām padomāt vēl pirms SIA dibināšanas. Šādu vadlīniju un politiku ieviešana var būt pozitīvs signāls esošajiem un potenciālajiem darījumu partneriem un finanšu iestādēm.  Jāvērš uzmanība, ka tagad bankas lūdz saviem klientiem, kuru darbībai piemīt paaugstināti sankciju riski, var palūgt izstrādāt un uzrādīt sankciju politiku un/vai procedūru.

SIA var brīvi izvēlēties formu, kādā ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, un kā dokumentēt personu noskaidrošanu un pārbaudi sankciju sarakstos. Tomēr lemjot par iekšējās kontroles sistēmas izstrādāšanu, iesakāms veidot to atbilstošu SIA darbības specifikai, ģeogrāfiskajam darbības tvērumam, klientiem un sadarbības partneriem, uzņēmuma lielumam un identificētajiem riskiem.

DARĪJUMU PARTNERU PĀRBAUDE 

SIA darījumu partneri vai potenciālie partneri ir jāpārbauda ne tikai uz sankcijām. Lai novērtētu darījuma partnera uzticamību un noteiktu darījuma risku, izvairīties no nodokļu uzrēķina vai atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, darījuma partnera un darījuma risku novērtēšanai jāiegūst informāciju par darījuma partnera reģistrācijas datiem, izsniegtajām licencēm un atļaujām, finansiālo stāvokli (saistību apmēru, maksātnespējas procesiem u.c.), darbības rezultātiem, kā arī materiālajiem resursiem. Nepienācīga darījuma partneru pārbaude var novest  pie nodokļu uzrēķina, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.  

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem, Valsts ieņēmumu dienests ir apkopojis iespējamos informācijas iegūšanas avotus, ko nodokļu maksātājs var izmantot, veicot riska novērtēšanu, un piedāvā iespējamos riska novērtēšanas piemērus. Vēlams ar minēto informāciju  SIA iepazīties vēl pirms darījumu slēgšanas.

ATRAŠANĀS VIETA

Komerclikums uzliek par pienākumu SIA  valdei būt sasniedzamai noteiktā adresē. Ja juridiskā adrese ir fiktīva, ja uz to sūtītā korespondence nenonāk valdes rokās, tad Komerclikums paredz iespēju pat uzsākt konkrētās kapitālsabiedrības likvidācijas procesu, kad SIA nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai SIA tik patiešām atrastos tajā norādītajā adrese. 

SIA NOSAUKUMS UN INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

Viens no pirmajiem soļiem ceļā uz sava biznesa izveidošanu ir SIA nosaukuma izdomāšana.

SIA nosaukumam nav obligāti jāsakrīt ar plānotā zīmola nosaukumu, ka arī vienai  SIA var piederēt dažādi zīmoli ar dažādiem nosaukumiem.

Tomēr, pirms pieņemt gala lēmumu par plānoto SIA, zīmola nosaukumu, ir svarīgi noskaidrot, vai kāds cits šādu nosaukumu jau neizmanto,  nav reģistrējis kā savu preču zīmi. To varat noskaidrot Uzņēmumu reģistra un Patentu valdes mājas lapās.  Ja SIA ar tādu pašu nosaukumu Uzņēmumu reģistrs nereģistrēs, tad attiecība uz līdzīgas preču zīmes izmantošanu SIA var būt  nepatikšanas, kas var novest līdz tiesvedībai.

Taču vēl svarīgāk ir SIA uzsākot savu darbību, pārliecināties, vai tai nevajag reģistrēt preču zīmes vai iegūt patentu, lai aizsargātu savas intelektuālā  īpašuma tiesības.

DATORA PROGRAMMU LICENCES

Uzsākot savu biznesu ir svarīgi izmantot tikai tās datorprogrammas, kurām ir nopirktas attiecīgās licences. Dažreiz par to tiek aizmirsts vai arī gribas ieekonomēt. Uzreiz gribu pateikt, ka šāda ekonomija var būt pārāk dārga un novest pat līdz kriminālatbildībai. Turklāt lietās par autortiesību pārkāpumu darbojas fakta legālā prezumpcija. Proti,  ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.